Attīstīs nepabeigto Sēmes daudzdzīvokļu māju
Sēdē deputāti sprieda par īres dzīvokļiem, kurus iecerējusi būvēt SIA «Tukuma īres nami», iesaistoties finanšu institūcijas «Altum» programmā «Zemas īres maksas mājokļu būvniecības programma» un uzbūvējot Sēmē daudzdzīvokļu īres namu. Pirmais solis jau ir sperts – izsolē, kas notika no 15. marta līdz 14. aprīlim, SIA «Tukuma īres nami» no SIA «Komunālserviss TILDe» iegādājās pirms aptuveni 20 gadiem uzceltu, bet nepabeigtu 18 dzīvokļu māju un 5050 m² lielu zemes gabalu Sēmē, Ezera ielā 6. Īpašuma sākuma cena izsolē bija 8750 eiro, bet uzņēmums to iegādājās par 75 322,50 eiro.
Savukārt, lai SIA «Tukuma īres nami» varētu piedalīties programmā, tai nepieciešams līgums ar pašvaldību. Paša līguma nosaukums garš – «Par vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojuma sniegšanu Tukuma novada administratīvajā teritorijā». Deputāte Gunda Cīrule interesējās, vai pašvaldība ar šo līgumu sevi neapgrūtina un vai tā neuzņemas kādas saistības. SIA «Tukuma īres nami» īpašnieks Sandis Poga skaidroja, ka pašvaldība neuzņemas nekādus pienākumus vai saistības: “«Altum» vērtē biznesa plānu un atbilstoši tam pieņem lēmumu. Turklāt šādus līgumus pašvaldība var slēgt arī ar citiem uzņēmējiem, kas arī gribētu piedāvāt šādus mājokļus. Tukuma novada mājokļu kvota ir 60 dzīvokļi, līdz ar to uz 42 dzīvokļiem vēl var pretendēt.”
Nepārdos, bet izīrēs
Kā sēdē skaidroja S. Poga, ir iecere izveidot šajā mājā zemas īres maksas dzīvokļus: “Programma mērķēta, lai vairotu dzīvojamo fondu reģionos, kur nestrādā klasiskais biznesa modelis – uzbūvē dzīvokļus un pārdod. «Altum» finansējums ir paredzēts arī, lai sakārtotu pēcpadomju laikā būvētās un nepabeigtās ēkas, kas esošajā veidolā degradē vidi. Šobrīd virzāmies uz priekšu ar projektēšanas un būvniecības darbiem un vienlaikus gatavojam dokumentus «Altum», kam ir nepieciešams šis pilnvarojuma līgums. Visi dokumenti iesniegti arī Zemesgrāmatā.
Programmas nosacījumi paredz, ka tie gadu gadiem būs īres dzīvokļi un kalpos kā novada īres dzīvojamais fonds. Īres maksa no «Altum» puses tiek noteikta – tās griesti ir 5,87 eiro/m² jeb aptuveni rēķini no 160 līdz 320 eiro par dzīvokli, atkarībā no lieluma. Papildus prasība ir augsta energoefektivitāte, kas nozīmēs zemus apkures rēķinus. Nākamais solis būs saņemt finansējumu un pabeigt šo māju, kas tiek plānots divu gadu laikā – tādi bija arī īpašuma izsoles nosacījumi.
Deputāts Juris Šulcs gan iebilda, ka īres maksas ir augstas – ja cilvēkam par īri ir jāsamaksā puse no algas, diez vai viņš šādu dzīvokli varēs atļauties. S. Poga skaidroja, ka līdzšinējā pieredze ar māju Celtnieku ielā 1 liecina, ka jaunā dzīvoklī apkures rēķins, piemēram, par 85 m² dzīvokli dārgākais ir 35 eiro, līdz ar to tas kompensēs īres cenu, tikmēr vecās mājās apkures maksa ziemā nereti ir tikai nedaudz zem 200 eiro.
Piešķir papildu naudu skolēnu nodarbinātībai
Deputāti piešķīra papildu finansējumu skolēnu nodarbinātības projektam vasaras brīvlaikā, ko sadarbībā ar pašvaldībām organizē Nodarbinātības valsts aģentūra. 2023. gada pašvaldības budžetā, kā skaidroja Finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica, bija ieplānots pašvaldības finansējums 50 703 eiro apmērā 105 bērniem: “Taču projektā pieteicās 192 bērni, un Nodarbinātības valsts aģentūra arī visus šos pieteikumus akceptēja, tādēļ deputātiem jālemj par papildu finansējumu 39 707 eiro, lai visi skolēni vasarā varētu strādāt. Kopumā šim mērķiem šogad tiks izlietoti 90 410 eiro. Savukārt NVD šim mērķim paredzējusi 71 424 eiro. Deputāti atbalstīja ieceri un piešķīra nepieciešamo līdzfinansējumu no nesadalītā līdzekļu atlikuma gada beigās.
