Novadā atklāts jauns literārais maršruts

Pastaigu taka ar moderniem digitāliem risinājumiem

Svētdienas pusdienlaikā, pamalē briestot draudīgiem lietus mākoņiem, Smārdes dzelzceļa stacijā pulcējās prāvs interesentu pulciņš, lai izmēģinātu biedrības “Baltā Vilka takas” jaunizveidoto literāro pastaigu taku, kas precīzi dublēja dzejnieka ikdienā staigāto ceļu no Smārdes stacija līdz “Zīlītēm”, ko viņš, izņemot ziemas sezonu, mēdzis mērot basām kājām. Maršruts izveidots atbilstoši mūsdienu moderno tehnoloģiju prasībām. Karšu un ceļvežu vietā dalībnieki izmantoja savus viedtālruņus un datu pieslēgumus, atrodot 18 kontrolpunktus un ieskenējot tur izvietotos QR kodus, kas savukārt atvēra īpaši izveidotas tīmekļa vietnes ar paskaidrojošiem tekstiem un interaktīviem elementiem. Ikviens dzejas cienītājs tādējādi varēja noklausīties bērniem un pieaugušajiem rakstītu Baltvilka dzeju, miniatūras un dziesmas ar viņa vārdiem – kopumā četrdesmit audio ierakstu, kā arī noskatīties video ierakstus un atsvaidzināt zināšanas par Latvijas putniem.

Kad lietus mākoņi pašķiras

Dalībnieku pulks bija gana daudzveidīgs. Ceļā devās gan pieaugušie, gan bērni (jaunākajam dalībniekam – tikai 3 gadiņi), gan kāds jestrs četrkājis. Kopējais, teju piecus kilometrus garais maršruts tika pieveikts vidēji divās stundās. Katrā pieturvietā nācās uzmanīgi izlasīt tīmeklī ievietoto norādi, kur meklējams nākamais maršruta punkts, jo nereti plāksnītes ar kodiem bija izvietotas apslēptās vietās, piemēram, mežā pie koka stumbra. Tas piešķīra pārgājienam atraktivitāti, kodu meklēšanā aktīvi iesaistoties jaunākajiem dalībiekiem. Laika apstākļi bija gluži vai apbrīnojami saudzīgi – lietus mākoņi paklausīgi pašķīrās, nogāžot savas slapjās kravas Tukumā un cituviet, kamēr jaunatklātā literārā taka izvairījās no nokrišņiem līdz pat pasākuma beigām.

“Baltā Vilka ceļš mājup” noslēdzās “Zīlītes”, kur visus sagaidīja tulkotāja Emija Grigorjeva, aicinot lielus un mazus dalībniekus doties mīklu medībās, iepazīstot “Zīlīšu” apkārtni un Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedre, putnu vērotāja Ieva Vavilova, kas vadīja izzinošas aktivitātes par un ap putniem.

Jāstrādā, un viss izdosies!

Kā pēc pasākuma atzina projekta vadītāja un satura autore Guna Roze – Tamule, sākotnējie mērķi bijuši visai grandiozi. “Bija iecerēti interesanti tehnoloģiski risinājumi, piemēram, cilvēkam ejot pa maršrutu un sasniedzot konkrētu vietu, aplikācija pati, reaģējot uz GPS koordinātām, ieslēgtu atbilstošu tekstu, ko klausīties. Šāds risinājums tomēr izrādījās dārgs, un nepieciešamo finansējumu atrast neizdevās, tāpēc nācās izdomāt citus variantus, jo pilnībā no ieceres atteikties negribējās. Rezultātā izstrādājām meklēšanas maršrutu ar QR kodiem, kas dalībniekus vestu no viena punkta uz nākošo, pa ceļam iepazīstoties ar viņa daiļradi profesionāla aktiera Gerda Lapoškas un paša autora izpildījumā. Es domāju, ka šādā veidā projekts pat ir ieguvis, nevis zaudējis, jo informācija ir ļoti plaša, daudzveidīga un interesanta. Patīkami bija noslēgumā dzirdēt, ka dalībnieki ir klausījušies visu dzeju, arī to, kas nebija paredzēta viņu vecuma grupai, un visa dzeja viņiem ļoti patikusi. Prieks par to, ka uz atklāšanu un takas izmēģināšanu bija ieradies tik plašs dalībnieku pulks, par to, ka mūs lutināja laika apstākļi, un es biju patiešām aizkustināta, redzot tik daudz smaidīgu, priecīgu seju un dzirdot labos vārdus pateicībā par šīs svētdienas baudījumu. Iecere ir izdevusies un no šī brīža tas būs pastāvīgs maršruts, kuru interesenti varēs iepazīt jebkurā sev izdevīgā laikā. Nākošgad taku vēl paplašināsim, veidosim to loka veidā,” apsola G.Roze-Tamule, piebilstot, ka ļoti veiksmīga izvērtusies projekta radošās komandas sadarbība. “Šķiet, visas zvaigznes nostājās mums labvēlīgi,” atceras Guna. “Aktieri Gerdu Lapošku es ieraudzīju Plieņciema pasākumā Dziesmu dārzā, un tūliņ sapratu, ka šis ir tieši tas aktieris, kuram būtu jālasa dzeja šajā projektā. Tā bija pirmā veiksme, ka mēs viņu atradām un viņš labprāt piekrita. Un tālāk “baltā josla” turpinājās. Pat šķietamās neveiksmes, piemēram, kad nācās steidzīgi meklēt alternatīvu skaņu studiju, jo bija saslimis tehniķis, kā arī citi sarežģījumi beigu beigās atrisinājās neticami ātri un pat vēl labāk, nekā sākotnēji iecerēts. Šis bija tas gadījums, kad “defekts kļūst par efektu” un vienlaikus arī laba mācībstunda – ja kaut kas nesanāk kā paredzēts, nav jāiespringst, nav jāmet plinte krūmos, bet radoši jādomā, jāmeklē citi risinājumi, jāstrādā un viss izdosies!”

***

Interesentiem, kas vēlas iepazīties ar jaunizveidoto maršutu, jādodas uz Smārdes dzelzceļa staciju, kur izvietots informatīvais stends ar pirmo QR kodu, kas jāieskenē tālrunī, lai varētu uzsākt ceļu.

Jārēķinās, ka taka pagaidām neved pa loku, bet gan beidzas pie “Zīlītēm”, un dalībniekiem jāplāno arī atpakaļceļa risinājumi uz Smārdes vai Milzkalnes dzelzceļa stacijām vai Tukumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Tukums – UNESCO” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024