- gada 5. jūnijs būs viens no datumiem, kas ieies vēsturē ne tikai kā kārtējo pašvaldības vēlēšanu datums, bet arī kā diena, kad reāli tika pielikts punkts 2009. gadā izveidotajiem novadiem. Lai gan vēl mēnesi strādās vecie novadi, kas noteiktus darbus līdz pat gada beigām darīs “pa vecam”. No 1. jūlija, kad būs jaunās Tukuma novada domes pirmā sēde, darbus sāks jaunais, apvienotais Tukuma novads, trešais lielākais Latvijā. Bet pirms tam neliels atskats vēlēšanu norisē, kur, jāteic, aptaujāto balsotāju viedokļi bija diametrāli pretēji – no skepses, ka balso vai nebalso – nekas tāpat nemainīsies, līdz apņēmības pilnam apgalvojumam, ka jaunajā novadā viss mainīsies – tāpēc jau nākuši un balsojuši!
Mazliet skaitļu
Vērtējot iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās un salīdzinot to ar 2009. gadu, kad tika izveidots vēl šobrīd esošais novads, šo 12 gadus laikā tā tikai gājusi mazumā. Piemēram, 2009. gadā kopējā aktivitāte četros novados bija 51,10%, 2013. gadā – 41,17%, 2017. gadā – 41,24%, bet šogad – 2021. gadā – par 19 Tukuma novada domes deputātiem nobalsojuši tikai 33,02% no balstiesīgo iedzīvotāju skaita. Tas ir mazliet vairāk nekā Zemgalē kopumā (31,22%), bet mazāk nekā vidēji Latvijā (34,01%). Tiesa, kopējā aktivitāte Latvijā samazinājusi pamatīgi – no 50,39% 2017. gada pašvaldību vēlēšanās līdz jau minētajiem 34,01% šogad. Turklāt šajos 12 gados samazinājies arī balsstiesīgo iedzīvotāju skaits: 2009. gadā tas četros novados kopā bija 40 160, 2013. gadā – 39 947, 2017. gadā 37 625 un 2021. – 36 242, tātad balsotāju skaits šai laikā samazinājies teju par 4000 cilvēkiem.
Jāpiebilst, ka šajos 12 gados sarucis arī ievēlamo deputātu skaits – ja 2005. gadā, piemēram, pašvaldībās tika ievēlēts 151 deputāts, tad jau 2009. gadā, izveidojoties novadiem, tie bija 60 deputāti, bet 2021. gadā šis skaits sarucis līdz 19. Tikmēr deputātu kandidātu konkurence uz vietu ir bijusi mainīga – 6,43 kandidāti uz deputāta vietu 2009. gadā, 4,13 – 2013. gadā, 4,39 – 2017. gadā un 9,47 – 2021. gadā.
Pagastos aktivitāte zema
Savu vēlēšanu ceļojumu sākām Smārdes pagastā, kur iecirknis bija iekārtots pagastmājas pirmajā stāvā. Lai arī pagasta nams atrodas patālāk no centra, ļaudis nāca gan ar kājām, gan brauca ar auto un bija apņēmības pilni izdarīt īsto izvēli. Jo īpaši pārliecināti par to bija vecākās paaudzes ļaudis, kam jau sen viss esot skaidrs – lai kā negriboties būt lielajā novadā, tas esot neizbēgami, līdz ar to esot jābalso par labāko lielā novada vadību. Jāteic, par spīti zemajai aktivitātei Smārdē kopējais balsotāju skaits 408 bija lielāks nekā iepriekšējās vēlēšanās (388).
Irlavas pagastā ļaudis balsošanu vēlēšanās apvienoja ar mājlabumu tirdziņa apmeklējumu, tāpēc pusdienlaikā no pakalpojumu centra ēkas ārā sniedzās sešu septiņu cilvēku rinda. Vaicāti, pēc kāda principa rindā gaidītāji bija izvēlējušies, par ko balsot, lielākā daļa atzina, ka balsos par zināmiem vārdiem un uzvārdiem, tāpēc izvēlēties no deviņiem sarakstiem neesot bijis problēmu. Kāds kungs vien noteica, ka labāk būtu, ja varētu balsot nevis par partijām, bet par cilvēkiem vai vismaz pašu pagasta iedzīvotāju veidotām listēm, jo tagad aktīvi cilvēki bijuši spiesti iet partiju sarakstos, un, ja vēlētājam partija nepatīk, tad viņš arī par šo cilvēku nenobalso.
Viesatu pagastā, pie kultūras nama, kur iekārtots balsošanas iecirknis, mūs sagaidīja pašvaldības policija. Pašvaldības policists Dzintars Skudra skaidroja, ka nekādu problēmu neesot, tomēr drošs paliek nedrošs – kā te, tā Jaunpilī dežūrē pašvaldības policija. Iecirknī sastapām Dzintaru Petrovu, kurš pie balsošanas urnas devās kopā ar meitiņu Anniju. Viņš teica, ka balsojumā galvenās esot divas lietas – zināmi cilvēki, kas var kaut ko izdarīt, un vēlme, lai pēc desmit gadiem arī Viesatās sāktos pārmaiņas. Viņš izvēlējies sarakstu, kurā esot abas šīs lietas. Savukārt vēlēšanu iecirknī teica, ka cilvēku esot pamaz – gribētos vairāk.
