Tāpat kā pērn, arī šogad laikraksts turpina jau sen iesākto tradīciju, aptaujājot pašvaldības amatpersonas, uzņēmumu un pagastu pārvalžu vadītājus par aizvadīto gadu un jaunā gada iecerēm. Par trim 2023. gadā īstenotajām, trim – iecerētajām, bet nepiepildītajām, un trim jaunā, 2024. gada plāniem vai izaicinājumiem, vispirms lūdzām pastāstīt Tukuma novada pašvaldības izpilddirektoru Ivaru Liepiņu.
Daudzi plānotie darbi tika paveikti
Izpilddirektors saka, ka 2023. gads bijis darbiem bagāts, turklāt – vairs ne ieskriešanās laiks, kā tas bijis pirms tam, bet gan darīšanas laiks: “Patlaban aktuālākā ir budžeta veidošana, kas ir liels izaicinājums. Atzīšu, ka ir grūti salikt pamata izdevumus tā, lai paliktu arī nauda novada attīstībai, jo ieņēmumi pieaug lēnāk nekā izdevumi. Iespējams, gada laikā vajadzēs izdevumus pārskatīt, lai budžetu izpildītu. Tāpēc ar deputātiem vienojāmies, ka vismaz vēl nedēļa ir vajadzīga, lai visas izdevumu pozīcijas pārskatītu. Plāns ir 1. februārī apvienotajā komiteju sēdē budžetu izskatīt un ārkārtas domes sēdē 8. februārī pieņemt.”
– Kas izdevās 2023. gadā?
– Ļoti lielu darbu ieguldījām īpašumu apsaimniekošanas jautājumos, un par to arī paldies kolēģiem, kas iesaistījās un diskutēja, kā šo procesu labāk organizēt. Mēs sākām ar izmaiņām karstā ūdens norēķinu sistēmā, nosakot daudzdzīvokļu mājās norēķinus pēc skaitītāja; pēc tam, sākot no 2023. gada, rīkojām tikšanās ar daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašniekiem, skaidrojot, ka viņiem par savu īpašumu ir jārūpējas pašiem, bet pašvaldība var sniegt savu atbalstu, informējot un līdzfinansējot konkrētu dokumentu izstrādi un darbus. Prieks, ka procesam ir virzība – šobrīd mums jau ir 40 mājas, kuras dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši. Tāpat iedzīvotāji aktīvi izvēlas namu apsaimniekotāju, piemēram, Engurē 13 mājas izvēlējās SIA «Kurzemes nami», Lapmežciemā – SIA «Komunālserviss TILDe», bet tagad diskusijas notiek Jaunpilī. Iedzīvotāji arvien vairāk domā, ko darīt savos namos – kādas septiņas vai astoņas mājas ir lēmušas par tehnisko projektu izstrādi un virzīšanos uz renovāciju. Tas ir ļoti būtisks process, jo daudzdzīvokļu mājās dzīvo, manuprāt, 60-70% iedzīvotāju, un – jo labāk viņi rūpēsies par savu īpašumu, jo sakoptāki īpašumi būs mūsu pašvaldībā. Tas ir labs virziens un viens no panākumiem, kas ir izdevies.
– Runājot par īpašumiem, vairākkārt teicāt, ka būtu jāstiprina pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas joma – ka neesat apmierināts ar to, kā šis darbs notiek.
– Ar pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu virzāmies uz priekšu. Bet tas arī būtu viens no mīnusiem, jo neesam vēl tālu tikuši. Lai arī esam sākuši pārdot dzīvokļus, kas pašvaldībai nav vajadzīgi, bet pašu nekustamā īpašuma, tai skaitā arī nedzīvojamo telpu pārvaldīšana, ir jāuzlabo, un pašiem par savām ēkām ir daudz labāk jārūpējas. Tāpat ir lielāka uzmanība jāpievērš bezsaimnieka īpašumiem, kuru mums novadā ir daudz.
– Kas vēl no plānots labi izdevās?
– 2022. gads šajā jomā bija tāds ieskriešanās gads, bet 2023. gadā turpinājām sakārtot infrastruktūras objektus Tukuma pilsētā. Lai arī tie nav lieli objekti, tie ir nozīmīgi un sen gaidīti. Tāds projekts ir atjaunotais gaisa tilts, kas pēdējos gados bija nelietojams, un Tukuma slimnīcas stāvlaukums, kas ir šobrīd visvairāk redzams. Lai arī tur ir diskusijas, stāvlaukums ir. Vēl laba virzība bija mazo ielu sakārtošanā – noasfaltējām septiņas ielas, to vidū Annas, Kalna, Miera, Magoņu un vēl ielas Lauktehnikā. Lai arī šīs ielas ir mazas un to pārbūvi vispirms pamana tie cilvēki, kas tajās dzīvo, tas nav maz.
