Izvēlies atbildīgi!
18., 19., 21. un 25. maijā notiks «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» organizētās tiešsaistes diskusijas ar astoņu politisko partiju – Latvijas reģionu apvienība, Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», Latvijas Zemnieku savienības, KPV.LV, Latvijas Zaļās partijas, Tukuma pilsētai un novadam, «Vienotības» un «Kustības «Par!»»/ Jauno konservatīvo – deputātu kandidātiem. Diskusijā atteicās piedalīties Nacionālā Savienība «Taisnīgums» deputātu kandidāti.
Diskusijas var noskatīties «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» Facebook lapā un YuoTube kanālā, saite uz tām ir arī medija mājās lapā wwwntz.lv Tās tiek atspoguļotas arī laikrakstā.
Diskusijas vadīja «NTZ» redaktore Ivonna Plaude, sarakstu pārstāvjiem tika uzdoti seši izlozēto citu partiju kandidātu jautājumi, kā arī lasītāju uzdotie un redakcijas sagatavotie, kas tapuši, analizējot partiju programmas.
maijā 17.30 «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» facebook kontā un youtube kanālā bija skatāmas priekšvēlēšanu diskusijas tiešraides ar «Latvijas Zaļā partija» deputātu kandidātiem, bet 19.30 – «Tukuma pilsētai un novadam» sarakstu.
Diskusijā – «Tukuma pilsētai un novadam» deputātu kandidāti
Sarunā piedalījās pieci šī saraksta deputātu kandidāti: Intars Miķelsons, Juris Šulcs, Silvija Rabkēviča, Mārtiņš Limanskis un Liene Akmens.
Ko vēlas noskaidrot citu partiju sarakstu kandidāti:
Jautā Latvijas reģionu apvienība:
– Jūsu programmā par izglītību ir rakstīts: ”Dosim iespēju katram jaunietim iegūt izglītību, neatkarīgi no materiālā stāvokļa.” Kā jūs šo punktu realizēsiet?
Šulcs:
– Tas jau notiek nepārtraukti, mēs to esam veidojuši ar ļoti daudziem instrumentiem pašvaldības darbā, jo jebkurā gadījumā tie jaunieši, kuriem ir kādas materiālās problēmas vai citas sociālās problēmas… Mums ir ļoti stiprs sociālais dienests, un tas darbs, ko viņi dara, arī ir veltīts tieši šādām lietām. Ir atbalsts arī spēcīgajiem, jaunajiem censoņiem, kuri labi mācās – ir šīs stipendijas, ko mēs dodam. Domāju, ka, to visu summējot, mums ir priekšstats par to, ko mūsu jauniešiem vajag, ko mēs varam izdarīt un kā tās visas lietas notiek.
Limanskis:
– Izglītība neapstājas tikai ar skolu un bērnudārzu, tas viss iet tālāka arī uz interešu izglītību, pulciņiem un arī uz brīvā laika pavadīšanas iespējām. Tas nozīmē, ka šajā punktā ir daudz kas vairāk – tas ir transports (tiek nodrošināts arī šobrīd), sporta infrastruktūra un daudzas citas lietas.
Miķelsons:
– Mēs ar Mārtiņu esam jaunie vecāki, un es skatos, kā izglītojas mani bērni un kādas ir viņu intereses. Un tas, ko jau publiski esmu teicis, –, manuprāt, svarīgas ir tieši tās jaunās tehnoloģijas iemācīt, lai viņi zinātu, uz ko pēc tam ietā tālāk mācīties. Es kā vecāks varbūt esmu spējīgs vairāk atbalstīt, bet ir ģimenes, kam tas nav tik viegli. Tādēļ man ir tāds klusais sapnītis – izveidot interešu centru, kā kādreiz bija Jaunrades nams, kur mēs jauniešiem varētu piedāvāt gan tehnoloģijas, gan citas lietas. Viņi nevar atļauties, piemēram, dārgu datoru, lai montētu video, bet tā šobrīd ir ļoti aktuāla lieta…
Rabkeviča:
– Es gribēju papildināt, ka tiešām, nav runa par to, ka tā ir tikai izglītība. Laukos, pagastos ir jauniešu centri, un tie arī sasaista domu biedrus. Tur ir gan dators, gan iespējas tikties ar interesantiem cilvēkiem, iegūt pieredzi. Es zinu, ka par šādu jauniešu centru cīnās Tume… Novēlu, lai viņiem izdodas! Pie mums Sēmē tāds darbojas jau 10 gadus un – ar ļoti labiem rezultātiem.
