Biedrības ir liels atbalsts
Novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inga Helmane īsumā informēja par savu nodaļu, kurā strādā 13 darbinieki, to vidū ir projektu vadītāji, divi teritorijas plānotāji, ainavu arhitekts, būvinženieris, arhitekts un vēl ļoti tiek gaidīts arhitekts un energopārvaldnieks (Konkurss noslēdzies, darbinieki atrasti, bet līgums vēl nav noslēgts. – Red.). “Nodaļa savā darbā izmanto Tukuma novada attīstības programmu, kurā apkopotas pilsētu un pagastu attīstības vīzijas, kā arī Rīcības un investīciju plānu. Ideju ir daudz, bet viss atkarīgs no budžeta iespējām, tomēr aicinu iedzīvotājus iesniegt savas vēlmes un idejas pagastu pārvaldē, lai varam tās izvērtēt un iekļaut plānos, jo mums ir svarīgi zināt, ko iedzīvotāji vēlas. Citādi – varam visu ko izdomāt, bet, iespējams, jums tas nemaz nav vajadzīgs, bet, ja ir laba ideja, meklēsim tai finansējumu arī ārpus pašvaldības budžeta – Eiropas fondos, pārrobežu programmās, Lauku atbalsta dienesta projektos.” I. Helmane vēl informēja, ka novads ir partneris divās sadarbības partnerībās – Kandavas partnerībā un «Laukiem un jūrai», un tas ļauj piesaistīt papildu līdzekļus dažādiem projektiem: “Tumes un Degoles pagasts ietilpst partnerībā «Laukiem un jūrai», un ar tās piesaistīto finansējumu projektiem ir sakārtoti ceļi, Degolē ierīkots Putnu parks, digitalizēti Praviņu kapi, Tumei nopirkts flīģelis un tiek labiekārtots rotaļlaukums ar domu nākotnē to paplašināt. Tāpēc, kā jau minēju, aicinu iedzīvotājus un biedrības rakstīt projektus, savukārt pašvaldība atbalstītajām idejām piešķir līdzfinansējumu, lai nebūtu jāiegulda sava nauda. Tagad ir īstais laiks šīs biedrības veidot, jo nākamā gada janvārī būs nākamais projektu konkurss. Ja ir vajadzīgs kāds skaidrojums, aiciniet – stāstīsim.”
Vēl I. Helmane aicināja iedzīvotājus aktīvi iesaistīties jaunā Tukuma novada teritorijas plānojuma izstrādes sanāksmēs un iesniegt savus priekšlikumus apbūvei un zonējumam, jo arī tā ir iespēja pašiem plānot pagasta attīstību.
Jūrciemā viss notiek pa īstam
“Ja iedzīvotāji redz, ka mērķus var sasniegt, viņi iesaistās,” tā, stāstot par Lapmežciema biedrības «Labklājībai» pieredzi iedzīvotāju aktivizēšanā un viedā ciema veidošanā, atzina Dace Treimane-Freimane un Laila Lazdiņa. Biedrība izveidojusies tad, kad Engures novads aicinājis iedzīvotājus stāstīt, ko viņi gribētu savā pagastā izdarīt: “Atsaucās aktīvi cilvēki, un kopā izveidojām āra kino vakarus. Pēc tam nāca ideja par brīvdabas fotogrāfijām, kurā iesaistījām dažādus fotogrāfus. Un tad nāca doma par viedo ciemu. Vispirms izvērtējām savas apkaimes stiprās un vājas puses, attīstības iespējas un vienojāmies par vienu ideju – izstrādāt apkaimei vienotu identitāti. Lapmežciema pagastā esam pieci ciemi: trīs pie jūras – Lapmežciems, Ragaciems, Bigauņciems un divi pie ezera – Antiņciems un Čaukciems. Jau sajūtās bijām katrs pats par sevi, un tas nekādi neveicināja sadarbību. Un tad vēl pēc novadu reformas no mīlīgā Engures novada nokļuvām lielajā Tukumā novadā; un galu galā mums tā arī nebija skaidrs, kur atrodamies – Zemgalē, Kurzemē vai Vidzemē. Tāpēc rīkojām iedzīvotāju aptauju, kurā vaicājām par šai vietai kopīgu nosaukumu, par logo un saukli. Saņēmām 120 anketas un nonācām pie nosaukuma «Jūrciemi». Tas sākumā šķita neko neizsakošs, jo piekraste ir gara, ciemu daudz, bet esam sapratuši, ka tas ir mūsējais, jo mūs jau tāpat sauc par jūrmalciemiem. Tapa logo ar jūras un ezera viļņiem, zivīm, ciemu namu jumtiem un pieciem punktiem, kas atbilst ciemu izkārtojumam kartē. Un vēl mums ir divi saukļi – “Te ir pa īstam” un “Jūrdzīve” –, jo par vienu nespējām vienoties.
