Paši darbosies, paši – kops
Viens no tiem, ko deputāti izskatīja un noslēgumā arī virzīja tālākai apstiprināšanai bija biedrības «Četras ķepas» iesniegums. Proti, šī organizācija lūgusi pašvaldībai iznomāt zemi 0,37 hektāru platībā, kas atrodas pie kartinga trases Tukumā un, kur, kā atzinusi biedrība, ir stingrs un sporta suņu treniņiem piemērots segums. Biedrības pārstāvji solījušies, ka laukumu uzturēs un apsaimniekos, tai skaitā, piemēram, rūpēsies arī par atkritumu apsaimniekošanu par saviem līdzekļiem, tam izmantojot biedru naudas. Un deputāti arī lēmumprojektu atbalstīja, nosakot, ka biedrība var šos zemes vienību nomāt uz trim gadiem, gan bez iespējām šajā teritorijā ko būvēt, un būs arī neliela nomas maksa, kar ir 1,5% no kadastrālās vērtībās jeb šajā gadījumā – 32,8 eiro gadā (neskaitot PVN). Gan ar vēl vienu piebildi – ja pašvaldībai pēkšņi šo zemi tomēr ievajadzēsies, tad biedrībai to tomēr būs jāatstāj.
Kopumā šis variants visas puses apmierināja, un Astra Puķīte, kas pārstāvēja biedrību sēdē, vēl pastāstīja, ka gatavojoties te arī uzstādīt barjeras sporta suņu treniņiem, kas gan tāpat nav nekas fundamentāls – tās ir pārvietojamas un pēc vajadzības pārveidojamas. Bet, kas svarīgi, ja biedrībai šāda konkrēta, treniņiem piemērota un oficiāla vieta būs, tad kādā brīdī arī Tukumā varētu norisināties, ja ne gluži čempionāts, tad suņu sporta treniņsacensības gan, – apstiprināja A. Puķīte. Deputāts un komitejas vadītājas Mārtiņš Limanskis vēl interesējās, vai tieši šī vieta nebūtu arī piemērota suņu pastaigu laukumam, kas bija darba kārtības nākamais jautājums? Taču tika skaidrots, ka tās tomēr ir divas atšķirīgas lietas – sporta suņu treniņi, apmācības un vieta, kur suņiem socializēties.
Laba ideja, bet ne prioritāte
Tā varētu raksturot deputātu lēmumu par suņu pastaigu laukuma nepieciešamību Tukuma pilsētā. Šo jautājumu rūpīgi bija izpētījusi un sagatavojusi izskatīšanai, tostarp apzinot situāciju līdzīgos laukumos citviet Latvijā un arī konsultējoties ar jomas ekspertiem, Tukuma novada domes ainavu arhitekte Maija Fogele. Jāatgādina, ka iepriekš ko līdzīgi jau bija aktualizējusi arī nevalstiskā organizācija – nodibinājums «Ar suni Tukumā», kas šobrīd kā savu tikšanos vietu izmanto pļavu aiz Kalna kapiem. Un domē arī tika iesniegts lūgums, rast iespēju izveidot suņu pastaigu, socializēšanās, pēc vajadzības – arī treniņu laukumu tieši šeit, kā arī – izbūvēt žogu.
Tomēr, izvērtējot pašvaldība šo teritoriju, acīmredzot, nav atzinusi par pašu piemērotāko suņu laukumam, vēl jo vairāk tādēļ, ka, kaut arī šobrīd tikai un vienīgi teorētiski, bet savulaik te bijusi plānota apvedceļa izbūve. Tad nu izvēlētas divas citas potenciālās vietas – Pilsētas parka galā un Asteru ielā 3, kā arī veikta aptauja internetā. Atsaucība, kā atzina M. Fogele, bijusi gana laba – atbildes snieguši aptuveni 1000 iedzīvotāju, kur vairākums ir par to, ka šāds suņu laukums tiešām ir vajadzīgs. Pārsvarā atbalstu guvis tieši Asteru ielas variants. Apzinot šādus laukumus citās pilsētās (Jūrmalā, Kuldīgā, Ventspilī), izkristalizējušies arī dažādi izbūves varianti, kas paredz arī izdevumus. Maksimālais šobrīd apzinātais variants, izbūvējot un aprīkojot laukumu pēc iespējas labāk un dažādām vajadzībām, varētu sasniegt ap 80 000 eiro. Bet nu tas, visticamāk, nebūt vienreizējs ieguldījums.