Plaude:
– Tehnoloģijas laukos un nomalēs ir labi, bet ko darīsiet ar nomalēm, kur ir pat optiskie kabeļi, bet nav, kas pie tiem pieslēdzas. Un interneta pārklājums ir ļoti slikts.
Šulcs:
– Tas tiešam ir jautājums, kas jāatrisina, un nākošajā plānošanas periodā ir paredzēts finansējums, lai šos optiskos kabeļus (kur ir ieguldīta milzīga nauda!) pieslēgtu pie operatoriem. Domāju, ka šajā naudā būs arī mūsu novadi, kur šie optiskie projekti ir. Tas ir gada jautājums.
Rabkeviča:
– Es gribēju pateikt, ka arī pie mums – Sēmē, ir izveidots šis platjoslu internets, arī Zentenē no Cēres puses. Tas ir kaut kas fantastisks, un tas, manuprāt, dos jaunu restartu gan uzņēmējiem, gan arī cilvēkiem, kas tur dzīvo. Mēs tagad dzīvojam pavisam citos laikos – mēs tagad mākam [strādāt] attālināti, parakstīties elektroniski, kā arī mācīties no mājām.
Plaude:
– Jau rit ceturtais gads kopš pirmie vadi ievilkti, bet interneta nav… Kandavnieki arī saka, ka uz Zemīti nevar dabūt, Jaunpils arī nevar pieslēgt. Kādas būs metodes – ko pašvaldība var darīt, kur jūs redzat iespēju?
Šulcs:
– Ja būs Eiropas struktūrfondu atbalsta programma un kaut kādi termiņi, kuros tam tiks palīdzēts finansēt, tad operators, viennozīmīgi, atradīsies. Tas viss jau atveseļošanās programmā ir, sadaļā – nauda izglītībai un interneta pieslēgumiem. Valsts to jau ir iesniegusi Eiropas komisijā apstiprināšanai.
– Kā realizēsiet savas programmas punktu, ka katru gadu no 10 -15 jaunajiem speciālistiem piedāvāsiet dzīvokļus?
Šulcs:
– Esam izcīnījuši to, ka likumā par pašvaldībām ir vismaz tāda sadaļa, kurā pašvaldības drīkst dot prioritātes jaunajiem speciālistiem un piešķirt šos dzīvokļus. Kādreiz to vispār nebija iespējams izdarīt. Jebkurā gadījumā Tukumā ir viena māja – Dārzniecības ielā, kur tas reāli arī darbojas. Bet tā jau nav vienīgā iespēja, ir arī tādas, kas varbūt [pagaidām] līdz galam nav izmantotas. Tas ir jautājums par to, ka mēs sniedzam līdzfinansējumu par nomu, ja jaunais speciālists ir atradis dzīvokli Tukumā, Kandavā, Jaunpilī vai Engurē. Mēs varētu līdzfinansēt īres maksājumu, lai viņš iedzīvojas, iekrāj līdzekļus un tālāk pērk savu mājokli.
Akmens:
– Par speciālistiem runājot, plāns ir īstenojams, ja tam pieiet racionāli un ar izstrādātu programmu. Programmā ir jābūt paredzētam atbalstam, un tas var būt visdažādākais – tas var būt reāls pašvaldības dzīvoklis, tas var būt citur īrēts dzīvoklis, kur jaunajam speciālistam kaut kādus procentus no īres maksas, piefinansē pašvaldība. Galvenais jau ir gribēt to izdarīt. Jaunie speciālisti novadam būs vajadzīgi kā “ēst” dažādās frontēs un nozarēs, tāpēc arī tāds punkts mūsu programmā ir… Un dzīvokļus vajag ne tikai jaunajiem speciālistiem, tie nepieciešami arī tiem, kas ar laiku varētu kļūt par šiem speciālistiem…
Rabkeviča:
– Es gribēju atgādināt, ka mums ir viena brīnišķīga lieta novadā – Pūres krājaizdevuma sabiedrība, kur jaunajiem speciālistiem, jaunajām ģimenēm aizņemties naudu. Lielākais kredīta apjoms ir 15 000 eiro uz 8 gadiem. Tā kā arī šāda iespēja ir.