Stāstot par iegūto pieredzi, biedrības veidotājas atzina, ka viena lieta ir, piemēram, logo, bet pavisam kas cits uzklausīt iedzīvotājus: “Un katrs ir jāuzklausa, citādi teiks: ”Tas nav par mums!” Viegli tas nebija – brīžiem gāja karsti un izaicinoši, bet process uztrenēja muskuļus, un, kas galvenais, mācījāmies pašorganizēties, jo katram projektam ir rāmis. Un vēl bija svarīgi neapstāties. Jaunākais darbiņš pašvaldības finansētajā projektā «Darām paši» ir tulpju stādīšana. Stādījām tās Imanta Ziedoņa «Krāsaino pasaku» krāsās, un tās būs veltījums dzejnieka 90 gadu atceres jubilejā, ko atzīmēsim nākamā gada maijā, kad, cerams, tulpes arī ziedēs. Tad arī papildināsim parku ar bērnu zīmējumiem par šo pasaku tēmu. Šī projekta finansējums nav liels, uzbūvēt par šo naudu neko nevar, bet sabiedriskajām aktivitātēm tas ir labs atbalsts. Pašiem vien atliek pagasta iedzīvotājus personīgi uzrunāt.”
Ģerbonis un klientu centrs Degolē
Pagastu pārvaldniece Lidija Legzdiņa, stāstot par nākotnes iecerēm, atzina, ka Degolē iecerēts veidot klientu apkalpošanas centru, tam piešķirti 7000 eiro. Problēma tā, ka centrs atrodas daudzdzīvokļu mājā «Irbes», kur jānodrošina ērtāka ieiešana, tāpēc šos darbus veiks vien nākamajā gadā. Tas – lai pa šo laiku atrastu labāko risinājumu: “Pagastā nojaukti degradētie šķūnīši. To vietā uzstādīti karoga masti un vēl iestādīta egle, kas, kā iecerēts, reiz būs lieliska rota Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšanas laikā un arī jau citā laikā iezīmēs pagastiņa centra vietu. Vēl ir iecere pagastam izveidot savu ģerboni, ko arī iesniegt Heraldikas komisijai apstiprināšanai. Veicām aptauju, un iedzīvotāju ideja bija redzēt tajā plaukstošu ābeles zaru.”
Tumē – rotaļlaukums
Tumē šovasar ar mazpulcēnu un pašvaldības līdzdalību izveidots volejbola laukums, bet lielākais darbs ir rotaļu laukuma izveidošana Ziedoņa un Dārza ielas stūrī. Finansējums tam bija nedaudz virs 5000 eiro, bet kopējās izmaksas 16 000 eiro, tāpēc abu pagastu konsultatīvās padomes lēma ieguldīt laukumā papildu finansējumu, jo nekas šajā vietā nebija darīts vairāk nekā 40 gadus: “7. novembrī tur uzliks jaunos rotaļu elementus. Papildu finansējums tika iegūts no īpašumu pārdošanas, kur 75% paliek pagastu rīcībā. Šādā veidā plānojam jaunas rotaļu ierīces uzlikt arī Degoles Putnu parkā.” Un vēl, kā pastāstīja pagastu pārvaldniece, Tumē šovasar izveidojusies jauna biedrība «Mums izdosies», kas arī plāno īstenot projektus.
Kultūrai vai pelnošai izklaidei?
Novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa pastāstīja, ka pašvaldība sākusi veidot budžetu, kur iestādēm tiks atvēlēts vairāk naudas ēku/telpu uzturēšanai, jo pieaug degvielas, elektrības un apkures cenas,. Lielāki darbi plānoti ar projektu finansējumu, jo budžeta pieaugums nav plānots. Vēl pašvaldības vadītājs aicināja iedzīvotājus aktīvi piedalīties teritorijas plānojumā veidošanā.
Priekšsēdētāja vietniece Inga Priede informēja, ka kopā ar kultūras darbiniekiem tiek izstrādāts novada kultūras jomas budžets: “Esam vērtējuši kultūras namus, pasākumus, Dziesmu un deju svētku kolektīvus. Mēs novērtējam, ka kultūras nami cenšas piesaistīt papildu finansējumu, piemēram, rīkojot zaļumballes un tā nopelnot citām vajadzībām.”
Tad sekoja arī iedzīvotāju jautājumi, uz kuriem atbildēja pašvaldības pārstāvji.
– Man ir jautājums par kultūru. Pašvaldības funkcijas nav īsti pelnīt, bet gan radīt kultūru, nodrošināt Dziesmu un deju svētkus, dot kultūru tās augstākajā līmeni. Es nezinu, vai šie baļļuki atsver tos koncertus, kādi te bija, un nopirktās klavieres. Kultūras nams tagad pelna; Miķelsons ir visur, bet tajā paša laikā par kultūru, kas būtu jādod iedzīvotājiem, skolai, netiek domāts. Protams, ja jūs aicināt rīkot zaļumballes un pelnīt, kultūras darbinieki klausa. Un vēl, kāpēc pašvaldība nepadomā, ka Katlaps ir šī pagasta cilvēks un Katlapa balva jāpasniedz Tumē?
- Priede:
– Tumes pagasta budžetā šim pasākumam bija ieplānota nauda, bet Arnis Šablovskis izvēlējās Durbes pili. Nu tā ir viņa iniciēta balva, viņa izvēle. Bet mēs viņu atbalstījām.
– Viņš var izdomāt, ko grib, bet pašvaldība ir tā, kas rīko pasākumu.
– Mēs, rīkojot pasākumus, sadarbojamies, un nav arī slikti, ka Katlapa balvas norises vietas pamainās – Durbes pilī, Jaunmoku pilī, Tumē… Kas attiecas uz zaļumballēm, tās tiek rīkotas tāpēc, lai nopelnītu naudu citiem pasākumiem. Un tā nav, ka kultūras namos nenotiek citi pasākumi – tādi notiek arī Tumē. Intaram Miķelsonam ir savi privātie klubi, bet tas nenozīmē, ka viņš nevar uztaisīt diskotēku kultūras namā. Kultūras namos notiks arī valsts svētku pasākumi ar labiem koncertiem un būs arī balles, tā ka galvenais, lai būtu pasākumi cilvēkiem ar dažādām interesēm.
Arī pagastā vajag savu naudu
– Man ir jautājums par konsultatīvās padomes lomu un vietu. Kad būs izdomāts, lai arī pagastos būtu iespēja pašiem lemt par to, kas vajadzīgs, kā to rosinājis Prezidents Levits? Saprotu, ka ir grūti laiki, ka naudas visam pietrūkst, bet mani patiesībā šis teikums ļoti tracina jau no pagasta laikiem. Nauda ir, jautājums tikai, kā to pārdalīt. Bet, dzirdot, ka nauda nāk tikai no projektiem, man kā senam cilvēkam liekas, ka vispirms tomēr būtu jāmēģina vajadzīgos darbus izdarīt ar savu naudu. Nu kaut vai simboliski kaut ko darīt, jo – vēlēšanas jau nav tālu… Par to pašu rotaļlaukumu, kam naudas pietrūka. Sanāk tā, – ja pārdosiet īpašumu, tad nauda būs?! Jā, paldies par tiem 75%, mēs savulaik rosinājām atvēlēt tikai 10 vai 20%, bet būtu labi, ja pagastu pārvaldei par sava budžeta līdzekļiem būtu iespēja šādus projektus atbalstīt un ar naudu manevrēt.
- Važa:
– Es tam pilnīgi piekrītu. Šobrīd pašvaldībā finansiālā situācija to neļauj, bet iepriekš Engures novadā mums bija tāds kā finansējuma spilvens, lai var dzīvot droši. Ceru, ka divu gadu laikā tas sakārtosies. Ja runājam par īpašumu pārdošanu un naudu pagastiem, mans ierosinājums bija atvēlēt 90% no pārdošanas summas, bet pārējie kolēģi mani neatbalstīja. Kas attiecas uz jauno Pašvaldību likumu, kas stāsies spēkā 1. janvārī un finansējumu iedzīvotāju iniciatīvām, likumā ir pateikts, ka 0,1% no budžeta jāatvēl konsultatīvajām padomēm. Par šo apmēru vēl nevaram pateikt, bet, visdrīzāk, naudu dalīsim pēc iedzīvotāju skaita. Tās nebūs lielas summas, bet tādas, lai var kaut ko ar to darīt.
Kāpēc projektus neraksta pašvaldības algotie darbinieki?
– Jautājums par mazajiem ciemiem, piemēram, Vecmokām. Jūs tikai runājat: ” Taisiet projektus, taisiet projektus!”, bet tad ir jautājums pašvaldībai: ko tad jūs šai ziņā darāt? Tur viens cilvēks uzrīkoja ballīti, un viss notika, bet no pašvaldības pat bibliotekāre nevar uz turieni aizbraukt… Pašvaldībai arī ir jāiesaistās, jo tur ir darbinieki, nevis tikai jāsaka ”rakstiet projektus”, jo tad iznāk tā: projekts beidzas, un arī pasākums beidzas… Visu cieņu meitenēm, kas tur darbojas, bet vai viņām reiz neapniks? Ja pašvaldība dara, tad ir turpinājums, ko ar projektiem var papildināt.
- Važa:
– Bet iniciatīvai ir jānāk no cilvēkiem. Mūsu pieredze liecina, ka ir jādara pašiem. Citādi sanāk tā, ka pašvaldība ne tā krēslus atnes, ne tā galdus noliek. Kaut vai mazumiņš savā labā tomēr ir jāizdara.
Kur palika solījums par gājēju celiņu?
– Parunāsim par Attīstības programmu. Priekšvēlēšanu laikā visas partijas, saraksti teica, ka gājēju celiņš uz Tumi un Milzkalni būs, bet šajā programmā es celiņu uz Tumi vairs neredzu.
- Legzdiņa:
– Iepriekšējā konsultatīvās padomes sēdē par to runājām; VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) savai Attīstības nodaļai ir uzdevusi vērtēt iespēju uzbūvēt šos celiņus un ir solījuši dot mums atbildi, tā ka tas nav atkarīgs no mums, tas ir atkarīgs no LVC.
- Važa:
– Neticu, ka LVC taisīs šos projektus, tāpēc ir jāizstrādā tehniskais projekts un jāskatās, kā piesaistīt finansējumu. Veloceliņu programma LVC ir, bet, kā veicas ar tās īstenošanu…, nezinu gan…
Agita Puķīte
