Turpinājums. Sākums 28. aprīlī
Iegulda zaudējumu segšanai
Tā SIA «Jaunpils pils» gadu noslēdzis pat ar peļņu gandrīz 13 000 eiro apmērā. Apgrozījums gada griezumā – 488 642 eiro, no kuriem 377 762 eiro ir sniegto pakalpojumu izmaksas, 145 807 eiro – administrācijas izdevumi. Te gan jāpiebilst, ka līdzi nāk arī iepriekšējo gadu zaudējumi, kur atlikusī summa ir vēl 147 187 eiro. Līdz ar to arī peļņas daļu deputāti ar savu balsojumu oficiāli novirzīja to segšanai.
Pēc būtības ļoti līdzīga situācija ir arī ar SIA «Šlokenbekas pils» pērnā gada rezultātiem, kaut summa lielākoties mazākas. Proti, neto apgrozījums pērn ir bijis 233 204 eiro, sniegto pakalpojumu izmaksas – 206 978 eiro, administrācijas izmaksas – 26 220 eiro. Kaut arī neliela, tomēr ir arī peļņa pustūkstoša apmērā, kas tāpat tiek novirzīta zaudējumu segšanu. Un atlikusī summa «Šlokenbekas pils» šobrīd ir lielāka jeb 193 737 eiro apmērā.
Pārsvarā tādēļ, ka tarifus bijusi iespēja mainīt nedaudz dinamiskāk, nekā tas bija, piemēram, SIA «Tukuma siltums» un citiem uzņēmumiem, peļņa 14 000 eiro apmērā pērn bijusi arī komunālajai saimniecībai «Jaunpils». Un identiski, kā tas gadījumā ar novada pilīm, arī šajā gadījumā konkrētā summa aiziet zaudējumu mazināšanai, kas ir mazliet vairāk nekā 94 000 eiro.
Līdzīgi arī ar otru novada mazo komunālo saimniecību, kas jau piedzīvojusi reorganizāciju, proti, SIA «Krants», kas darbojusies Lapmežciema pagasta robežās. Te gan arī līdzi nākošie zaudējumi nedaudz lielāki – 118 483 eiro apmērā, kas tiks mazināti par aptuveni 13 000 eiro jeb uz pērnā gada peļņas rēķina.
Salīdzinot ar citām komunālajā jomā strādājošajām kapitālsabiedrībā, šobrīd tā sauktā nesegto zaudējumu kopsumma visievērojamākā ir uzņēmumam «Kandavas komunālie pakalpojumi», kur tā sasniegusi 1 184 301 eiro. Turklāt pērnais gads vēl pieplusojis zaudējumus aptuveni 34 000 eiro apmērā, kas uz elektrības un kurināmā cenu rēķina. Un, protams, ka šajā gadījumā atskaite tika pieņemta zināšanai. Kā arī uzņēmuma pamatkapitālā tika ieguldīti vairāki nekustamie īpašumi, kas atrodas pagastos un kas tieši saistīti ar uzņēmuma darbību.
Tuvāk vēja parka būvniecībai un šautuvei
Jau vēstīts, ka pēc ilga pārtraukuma, diskusijām un pat tiesāšanās ar Tukuma novada domi vēja parku Džūkstes pagastā tomēr būvēs. Pēc pēdējās sēdes – vēl solītis tuvāk ieceres īstenošanai, jo tika oficiāli apstiprināta detālplānojuma izstrādes uzsākšana. Kā sēdē atkārtoti skaidroja deputāts un domes Tautsaimniecības un teritoriālās attīstības komitejas vadītājs Normunds Rečs, ņemot vērā 23 zemes gabalu konfigurāciju, kopumā uzņēmumam būs jāizstrādā pieci detālplānojumi. Kad tiek veikts šis process, tad arī lemj par katru plānu atsevišķi, kur citu starpā atkārtoti precizēs jautājumus par iespējamo apēnojumu, troksni, mirgošanu un tamlīdzīgi, – skaidroja N. Rečs. Deputāte un domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede vēl atgādināja, ka Pašvaldību savienībā brīdināts – slēdzot lūgumu ar vēja parku attīstītājiem, būvniekiem, jāiekļauj punkts par to, kas un kā veiks utilizācijas procesu, kad kāds ģenerators savu darbību beigs. Šobrīd par to maz tiekot runāts. Tāpat vēl arī aktuāls jautājums par kompensācijām, piemēram, ieguldot ceļu uzturēšanā parku tuvumā un tamlīdzīgi. Šie noteikumi, rosinājumi valstiskā līmenī gan vēl tikai tiek izstrādāti, un priekšsēdētājs Gundars Važa piebilda, ka šobrīd neesot radies iespaids, ka kāds ar tiem steigtos. Īsāk sakot, – tas ir jautājums kādai citai reizei. Jāpiebilst, ka šajā jautājumā vēl arī gaidāma sabiedriskā apspriešana, un no nesenas pieredzes līdzīgā pasākumā (deputāts Juris Šulcs piedalījās sapulcē par vēja parku Saldus novadā, kas daļēji skars arī Vāni) atziņa, ka pašvaldībai esot iespēja iestrādāt arī robežšķirtnes, piemēram, par tiem pašiem trokšņu līmeņiem.