Zemītes kultūras namā mūs sagaidīja tā vadītāja Ērodeja Kirillova, kas laipni aicināja ienākt, jo beidzot kultūras namā ikviens drīkstot oficiāli ienākt pēc daudzo mēnešu pārtraukuma. Viņa gan prognozēja, ka balsotāju skaits diez vai sasniegšot iepriekšējās vēlēšanās nobalsojušos 200 līdz 260 cilvēku (Dienas beigās pavisam bija nobalsojuši 177 cilvēki. – Red). Vaicāta, kas ļaudīm pirms vēlēšanām pietrūcis, Ērodeja saka, ka noteikti komunikācijas: “Veidojas jauns, liels novads. Kā būs? Kas būs? To cilvēki nezina. Tāpat – ir deviņi kandidātu saraksti; parastos apstākļos to visu pārrunātu, bet tagad, ierobežojumos dzīvojot, – cik nu katrs informāciju atrada, tik arī bija.” Jāpiebilst, ka Zemītes vēlēšanu iecirknī viesojās arī žurnāliste Aija Kinca no Latvijas Televīzijas, tāpēc kolēģi Ērodeju nosauca par dienas varoni.
Vēlēšanu iecirknī Kandavas sociālajā dienestā, kas izsenis skaitoties lauku iecirknis pagastiem, novērojām nelielu, bet pastāvīgu cilvēku plūsmu. Vēlēšanas te norisinājušās mierīgi, nekādu problēmu vai negaidītu pārsteigumu neesot.
Pēdējais lauku iecirknis, kurā pabijām, bija Zentenes kultūras namā. Tur nupat kā no balsošanas mājās bija atbraukusi komisijas locekle Anita Zēne – pilnā ekipējumā. Kopumā mājās nobalsojuši četri cilvēki, visi Sēmes pagastā, bet tālu no centra, piemēram, starp Kaivi un Vilksalām, starp Brizuli un Rideļiem, kā arī pie Zvāres stacijas – ne ar autobusu atbraukt, ne kājām atnākt. No Zentenes pagasta gan neviena pieteikuma neesot bijis. Vaicāti, vai bijuši kādi pārsteigumi, vēlēšanu komisijā teica, ka kāds cilvēks īpaši deklarējies šai pusē, lai varētu balsot, bet izdarījis to par vēlu – lai deklarēšanās tiktu ieskaitīta, tā jāizdara vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Visvairāk balsotāju – Tukuma novada domes iecirknī
Vēlēšanu dienu noslēdzām mirkli pirms 20.00 iecirknī Tukuma novada domē, kur šogad reģistrēts lielākais balsotāju skaits Tukuma novadā – 1359. Iedzīvotāji bija nākuši intensīvi – arī no tirgus, tāpēc balsotāju vidū bijuši tirgus ļaudis un klienti – no Kandavas, Jaunpils un Engures novada. Brīžiem pat veidojusies rinda, bet komisijai tikpat kā nav bijis laika atelpai. Pēdējais balsotājs bija Vilnis Hercs, kuru pieaicināja būt par liecinieku vēlēšanu urnas noslēgšanai.
Skenerim nepatīk locījuma vietas
Pēc tam tika sabīdīti galdi un vispirms izbērta urna, kurā atradās mājas balsošanā savāktie biļeteni, bet pēc tam lielā urna, un sākās aplokšņu atvēršana. Tika atlasītas visas tās, kurās bija vairākas vēlēšanu zīmes, jo tās tika atzītas par nederīgām, savukārt zīmes ar zīmējumiem un vēlējumu izveidot gājēju celiņu uz Veļķiem atzina par derīgām. Kad zīmes bija saliktas pa partijām un vairākkārt pārskaitītas, bija laiks tās likt elektroniskajā skenerī, kas arī radīja lielāko aizķeršanos, jo, tā kā šoreiz balsošanas lapiņa aploksnē bija jāieliek salocītā veidā, bet kāds to bija divkārt pārlocījis, skenerim tāda apiešanās nebija pa prātam, tāpēc daudzviet tieši tas šo procesu ievilka līdz vēlai naktij. Atjautīgākie ķērās pie gludekļa vai smagām grāmatām, lai locījumu vietas izlīdzinātu.
Pietrūka informācijas
Interesējoties, vai bija vēl kādas problēmas, Tukuma novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Laila Ingevica skaidroja, ka no vēlētāju viedokļa neapmierinātību izrādījuši tie, kam personas dokumentam bija beidzies derīguma termiņš, kā arī tie, kas bija ieradušies no svešajiem novadiem, domājot, ka balsot var ikvienā vietā Latvijā vai arī – ka balsot varēs līdz 22.00 – arī tiem pie jāviļas, jo vēlēšanu iecirkņus slēdza 20.00.
No vēlēšanu organizācijas viedokļa, kā novērojām, pagastu komisijām bija jautājumi, un, ja Tukumā ar tiem galīgi nevarēja tikt galā, tad zvans Centrālajai vēlēšanu komisijai problēmas atrisināja. Laimīgā kārtā vēlēšanu process ir beidzies un tuvāko dienu laikā tiks paziņoti oficiālie vēlēšanu rezultāti.
Savukārt provizoriskie rezultāti ir šādi: AGRA TABULA
Agita Puķīte
