Kur paliek mūsu nauda
Vai vajag vietnieku?
Jautājums, kurš raisīja visplašākās diskusijas, bija divas apvienības nolikumā minētās štata vietas. Proti, jau sākotnēji – brīdī, kad Kandavas novads vēl oficiāli nebija iekļauts Tukuma novadā, tā brīža vietvaras deputāti bija paredzējuši, ka nākotnē Kandavas un pagastu apvienībā varētu būt gan attīstības speciālists, gan arī apvienības vadītāja vietnieks. Līdz šim gan tās ir bijušas vien struktūrvienības vakances – tā teikt, paredzētas nenoskārstai nākotnes vajadzībai, un deputāts Kaspars Gribusts interesējās, vai tādā gadījumā bez tām tomēr nevarētu iztikt? Vēl vairāk – bija deputāti, to skaitā Juris Šulcs, kas rosināja nolikuma apstiprināšanu šobrīd atlikt pavisam – vismaz līdz brīdim, kad būs skaidrība par to, kāda būs novada struktūra kopumā. Tas jo īpaši būtiski, jo vēl priekšā darbs ar novada budžetu, ko šādas strukturālas atšķirības varētu ievērojami ietekmēt.
Šo jautājumu komentēja izpilddirektors Ivars Liepiņš, norādot, ka diezin vai šos abus darbus – budžeta sastādīšanu un struktūras pārskatīšanu – novada dome decembra laikā tiešām iespēs. Visticamāk, pirmās būs finanšu lietas, bet pārējam ķeršoties klāt nākamā gada sākumā. Savukārt Kandavas un pagastu apvienības vadītājs Jānis Mazitāns norādīja uz kādu juridisku niansi, kas, viņaprāt, neļauj ar nolikumu daudz kavēties. Proti, paši deputāti iepriekš bija akceptējuši, ka Apvienības pakļautībā pāries jauniešu centrs «Nagla», kā arī aprūpe mājās, ko līdz šim nodrošināja Kandavas sociālais dienests, līdz ar to cilvēkus vismaz mēnesi iepriekš jābrīdina par to, ka mainījies viņu oficiālais darba devējs. Savukārt priekšsēdētāja vietniece Inga Priede piebilda, ka, viņasprāt, būtu saglabājama arī Apvienības vadītāja vietnieka vakance, jo “J. Mazitāns nav izmantojis ne atvaļinājumu, ne slimības lapu – kas viņu aizvietos, ja tāda vajadzība rastos?” Izpilddirektora vietniece Baiba Pļaviņa gan iebilda, ka tai nevajadzētu būt ievērojamai problēmai, jo tikko – laikā, kad Lapmežciema pārvalde uz mēnesi palika bez vadītāja, arī viņa varējusi šos pienākumus veikt. Proti, ir jau esoši darbinieki, kas nepieciešamības gadījumā ir gatavi kādu aizvietot.
Tā pēc diskusijām, kur citu starpā novada domes priekšsēdētājs iebildās, ka viņš būtu kategoriski pret to, ja pēkšņi uz šīm vakancēm taptu izsludināts konkrurss, deputātu vairākums tomēr izlēma, ka ne vadītāja vietnieka, ne arī attīstības speciālista Kandavas un pagastu apvienībā nebūs. Bet, ja tāda vajadzība pŗkšņi tomēr rastos, atkal varēšot nolikumu grozīt.
Vēl papildus deputātiem gan radās jautājums par pieminēto aprūpi mājās – kā tika norādīts, citviet novadā šo pakalpojumu lielākoties pērk, nevis nodrošina paši. Kā būs ar Kandavu? I. Priede apstiprināja, ka arī Apvienības robežās tas ir paredzēts kā ārpakalpojums – šobrīd noris iepirkums.
