Kur paliek mūsu nauda? MAF
Novada domes sēdē
Septembra Vides un komunālo jautājumu un Finanšu komitejas sēdē, kā arī domes sēdē deputāti tika iepazīstināti ar Talsu un Tukuma novada pašvaldību līdzdalības izvērtējumu kapitālsabiedrībā SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»».
Izvērtēšana “ievilkās”
To, ka reizi piecos gados pašvaldībai jānovērtē līdzdalība savos uzņēmumos, nosaka «Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums» un «Valsts pārvaldes iekārtas likums». No šī konkrētā izvērtējuma bija atkarīgs, vai pašvaldības arī turpmāk saglabās ietekmi uzņēmumā «Piejūra» un vai arī turpmāk iesaistīsies sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, jo līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, šķirošanu un apglabāšanu ar uzņēmumu noslēgts līdz 2024. gada 1. jūnijam. Līdz ar to atkal kļuvis aktuāls jautājums, vai, piemēram, nešķiroto sadzīves atkritumu savākšana būtu tieši tas uzdevums, ar ko jānodarbojas pašvaldību uzņēmumam, vai arī – jārīko konkurss?! Atgādinām, ka 2017. gadā – pēdējā domes sēdē pirms toreizējām pašvaldību vēlēšanām – pašvaldību pieņemtais lēmums nodot nešķiroto atkritumu savākšanu «Piejūrai» tieši vai netieši, bet ir novedis pie diviem kriminālprocesiem, kuru izskatīšana turpinās jau trīs gadus…
Bet, atgriežoties pie izvērtējuma, jāpaskaidro, ka tā izstrādāšana bija pamatīgi iekavējusies – lai pašvaldības varētu pildīt likumā noteikto prasību un reizi piecos gados izvērtēt «Piejūru», pagāja divi gadi – pirmoreiz Tukuma novada pašvaldība iepirkumu izsludināja 2021. gada novembrī, taču uzņēmums «IAudits», ar kuru tika slēgts līgums, nespēja pildīt iepirkuma nosacījumus, tāpēc līgums tika lauzts. Pēc gada – 2022. gada novembrī – iepirkumu izsludināja nu jau Talsu novada pašvaldība, kas arī noslēdza līgumu ar SIA «Civitta Latvija».
Lemj saglabāt līdzdalību
Septembra Tukuma novada domes komitejās dokuments beidzot nonāca arī deputātu vērtēšanā. Audita nodaļas vadītāja Inese Valtere informēja, ka tajā ir izvērtēti sabiedrības sniegtie pamatkalpojumi un papildu pakalpojumi, saņemti arī iestāžu – Konkurences padomes, Tirdzniecības un rūpniecības kameras un biedrības «Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija» – atzinumi. Izvērtējumā ieteikts saglabāt dalību uzņēmumā, nosakot, ka «Piejūras» vispārējais stratēģiskais mērķis ir “sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzturēšana un attīstība Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā tādā veidā, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī Eiropas Savienības noteikto mērķu sasniegšanu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības efektivitāti, videi draudzīgu un efektīvu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar sabalansētu sabiedriskā pakalpojuma tarifu.” Vēl, kā skaidroja I. Valtere, «Piejūrai» ne retāk kā vienu reizi gadā jāveic konkurences neitralitātes izvērtējums.
Trīs mēnešus vēl vērtēs
Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš piebilda, ka ir saņemti aizrādījumi no Konkurences padomes un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras par to, ka būtu pamatīgāk jāvērtē atkritumu savākšanas sadaļa, kas šobrīd tiek deleģēta «Piejūrai», un par to ieteikts organizēt iepirkumu. Izpilddirektors pieļāva, ka arī no privātajiem šāda pakalpojuma sniedzējiem spiediens rīkot konkursu būs liels: “Ar Talsiem veicām pārrunas, un ir priekšlikums lēmuma projektu papildināt ar punktu par to, ka mēs tuvāko trīs mēnešu laikā izvērtējam papildu argumentus turpmākai darbībai atkritumu savākšanas jomā – tātad, kāpēc mēs nerīkojam konkursu. Viens no iemesliem [kāpēc nerīko konkursu] varētu būt Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas līdz 2025. gadam paredz izveidot uzraudzības padomi, kura tad arī varētu skatīt pārvadājumus visā Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā.”