Līdzfinansēs ēdināšanu bērnudārzā «Ķiparā»
Vēl deputāti atbalstīja Tukuma alternatīvās pirmsskolas (bērnudārzs «Ķipars») iesniegumu un, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem bērniem, piešķīra līdzfinansējumu ēdināšanai 12 400 eiro apmērā. Tas pienāksies 75 bērniem, kas reģistrēti novada pašvaldībā. Kā sēdē skaidroja Izglītības pārvaldes juriste Kristīne Logina, 2022. gadā pašvaldība bija šajā bērnudārzā līdzfinansējusi ēdināšanu 81% apmērā bērniem ar invaliditāti un daudzbērnu ģimenēm, par to samaksājot 4812 eiro, bet, kā jau minēts, – lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem bērniem, no 1. septembra līdz 31. decembrim vajadzīgi 12 400 eiro, lai atvieglotu maksājumus ģimenēm: “Tātad – tā kā 2023. gadā ēdināšanas maksa vienam bērnam šajā bērnudārzā bija 3,40 dienā, no 1. septembra bērniem vecumā no 1,5-4 gadiem līdzfinansējums būs 1,17 eiro dienā, 5-6 gadīgajiem bērniem tiek segta visa ēšanas maksa un bērniem no daudzbērnu ģimenēm, ar invaliditāti un celiakiju – segs 81% (2,75 eiro dienā) no kopējās ēdināšanas maksas.” D. Rudēvica piepilda – ja visi bērni apmeklētu bērnudārzu, no pašvaldības budžeta būtu nepieciešami 15 600 eiro, bet, tā kā reālā situācija liecina, ka viena daļa slimo, tāpēc no kopējām izmaksām tiek plānoti vien 80% vai jau minētie 12 400 eiro.
Atjaunos skatu torni
Bija saņemts iesniegums no nodibinājuma «Engures ezera dabas parka fonds», kas vēlas dabas parkā atjaunot skatu torni un uzstādīt apmeklētāju skaitītāju. Kopējās projekta izmaksas ir nedaudz virs 25 000 eiro, no tām Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums projektam ir virs 22 000 eiro, savukārt nodibinājums lūdz pašvaldībai līdzfinansējumu 10% apmērā jeb 2506, 89 eiro. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa piebilda, ka vecais tornis stāvējis gadus 14 vai 15, bet ūdenī ilgāk koks nekalpo, tāpēc jāatbalsta iecere ierīkot jaunu. Turklāt šis apmeklētāju vidū ir ļoti populārs tūrisma objekts. Deputāti atbalstīja projektu un piešķīra līdzfinansējumu.
Turpinās mūra atjaunošanu
Savukārt Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola lūdza deputātus atbalstīt Durbes pils mūra arku atjaunošanu: “Turpinot Durbes kompleksa atjaunošanu soli pa solim, esam sagatavojuši projektu Valsts Kultūrkapitāla fondam, lai varētu nostiprināt un atjaunot vēl divas arkas un ažūro špraišļojumu. Kopējās izmaksas būtu 24 191, 25 eiro, un no fonda ir cerība saņemt 10 000 eiro, taču kādā apjomā projekts tiks atbalstīts, nav zināms. Pašvaldībai tiek lūgti 14 000 eiro. G. Važa skaidroja, ka šāds līdzfinansējums nebija budžetā paredzēts, bet šobrīd tiek pārskatīti visi iesāktie un neiesāktie projekti, lai “neiesaldētu” naudu, līdz ar to visdrīzāk nauda šim mērķim atradīsies. Viņaprāt, darbus kompleksā vajadzētu turpināt, tāpēc viņš aicināja deputātus ieceri atbalstīt.
Atbalsts Brīvības laukuma projektam – bez iebildēm
Deputāti vienbalsīgi – bez komentāriem un diskusijām – atbalstīja Brīvības laukuma un tam piegulošās teritorijas labiekārtojuma pārbūves projekta virzīšanu tālāk. Kā jau esam iepriekš rakstījuši, pašvaldības vēlas projektam piesaistīt valsts līdzfinansējumu 800 000 eiro apmērā.
Skolas remontam – papildu nauda
Vēl papildu finansējums bija nepieciešams Zemgales vidusskolas remontdarbiem. Kā stāstīja domes speciāliste Vija Zīverte, Zemgales vidusskolas remontdarbu veikšanas gaitā ir radušies neparedzēti darbi, kas ir atspoguļoti aktos un saistīti ar ventilācijas izvadiem, gūliju izbūvi, kā arī to, ka specifikācijā nebija parādīts, kā veicama iekšējā apdare iebūvētajiem logiem. Darbu kopējās izmaksas ar PVN ir 20 144, 46 eiro. G. Važa skaidroja, ka projektā ir ļoti daudz nepilnību, kuras nākas risināt darbu gaitā. J. Šulcs interesējās, vai šādos gadījumos nebūtu pareizi izmantot apdrošināšanas polisi, ja projektētājs darbus neveic. G. Važa skaidroja, ka tas, iespējams, nozīmētu tiesvedību un šo darbu termiņu vēl vairāk pagarinātu. Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša skaidroja, ka pašvaldībā ir bijuši gadījumi, kad apdrošināšanas polise ir izmantota.
Deputāti atbalstīja naudas piešķiršanu šim projektam.
Līdzfinansēs jumta nomaiņu
Vēl deputāti piešķīra līdzfinansējumu jumta nomaiņai Talsu ielā 26. Par šo ēku, kas, kā skaidroja arhitekts Jānis Jefremovs, atrodas vēsturiskajā centrā, bija saņemts pieteikums, turklāt pirmais šajā pašvaldības programmā, kuru bija izvērtējusi Vēsturisko ēku atjaunošanas izvērtēšanas komisija un jumta nomaiņu atbalstījusi. Kopējās izmaksas 28 844,85 eiro, no kurām domes sedz 10 000 eiro, kas ir 35% no kopējās tāmes.
Turpmāk vēl.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
