Kur paliek mūsu nauda
Tukuma novada domes sēde
Trešdien, 28. jūlijā, notika Tukuma novada domes kārtējā sēde, kurā lēma gan par aizņēmumiem jau iesāktiem darbiem un projektiem, gan par novadu budžetu apvienošanu un pašvaldības amatu sarakstiem, tostarp – atalgojumu darbiniekiem. Savukārt ārpus iepriekš sastādītās darba kārtības tika skatīts jautājums par jaunām štata vietām. Proti, deputāti lēma izveidot divas izpilddirektora vietnieku vakances un šīs pašas sēdes laikā tās arī veiksmīgi aizpildīja.
Pēc balsojuma izmaiņas deputātu sastāvā
Piesakot jautājumu, priekšsēdētājs Gundars Važa mudināja klātesošos jaunajām vietnieku vakancēm izvirzīt kandidātus. Taču, kā norādīja viņa paša vietnieks Imants Valers, ierasti izpilddirektora izvirzīšana tomēr ir priekšsēdētāja pienākumus un tad jau lai lemjot arī par vietniekiem… Tā par izpilddirektora vietnieci administratīvajos un kapitālsabiedrību jautājumos izvirzīja deputāti un līdzšinējo Engures pagasta pārvaldes vadītāju Baibu Pļaviņu. Savukārt attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumus deputāti nolēma uzticēt Egīlam Dudem, kas Kandavas novada pašvaldībā pildījis izpilddirektora pienākumus. Ar izvirzīšana gan šajā gadījumā bija par maz, jo, kaut formāli, deputātiem par kandidātiem bija vēl arī jābalso ar vēlēšanu zīmēm. Un rezultāts bija viennozīmīgs – abi kandidāti saņēma visas 18 klātesošo deputātu balsis.
Šis lēmums gan paredzēja papildu lemšanu, jo B. Pļaviņai, stājoties amatā (oficiāli – 6. augustā), vienlaikus jānoliek deputāta mandāts, ko arī akceptēja klātesošie. Kā skaidroja G. Važa, no «Latvijas reģionu apvienības» nākamais sarakstā pēc B. Pļaviņas varētu būt Sandis Čilipāns, kurš plašāk pazīstams kā Smārdes sporta dzīves organizators. Oficiāli gan šī rotācija, visticamāk, norisināsies kādā no nākamajām domes sēdēm. Tāpat kā būs jādomā, kā turpmāk būs ar Engures pagasta pārvaldes vadību.
Ģerboņi – uz neatgriešanos
Jāpiebilst, ka vienbalsība būtībā bija visos darba jautājumos, tostarp, piemēram, par ģerboņiem. Jau vēstījām, ka deputāti piekrita variantam, ka Tukuma novads, kā līdz šim, rotāsies ar heraldisko rozi ģerbonī. Vienlaikus šis lēmums paredz arī to, ka nebūtībā aiziet tie ģerboņi, kas bijuši apvienotajiem novadiem. Ja Engures un Jaunpils novadā tā bija vien pagastu esošās simbolikas apvienošana, tad Kandavas novadā ģerbonis, ko rotāja meža kuilis un krūmu čužas, tika izveidots pavisam no jauna un, neskatoties uz plašām un asām diskusijām, 2013. gadā arī apstiprināts. Tā autori bija mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs, un Heraldikas komisija pat savulaik uzteica autorus, kā arī novadu par oriģinalitāti, jo, piemēram, ozolus ģerbonī gribot izmantot teju katrs otrais novads Latvijā. Tomēr pēdējos gados tieši novada ģerboni dažādos materiālos izmantoja salīdzinošu maz. Tā vietā nāca mākslinieces Baibas Jirgenas redzējums par novada vizuālo identitāti, atkal atgriežoties pie iecienītās ozollapu un zīļu tematikas.
Kad nevar izvēlēties
Ja iepriekš ievēlētie deputāti sadalīja vietas komitejās un, var teikt, attiecīgi – atbildības sfēras, tad šajā reizē kārta bija pienākusi vairākām komisijām, kuru sastāvu jau izdevies nokomplektēt un kur vajadzēja oficiāli apstiprināt nolikumu. Tā tas, piemēram, bija jautājumā par Administratīvo aktu strīdus komisiju, kas izskata gadījumus, kuros iedzīvotāji nav mierā ar kādas pašvaldības iestādes vai domes nodaļas lēmumu. Šajā gadā tādi bijuši jau četras. Tāpat Administratīvo komisiju, kur sākotnējam sastāvam, kā skaidroja deputāts Normunds Rečs, pievienojušies arī divi speciālisti no citiem novadiem – tie, kuri zina un ir strādājuši arī jaunajā, elektroniskajā Administratīvo pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā. Darbu komija uzsāks jau 5. augustā. Tāpat bez diskusijām izdevās nokomplektēt Licencēšanas komisiju, kas savukārt pašvaldībā kontrolē komercdarbības procesus, to skaitā ielu tirdzniecību un rakšanos zemes dzīlēs. Toties neliela aizķeršanās gadījās ar Satiksmes organizācijas un kustības drošības komisiju, kas tradicionāli ir plaši pārstāvēta. Bija noteikts laiks, kad darbam komisijā varēja pieteikties un savus kandidātus izvirzīt arī vēlēšanās pārstāvētas partijas, ar piebildi – katrs varēja virzīt tikai vienu kandidātu. Gala rezultātā gan Latvijas Zaļā partija, gan Latvijas Zemnieku savienība nebija spējušas izšķirties tikai par vienu kandidātu. Deputāts Mārtiņš Limanskis norādīja, ka tas šajā gadījumā nešķiet īsti pareizi, savukārt Baiba Pļaviņa, – ka pārstāvniecības no katra novada pagasta jau tāpat nebūšot, kas tika minēts kā viens no galvenajiem argumentiem par to, kāpēc izvēle nav izdarīta. Līdz ar to 16 komisijas locekļu sastāvā (iepriekš – 13) netika iekļauts Jānis Eisaks un Ainārs Plezers. Deputāts Juris Šulcs vēl atgādināja, ka iedzīvotājus pievienoties komisijām aicināja līdz 1. augustam – vai kāda interese bijusi? Kā skaidroja juriste Lelde Bičuša, iedzīvotāji interesējušies, piemēram, par sporta un kultūras komisiju, taču pieteikšanās komisijai, kas risina satiksmes jautājumus, nemaz nav tikusi sludināta. Tas tādēļ, ka te pārsvarā tiek pieaicināti profesionāļi – policijas, CSDD un citu iestāžu pārstāvji. Vēl jāiebilst, ka komisiju lēmumi būs leģitīmi, ja par tiem lems vismaz astoņi locekļi. Jāpiebilst, ka pietiekšanās turpinās, piemēram, novada Vēlēšanu komisijā, kas darbosies deviņu locekļu sastāvā – pieteikšanās noslēgsies 17. jūlijā.