Paralēli, kā secināts sarunās ar ekspertiem, Tukums gan ir salīdzinoši labā situācijā, jo mums visapkārt ir mežainas teritorijas, kur suņiem izskrieties, sēdē skaidroja M. Fogele. Tāpat citviet Eiropā daļēji no šādiem laukumiem mēdzot pat atteikties – gan iespējamo slimību izplatīšanās dēļ, gan tādēļ, ka šādi iežogoti laukumi nemaz neveicinot atbilstošu suņu uzvedību. Savukārt Latvijas problēma, kā daudzi atzīst, – suņi nereti nav pietiekami apmācīti, jo tā nav arī obligāta prasība, un mēdz izcelties savstarpēji konflikti šādos laukumos un tamlīdzīgi. Tad nu deputāti lēma, ka šobrīd ieceri par laukumu tālākai izskatīšanai nevirzīs. Savukārt organizācijas «Ar suni Tukumā» pārstāvjiem rosināja varbūt rakstīt iesniegumu un slēgt ar pašvaldību līdzīgu līgumu, kā to plāno biedrība «Četras ķepa». Te gan jāpiebilst, ka strādāt ar suņiem, ja tiek ievēroti noteikumi – tie ir pie pavadiņām un pēc suņiem tiek ar savāks – pļavā aiz Kalna kapiem tāpat nav liegts un to var turpināt. Taču entuziastiem jārēķinās ar to, ka ne žogu vai, piemēram, šķēršļus – tādus, kas zemē iebetonēti – uzstādīt tāpat te nevarēs, tāpat nebūs atļaujas, piemēram, stādīt tūjas vai citādi norobežot teritoriju.
Kandava – joprojām bez notekūdeņu sistēmas
Ar pašvaldības uzņēmumiem slēgtie, tā dēvētie deleģējuma līgumi arvien tiek pārskatīti. Un šajā reizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai radušies iebildumi pret atsevišķiem punktiem līgumā ar SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi». Tāpat izmaiņas rosinājis arī pats uzņēmums, proti, kā norādījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, vērtējot tarifu projektus, esot jāpārskata kārtība, kā tiek maksāts par lietus ūdens attīrīšanu, kas nonāk kopējos tīklos. Jāpiebilst, ka Kandavas pilsētai lietus ūdens savākšanas sistēmas nemaz nav, tādēļ līdz šim – vēl Kandavas novada ietvaros, pašvaldība to kompensēja, iemaksājot komunālajā uzņēmumā konkrētu summu, ko aprēķināja, no attīrīto notekūdeņu apjoma atņemot to, kas pārdots fiziskām un juridiskām personām. Vidēji, kā atzina uzņēmuma vadītājs Dzintars Rušmanis, starpība bijusi aptuveni 100 000 m³, kas bija aptuveni 80 000 eiro. Šī summa tad arī tika kompensēti. Pievienojoties Tukuma novadam un piekoriģējot aprēķinus (pēc SIA «Tukuma ūdens» parauga), tie būtu aptuveni 24 000 eiro. Bet šādai vienkāršotai sistēmai nepiekrīt SPRK, norādot, ka tik lielu apjomu nedrīkst pieskaitīt lietus ūdeņiem vien un jāizmanto krietni specifiskākas formulas, lai kaut daļēji aplēstu, cik no šīm, varētu teikt, nesakritībām ir norakstāmi uz nokrišņiem, cik, piemēram, varētu būt infiltrāts u.tml. Un kompensē to, vadoties pēc tarifa (jauno apstiprināt plānots nākamā gada pavasarī), kas savukārt nozīmē, ka kompensācija būs kaut kur pa vidu no šobrīd plānotās jeb 48 000 eiro.
