Pagājušajā trešdienā Jaunpils pilī satikās Kurzemes reģiona uzņēmēji un sprieda gan par apkures, gan koksnes resursu un finanšu jautājumiem, kā arī – kā laikus sagatavoties jaunajai apkures sezonai, kas visiem solās būt liels pārbaudījums. Par to, kāda situācija ir Tukuma novadā, uzņēmējiem stāstīja pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš.
92% centralizēto siltumu saražo ar koksni
Viņš atzina, ka Tukuma novads ir trešais lielākais novads Latvijā ar 47 000 iedzīvotāju: “Novadā ir divas pilsētas un 22 ciemi, un 72% siltuma – abās pilsētās un daļā pagastu – nodrošina centralizēti, kas nozīmē – jo centralizētāk siltumu ražojam, jo lētāku siltumapgādi spējam nodrošināt. Piemēram, Latvijā vidēji 65% siltuma saražo no biomasas, 35% ir fosilais resurss, tostarp lielākoties gāze. Tukuma novadā 92% siltuma saražo no vietējiem resursiem, lielākoties izmantojot šķeldu, vietām granulas un malku. Strādā 30 katlu mājās, kas, lai saražotu 80 000 megavatstundu, izlieto 120 000 m³ šķeldas. Daļā pagastu ir decentralizētā siltumapgāde, piemēram, Engurē, taču ir plāns tur izveidot centralizēto siltumapgādi, tāpēc tiek izstrādāts tehniskais projekts.”
Kurināmā cenas – augstas, pieejamība – ar jautājuma zīmi
Tikmēr 8% siltuma, kā skaidroja I, Liepiņš, Jaunpilī un Lapmežciemā ražo, izmantojot gāzi, jo tur tā ir pieejama, taču, kā zināms, pagājušā gada rudenī sākās gāzes cenu straujš pieaugums: “Atsevišķos brīžos cena ir bijusi līdz pat 200 eiro, bet vidēji tā ir ap 100 eiro par megavatstundu. Jaunpilī vēl ir spēkā fiksēts iepirkums par 80 eiro/MWh, bet Lapmežciemā pērkam pēc mainīgā tarifa, tāpēc, ja neskaita bērnudārzu un skolu, jau aprīlī apkure tika pārtraukta. Iedzīvotāji šopavasar lielu cenu kāpumu neizjuta, jo līdz aprīlim tas tika subsidēts no valsts. Taču arī gāzes pieejamība ir zem jautājuma – Inčukalna krātuvē ir 2 teravati gāzes un dzirdam runas – ja gāzes pietrūkst, to atslēgs rūpniekiem, lai pietiktu iedzīvotājiem, bet ceram, ka tas tā nebūs. Tikmēr kaimiņiem ir alternatīvas – Lietuvai ir savs terminālis, igauņiem ir slānekļa eļļa un lielākā daļa katlu māju var to izmantot, jo tās ir tam pielāgotas, turklāt viņi jau pērn sāka izmantot kūdru. Ja uzdodam jautājumu Latvijā, vai kūdru varam izmantot siltuma ražošanā, tad jāsecina, ka dzīvojam postpadomju domāšanā – jo mums saka, ka to nevar, bet reāli var gan. Bet, kamēr šādu risinājumu nebūs, gadījumā ja arī šķelda nebūs pieejama, mums nav alternatīvas.”
Šķelda un apkures tarifs
Runājot par koksnes kurināmā cenām, tās pēdējā gada laikā pieaugušas visās pozīcijās: “Piemēram, šķeldas cena pieaugusi no 16 eiro līdz 40 eiro/MWh. Mainījusies arī malkas cena – mums ir nepieciešami ap 10 000 m³, pērn pirkām par 25 eiro/m³, bet šogad tie ir 65 vai pat vairāk eiro par m³, turklāt – to pat nav iespējams nopirkt. Šķeldas iepirkumā vēl uzņēmēji piedalās, lai arī padsmit pretendentu vietā tagad ir viens vai divi, kas turklāt piedāvā tukšu gaisu, jo tām konkursa brīdī visdrīzāk nav pieejams tas šķeldas apjoms, ko tas pašvaldībai piedāvā. Tai pat laikā malkas iepirkumos interesentu – nav. Zinām arī, ka granulu cena ir pieaugusi – no 350 līdz 400 eiro par tonnu, taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, šobrīd granulas tomēr ir lētākas par gāzi.