Vēl viens jautājums par atļaujām. Pašvaldība akceptēja to, ka SIA «Meliorceltnieks» Sēmes pagastā, īpašumā «Smiltsbrenči», izveidos II kategorijas šautuvi. Būvdarbi te nav paredzēti, visas citas atļaujas – jau sadabūtas, un būtībā te notiks treniņi, šaujot par lidojošies mērķiem. Jāpiebilst, ka šāda treniņšaušana varēs norisinātie vien diennakts gaišajā laikā no pulksten 10.00 līdz 17.00.
Atbalsts bērnu nometnēm un radošiem darbiem
Vēl iepriekš – pirms apvienošanās – katrā novadā bija sava kārtība tajā, kā un vai maz tiek atbalstīta bērnu dalība vasaras nometnēs. Tad nu aprīļa sēdē pieņēma kārtību, kas paredz, ka ikviens novada bērns ir tiesīgs saņemt kompensāciju 6 eiro apmērā par vienu diennakti vienā nometnē vienā gadā. Tas ar nosacījumu, ka par nometni vecākiem ir jāmaksā. Ja kompensāciju saņem organizētājs, tad iesniegumu uz domi jānogādā līdz 15. jūnijam, savukārt vecāki to var darīt pirms vai pēc nometnes līdz pat 15. septembrim.
Lēmums tika apstiprināts, bet deputāts Mārtiņš Limanskis vēl piebilda, ka nākamgad varbūt tomēr vajadzētu pārskatīt kompensācijas apmērus. Tie, atšķirībā no nometņu izdevumiem, neesot pieauguši jau gadiem, un šai deputāta domai pievienojās arī priekšsēdētājs.
Savukārt deputāti palielinājuši atbalstu konkursā par radošajām stipendijām, kas arī šogad būs novada mērogā. Kopējā summa šogad ir 33 000 eiro. Viens grants jeb radoša stipendija nepārsniedz 3000 eiro, un pieteikšanās ir paredzēta līdz šīs gada 30. jūnijam. Savukārt finansējumu jāapgūst 12 mēnešu laikā, pēc tam, kad konkursā iegūts atbalsts un noslēgts līgums ar pašvaldību.
Nesaistīti ar šo konkursu, bet gan ar Valsts kultūrkapitāla fondu, izvērtēts vēl kāds atbalsts. Proti, Tukuma deju skola «Demo» lūdz pašvaldības līdzfinansējumu darbiem, kas paredz speciālas, amortizējošās grīdas ieklāšanai, kas paredzēta akrobātikas treniņiem. Fonds iecerei piešķīris 2000 eiro, taču reālās izmaksas ir lielākas. Un deputāti arī akceptēja, ka tiek pieplusoti vēl 858,90 eiro no pašvaldības budžeta.