Plaude:
– Nepieminējāt, ka nevienlīdzības mazināšanas programmā, Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar savu programmu – par grantiem. Man šķiet ka tā summa, uz ko var pretendēt pašvaldības, ir ļoti maza – nepilni 43 miljoni eiro. Kas ir nekas, un 700 dzīvokļi uz visu Latviju. Vai redzat ka Tukums tādai naudai vispār tiek klāt?
Limanskis:
– Tie 40 milj. ir nākošajam gadam iezīmētie, jau tagad izstrādes stadijā valdības līmenī ir grantu programma. Tā kā tur vēl tiek domāts par šo visu…
Plaude:
– Bet vai Tukums spēj?… Vai redzat, ka kāds uzņēmējs ir gatavs…
Limanskis:
– Mēs jau šobrīd strādājam kopā ar valdības cilvēkiem pie šīs programmas izstrādes, lai būtu tuvu tam un lai mēs jau laicīgi visu zinātu un sagatavotu dokumentus. Kā jūs labi zināt, tad ir ļoti daudz tādas lietas, ko uzzina pēdējā brīdī. Mums šobrīd ir nedaudz privilēģija ar to, ka visu uzzinām laicīgāk, lai visus dokumentus arī varētu sagatavot laicīgāk.
Plaude:
– Kāpēc jums ir privilēģija?
Limanskis:
– Tā nav nekāda slepenā ziņa, kā jau visi zināt, mēs esam [partijas] «Jaunā vienotība» sastāvā un mēs arī ar viņiem kopā strādājam.
Šulcs:
– Šī programma vēl nav apstiprināta, tā tikai Eiropas komisijā ir iesniegta. Apstiprināta tā būs labākajā gadījumā pēc trīs vai četriem mēnešiem. Tā kā pašlaik ir jāspiež valdība, jāspiež mūsu cilvēki, kas strādā ar Eiropas komisiju, lai šīs 12 mājas pārvērstos par vismaz 24.
Plaude:
– Bet vai Tukums ir gatavs pretendēt uz to naudu?
Šulcs:
– Tāpēc jau jūnijā pie tā ir jāsāk strādāt. Ir divi varianti – vai nu varēs celt pašvaldības, vai grantus varēs dabūt arī uzņēmējs. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mums ir jāakcentē uz to, lai uzņēmējs ceļ un mēs atbalstām, nevis otrādāk. Jo, ja mēs visu celsim paši, mēs tādā veidā bremzēsim uzņēmēju iniciatīvu, ka viņi celtu savas mājas Tukumā.
Rabkeviča:
– Es gribu atgādināt, ka Sēmē daudzus gadus atpakaļ, ir tapusi 18 dzīvokļu māja. Un joprojām tā tur ir uzcelta… Varbūt tiešām ir jāmeklē uzņēmēji un viņi jāieinteresē. Tur ir izdarīts viss, lai šo māju varētu pabeigt – gan siltumkatli ir tik lieli, lai jauda atļautu apkurināt šos kvadrātmetrus, kā arī ūdens vads arī ir pievadīts. Tā kā 18 dzīvokļi varētu pretendēt uz speciālistiem…
Plaude:
– Vai jaunie speciālisti vēlēsies braukt ārpus Tukuma?
Rabkeviča:
– Ir neaptverami lieks pieprasījums pēc lauku gaisa. Ļoti dadzi grib braukt uz laukiem. Mums ir sporta zāle, mums ir sākumskola, laba satiksme…
Jautā politiskā partija « KPV LV»
– Kā jūs plānojat izprast apvienojamo novadu aktuālās pamatvajadzības un problēmas, ja jūsu sastāvā, izņemot Tukuma novadu, nav plašs personu loks, kas aktīvi/redzami darbotos šajos reģionos?