Ledus hallei kafejnīcas nebūs
Vēl sēdē uz gadu īpašumu Stadiona ielā 3, Tukumā, jeb ledus halli uz gadu nodeva lietošanā SIA «Tukuma ledus halle». Iepriekš finanšu un attīstības komiteju sēdē deputāti interesējās: kāpēc uz tik īsu periodu? Kā tika skaidrots, tas tādēļ, ka līgumu, kas slēgts uz gadu, nav papildus jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Ārpus sēdes oficiālās darba kārtības informatīvo jautājumu sadaļā tika runāts arī par to, ka no 1. septembra Tukuma sporta halle pārtrauc sniegt ēdināšanas pakalpojumus. Pats deputāts un halles vadītājs Modris Liepiņš sēdē nepiedalījās, jo gatavojās doties uz Olimpiskām spēlēm Tokijā, bet G. Važa situāciju skaidroja viņa vietā. Proti, pakalpojums jau ilgāku laiku ir nerentabs un rada uzņēmumam zaudējumus. Darbinieki (deviņi) jau par šādu lēmumu – halles kafejnīcas slēgšanu – ir informēti. Ko tālāk? Tālāk pašvaldība visticamāk izsludinās nomas tiesību izsoli un kafejnīcas telpas varēs pārņemt cits uzņēmums. Deputāts Kaspars Gribusts vēl interesējās, vai laika gaitā ledus halle negatavojas atteikties arī no viesnīcas pakalpojuma? Katrā gadījumā uzņēmēji varbūt būtu daudz ieinteresētāki nomāt telpas, ja būtu iespējas ne tikai viesus ēdināt, bet arī izmitināt? Priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd par to neesot runāts un zināms, ka viesnīcas daļa, īpaši tādēļ, ka vasarā tiek rīkotas nometnes, zaudējumus nenes. Bet jebkurā gadījumā par to varēs diskutēt jau pēc 1. septembra.
Atgriežoties pie nodaļām
Vairākkārt vēstīts par domes iepriekšējā deputātu sasaukuma darbu, veidojot jaunu novada administrācijas struktūru. Tas noslēdzās ar to, ka tika izveidotas sešas pārvaldes, neskaitot atsevišķās struktūrvienības, un konkursa kārtībā tika atrasti jauni pārvalžu vadītāji. Jaunais sasaukums jau paziņojis, ka darbus būtu jāorganizē savādāk, tāpēc nolēmis atkal atgriezties pie tā pašām nodaļām. Tādas kopumā būs 13. Daļa, to skaitā Attīstības, Finanšu nodaļa un arī pašvaldības policija darbu sāks jau 1. augustā, jo apvienošanās jau būtībā notikusi un, kā uzskata deputāti, tāpēc nevajadzētu būt pārrāvumam līdzšinējā darbā. Savukārt, piemēram, Komunālā nodaļa darbu atsāks ar 1. septembri. Pēdējās apvienosies Dzimtsarakstu nodaļas, kur kā termiņš noteikts nākamā gada janvāris. Deputāts J. Šulcs interesējās, vai plānots vēl papildus pārskatīt šo nodaļu darbu, jo, kā secināts, šobrīd arvien valda diezgan liels haoss. Vienuviet ir nodaļas vadītāji un viņu vietnieki, citviet – tikai vadītāji, vienā katrs atbilda par kādu konkrētu sfēru, citviet – it kā par visu nodaļu kopumā. Kā uzskata J. Šulcs, vajadzētu notikt konkrētai pienākumu sadalei, lai nerastos situācija, ka ir darbinieki, kas īsti nemaz nezina, ko viņiem jādara. Priekšsēdētāja vietniece Inga Priede gan iebilda, ka tas jau ir ticis darīts un tur, kur vēl nav līdz galam skaidrības, reorganizācijas termiņš noteikts 1. septembris. Savukārt tas, vai nodaļai ir vadītājs un vēl arī vietnieks, vairāk esot atkarīgs no nodaļas apmēriem. Kāpēc esot svarīgi šo jautājumus virzīt iespējami ātrāk? Tāpēc, ka daļa iepriekšējo pašvaldību darbinieku vēl arvien sēžot kā tādā dīkstāvē, īsti nezinot, kā būs un kas jādara, – skaidroja I. Priede. Pēc konteksta gan varēja nojaust, ka šobrīd viens no lielākajiem jucekļiem ir nodaļā, kas atbild par kultūras jomu, tādēļ šķiet, ka sarunas par nodaļām, to funkcijām un sastāvu tomēr vēl turpināsies, un – gana intensīvi.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