Finanšu komitejas sēdē I. Liepiņš aicināja šo jautājumu par pašvaldības vai privāto komersantu iesaisti vērtēt plašāk: “Lielākajā daļā Latvijas atkritumus pārvadā pašvaldību kapitālsabiedrības, nodrošinot pakalpojumu 700 000 iedzīvotājiem, bet, nobraucot divreiz vairāk kilometru, piemēram, vienā maršrutā vairāk nekā 100 km, bet privātie uzņēmēji sniedz pakalpojumu vairāk nekā miljonam iedzīvotāju, kur vidējais maršruts sastāda 20-30 kilometru. Turklāt mums ar šādiem lieliem attālumiem izdodas iekļauties valstī vidējā tarifā. Bet vēl būtu jāvērtē, vai privātais sektors ir pietiekoši konkurētspējīgs, lai šādā konkursā piedalītos, vai arī – šajā jomā ir tikai viens, divi spēlētāji, kas piedalās iepirkumos. Pāris mēnešos šie argumenti tiks izvērtēti, un tad būs vēl viens vērtējums.”
Uzskata, ka privāto tarifi nav pietiekami vērtēti
Deputāts Juris Šulcs iebilda, ka institūciju atzinumos izvērtējumā nav teikts, ka pašvaldības uzņēmums nevar nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu, bet – vai ir vērtēts, ko varētu piedāvāt privātais?! J. Šulcs: “Tieši to mums pārmet visas institūcijas. Atcerieties, – kad valsts palielināja tarifu poligona sadaļā par 3-10%, mēs savu daļu palielinājām uzreiz par 30% (Precizējam: 2023. gada martā deputāti palielināja nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojuma maksu no 9,33 eiro/m³ uz 13,73 eiro/m³, un tas bija vairāk nekā 47% liels pieaugums! Tikmēr, piemēram, dabas resursu nodoklis pieauga par 3,95%. – Red.), jo tas ir nepieciešams, bet, ja būtu iesaistīts privātais sektors, varbūt nāktos secināt, ka ar šo pieaugumu esam pārspīlējuši?! Protams, nevar salīdzināt Rīgu ar laukiem, kur jābrauc simtiem kilometru…” J. Šulcs vēl arī vaicāja «Piejūras» valdes loceklim Ērikam Zaporožecam, kas liedz sadalīt pakalpojumus lotēs, piedāvāt tos iepirkumā, lai iegūtu iedzīvotājiem optimālo cenu? Ē. Zaporočecs skaidroja, ka viņš nezina – esot vienošanās strādāt šādā modelī, un tādā arī strādājot…
Vēl J. Šulcs interesējās, kas nākotnē būs «Piejūra» – uzņēmums, kas apsaimnieko atkritumus Tukumā un Talsos, vai arī tas būs “galvas” uzņēmums Ziemeļkurzemes reģionā, jo skaidrības par to neesot? I. Liepiņš skaidroja, ka «Piejūra» tagad turpina darbu, tāpat kā līdz šim, bet ilgtermiņā jābūt vienotam uzņēmumam reģionā: “Mums diezgan veiksmīgi ir sanācis uzlabot «Piejūras» finansiālos rādītājus un tehnisko darbību pēdējos gados. Bet, lai pārējās pašvaldības būtu gatavas runāt par «Piejūru» kā par reģiona galveno uzņēmumu, ir jābeidzas dažiem procesiem.” J. Šulcs vaicāja, vai tās ir bažas par 4 miljoniem eiro (4,83 miljoni eiro – naudas summa, ko pirmās instances tiesa Talsos pirms gada piesprieda uzņēmumam «Piejūra», tā valdes loceklim Ērikam Zaporožecam, poligona vadītājam Ināram Zaļumam un bijušajam darbiniekam Ingvaram Lerham; sods tika pārsūdzēts Kurzemes apgabaltiesā, kas 20. septembrī lietu atgrieza izskatīšanai pirmās instances tiesā Talsos. – Red.), I. Liepiņš atzina ka, “jā – kamēr šie jautājumi nav sakārtoti, pašvaldības nevēlas ieiet šajā kompānijā.”
Tomēr – kā komitejās, tā arī domes sēdē deputāti vienbalsīgi lēma par to, ka pašvaldībai jāsaglabā līdzdalība «Piejūrā».
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