Šulcs:
– Ja kāds iedomājas, ka te, Tukumā sēžot, visu zinās, visu izdarīs, tas ir pilnīgs absurds! Tāpēc arī mūsu lozungs, ar ko startējam vēlēšanās ir, ka aicinām šos prātus apvienot kopā, jo no katras vietas droši vien būs kāds cilvēks ievēlēts. Uzskatu, ka visi kašķi ir jāmet malā un jāliek galvas kopā, lai problēmas atrisinātu. Pats svarīgākais – nesalauzt to, kas pašlaik ir… Apsēsties pie galda, padomāt, izstrādāt savu programmu vismaz tuvākajiem 4 līdz 7 gadiem, deputātiem vienoties par prioritātēm un tad tikai darboties.
Akmens:
– Mums ir cilvēki katrā pagastā, katrā novadā, ko mēs pievienosim, un tām viņu problēmām cenšamies sekot līdzi. Un tad, kad visi būs pie viena lielā lemšanas galda, tad jau tikai sāksim aptvert šo problēmu loku. Manā ieskatā svarīgi ir tas, ka [mums ir pieredze], jo 2009. gadā tieši «Tukuma pilsētai un novadam» izveda pirmo administratīvo reformu veiksmīgi.
Plaude:
– Kā jūs redzat Kandavas, Jaunpils un Engures vajadzības?
Miķelsons:
– Es pats arī esmu Smārdes iedzīvotājs visu mūžu… Skaidrs, ka mēs nevaram zināt, ko grib Jaunpils… Ar to visu ir jāstrādā. Mums šobrīd Tukumā nav izdevusies veiksmīga strādāšana kopā ar konsultatīvo padomi, jo var redzēt, ka viņi vairāk cīnās par kaut kādām tualetes bedrēm un tā… Bet tas ceļš [ka šāda padome ir] noteikti ir labs. No Šveices piemēra es zinu, ka tur notiek mini referendumi pat valsts līmenī…. Mums arī tehnoloģijas ļauj visu novadu sadalīt mazākās kopienās un to cilvēkus vienkārši aptaujāt par darba plāniem, prioritātēm utt. Lai nebūtu tā, ka mēs sēžam domē, kaut ko lemjam, bet cilvēkiem nav īsti skaidrs, kas ir tās prioritātes. Piemēram, ir tāda Leveste – manas sievas dzimtais ciems, tur cilvēki dzīvo tādā mazliet nolemtībā – viss aizlaists, un neviens īsti nezina, kas viņiem ir vajadzīgs. Es gribētu, lai arī levestnieki varētu izteikties, lai mēs zinām, ka tajā nelielajā kopienā ir kaut kādas vēlmēs un vajadzības – vai tas ir stāvlaukums vai noasfaltēts celiņš starp mājām u.c.
Rabkeviča:
– Es arī 2009. gadā esmu piedzīvojusi reformu, kad apvienoja 10 pagastus ap pilsētu. Tagad būs 21 un tas būs lielāks spēks. Es ļoti ceru, ka prioritātes vairāk ies uz laukiem, lai līdzsvarotu attīstību novadā. Vēlos, lai pilsēta un lauki attīstītos vienlīdzīgi.
Plaude:
– Viss ir labi… – digitāli, bet mums Latvijas valstī vairāk nekā 50% iedzīvotāju ne tikai nav iespēju to izmantot, bet nav arī prasmju…
Miķelsons:
– Šveicē referendumi notiek ar vēstuļu sūtīšanu.
– Iepriekš, vadot Tukuma novada domi, kas tika paveikts, lai prezentētu iespējas un piesaistītu gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus šim novadam?