– Būtu jāpiemin arī Tirgus ielas pārbūve, kas ir iedzīvotājiem ilgi gaidīts projekts…
– Jā, nākamajā gadā darbi Tirgus ielā turpināsies, un taps stāvlaukumi un veloceliņš, kas veidos savienojumu gan ar Veļķiem, gan citiem celiņiem. Velo celiņam no Tukuma uz Milzkalni uzsākta tehniskā projekta izstrāde, par ko bija ilgas diskusija. Eiropas finansējuma saņemšanai iesniegts Brīvības laukuma projekts, tāpat ir gandrīz pabeigts tehniskais projekts un ceram, ka aprīlī vai maijā varēsim izsludināt iepirkumu sporta manēžas būvniecībai pie Tukuma 2. vidusskolas. Arī Raiņa skolas pārbūves tehniskais projekts ir pabeigts, un šogad plānojam izsludināt iepirkumu pirmās kārtas darbiem, tāpat esam līguma slēgšanas stadijā par pārbūves darbiem Upīšu skolā. Galvenais izaicinājums ir šādu tempu noturēt.
– Lielas gaidas, protams, ir arī par kultūras namu, – vai beidzot ir līgums ar projektētājiem noslēgts?
– Vēl nav. Mēs tikāmies ar konkursa uzvarētājiem, jo abas puses gribēja precizēt darbu apjomus. Projektētāji ir gatavi šo darbu uzņemties, tikai viņiem ir jautājumi par ēkas vēsturisko daļu – vai Kultūras mantojuma pārvalde ļaus mainīt senās ēkas sienu izvietojumu, ar ko viņiem citos projektos jau ir bijusi bēdīga pieredze, tāpēc šobrīd ar pārvaldi veicam pārrunas. Projektētāju doma ir arī vairāk izmantot ēkas pagalma daļu, taču tas traucētu to lietot dekorāciju pievešanai. Tā kā vēl tiks meklēti risinājumi sadarbībā arī ar arhitekti Zaigu Gaili, kas izstrādāja pārbūves metu. Zināmā mērā to, ka projektēšanu neuzsākām jau pagājušajā gadā, varam saukt arī par neizdošanos.
– Pie reizes jāvaicā par mūzikas un mākslas skolas ēku perspektīvām…
– Šī ir viena no lietām, par ko pērn iesākām spriest, domājot, kur iestādēm pilsētā jāatrodas, taču speciālistu noslodzes dēļ neesam šo jautājumu pabeiguši. Rudenī tikāmies ar Valsts nekustamo īpašumu uzņēmuma pārstāvjiem, un ir skaidrs, ka vēl divas ēkas – valsts policijas un ugunsdzēsēju – mums nāks klāt, kad uzcels jauno depo. Tāpēc koncepts, kur un ko pilsētā attīstīt, tuvākajā laikā ir jāsaliek.
– Un trešā labā lieta?
– Atalgojuma pieaugums. Pagājušajā gadā, kā to solījām, paredzējām līdzekļus būtiskam algu pieaugumam ar mērķi, lai pašvaldības darbinieku komanda būtu pēc iespējas efektīvāka. Tikko saskaitījām, ka divarpus gados esam par 9,5% mazinājuši darbinieku skaitu, jo mūsu mērķis ir kļūt kompaktākiem, mazākiem, efektīvākiem, sabiedrībai atvērtākiem, pieejamākiem un arī labāk atalgotiem.
– Ir izdevies arī kvalitāti uzlabot?
– Kopumā kvalitāte uzlabojas, bet par to lai labāk spriež iedzīvotāji, uzņēmēji utt. Protams, šajā lauciņā vienmēr ir daudz ko darīt, bet mēs latiņu ceļam uz augšu.
– Tomēr darbinieki no pašvaldības aizplūst. Vai tas nozīmē, ka algu pieaugums nav bijis tiks straujš, kā tas ir citās pašvaldībās?