Runājot par apkures tarifu, tas lielā daļā novada ir 51,37 eiro/MWh un šobrīd ir viens no zemākajiem Latvijā, bet ir iesniegts jauns tarifs ar jaunajām šķeldas cenām, kas būs ap 80 eiro par MWh, līdz ar to tuvosimies dārgo tarifu galam, taču arī citās vietās maksa par siltumu augs, lai arī var gadīties, ka vēlēšanu gadā šādus lēmumus pašvaldības atliks līdz pēdējam… Tikmēr visu šo izmaksu pieaugums rada iespaidu uz pašvaldības budžetu – iepriekš elektrības maksājumos tērējām ap 1,2 miljoniem eiro, bet par siltumu – 700 000 – 800 000 eiro, bet, gatavojoties cenu izmaiņām, paredzējām 25% izmaksu pieaugumu, taču redzam, ka šis pieaugums būs daudz straujāks. Turklāt tas būs liels slogs iedzīvotājiem, jo līdz aprīlim iedzīvotāji to izjuta mazāk, jo bija valsts atbalsts gan elektrībai, gan siltumam, bet visdrīzāk šādu atbalstu valsts ilgi noturēt nevarēs. Ko tas nozīmē? Līdz ar to līdz oktobrim situācija būs vieglāka, bet ziemā ieraudzīsim reālos skaitļus.”
Ko varam darīt vairāk un labāk?
- Liepiņš skaidroja, ka var sevi mierināt ar domu, ka šķeldas pietiks un ka apgalvojumi, ka šķeldas nav, ir tikai ažiotāža, jo mežu ir daudz, tomēr reālā situācija rāda, ka uzkrājumu ostās nav, kā tas ir bijis iepriekš, jo skandināvu šķeldas uzpircēji to izvēlas pirkt ātrāk. Arī Latvijā pašvaldības jau tagad sāk šķeldu uzkrāt, rezervējot tam visus laukumus pilsētā. To darām arī mēs, mēģinot veidot 20-30% kurināmā uzkrājumu, lai tas būtu kā drošības spilvens, ja šī situācija nemainīsies: “Lapmežciemā esam iesnieguši projekta pieteikumu Eiropas fondiem, lai izveidotu granulu apkures katlu māju ar jaudu līdz 1 megavatam. Lai arī valsts pavasarī solīja, ka programmu palaidīs ātri, šobrīd ir jau jūlija vidus, un risinājumu vēl nav, līdz ar to reāli darbus varēs veikt vien nākamajā gadā. Jaunpilī, kur arī ir gāze, plānojam sadarboties ar Jaunpils pienotavu, kas iecerējusi būvēt jaunu šķeldas katlu māju. Šāds modelis, kad siltuma ražotājs sadarbojas ar pašvaldību un par labu cenu pārdod siltuma pārpalikumu, nav attīstīts Latvijā, bet Skandināvijā ir populārs.
Vēl viens virziens, kas ir ļoti svarīgs, jo palīdz taupīt resursus, ir energopratība, pie kā sākam strādāt. Daļā novada ieviesta ir energopārvaldības sistēma, kas ļauj uzskaitīt patērēto siltumu, elektrību, CO², taču šos datus efektīvi neizmantojam. Mūsu mērķis ir redzēt, vai saimnieks iestādē strādā efektīvi vai neefektīvi, jo – ja esam investējuši ēkā miljonus eiro, bet nesasniedzam energoefektivitātes rādītājus, tas nozīmē, ka ēka netiek pareizi pārvaldīta. Ja mēs šobrīd iegūstam 2-3% resursu ietaupījumu, tad, pareizi māju apsaimniekojot – pareizi vēdinot, noslēdzot siltumu uz nakti, var ietaupīt 15-20%, bet šo paradumu maiņa un apmācība var prasīt divus trīs gadus.”
- Liepiņš pie svarīgiem risinājumiem un uzdevumiem vēl pieminēja ēku energoefektivitāti, kur novadam nav īpaši laba situācija – ir maz nosiltinātu daudzdzīvokļu ēku. Un vēl jādomā par vēja un saules enerģijas izmantošanu: “Vēja parkus paši neierīkosim, bet saules paneļus un kolektorus varam izmantot, jo Latvijas pašvaldībās ir pieredze, ka pat 20% no siltuma patēriņa var saražot saule,” skaidroja pašvaldības izpilddirektors.
Ielu apgaismojumā – LED lampas
Vēl I. Liepiņš stāstīja, ka ir pabeigts ielu apgaismojuma audits, kurā ir uzskaitīti vairāk nekā 4000 gaismekļu visā novadā: “Esam iecerējusi visā novadā nomainīt ielu apgaismojumu, izmantojot LED tehnoloģijas, kas radītu lielāku finansiālo ietaupījumu. Esam secinājuši, ka ir izbūvētas jaunas ielas ar LED lampām, taču to jaudas varēja būt daudz mazākas, nekā ir ierīkotas, tā ka visas šīs sistēmas ir jāpārskata.”