Šulcs:
– Jau sešus gadus es neesmu Tukuma novada domē. Protams, politiskā partija «Tukuma pilsētai un novadam» ir bijusi vadošā un atbild par saviem darbiem. No 2009. līdz 2019. gadam ir realizēti vismaz 165 lielie projekti, kam ir gan būvvaldes atzinums, gan pieņemšanas akti. Tā nav zīmuļu spicēšana vai divu bedrīšu aizbēršana… Tur ir vairāk nekā 40 miljonu eiro piesaiste. Tā ir nauda, ko uzņēmējs šeit ir izdarījis, un ir arī uzņēmēji, kas ir uz Tukumu atnākuši, tā, piemēram, «Stihl». Ir bijis tā, ka mēs vairāku uzņēmēju grupas esam vadājuši pa Tukumu un stāstījuši, kādas pie mums ir iespējas. Un mēs priecājāmies, ja palika viens vai divi no tiem. Varu teikt, ka šobrīd mēs savu iespēju esam palaiduši garām. Ja Krustpilī tiks uzcelta šī lielā olu ražotne, tad mēs 200 darba vietas varam norakstīt tikai uz to, ka deputātiem nav bijusi apņēmība pieņemt lēmumu, kas dotajā momentā neprasa nekādus ieguldījumus. Vienkārši pašvaldībai vajadzēja dot vārdu, ka uzņēmējs tiks atbalstīts, vairāk nekas netika prasīts!
Miķlesons:
– Es komentēšu vairāk no uzņēmēju puses. Uzņēmējs, pirmāmkārtām, nenāk uz līdzenu vietu. Un mums ir ļoti daudzas lietas, ko varam parādīt, piemēram, infrastruktūra – dzelzceļš, Rīgas tuvums, osta. Mums tas viss ir, bet mums par to ir jāmāk pastāstīt. Ir varianti, kā pašiem sevi noprezentēt. Uzņēmējs meklē vietu, kur viņam lētāk kaut ko ražot; ne jau arī vācietis Latviju izvēlas aiz labas gribas, viņam tas ir komplekss – viņš sarēķina, cik viņam izmaksās uzcelt rūpnīcu un cik izmaksās noalgot darbiniekus ar visiem nodokļiem.
Šulcs:
– Jāsāk ar bērnudārzu, skolu, interešu izglītību, kultūru un sportu… Tikai tā visa vide, kas rada, piesaista arī uzņēmēju un piesaista cilvēku. Šeit nedzīvos, ja nebūs uzņēmēja, un tas ir jāsaprot…
Miķelsons:
– Mums ir jāmāk to pateikt un prezentēt.
Plaude:
– Tāds bija arī jautājums: kā jūs to paveiksiet?
Miķelsons:
– Internets, šajā gadījumā, ir ļoti labs instruments.
Rabkeviča:
– Jā, internets arī, bet es esmu pārliecināta, ka pats galvenais ir ceļi. Tie tā kā asinsrite un, ja to nebūs, tad nebūs ne uzņēmējdarbības, ne iedzīvotāju skaita palielinājums. To mēs varam redzēt, kā ir uz Zenteni… Ceļš tur ir slikts un uzņēmējdarbība švakra, iedzīvotāju skaits mazs, pasta nav, skolas nav… Un viss pārējais – no tā izrietošais. Tādēļ ceļi – ceļi ir tie, kas ir jāatjauno un jāstiprina. Ir jāizdomā programmas… Nevis ceļa fonds, kas neļauj uzlabot valsts ceļus, mums ir jāizdomā, kā tos iekļaut pamatbudžetā – jāpalīdz saviem cilvēkiem, viņiem ir jābūt pieejamiem – lai pie viņiem var nokļūt ātrā palīdzība un sociālais darbinieks.
Jautā «Latvijas Zemnieku savienība»
– Programmā rakstīts, ka strādāsiet, lai mazinātu Covid pandēmijas izraisītās krīzes ietekmi. Jautājums: kāda ir ietekme un ko plānojat darīt, lai samazinātu tās ietekmi?
Šulcs:
– Pirmais, es domāju, ka jūs paši redzat, kādas lielas naudas summas gatavojas parādīties apritē Latvijā gan šo Covid seku samazināšanai (1,82 miljardi eiro), gan sākas arī ES lielais struktūrfondu posms, kas ir 10 miljardi. Vienkārši ir jābūt gataviem, lai šīs naudas piesaiste būtu konkrētai teritorijai. No šī viedokļa, ko jau teica Mārtiņš, ir šī informācija un zināšanas, kas mums tik tiešām ir ļoti būtiskas, lai mēs varētu būt gatavi tam īstajā brīdī. Nevis tad, kad MK izdod rīkojumu, vai pieņem noteikumus, kā ir jābūt, un tad ķert un grābt, bet mums jau līdz tam ir jābūt konceptuāli skaidram, ko mēs gribam un kā mēs to izdarīsim – kā mēs esam par to jau vienojušies… Tad viss būs kārtībā.