Kā skaidroja domes juriste Sanita Limanska, šo summu izdalīt uz patērētājiem arī noteikti nedrīkst, jo tā tomēr ir pašvaldības funkcija – rūpēties par lietus ūdeņu savākšanu. Līdz ar to jautājumu virzīja tālākai izskatīšanai, vēl secinot, ka, piemēram, lietus ūdens savākšanas sistēmas izbūve Kandavā jebkurā gadījumā būtu daudz ievērojamāki izdevumi. Deputāti vēl interesējās, kā kopumā sokas ar attīrīšanas iekārtām Kandavā: vai tās vispār spēj tikt galā ar visiem ienākošajiem notekūdeņiem? Dz. Rušamanis skaidroja, ka šobrīd viss ir kārtībā, bet nu, piemēram, no ražotnēm atvestus notekūdeņus (iepriekš tie nākuši no Pūres) pieņemt gan nevarot.
Kas makā par hidrantiem?
Tāpat pārskatāms deleģējama līgums ar SIA «Tukuma ūdens», kur šajā redakcijā bija iekļauts tāds uzdevums kā rūpes, piemēram, par strūklakām un ugunsdzēsības hidrantiem. VARAM norādījis, ka šī funkcija nododama citā formā – kā pakalpojuma līguma punkts, kas gan pēc būtības neko daudz nemaina, jo uzņēmums kā rūpējies par hidrantiem, tā arī to turpinās darīt. Taču šī lēmuma ietvaros tika aktualizēts atkal citas jautājums – M. Limanskis vēlējās precizēt jeb noskaidrot, vai tiešām sistēma, kad pašvaldība maksā par brīvkrāniem, maz motivē iedzīvotājus pieslēgties centralizētajām sistēmām? Deputāts atsaucās arī uz kādu pēdējo nedēļu notikumu, kad tika slēgts brīvkrāns Lielajā ielā, tomēr… ne uz ilgu laiku.
Šo situāciju plašāk skaidroja izpilddirektors Ivars Liepiņš, viņš norādīja, ka pilsētā ir trīs, četri brīvkrāni, kas izbūvēti pie parkiem un sporta halles un paredzēti, lai būtu vieta, kur padzerties, un ir 4-5 brīvkrāni, ko izmanto iedzīvotāji vecpilsētā. Izpilddirektors skaidroja, ka nevar komentēt par sistēmu, bet vēsturiski bijis tā, ka ar dažiem iedzīvotājiem ir slēgts līgums par to, ka tie brīvkrānu izmanto (33 l uz cilvēku dienā), ja nav pieslēguma centrālajai sistēmai, taču to tāpat izmanto daudzi. Lielajā ielā slēgt brīvkrānu lēmumu pieņēma SIA «Tukuma ūdens», jo nebija ne līgumu, ne arī kāds, kas par šo ūdeni maksāja. Tajā pašā dienā gan atkal ūdens padeve atjaunota, jo pašvaldība saņēma sūdzību no kādas trīs bērnu māmiņas, kas turpat blakus dzīvo un īrē dzīvokli un kurai nav citas iespējas saņemt dzeramo ūdeni. Paralēli uzdots komunālajai nodaļai situāciju tomēr izpētīt sīkāk – apzināt to, cik privāto, cik pašvaldības īpašumu tuvumā, kā arī kādas un vai maz ir iespējas pieslēgties centrālajām sistēmām. Šī informācija varētu būt apkopota jau decembrī, un līdz ar to arī deputātiem būs iespēja jau pamatoti lemt, ko un kā darīt ar šiem brīvkrāniem.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
