Tā arī pagājušajā nedēļā un pēc ilgāka pārtraukuma Jaunpils Amatu mājā tikās Jaunpils, Viesatu un kaimiņu pagasta uzņēmēji. Pastāstīja, kā pandēmijas laiks pārdzīvots, kas jauns vai tieši pretēji – arvien pa vecam, dalījās ar nākotnes plāniem.
Jauns speciālists, vecas norādes
Ņemot vērā, ka pēdējā līdzīgā tikšanās Jaunpilī norisinājusies ne tikai pirms Covid-19 pandēmijas, bet arī vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas, vispirms par aktuālajām izmaiņām pastāstīja Jaunpils un Viesatu pagastu pārvaldes vadītāja Baiba Rasa. Proti, iepriekš – vēl Jaunpils novadā – viņas pārziņā bijis arī tūrisma un mārketinga jomas, taču līdz ar reformu atsevišķa darbinieka, kas aprūpētu tieši šīs jomas, vairs pagastā nav bijis. Īsāk sakot, uzņēmēji, protams, turpināja strādāt, kā strādājuši, taču pagasta iesaiste bija salīdzinoši mazāka. Nelielas, bet tomēr izmaiņas notikušas šī gada martā, kad nolemts, ka, lai arī ne uz pilnu slodzi, tomēr nepieciešams cilvēks, kas tūrisma lauciņu aprūpē, un nu tas ir viens no līdzšinējās klientu apkalpošanas speciālistes Līgas Veinbergas darba pienākumiem.
Tas, kā pagasts tūrismā var iesaistīties, protams, pārsvarā ir ar un par informāciju. Nu, piemēram, Jaunpils puse un tās tūrisma piedāvājums redzams ceļotājiem sociālajos tīklos. Līdz šim esot izmantojuši dažādus atslēgas vārdus. Piemēram, kādu laiku aktīvi darbojies konts ar nosaukumu «Jaunpils tūrisma informācijas punkts», kas gan, uzsvēra B. Rasa, šobrīd vairs nav aktuāls. Arvien un pēc pašu iniciatīvas ziņas tiek publicētas arī kontā «Atpūta Jaunpilī». Tomēr tāda vienojošā informācija, piemēram, par to, kur palikt pa nakti, kur paēst Jaunpils pusē, arvien ir meklējama biedrības radītajā interneta vietnē “visitjaunpils”, ko iesaka saglabāt arī tūrisma eksperti, jo kombinācijas ar vārdu “visit“ jeb “apmeklēt” ir starptautiski visatpazīstamākās.
Pagasta budžetā, skaidroja B. Rasa, līdzekļu tam, lai tūrisma jomā attīstītu kādu iniciatīvu, ir salīdzinoši maz. Ir izdots neliels buklets par tūrisma objektiem šai pusē, tomēr informācija tajā jau šobrīd novecojusi – neesot ziņu par jaunpienācējiem vai arī tuvējiem kaimiņiem. Tāpat, lai arī pašā pagasta centrā ir jauni informatīvie stendi, norādes, baneri, citviet teritorijā gan lielākoties esot jau izbalējuši un būtu nomaināmi, – atzīst pārvaldes vadītāja. Te savukārt kādas izmaiņas būtu veicamas arī kāda projekta ietvaros. B. Rasa aicināja to apdomāt un, piemēram, piedalīties pašvaldības konkursā «Darām paši», kur tieši šādiem projektiem iespējams piesaistīt līdzekļus.
Tas, kas arvien darbojas Jaunpils pusē, ir arī tūrisma aplikācijas, kas ļauj orientēties ceļotājiem ar viedtālruņa starpniecību. Tomēr, ir arī problēma, ko tāpat novērojuši ceļotāji. Proti, “QR“ kodi, kas izvietoti pie viena vai otra apskates objekta, nekur vairs lietotāju neaizved. Tādēļ šī informācija būtu atjaunojama vai arī pat radāma no jauna. Tieši par informāciju – to, kas aktuāls par pasākumiem, piedāvājumiem – uzņēmējus aicināja informēt arī L. Veinberga. Tikai tā esot iespēja to apkopot un nodot arī tālāk. “Lai tūristi redz, ka ir plašs piedāvājums!” tā Veinberga.
Kas jauns novadā?
