Turpinot par amatiem un citām izmaiņām

Kur paliek mūsu nauda

Novada domes sēdē

Turpinājums. Sākums 22. jūnijā

Jau vēstījām, ka Kandavas novada domes pēdējā sēdē deputāti vēl iespēja veikt vairākas izmaiņas amatos, to skaitā, ievēlot Matkules pagasta pārvaldes vadītāju un arī Kandavas un pagastu apvienības vadītāju Jāni Mazitānu.

Apvienības vadītājs – iecelts

Jau iepriekš komiteju sēdēs deputāti diskutēja, kā tas nākas, ka uz Apvienības vadītāja amata vietu netika organizēts konkurss, bet par vienīgo atbilstoši kandidātu atzīts līdzšinējais domes juridiskās nodaļas vadītājs, kurš turklāt pats bijis arī šī administratīvā veidojuma – Kandavas un pagasti apvienības – nolikuma autors? Jautājumu, piebilstos, ka šajā gadījumā tas nav “nekas personīgs“, arī domes sēdē turpināja uzturēt Egils Bariss. Proti, kāpēc uz tik nozīmīgu amata vietu nav rīkots konkurss, lai gan, piemēram, uz Matkules pagasta pārvaldes amata vadītāja vietu gan tādu rīkojuši? J. Mazitāns pats skaidroja, ka, viņaprāt, šis ir “uzticības amats“, proti, deputāti tādējādi ir apliecinājuši, ka viņš līdzšinējā darbā ir bijis gana kompetents… Otrkārt, nolikuma autors un arī amata pretendents jau atkārtoti atgādināja, ka likums organizēt konkurss nemaz neparedzot… Gluži otrādi – Vides aizsardzības un reģionālās ministrija, kūrējot novadu apvienošanos, tieši rosinājusi pašvaldības speciālistiem meklēt kvalifikācijai atbilstošu amatu. “Vai būtu pareizi meklēt kādu no malas, ja augsta līmeņa speciālistiem, un šajā gadījumā es nodomāju tikai sevi, iespējams, nebūs nodrošināts darbs Tukuma pašvaldībā? Loģiski, manuprāt, ka viņu kandidatūra būtu vērtējama pirmkārt. Kāpēc ne?”

Savukārt, atbildot uz jautājumu par Matkules pagasta pārvaldnieka amata konkursu, domes priekšsēdētāja I. Priede skaidroja, ka neviens no administrācijas neesot izrādījis vēlmi šajā amatā stāties…

  1. Mazitāns atzinās, ka viņu domes vadība uzrunājusi pirms aptuveni divām nedēļām un viņš nospriedis, ka ir gana kvalificēts – ir maģistra grāds tiesību zinātnēs, ir izglītojies arī namu pārvaldībā, lauksaimniecībā un grāmatvedībā, ir pieredze pašvaldības darbā – kopš 2013. gada (bijis gan deputāts, gan izpilddirektors Lielvārdē, kur amatu gan pametis, kā pats skaidroja, politisku nesaskaņu dēļ). Starp citu, J. Mazitānam ir arī savs uzņēmums, kurā viņš sniedz juridiskas konsultācijas, kas gan, kā pats atzina, notiekot salīdzinoši reti.

Citi deputāti, to vidū arī Dainis Rozenfelds un Guntars Indriksons, kas kā vienu no J. Mazitāna plusiem pieminēja mājas iegādi Kandavā, kopumā viņa kandidatūru atbalstīja, un ar vienu balsi ”pret”, bet pārējām ”par”, viņš tika ievēlēts par Apvienības vadītāju. Amatā viņš oficiāli stājas ar 28. jūniju, un noteikts, ka pirmie trīs viņam amatā būs pārbaudes mēneši.

Apkures sezonas un apvienošanās gaidās

Pēdējo reizi šim deputātu sasaukumam bija jāapstiprina izmaiņas budžetā. Būtiskākās – no sākotnēji plānotās ieņēmumu daļas jāatrēķina 72 000 eiro. Pārsvarā, kā skaidroja finanšu nodaļas vadītājas Dace Rudēvica, tās ir neizlietotās mērķdotācijas. Proti, valsts piešķīrusi teju 64 000 eiro pedagogiem par konsultācijām, kas īstenotas Covid-19 laikā, taču tās nenotika (jāatgādina, ka Kandavā mācības šopavasar daļēji norisinājās arī klātienē), līdz ar to šo summu atkal jāatmaksā. Tāpat aptuveni 8000 eiro nav ieņemti kā vecāku līdzmaksājumi par mācībām novada profesionālās ievirzes izglītības iestādēs – deputāti iepriekš bija lēmuši, ka no maksas vecāki tiek atbrīvoti.