Kur vairāk, kur – mazāk
Lielā mērā saistāms ar novadu apvienošanos ir arī jautājums par amatiem pašvaldībā, kas ar vien tiek pārskatīti un pārvērtēti. Šajā gadījumā un šajā sēdē tika spriests, piemēram, pa sabiedrisko attiecību nodaļu, kur iepriekš bijis sadalījums, kas par ko atbild. Nu, piemēram, bijis darbinieks, kas papildus konsultē arī biedrības un uzņēmējus. Nu, izvērtējot darbu, nolemts šādu sadalījumu neveidot – vismaz ne amata nosaukumā, kas arī savā ziņā atvieglos situāciju gadījumos, kad kāds no sabiedrisko attiecību speciālistiem ir atvaļinājumā vai cita veida prombūtnē. Par speciālistu, kurš tieši būs atbildīgs par uzņēmēju konsultēšanu, vēl varēšot runāt. Savukārt Tūrisma nodaļā plānots ieviests jaunu vakanci – speciālistu, kurš būs atbildīgs par kultūras mantojumu. Bet, piemēram, Tumes un Degoles pagastā nolemts likvidēt divas amata vietas – kasieri, kā arī īpašumu uzraugu.
Izmaiņas veica arī darbinieku atlīdzības un sociālo garantiju nolikumā, kur, acīmredzot ņemot vērā kādus konkrētus precedentus, precizēja, ka darbinieki naudas balvas var saņemt par kādiem īpašiem nopelniem, sasniegumiem, taču, piemēram, iestādes jubileja par tādiem netiek uzskatīta.
Ņemot vērā, ka mainījušās likuma normas, pašvaldībai bija jāatsakās arī no noteikumiem, kas paredz, kā ar naudas balvām tiek apbalvoti novada pedagogi un skolēni. Tas gan nenozīmē, ka šogad apbalvošanas nebūs, jo nākamajā sēdē plānots apstiprināt jaunus, Tukuma novada izglītības pārvaldes izstrādātos noteikumus.
Par atbalstu un sadarbību
Jau vēstīts, ka laikā, kamēr citviet novadā ir vēl grūtības panākt vienošanos par māju siltināšanu, Pūres pagastā divas mājas lieliem soļiem iet pretī projekta īstenošanai. Pašvaldības daļa šajā gadījumā tik daudz, ka tā apņemas segt daļu izdevumu par tiem dzīvokļiem, ka abās ēkās tās īpašumā. Tas šobrīd nepieciešams, lai varētu rezervēt aizdevumu abu māju energoefektivitātes uzlabošanai. Ēkā «Pūre 23» tie ir 0,17 eiro par katra dzīvokļa kvadrātmetru, bet Abavas ielā 2 – 0,15 eiro, ko deputāti arī akceptēja.
Tāpat deputāti piekrita, ka tiek noslēgts beztermiņa sadarbības līgums ar Zemessardzi. Kā uzsvēra G. Važa, jau iepriekš tāds bijis katram novadam atsevišķi, nu – tas jāpārslēdz. Paralēli šajā sēdē tika nolemts Zemessardzei izīrēt telpas Melnezera ielā 1, kur notiktu rekrutēšana un arī darbs ar jauniešiem. M. Limanskis skaidroja, ka būtībā jau tā tas ir vairākus gadus un telpas šajā ēkā Zemessardzei jau ir, taču tieši nomas tiesības līdz galam nebija sakārtotas, un tas nu šobrīd tiek labots.
Turpina iznomāt telpas arī biedrībām
Tāpat domes sēdē tika pagarināti jau vairāki spēkā esoši nomas līgumi, tostarp ar biedrību «Kandavas partnerība», kas apdzīvo telpas Kandavas muzeja otrajā stāvā. Kā atkal skaidroja M. Limanskis, šoreiz līgums uz diviem, ne, kā ierasts, trim vai pieciem gadiem, jo būtiski, ko teiks muzeja akreditācijas komisija, kas paredzējusi atkal muzeja darbu izvērtēt tieši pēc šāda laika. Deputāti muzejā viesojušies un telpas, ko biedrība savulaik atjaunojusi un labiekārtojusi, skatījuši arī klātienē. Secinājums – muzejam šobrīd itin labi pietiekot ar pieejamajām telpām, tādēļ biedrība var darbu muzeja ēkā turpināt. Bet, ja nu pēc diviem gadiem jautājumu atkal aktualizēs, tiks domāts par to, ko «Kandavas partnerībai» piedāvāt.
Savukārt telpas Tukumā, Talsu ielā 20, nolemts oficiāli turpināt iznomāt «Tukuma novada šaha un citu intelektuālo interešu klubam», kā arī atbrīvot klubu no nomas maksas, kas tāpat – tika atbalstīts.
Turpmāk vēl.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