Tika runāts arī par to, vai Jaunpilij maz nepieciešama sava mājas lapa, savas reklāmas – varbūt pietiek arī ar informāciju, kas novada mērogā? B. Rasa gan uzsvēra, ka, jā, viņasprāt, ir nepieciešams arī kas savs, jo Jaunpils puse un pils tomēr ir īpaša un atšķirīga. Tieši cik atšķirīga, par to savukārt mazliet plašāk pastāstīja Inga Hartika no Tukuma novada informācijas centra. Proti, ir apkopota pērnā gada statistika, kas apliecina, ka Jaunpils pils ir ceturtais apmeklētākais tūrisma objekts Tukuma novadā. To apsteidz vien Šlokenbekas muižas komplekss, Jaunmoku pils un Engures ezera dabas parks. TIC statistika, gan piebilst I. Hartika, atspoguļo tikai tos datus, kas tiešam tiek atsūtīti. Un, ja par lielākiem objektiem un vēl jo vairāk tādiem, kas, piemēram, pašvaldības pārziņā, bažu nav, tad ir objekti un tūrisma vietas, kas ar datiem tomēr daloties nelabprāt. Tieši kāpēc tas tā, neviens jau īsti nekomentē, tomēr viens no iespējamiem un arī ticamajiem iemesliem, ka uzņēmēji bīstas no iespējamām pārbaudēm. I. Hartika gan skaidro, ka šajā gadījumā TIC datus apkopo tikai un vienīgi saviem mērķiem, kas ir tūrisma veicināšana, un nekur tālāk, tostarp citām iestādēm ziņas nenodod.
Neskatoties uz to, ka Covid-19 tūrisma jomai bija īpaši izaicinošs, tāpat pēdējo divu, trīs gadu laikā ir gan jaunpienācēji – jauni tūrisma uzņēmēji, objekti, gan arī uzlabojumi, tai skaitā arī Jaunpils muzejā, kas ieguvusi jaunu ekspozīciju. Vēl jaunumu vidū ir Tukumā atvērtā keramikas darbnīca «Mēness bļoda», kurā noris arī meistarklases. Piekrastes jaunumu vidū Engures mācītājmuiža, kur tiek organizētas visdažādākās aktivitātes, pasākumi, ieskaitot kino vakarus; Antiņciemā – atpūtas vieta «Dare»; Peoniju dārzs Ķesterciemā; kā arī amatnieku veikaliņš un darbnīca Engurē «Maize un māksla», kas ir vienā ēkā ar iecienīto «Kukul» maizes ceptuvi. Vēl novada klātpienācēju vidū Romju peoniju dārzs Irlavā un Zīļu peoniju dārzs Slampē, «Apgrieztā māja» Smārdē, kur cita starpā plāno veidot arī “apgriezto garāžu“ un tikko tapis gaismu tunelis. Tāpat pašā pilsētas pievārtē jeb Milzkalnē ir jauns muzejs – «Classic car & Motorcyle garage», kurā iespējams aplūkot amerikāņu klasiskos spēkratus. Bet cita laika un valstiskā formējuma tehniku varēs apskatīt «Retro fermā», kas arī saimniecība Tukuma pievārtē. Tāpat savas durvis viesiem, kuri meklē tieši lauku burvību, atvērusi saimniecība «Lejaskroķi» Matkulē, kur cita starpā nodarbojas arī ar trušu audzēšanu. Visbeidzot, tāpat kā Jaunpilij, savi jaunumi ir arī citām apkārtnes pilīm. Tā Šlokenbekas muižā atklāta Mīlestības saliņa, kas ir labiekārtota teritorija aiz muižas mūriem upes vidū, bet Jaunmokās – Mežaparka taka, kur gan vēl prasoties pēc turpinājumu, piebilda I. Hartika.
Nesasniedzami vai nezināmi
Jāpiebilst, ka TIC apkopojis ne tikai aktuālo statistiku, bet izvērtējis plusus un mīnusus tūrisma jomā kopumā. Tā, piemēram, pozitīvi vērtējams tas, ka arvien vairāk tūrismā strādājošo sadarbojas, veidojot kopīgus maršrutus dažādām auditorijām. Nu, piemēram, Slampē var vispirms aplūkot «Zīļu peonijas», tad doties uz «Lielozoliem», kur tiek organizēti dažādi ar lauksaimniecību saistīti semināri un ir arī izziņas «Meža taka», visbeidzot noslēdzot ceļojumu «Abavas vīna» ražotnē, kas rīko arī degustācijas. Līdzīgi no objekta uz objektu var izceļoties Smārdes pagastā, kas gan vairāk ģimenēm ar bērniem.
Tāpat priecējot, ka arvien vairāk tūrisma uzņēmēju uzdrīkstas izkāpt no savas ierastās komforta zonas un piedalās kopīgos pasākumos, akcijās, kādas arī ir asociācijas «Lauku ceļotājs» līdzorganizētās «Mājas kafejnīcu dienas». Pērn tajās piedalījušās jau 30 novada saimniecības un tūrisma objekti, kaut vēl gadu iepriekš – tikai 18! Tukuma pusē «Mājas kafejnīcu dienas» atkal norisināsies 16. un 17. septembrī, aicinot “izgaršot rudeni“. Bet vēl pirms tam – 12. un 13. augustā – mājas kafejnīcu dienas notiks «Garšas Abavas lokos», kur tāpat piedalīsies novada saimniecības.