Plaude:
– Tāds ir arī jautājums: kā jūs darīsiet, kādai ir jābūt šai programmai? Vai jūs redzat, kur ir lielākā ietekme un kam vispirms būtu jāķeras klāt?
Šulcs:
– Lielākā ietekme? Protams, ir jautājums, kādā veidā pēc iespējas ātrāk mēs atjaunojam tās darbības, kas tiek bremzētas, jo no valsts jau mūžīgi netiks saņemtas šīs kompensācijas. Bet ietekme jau neparādās uzreiz, tas būs gads, divi. Mēs tagad priecājamies par to, ka aug iedzīvotāju ienākumu nodoklis un viss pārējais, bet tas jau ir ar zināmām sekām… Tāpēc tas, ko var visvieglāk izdarīt, – tas ir infrastruktūras sakārtošana. Tā ir nauda, ko iegulda vajadzīgā lietā, un tā ir nauda, kas nes atpakaļ nodokļus.
Rabkeviča:
– Domāju, ka šis pandēmijas laiks mūs ir padarījis nervozākus, negatīvākus un visādā ziņā gluži roboti neesam, bet bieži vien liekas, ka ar mums ir traki. Tāpēc es ieteiktu ieguldīt arī atpūtas vietu izbūvei un labiekārtošanai. Mēs šobrīd domājam, kā attīrīt Sēmes ezera piekrasti, lai cilvēki brauc pie mums, peldas, atpūšas. Domāju, ka noteikti ir jāsaglabā kultūras nami, sporta laukumi, pulciņi, pirmskolas vecuma bērnu uzraudzības grupiņas – viss, kur cilvēks var komunicēt. Tas viss ir ļoti svarīgi, jo mums kaut kādā veidā ir jāatjēdzas no visas šīs situācijas, kādā tagad dzīvojam.
Limanskis:
– Un vēl neaizmirsīsim arī NVO, jo arī šī kopiena ir ļoti svarīga. Ja cilvēkiem būs interešu pulciņi – tas var būt koris, deju kolektīvs, amatieru teātris vai zolītes biedrība… vienalga. Bet viņi ir jāturpina atbalstīt ar telpām un, visticamāk, ar kādu materiālo nodrošinājumu pasākumiem. Bet labāk būtu ar viņiem tikties un jautāt, kas viņiem ir nepieciešams, lai varētu viņus turpināt atbalstīt.
– Jūs programmā rakstāt, ka attīstīsiet pašvaldības policiju. Ko jūs ar to domājat un kas būtu jāpilnveido? Kā domājat to paveikt?
Šulcs:
– Jūs redzat, kā ir Tukums pilsētā – sākumā bija pāris policistu, kas bija atbildīgi par saistošajiem noteikumiem un kārtību, tālāk [municipālā policija] izauga par tādu, kas dežūrē 24 stundas. Nākošais solis ir lielās kameras, kas tiek saslēgtas un operatori, kas sēž pie tām un vēro, kas notiek pilsētā. Un šī sistēma ir jāattīsta tā, lai tāda būtu Kandavā un citur. Piemēram, piejūras teritorijā tas ir īpaši būtiski tieši vasaras sezonā. Tas ir tas ceļš, kas mums būtu jāveic, jo Valsts policija, lai cik labi strādātu, viena ar šīm lietām nekad nav tikusi galā un netiks. Arī jaunajā likumā par pašvaldību ir ierakstīts, ka lielajām pašvaldībām ir jāizveido policija. Mēs jau esam soli uz priekšu – mēs to attīstām.
Miķelsons:
– Esmu cilvēks – vienkāršai, kurš braukā pa pilsētu un atstāju mašīnu… Man ir ļoti vienkāršas vajadzības no pašvaldības policijas. Tas, ko es gribētu, tā ir cilvēcība – lai mēs izaugam valdības un pašvaldības līmenī – lai pašvaldības policijas uzdevums nav, kā budžetā ir ierakstīts, – 25 000 eiro ieņemt no sodu iekasēšanas. Tas nevar būt nekad uzdevums!… Un visa tā ņemšanās ap Tukuma tirgu un cilvēku – tirgotāju – sodīšana – tas nav cilvēcīgi, un, manuprāt, tas nevarētu būt pašvaldības policijas uzdevums. Nu jā, ja kāds mašīnu ir novietojis jau piekto reizi neatļautā vietā, piemēram, ielas vidū, un viņš to nesaprot, tad, jā, – ir jāsoda. Bet es domāju, ka mums būtu jāiemāca policistiem cilvēcība un iedzīvotājiem arī cieņu pret šiem policistiem.