Jāmudina pieslēgties kopējiem tīkliem
Sēdē deputāti ar balsojumu apstiprināja arī novada komunālo saimniecību pārskatus, kurus sīkāk analizēja jau 10. novembrī – Vides un komunālo jautājumu komitejā. Prezentāciju par esošo situāciju, kā arī nākotnes plāniem bija sagatavojis SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» vadītājs Dzintars Rušmanis. Viņš skaidroja, ka kopumā šis gads uzņēmumam ir bijis itin vēlīgs, īpaši, ja salīdzina ar 2020. gadu, kad piedzīvots ievērojams ieņēmumu kritums, ko visvairāk ietekmējusi tā gada siltā ziema. Nu plusā ir aptuveni 51 000 eiro, kas liek cerēt, ka arī gads kopumā noslēgsies pozitīvi. Ir gan augušas ražošanas izmaksas, bet tajā pašā laikā par aptuveni 14 500 eiro samazinājušies administratīvie izdevumi. Tāpat izdevies sarucināt debitoru parādu apmēru, kas lielā mērā – pateicoties uzņēmuma juristam, skaidroja Dz. Rušmanis. Proti, tie šobrīd ir 105 502 eiro (vairākums jeb ap 68 000 eiro – privātpersonu parādi), kas ir par aptuveni 35 000 mazāk nekā vēl gadu iepriekš. Vienīgais šobrīd varbūt ne tik iepriecinošais rādītājs – uzņēmuma kredītu slogs, salīdzinot ar tā ieņēmumiem. Kopumā vēl arvien uzņēmumā ir aizņemti aptuveni seši miljoni, kas savukārt ierobežo iespējas aizņemties vēl nebūt ko papildus. Viens no pēdējiem apjomīgajiem aizņēmumiem bija ūdenssaimniecības projektam Kandavas pilsētā, kura izmaksas ir tuvu miljonam un kur 427 371 eiro līdzfinansējis Eiropas kohēzijas fonds. Kopumā ar šī projekta starpniecību izdevies izbūvēt 3,04 kilometrus kanalizācijas tīklu, bet 1,4 kilometru garumā – arī ūdensvadu. Starp citu, šim projektam – tā noslēgumam – dots pagarinājums līdz 2022. gada beigām un ieturēti aptuveni 42 000 eiro no līdzfinansējuma, jo nav izdevies īstenot projekta uzstādīto mērķi – pieslēgt centralizētajām sistēmām 318 iedzīvotājus. Šobrīd, apstiprināja Dz. Rušmanis, pieslēgumi veikti 71 adresē jeb pakalpojumu no jauna saņem 226 iedzīvotāji. Ir gan informācija par to, ka šis skaits varētu tapt koriģēts, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, kas Kandavā – līdzīgi kā daudzviet citur – ir ar negatīvu tendenci. Taču jebkurā gadījumā jaunu pieslēgumu vēl nedaudz pietrūkst, un uzņēmuma vadītājs atzina, ka ieturētā summa viņu apjomiem nebūt nav maza.
Vajadzētu pieslēgumu Valteru ielā!
Runāja arī par darbiem ūdenssaimniecības jomā, kurus nākotnē Kandavā vēl būtu jāparedz. Proti, ja Cēres pagastā attīrīšanas iekārtu pārbūve šobrīd jau tuvojas noslēgumam, tad Valdeķos – vēl tikai plānošanā. Kaut gala izmaksas grūti paredzēt, tiek lēsts, ka tas varētu izmaksāt līdz 45 000 eiro, ko komunālā saimniecība lūgs iekļaut pašvaldības budžetā. Vēl, domājot par ūdenssaimniecības tīklu tālākiem paplašinājumiem, šobrīd tiek domāts par deviņiem aktuāliem posmiem jeb 3,7 kilometriem, kas savukārt prasītu vēl ap 750 000 eiro. Dz. Rušmanis gan uzsvēra, ka steidzamības kārtā šajā gadījumā būtu jādomā tieši par diviem posmiem – Ošu un Valteru ielā. Par pēdējo – tur situācija nobriedusi laika gaitā, jo līdz šim daudzdzīvokļu namu ūdensapgādi nodrošinājis Kandavas lauksaimniecības tehnikums, kas šo funkciju turpmāk nevēlas uzņemties un būtībā kā izglītības iestāde – nemaz to nevarētu. Tad nu būtu jāmeklē risinājums.