Citi grozījumi – budžeta ietvaros. Piemēram, 112 377 eiro no budžeta atlikuma tika novirzīti apkures izdevumiem pašvaldības iestādēm, jo, acīmredzot, paļaujoties uz iepriekš siltajām ziemām, kā arī Covid laiku, kad izdevumu tomēr kopumā dažādiem komunāliem pakalpojumiem bijis mazāk (laikā, kad, piemēram, skolas bija slēgtas), apkurei bijis ierēķināts par maz.

Vēl no tā paša avota jeb budžeta atlikuma kā papildu finansējumu piešķīra 8422 eiro Vānes estrādei, bet K. Mīlenbaha parka atlikušo kārtu īstenošanai – 20 250 eiro utt.

Iepriekš finanšu komitejas sēdē deputāts D. Rozenfelds interesējās, cik tad izmaksās jaunā Apvienība? D. Rudēvica skaidroja, ka būtībā, ja neskaita vadītāja atalgojumu (1900 eiro pirms nodokļu nomaksas), nekas papildus nenākšot, jo līdzekļi tiekot pārvirzīti “no vienas kabatas otrā“. Administrācija un kultūras joma kopumā līdz gada beigām izmaksās 259 000 eiro, neskaitot Kultūras pārvaldi, kas turpinās strādāt ar savu budžetu.

Spēļu vietā – filma

Vēl viens jautājums par finansējumu bija biedrības «Attīstība Kandavai» lūgums pārvirzīt basketbola komandai «Anzāģe/Kandava» piešķirto, bet neiztērēto finansējumu. Proti, cerētās šīs sezonas spēles, ņemot vērā ierobežojumus, notikt nevarēja, un tad nu atlikušos 3000 eiro plānots izlietot nometnei jaunajiem basketbolistiem (Kandavas jauniešiem tā būšot bez maksas), bet 4000 eiro… filmai par basketbolu Kandavā. Bija deputāti, piemēram, D. Rozenfelds, kas par šo pēdējo ieguldījumu nedaudz pavīpsnāja. Taču I. Priede skaidroja, ka daļa filmas jau ir uzņemta (to esot paveicis «LTV» žurnālists Reinis Ošenieks) un nu vajadzētu tikai turpināt…   

Par pabalstu un apvienošanos

Turpinot par to, kur un ko apvienos, izrādās, ka atšķirībā no kultūras pārvaldes, kas, kā šobrīd plānots, darbosies salīdzinoši neatkarīgi, sociālais dienests jaunajā novadā gan tikšot centralizēts. Kā skaidroja Kandavas sociālā dienesta vadītāja Marita Kauliņa, kaut bijušas diskusijas, tomēr nolemts, ka teritoriālās struktūrvienības neveidos, jo, piemēram, Engurē un Jaunpilī iepriekš tāda dienesta, kā, piemēram, Kandavā vai Tukumā nav bijis. Bet nu konkrēti un identiski pakalpojumi tiks nodrošināti visa novada teritorijā. Lai šī vienādošana notiktu raiti, atsevišķas nianses sociālā atbalsta jomā tika pielabotas arī šajā sēdē. Tā, piemēram, deputāti atcēla pabalstu, kas bija paredzēts aizbildņu ģimenēm, jo no 1. jūlija tas tiek pielīdzināts tam atbalstam, kādu saņem audžuģimenes – 215 un 258 eiro, atkarībā no bērniņa vecuma. Iepriekš aizbildņu ģimenes varēja saņemt 29 eiro. Vēl deputāti precizēja arī pakalpojumu klāstu, piemēram, vairs nedarbojas klīniskais logopēds, kā arī diabēta pacientu aprūpe. Tāpat nolēma, ka, aprūpējot cilvēkus mājās, neveiks tādus specifiskus pakalpojumus, kā, piemēram, stomas tīrīšanu un citas līdzīgas darbības, kur tomēr jāpiesaista cilvēks ar medicīnas izglītību, – tā skaidroja M. Kauliņa.

Turpmāk vēl.

 

 

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *