Trešdien, 27. jūlijā, notika Tukuma novada domes kārtējās sēde. Kopumā darba kārtībā bija paredzēts izskatīt 67 jautājumus, virkne tādu, kas saistīti ar grozījumiem pašvaldības saistošajos noteikumos. Daļu no tiem apstiprināja, daļu atcēla pavisam, bet par atsevišķiem punktiem solījās vēl pacīkstēties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tostarp jautājumā par vēja parkiem.
Diskusijas par attālumiem un azartspēlēm
Proti, ministrijai bijuši iebildumi par konkrētiem punktiem, kas iekļauti Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, un paredz, ka vēja ģeneratora minimālais attālums līdz tuvākai ēkai ir 1,6 kilometri. VARAM norādījis, ka pašvaldība, ļoti iespējams, tādējādi atkal slēpti apgrūtina un ierobežo uzņēmēja plānus, jo šādi ierobežojumi ir stingrāki, nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tas nu ņemts vērā un konkrētais punkts pagrozīts, atstājot 800 metru no ēkas un 1,6 kilometrus līdz apdzīvotai vietai. Vai ar šo būs gana, vēl spriest esot pāragri, skaidroja domes priekšsēdētājs Gundars Važa, jo ministrija patur iespēju uzdot kādu punktu pamainīt vai plānojumu apturēt pavisam. Un tas, starp citu, attiecas arī uz vēl kādu punktu noteikumos – to, kas paredz ierobežot jeb pēc būtības – pilnībā aizliegt azartspēles pilsētas teritorijā. Šo uzstādījumi šobrīd gan pārstrādāt nav plānots.
Deputāte Edīte Zelča vēl vēlējās precizēt, vai nebūtu bijis gana ar to, ka pašvaldība atstāj 1,6 kilometru attālumu, īpaši, ja ņem vērā, ka tika saglabāta iespēja – uzņēmējs pats var vienoties ar īpašniekiem, kuru ēkas vēja ģeneratoriem tuvāk? Priekšsēdētājs uzsvēra, ka tas īsti nav uztverts kā kompromiss. Tāpat arī paši pamodelējuši situāciju un secinājuši, ka ar lielākiem attālumiem visā novadā būtu vien aptuveni 10 vietas, kur uzstādīt pa kādam ģeneratoram tā, lai tie neatrastos par tuvu ēkām. Vēl vairāk, piebilda priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers, tikai divas vai trīs šādas vietas, ja domā par tā, kur tos uzstādīt uzņēmējam maz atmaksātos. Savukārt, nosakot šos 800 metrus līdz mājām, piemēram, plānotajā vēja parkā Pienavā ierobežojums varētu skart vien trīs ģeneratorus, kurus tad arī neizbūvētu. Tā nu deputāti vienojās, ka vispirms centīsies dabūt apstiprinājumu šim – kompromisa variantam, jo pretējā gadījumā, ja plānojumu vai tā punktus ar VARAM gādību atceļ pavisam, būvniecība būs atļauta, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem, un tie paredz, ka ģeneratori būvējumi vēl tuvāk ciematam – 800 metru attālumā.
Kam jāpārbūvē ceļus un ielas?
Jau vēstīts, ka bija plānots pieņemt arī noteikumus par transporta kompensācijām bērniem, kas 5-6 gadu vecumā un dzīvo ārpus pilsētas (kopumā tas skar 10 bērnus), kā arī noteikumus par lielāku nodevu tiem iedzīvotājiem, kas uzsākuši būvniecību bez saskaņošanas. Ne bez diskusijām, jo VARAM punktā par nodevām tomēr iebilst, taču deputātu vairākums noteikumus apstiprināja tādā formā, kā tie bija sagatavoti.
Toties pavisam atcēla 2010. gadā Tukuma novada domes pieņemtos noteikumus, kas paredzēja kārtību, kā paši iedzīvotāji vai uzņēmēji var iesaistīties grants vai cietā seguma ceļu izbūvē, rekonstrukcijā. Kā skaidroja deputāts un Tautsaimniecības, teritoriālās attīstības komitejas vadītājs Normunds Rečs, piemēram, par grants ceļa izbūvi šo pēdējo gadu laikā interesējies nav precīzi neviens, tādēļ vismaz šobrīd jauni noteikumi netop – to varēšot darīt, ja tāda vajadzība radīsies. Deputāts Juris Šulcs gan iebilda, ka izveidot noteikumus jau neko finansiāli no pašvaldības neprasa un teorētiski nav slikti, ka šāda iespēja pastāv. Katrā gadījumā, tas esot labāk, nekā gadījumā, ja cilvēki par to sāk interesēties, un tikai tad kādi nebūt noteikumi vai dokumenti top. Tas guva daļēju atbalstu, jo nekādi papildu punkti, piemēram, par to, ka būtu jātop atkal jauniem noteikumiem, jaunām programmā lēmumprojektam pievienoti netika. Tāpat tika uzsvērts, ka pārsvarā tā tomēr ir un tai arī būtu jābūt pašvaldības funkcijai – izbūvēt, pārbūvēt ceļus un ielas. Kā piebilda izpilddirektors Ivars Liepiņš, atšķirībā no kādreizējiem kaimiņu novadiem, kur darbi, kā šķiet, notikuši intensīvāk, Tukuma pilsētā šis jautājumus jo īpaši aktuāls, jo no aptuveni 50 kilometriem grantētu ceļu pēdējo piecu gadu laikā noasfaltēts ļoti maz. Atsevišķi posmi, norādīja G. Važa, nav pat izbūvēti! Tad nu konceptuāli vienojās, ka galvenokārt šobrīd jākoncentrējas uz to, ko pašvaldība saplānojusi un var paveikt.
Kad projekts – trīsreiz dārgāks
Ja par ceļiem pilsētā, priekšsēdētājs domes sēdes noslēgumā vēl atgādināja, kā īsti sokas jau ar iesāktajiem darbiem. Proti, Kurzemes ielā pārbūves termiņi iekavējušies, jo ir aizķeršanās ar tā dēvētājiem zemes darbiem jeb komunikāciju izbūvi. Kā tas nereti gadās šādos projektos, apakšuzņēmējs uzdūries nekur plānos neatrodamiem kabeļiem, kas tad arī galvenais kavēšanās iemesls. Savukārt jau iepriekš iecerētie un arī atbalstītie projekti – Rūpniecības un Dienvidu ielu posmu pārbūve pilsētā, kā arī ceļa posmu rekonstrukcija Pūres pagastā – šobrīd ir uz jautājuma zīmes. Kā skaidroja G. Važa, izmaksas tiek lēstas jau trīsreiz lielākas, nekās sākotnēji tas bijis paredzēts. Līdz ar to, ja Centrālā finanšu un līgumus aģentūra, kas projektus uzrauga, neatļaus plānoto darbu apjomu samazināt, visticamāk, nāksies no tiem atteikties pavisam.
Dārgāks arī ledus
Vēl viens darba kārtības jautājums, kas tieši saistīts ar ievērojamu sadārdzinājumu, – Tukuma ledus halles iesniegums, kur pašvaldībai lūgts atļaut steidzamā kārtā pacelt pakalpojumu cenas, tostarp laukuma nomas maksu. Bija gan iebildumi, vai tas maz korekti – cenas mainīt augustā, kad līdz tam vien atlikušas dažas dienas? Tomēr, kā skaidroja deputāts un halles vadītājs Modris Liepiņš, kam pilnībā pievienojās arī izpilddirektors, ņemot vērā, ka galvenais ledus halles pakalpojuma saņēmējs ir tieši pašvaldība (vismaz 75% apmērā), jautājuma atlikšana neko daudz nemainīs – tikai radīs papildu zaudējumus. Tāpat, apstiprināja M. Liepiņš, komandas, kas spēlē hokeju hallē, jau laikus par to brīdinātas, ka ledus paliks dārgāks (150 eiro vietā nu stunda izmaksās 200 eiro, spēles organizēšana – 200 eiro katrai komandai). Deputāts Guntars Indriksons gan interesējās, vai paralēli tiekot domāts arī par iespējām ietaupīt, ne tikai nopelnīt? Izpilddirektors I. Liepiņš atgādināja, ka jau šobrīd tiek veikts energoaudits, kas uzreiz vai, ieguldot kādos uzlabojumos, ļaus ietaupīt. Tāpat ir arī, piemēram, ar personāla izmaksām. Šlokenbekas muižā līdzīgā situācijā rasts risinājums, viesnīcā administratoru aizstājot ar pasaulē plaši izmantoto “kodu sistēmu”, kas būtībā ir klientu pašapkalpošanās. Ko un kā turpmāk darīt ledus hallē, vēl būs jādomā, jo enerģijas cenas tāpat tuvākajā laikā, visticamāk, nesamazināsies.
Par efektīvāku strādāšanu, pakalpojumu sniegšanu
Turpinot par enerģiju un iespējām to ietaupīt, savā pavisam īsajā atskaitē izpilddirektors I. Liepiņš pastāstīja arī par to, ka, veicot auditu, jau šobrīd secināts: arī nesen kā atjaunotajās ēkās, piemēram, bērnudārzā «Pasaciņa» un Tukuma 2. vidusskolā ir iespējams panāk uzlabojumus un ietaupījumu, tostarp par apkuri. Vēl nule kā noslēdzies arī iepirkums par telpu uzkopšanu 2. vidusskolā. Izvēloties ārpakalpojumu, parēķināts, kas izdosies ietaupīt 30 000 eiro gadā, – skaidroja I. Liepiņš. Tāpat pašvaldība turpina izvērtēt un sakārtot sistēmu, kā tiek apzināts tas, ko, kā un cik lielā apmērā dara «Clean-R», kam uzdevums rūpēties par kārtību pilsētā. Līdz šim, atzina izpilddirektors, šādas sistēmas nemaz nav bijis. Vēl – palēnām un pamazām – tiek vērtēts, ko un kā pašvaldībā darbinieki dara kopumā. Izvērtēšanas rezultāti ļaus attīstīt pēc iespējas objektīvāku atalgojumu sistēmu. Kā skaidroja izpilddirektora vietniece Baiba Pļaviņa, audits šajā gadījumā tiek veikts ārpakalpojuma ietvaros, un šobrīd noris atbilstoša amata klasifikatora izveide. Komentējot, acīmredzot, ne gluži šo jautājumu, bet situāciju domē kopumā, deputāte Ligita Gintere piebilda – viņasprāt, viens no galvenajiem uzdevumiem esot apkarot birokrātiju. Kādreizējā Jaunpils novadā, kā lika noprast deputāte, šādu problēmu iepriekš nav bijis, jo šobrīd no cilvēkiem tiekot prasīts vairāk, nekā vajadzīgs, viņi tiek dzenāti no viena speciālista pie otra…B. Pļaviņa gan uzsvēra, ka šajā gadījumā būtu svarīgi zināt pavisam konkrētus gadījumus, lai jautājumu kā nebūt risinātu. Vēl L. Gintere īpaši skarbi izteicās par Tukuma novadā šoferiem, kas acīmredzot esot “analfabēti“ un neprotot uzturēt tehnikas vienības, strādāt ar cilvēkiem. “Arī šajā jomā ir resursi, bet ir nesakārtotība,” un ar to esot jātiek galā, – tā L. Gintere. I. Liepiņš solīja acīmredzot pavisam konkrēto sūdzību izvērtēt.
Kā būt ar kultūras namu?
Jāpiebilst, ka priekšsēdētāja un izpilddirektora atskaites šoreiz bija īpaši kompaktas, jo uzreiz pēc sēdes oficiālās daļas bija ieplānota deputātu un arhitektes Zaigas Gailes tikšanās. Jau vēstīts,– viņa bija aicināta izvērtēt Tukuma kultūras nama pārbūves iespējas, kas arī klātesošajiem tika prezentētas. Galvenie secinājumi pēc šīs tikšanās: tas ir paveicams, taču arī izmaksas būs atbilstošas, skaidroja domes priekšsēdētājs G. Važa. Arhitekte, domājot par risinājumiem, ņēmusi vērā gan galvenās kultūras nama ēkas, gan arī vēlākās piebūves oriģinālos plānus, ir varianti gan par to, kur pārcelt kultūras nama ieeju (tā varētu būt vecajā daļā), gan rast vietu telpām, kuru it kā šobrīd pietrūkst un tā tālāk. Jāpiebilst, ka arhitektes uzstādījums par blakus ēkas tālāko likteni (Lielā ielā 3) arī palicis nemainīgs – to nevajadzētu nojaukt, kā to sākotnēji pašvaldība plānojusi, ko ir iespējami citi risinājumi. G. Važa apstiprināja, ka nojaukšanas plāni šobrīd arī tiešām apstājušies.
Kas tālāk? Kopumā deputātus Z. Gailes idejas un risinājumi esot uzrunājuši un tām ir arī atbalsts. Līdz ar to pašvaldībai jebkurā gadījumā būs jāmeklē iespējas, kā un kādā apjomā kultūras nama pārbūvei veikt, – tā G. Važa.