Plaude:
– Tātad jūs uzskatāt, ka visur, kur būs bijuši novadi, pašvaldības policija būtu 24ha?
Šulcs:
– Nē, viņiem ir jābūt mobiliem un operatīviem. Ne jau visās vietās jābūt policistiem – tas būtu absurds! Mums ir jānodrošina gan sabiedriskā kārtība, gan drošība, gan arī sasitošo noteikumu izpilde. Bet Intars pareizi teica – nav jau galvenā tā sodīšanas funkcija. Labāk trīs reizes aizrādi un tad tikai pieņem bargākus mērus.
Tikai “jā” vai “nē”
Viens no diskusijas dalībnieku uzdevumiem bija atbildēt “jā” vai “nē” uz iedzīvotāju iesūtītājiem un arī dažādās diskusijās izskanējušiem jautājumiem. Kopumā bija 62 jautājumi, no kuriem tos, uz kuriem partijai jāatbild, pēc nejaušības izvēlējās dators.
Partijas «Tukuma pilsētai un novadam» deputātu kandidāti teica “jā” tam, ka novada nevalstiskās organizācijas saņem pašvaldības atbalstu kopīgu telpu un atbalsta personāla (vismaz trīs speciālistu) veidā, ka Tukumā tiek kapitāli pārbūvēts esošais kultūras nams Lielajā ielā 1, ka ir pašvaldības līdzmaksājums visu skolēnu pusdienām, ka tiek attīstīts Jauntukums – tur tiek būvēts bērnudārzs un sociālais centrs ar aptieku, ka pašvaldība slēdz līgumu ar Dobeles un Vaivaru baseiniem par visu novada bērnu peldētapmācību un ka visas esošās skolas, kas šobrīd ir, tiek saglabātas.
Vienbalsīgu “Nē” deputāti teica tam, ka Engures un Jaunpils vidusskolas tiek pārveidotas par pamatskolām, ka visa novada komunālās saimniecības apsaimnieko viena pašvaldības kapitālsabiedrība, ka Melnezeru nodod apsaimniekošanā biedrībai «Dabas atmoda», kuras biedri jau tagad apsaimnieko zilo jūras konteineru, ka tiek izveidota jauna pagastu pārvalde Zante-Zemīte-Vāne, ka domes sēdes notiek katru mēnesi citur – gan bijušajos novadu centros, gan, iespējams, pagastos, ka pirmā nozīmīgākā jaunā sasaukuma būve, ko atbalstīsi, būs peldbaseins, ka domē ir pārvaldes, atbilstoši šī brīža Tukuma novada domes nolikumam, ka pašvaldībai jāpārņem Lestenes, Jaunsātu, Zantes un Viesatu grants ceļi no valsts un jāasfaltē, ka pašvaldība Tukumā būvē baseinu, kur ir arī pirts, kuru ar ievērojamām atlaidēm varētu apmeklēt sociāli neaizsargātākie novada iedzīvotāji, tai skaitā arī pensionāri.
Domas arī dalījās, un vairākums neatbalstīja to, ka skolas – vismaz četru klašu apjomā – būtu katrā pagastā, ka visas sporta zāles un stadionus novadā apsaimnieko Tukuma sporta skola, kā arī to, ka Tukumā tiek būvēta jauna mākslu un mūzikas skola.
Ko sola partijas programma un jautā skatītāji
– Jūs rakstāt: ”Mazināsim birokrātisko šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai.” Tas liek saprast, ka šobrīd šķēršļi tiek likti. Ko konkrēti darīsiet savādāk?