Sezona – bez apkures
Prezentētas tika arī citas jomas, kurās darbojas komunālā saimniecība, tai skaitā apkure. Arī te tajā pašā 2020. gadā veikti ieguldījumi – 306 577,30 eiro, no kuriem 96 357,74 bija ES finansējums. Par šo naudu izbūvēti jauni atzari, tāpat paralēli likvidēta Kūrorta ielas katlumāja, kas ļāvis strādāt krietni ekonomiskāk, skaidroja Dz. Rušmanis. Siltuma zudumi pērn gana lieli bijuši Vānē – ap 16%, kas neskatoties uz to, ka katlumāju 2018. gadā pārbūvēja. Tas skaidrojams ar novecojušiem siltumtīkliem, kur caurules zemē raktas ap pagājušā gadsimta 70. gadiem, kā arī to, ka kādu laiku viena daudzdzīvokļu nama siltumskaitītājs uzrādījis nepamatoti zemu patēriņu. Izrādījies, – skaitītājs pie vainas, kaut arī bijis verificēts, un tas kopumā radījis zaudējumus. Starp citu, informēja Dz. Rušmanis, šobrīd vienīgi Zantes pagastā arvien ir malkas apkures katls, kas cita starpā ir pārlieku liels, salīdzinājumā ar reālo vajadzību. Arī to kaut kad tuvākajā nākotnē vajadzētu nomainīt, apstiprināja uzņēmuma vadītājs. Tas ļautu ietaupīt gan uz patērēto resursu, gan šobrīd nodarbināto rēķina, jo granulu katlam pietiktu ar vienu dežurantu, bet šobrīd ir četri kurinātāji…
Tomēr visprimārākais šobrīd – nams Lielā ielā 14, Kandavā. Tas ir privāts daudzdzīvokļu nams, kur secināts – esošā apkures sistēma jeb, precīzāk, skursteņi vairs nav ekspluatējami. Līdz ar to šobrīd iedzīvotāji spiesti piesildīt mitekļus ar elektriskiem sildītājiem. Sarunu ceļā rasts risinājums, ka komunālā saimniecība jeb pašvaldība varētu ieguldīt aptuveni 24 000 eiro, lai izbūvētu jaunu pieslēgumu, bet iedzīvotāji finansētu sistēmas izbūvi pašā ēkā. Šobrīd process gan ieildzis, jo jau izstrādātais projekts apstājies nepieciešamā saskaņojuma dēļ. Proti, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieprasījusi veikt ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kas, kā tiek lēsts, iedzīvotājiem vēl varētu izmaksāt ap 3000 eiro. Mēģināšot gan pieteikt šos darbus Kultūrkapitāla fondā, skaidroja uzņēmuma vadītājs. Savukārt deputāte Dace Lebeda rosināja, ka varbūt šādus izdevumus pašvaldība arī varētu pabalstīt – līdzīgi kā vēsturisko ēku atjaunošanu kopumā.
Lai vai kā, ir skaidrs, ka tas nebūt nebūs ātrs process, līdz ar to nama iedzīvotāji šajā sezonā pie apkures tāpat netiks. I. Priede vēl interesējās, vai elektriskos sildītājus maz ēkas elektrosistēmas turēs? Dz. Rušmanis skaidroja, kaut sīkāku ziņu par to, kāda ir situācija katrā dzīvoklī (ēkā ir astoņi dzīvokļi un viens veikals), šobrīd neesot, taču sākotnējās aplēses par māju kopumā liecinot – problēmām nevajadzētu būt.