– Neteiktu, ka cīnāmies ar citām pašvaldībām, lai gan savstarpēja darbinieku “apmaiņa” ar Talsiem, Kuldīgu ir, bet drīzāk mūs ietekmē Rīgas tuvums un Rīgas iestāžu un privātā sektora atalgojums, ar ko grūti konkurēt.
– Vēl par darbiniekiem. Sabiedrisko attiecību un mārketinga un Kultūras un sporta nodaļu apvienošana tika iecerēta, bet tā arī nenotika.
– Februārī iesim uz priekšu.
Jo lielāka kavēšanās, jo vairāk problēmu
– Un kas neizdevās?
– Viens no darbiem, pie kā strādājam tagad, bet ko vajadzēja izdarīt jau pagājušā gada pavasarī, ir skolu reforma. Man ir pārmetums pašam, ka tieši izpildvara nepietiekoši pamatoja šo nepieciešamību, tāpēc nepieņēmām tos lēmumus par skolu tīklu, kas ir jāpieņem tagad. Un, kā redzam, pērn neizdarītais liek tagad iet uz priekšu ar daudz straujākiem soļiem, jo no šiem lēmumiem ir atkarīgi vēl arī citi, tai skaitā skolēnu pārvadājumu tīkls. Mēs pārliecinājāmies, ka, nerunājot un neskaidrojot, atliekot šo jautājumu no gada uz gadu, nekas neatrisinās, tieši otrādi, notiek tā, kā Vānē, kur mēs nespējām pietiekami izskaidrot situāciju, tāpēc deputāti nepieņēma lēmumu un pēc pusgada lēmumu deputātu vietā pieņēma vecāki. Vai arī, kā dzirdējām Cērē, kur jau 20 gadus runā – būt vai nebūt skolai. Tas nav pareizi, jo rada neskaidrības ģimenēm. Administrācijai un deputātiem ir jāpieņem lēmums – ilgtermiņa stratēģija no 2024. līdz 2030. gadam, lai vecākiem ir skaidrība, kur būs skolas, un lai viņi var plānot savu dzīvi. Ceram, ka šogad izdosies pieņemt pārdomātus lēmumus. Vienu gan jau esam pateikuši, ka bērnus vedīsim uz tuvāko skolu.
– Redzat vēl kādas problēmas?
– Otra lielā neizdošanās arī ir saistīta ar izglītības jomu, lai gan tā pat nav neizdošanās, tā ir kļūda, kā veicām bērnu uzskaiti bērnudārzu rindā. Mēs nebijām ņēmuši vērā ne remontus, ne bērnu skaita samazinājumu, ne to, ka privātā bērnudārza «Ķipars» bērni arvien ir rindā. Un vēl viens secinājums – reālo brīvo vietu skaitu bērnudārzos uzzinājām brīdī, kad paziņojām, ka pirmsskolas iestādēs pilnu samaksu par darbu varēs saņemt tikai par pilnām grupām. Tāpēc šī gada viens no jautājumiem būs arī bērnudārzu piepildījums, jo vēl mums ir jāņem vērā dzimstības kritums – no 500 uz 350 bērniem gadā pēdējos divus gadus. Rindas neesamība liek uzdot jautājumu, cik reāli piepildīti būs mūsu bērnudārzi turpmāk.
Saimnieciskajā jomā ir jāiet uz priekšu
– Un kā veicas ar kapitālsabiedrību pārvaldību un ieplānoto mazo sabiedrību pārņemšanu? No vienas puses šis darbs notiek un «Tukuma siltums» un «Tukuma ūdens» arvien paplašina savas apkalpes teritorijas, no otras, piemēram, «Tukuma siltums» 2023. gada pēdējo ceturksni strādāja ar zaudējumiem 122 000 eiro apmērā…
– Pagaidīsim gada rezultātus… Abi šie uzņēmumi, paplašinot savas teritorijas, iegūst arī jaunus klientus un līdz ar to papildu līdzekļus. Tas, protams, prasa arī ieguldījumus – gan tehnoloģijās, iekārtās un darbiniekos. Turklāt, ja runājam par «Tukuma siltumu», – tam ir labs tarifs, viens no zemākajiem valstī, ja raugāmies no iedzīvotāju skatu punkta, bet, lai attīstītos, tarifam jābūt augstākam par kādiem 10 eiro par megavatstundu. Arī Tukuma katlu mājā ir jāsāk ieguldīt – gan apkures katlos, gan jāierīko jaunas siltumtrases, un lielākais izaicinājums – šogad ir jāuzliek izmešu filtri, kā to paredz Eiropas nosacījumi, kas izmaksās 1,5 miljonus eiro. Mazajām katlu mājām šos darbus var veikt līdz 2030. gadam.
