Trīs Dziesmu svētki Kandavas novadā
Turpinājums. gadsimta 20. un 30. gados ar Dziesmu dienām un Dziesmu svētkiem skatītājus priecēja Irlavas
Turpinājums. gadsimta 20. un 30. gados ar Dziesmu dienām un Dziesmu svētkiem skatītājus priecēja Irlavas
Latvietis vienmēr ir bijis un ir dziesmas mīļotājs. Gan tas mazais ganiņš, kas gavilēja tautas dziesmas savam ganāmpulkam, gan nopietns kora dalībnieks, kas savu priekšnesumu sniedz lielam klausītāju pulkam.
Izskanējuši šī gadsimta pirmie lielākie Latvijas valsts nacionālie svētki – pirmo Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku 150. dzimšanas diena. (Lai piedod dejotāji, bet Deju svētku tradīcijai vēl tikai 58 gadi.) Ir saglabāta senākā relikvija – pirmo svētku Līgo karogs, un vēl no pirmsākumiem nākusī tradīcija – svētku programmā iekļaut iespējami daudz tautas dziesmu.
Jau izskanējis Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koru lielkoncerts «Tīrums. Dziesmas ceļš», bet šovakar un sestdien deju rakstus varēs lūkot lieluzvedumā «Mūžīgais dzinējs». Un tad jau klāt svētku noslēguma koncerts «Kopā Augšup», kur kora dziesmā vienosies 266 jauktie kori, 83 sieviešu kori, 22 vīru kori, 38 senioru kori, 36 jauniešu un vidusskolu kori, kā arī dejos 18 A grupas jauniešu deju kolektīvu, 33 D grupas vidējās paaudzes deju kolektīvu, 22 F grupas senioru kolektīvi, 16 bērnu deju kolektīvi un spēlēs 65 pūtēju orķestri. Bet vēl līdz tam Rīgas parkos un ielās skanēs kapelas, folkloras kopas un vokālie ansambļi, būs vēl citi svētku notikumi, kas palīdzēs katram šajā nedēļas nogalē izjust svētkus… Bet mēs ieskatījāmies grūtajā mēģinājumu procesā, bijām klāt skatēs un koncertos, lai parādītu jums, lasītāji, kā mūsējiem klājas Rīgā.
2. jūlijā Vecrīgā pulcējās un Rīgas ielās izvijās lielais Dziesmu un deju svētku gājiens, kuru veidoja dziedātāji, dejotāji, pūtēji un koklētāji, teātra spēlētāji, folkloras kopu, tautas mūzikas kapelu, tautas lietišķās mākslas studiju un pulciņu dalībnieki, valsts, pilsētu, novadu, pagastu, kultūras un tautas namu, kolektīvu vadītāji… Un vēl daudzi jo daudzi, kas vēlējās piedalīties Novadu dižošanās lielajā notikumā un cildināt latviešu dziesmu un deju, latviešu mūziku un latviešu valodu. Sācies ar Diķliem un Vidzemi, gājiens tālāk iepazīstināja ar Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas kolektīviem, to vidū ar kolektīviem no dažādām pasaules valstīm.
Jau šajā nedēļas nogalē Rīga uzņems simtus un tūkstošus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku, un viņu vidū būs arī kuplā Tukuma novada amatiermākslas kolektīvu saime. 48 ??kolektīvi, 1144 dalībnieki, no kuriem 537 ir dejotāji, 450 – koru dziedātāji, 39 – pūtēju orķestra dalībnieki, 40 – folkloras kopu un tautas mūzikas kapelu dalībnieki, 33 – tautas lietišķās mākslas studiju/pulciņu pārstāvji un 20 koklētāji… Kopskaits ir mazliet lielāks nekā 2018. gadā, kad Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novads uz svētkiem kopā aizveda 41 kolektīva 1078 dalībniekus.
26. jūnija vakarā tukumnieki pulcējās Šēseles ielā, kas transportam bija slēgta, lai Tukumā varētu ieskandināt Dziesmu un deju svētku nedēļu.
Šosvētdien, 18. jūnijā, 13.00 Pūres evaņģēliski luteriskajā baznīcā 100 gadu jubilejā pieminēs skolotāju, kultūras darbinieku un kādreizējo Pūres evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieku Imantu Drunku. Viņa veikumu pagasta kultūras dzīvē un baznīcas draudzē atcerējās kultūras darbinieces Dzidra Rozenberga un Inga Zariņa-Dzenīte, kas pauda gandarījumu, ka zināmu savas dzīves laiku varējušas pavadīt kopā ar tik talantīgu, zinošu un kultūras jomā aizrautīgu cilvēku.
27. maijā kultūras namā Tukuma mākslas skolas deju kolektīvs «Luste» skatītāju pilnā zālē svinēja savas 48 sezonas noslēgumu, un vienlaikus ar savu varēšanu godināja ilggadīgo deju kolektīva vadītāju, «Lustes» izveidotāju un bijušo bērnu deju kolektīvu virsvadītāju Silvu Liepu jubilejā. Koncertā piedalījās ar draugu kolektīvs «Žirginelis» no Lietuvas, ar ko sadarbība aizsākusies pirms 27 gadiem un turpinās joprojām – maija sākumā «Luste» dejojusi koncertā Lietuvā.
Aprīļa pēdējā svētdienā Tukuma Raiņa valsts ģimnāzijas aktu zāles logi bija plaši atvērti, lai ļautu kora dziesmai skanēt pilsētā un pāri tai. Tieši tik skanīgu, spēcīgu un emocionāli bagātu izpildījumu no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru lielkoncerta «Tīrums. Dziesmas ceļš» un svētku noslēguma koncerta «Kopā augšup» repertuāra pārbaudes skates dalībniekiem sagaidīja žūrija.