Taču ir apzināti arī mīnusi. Tā ir mums objekti un vietas, kas grūti pieejamas, atrodas privātā teritorijā vai ir apskatāmas tikai no ārpuses, kā, piemēram, Zentenes muižas. Tāpat arī mūsdienu ceļotāji, īpaši, ja tā ir tūristu grupas autobusos, nelabprāt dodas uz gala mērķiem, uz kuriem ved, piemēram, grants ceļš. Pietrūkst arī novadā gastronomisko piedāvājumu, piemēram, Tukuma pilsētā īsti nav restorāna, tāpat kā viesnīcu, apmešanās vietu lielākam tūristu skaitam. Visbeidzot – atkal par informāciju – ir uzņēmumi, par kuriem publiski pieejamās informācijas ir gauži maz, atzīst I. Hartika. Viņi nav aktīvi sociālajos tīklos, bet, ja pat ir, piemēram, mājas lapa, informācija tajā nereti novecojusi vai neaktuāla. Tāpēc I. Hartika aicināja arī nekautrēties – par sevi pastāstīt un padalīties, ja ir kas jauns.
Kāzas no A līdz Z
Atgriežoties pie Jaunpils, pasākumā plašāk par to, kā pēdējie gadi aizvadīti, pastāstīt bija aicināti arī paši tūrisma uzņēmumi. Piemēram, Jaunpils pilij, kā atzina tās vadītāja Kristīne Liepiņa, pērn bijis rekordliels apgrozījums (488 000 eiro), kas, acīmredzot, liecinot par to, ka pēcpandēmijas periodā cilvēki pēc ceļošanas, pabūšanas pasākumos un tamlīdzīgi, bija izslāpuši. Vienlaikus gan pilī tika izmitināti arī Ukrainas bēgļi, kas samazināja iespējas, piemēram, piedāvāt viesnīcas pakalpojumus. Taču jebkurā gadījumā tika lemts, ka tas ir jādara – ukraiņiem jāpalīdz. Starp citu šī iemesla dēļ arī visu pagājušos gadu atteikušies no tradicionālās lielgabala šaušanas, ar kuru parasti ievadīja pasākumus vai noslēdza ekskursijas. Nupat tradīciju atkal atsākuši. Bet kara sakarā ir attiekušies arī no kāda cita iepriekš piedāvāta pakalpojuma – pils vairs nepiedāvā ekskursijas Latvijas skolēniem krievu valodā, skaidroja K. Liepiņa. “Tas ir principiāls jautājums. Un ir bijušas kāda trīs, četras reizes, kad esam dzirdējuši, ko par mums šajā sakarā domā…”
Ieņēmumu lielāko apjomu, kā ierasts, rada pils krodziņš, kam seko viesnīcas pakalpojumi, pēc tam – ekskursijas. Bet ja par jaunumiem šajā periodā, tad apdzīvojuši dzirnavu šķūni, kur tiek organizēti mazāka mēroga dažādas formas pasākumi. Ēkai arī nomainīts jumts un augšstāvā radīta iespēja viesiem nakšņot (ir 30 vietas). Tas gan īsteni lauku stilā, jo labierīcību šobrīd šajā ēkas zonā neesot. Tāpat radīts jauns pakalpojums – tiek piedāvāts organizēt kāzas, kur pils un piesaistītie darbinieki parūpējas par pilnīgi visu. Jaunajam pārim atliek vien izvēlēties savu tematiku, krāsu toņus un pašiem ierasties ar kāzu kleitu, laulību gredzeniem kabatā. Šobrīd noorganizētas ja trīs šādas kāzas.
Kopumā pērn, neskaitot korporatīvos vai slēgtos pasākumus, sezonā ir bijušas vismaz 35 kultūras aktivitātes, tostarp Jaunpils estrādē un uz saliņas. Jauno āra pasākumus sezonu Jaunpilī starp citu atklās jau šovakar, 19. maijā, kad estrādē uzstāsies grupa «Bermuda divstūris» (pēcballīte – dzirnavu šķūnī). Citi vasaras lielie pasākumi būs «Garšas piedzīvojums» pils pagalmā kopā ar grupu «Otra puse», kas notiks jūlija nogalē, bet augustā – Olgas Rajeckas un Uģa Rozes koncerts Jaunpils ezerā, kā arī, protams, Viduslaiku svētki, kas šogad notiks 12. augustā.
Visbeidzot, arvien aktīva Jaunpilī ir arī pašdarbība, ko organizē kultūras nams, kas arī darbojas pils paspārnē. Kolektīvi kuplina kultūras pasākumus, un, šķiet, ka jau drīzumā to pulciņam pievienošoties arī jauniešu deju kolektīvs, kura darbība uz laiku bija apsīkusi, – atklāj K. Liepiņa.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laiks uzņēmējiem ” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