– Un «Tukuma ūdens» attīstība? Iedzīvotāji saka, ka uzņēmums pat nevar pieņemt visu to, ko izved no novada sausajām tualetēm, jo pietrūkst kapacitātes.
– Arī par šī uzņēmuma attīstību būs jādomā. Zinu, ka šī kanalizācija tiek vesta uz citurieni, bet tas ir šī pakalpojuma bizness. Bet notekūdeņu attīrīšanas jomā šie jautājumi, īpaši piejūras ciemos, būs jārisina, taču – te mēs saskaramies arī ar to, ka nav brīvas pašvaldības zemes, kur kaut ko būvēt vai plānot. Zinām arī, ka ir pagasti, kur šī ūdenssaimniecība ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Tur būs vajadzīgi ieguldījumi.
– Un kā veicas ar SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību «Piejūra»? Komitejā teicāt, ka būs jauns tarifs, bet ka vēl visu informāciju neesat ieguvuši. Starp citu, arī uzņēmuma izvērtējumā tā veicēji bija atzinuši, ka atsevišķus rādītājus varēja vien pieņemt, ka tas tā… Vai tas nav risks, ka atkal varētu kaut kas gadīties?
– Lielos vilcienos mēs varam izanalizēt un saprast, kas ir kas, un to dara arī Talsu novada pašvaldība. Speciālisti ir iedziļinājušies un pa gadiem ir izpratuši atkritumu nozari, lai varētu to izvērtēt. Bet, protams, mums nekad nebūs tik daudz darbinieku, lai katrā jomā būtu pa ekspertam – tik lielam štatam noteikti iebilstu iedzīvotāji. Turklāt mums ir arī jāpaļaujas uz valdes locekļiem, kas, kā paredz normatīvie akti, ir vistiešāk atbildīgi par pašvaldības uzņēmumiem. Un – agri vai vēlu, ja kāda kļūda ir, tā tāpat iznāk uz āru.
– Kā tas bija ar «Kranta» un «TILDEs» bijušo valdes locekli Kirilovu, kas ar naudas aizņemšanos nonāca KNAB redzeslokā?
– Jā.
– Izdodas arī stiprināt uzņēmumus?
– To darām visu laiku. Tagad stiprinām «Piejūru», piesaistot tai otru valdes locekli. Uzņēmumā «TILDe» veidojas laba komanda – kapitālsabiedrībai ir jauns vadītājs Egīls Bariss un tagad arī deputāte Gunda Cīrule ir pievienojusies šai komandai nekustamā īpašuma pārvaldīšanas jomā. Šobrīd «TILDe» Spartaka iela 2a veido biroju, lai darbinieki nebūtu izmētāti pa pārvaldēm.
– Izstāstiet, lūdzu, par šīs gada izaicinājumiem.
– Izaicinājumi būs saistīti ar apkuri, piemēram, SIA «Šlokenbeka», kas nodrošina siltumu Milzkalnē, ir paziņojusi, ka visdrīzāk nākamajā apkures sezonā pakalpojumu nesniegs. Līdzīgs stāsts ir par apkures sniedzēju Jauntukumā. Mēneša beigās būs gatavs izvērtējums, un tad redzēsim, kādas ir izmaksas, lai gan – neredzu budžeta iespējas, piemēram, lai pirktu šīs katlu mājas. Protams, būtu labi, ja visa šī saimniecība nonāktu «Tukuma siltuma» pārziņā, bet – tas ir arī jautājums par uzņēmuma kapacitāti.
– Un lielākie darbi bez jau iesāktajiem?
– Darbu saraksts būs pievienots domes sēdes materiāliem, un par tiem mēs vēl runājam. Īsumā ir plānots projektēt Lapmežciema bērnudārzam 3. stāvu, jo pietrūkst vietu. Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolai tiek sākta tehniska projekta izstrāde renovācijai, Matkulē pabeigts projekts pagastmājas un bērnudārza ēkas renovācijai, plānots projekts Vānes pamatskolas ēkai, un tā ir tikai neliela daļa no iecerēm. Kā jau teicu, ir svarīgi nezaudēt tempu, bet vienlaikus viss būs atkarīgs no budžeta iespējām.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