Šulcs:
– Birokrātiskie šķēršļi ir tas, ka formāli ļoti ilgi izskata dokumentus, vilcinās ar to. Dzīvs piemērs: tajos gados, kad es vēls strādāju, bija Pūrē šokolādes rūpnīcas celtniecība. Kad radās iespēja uzcelt un ļoti ātrā tempā vajadzēja sakārtot papīrus, mēs to izdarījām. Ja ir reāls investors, kurš nāk iekšā pilsētā vai novadā, tad pašvaldībai ir jāsaspringst tāpat kā uzņēmējam un jāveic visas lietas, kas ir atkarīgas no viņiem, lai uzņēmējiem būtu pēc iespējas ātrāk realizēt savus projektus. Lai neradītu šaubas… Ja process ir reāls, loģisks, tad pašvaldībai ir jābūt pirmajai, kas uzņēmējam palīdz.
Miķelsons:
– Tas tad arī būtu īstais brīdis, kad deputātiem tiešām būtu iemesls nākt uz ārkārtas sēdēm. Ja nāk kāds investors, tad mums ir jāpamet visi darbi un jāskrien pieņemt lēmums, lai tā lieta iet uz priekšu!
Rabkeviča:
– Manuprāt, ja runa ir par būvniecību, es arī piekrītu, ka šis process [šobrīd] ievelkas diezgan garš. Domāju, ka jaunajā novadā noteikti ir jāstiprina būvvaldes kapacitāte, jo cilvēku ir pārāk maz, bet darbu ir pārāk daudz. Tas ir tikai normāli, jo, pievienojot citus novadus, arī tur atradīsies kāds gudrs un zinošs speciālists. Tas arī noteikti veicinās birokrātijas mazināšanu.
Plaude:
– Kā ar politisko vadību būvvaldē?
Šulcs:
– Priekš kā?! Ja runājam par politisko vadību, tad – kur mēs gribam atgriezties? Dotajā momentā ir lietas, kas ir jādara deputātam, ir lietas, kas ir jādara administrācijai… Nekādas politiskās vadības ne būvvaldē, ne citās lietās nevar būt! [Deputāts] var būt tas, kurš atbild par šo sfēru, zina un saprot, bet par tādu jautājumu kā politiskā vadība ir jāizbeidz runāt!
– Vai kādam no jums ir personīga pieredze lielu projektu realizācijā, kas nav saistīta ar pašvaldības līdzekļiem? Un kādi būtu pamatuzstādījumi, lai veiksmīgi lobētu investīciju piesaisti šim reģionam?
Miķelsons:
– No kura brīža sākās liels projekts? Man ir liels projekts, bet tas ir tikai sākuma stadijā, es nezinu, vai varu pretendēt atbildēt uz šo jautājumu!
Plaude:
– Kas tur ar tām viesnīcām?
Miķelsons:
– Nu jā, tur mums apsaimniekošanā ir daudz īpašumu. Protams, es tur strādāju par savu naudu un citu līdzekļus nepiesaistu.
Plaude:
– Varbūt zināt citus sava saraksta kolēģus, kuriem ir šī pieredze personīgajā biznesā?
Limanskis:
– Es tieši par to gribēju teikt – mums ar Intaru šādas pieredzes noteikti nav, jo es apmēram nojaušu to, kā šis jautājums ir domāts. Jā, mūsu komandā ir tādi cilvēki, kas darbojas arī šobrīd ar projektiem, un mums ir, kam paprasīt. Piemēram, Argotam Siliņam.
– Kā rūpēsieties par pietiekamu sabiedriskā transporta kustību? Kuros konkrēti maršrutos sabiedriskā kustība nav pietiekama? Ko darīsiet ar jau tagad nepiepildītajiem reisiem. Piemēram, zinām, ka no Milzkalnes ikdienā uz Tukumu reizēm brauc viens vai divi cilvēki.
Rabkeviča:
– Uzreiz piebildīšu, ka Zentenes pusē – Jaunpļavās, nav sabiedriskā transporta. Esmu ļoti pateicīga deputātiem, kuri ir pieņēmuši lēmumu, ka mēs bērnu izvadāšanā varam izmantot vecāku transportu, par ko mēs viņiem maksājam. Tā nav liela nauda, bet tomēr tas ir atbalsts, jo, ja mums būtu jālaiž savs transports, tad tas būtu ļoti dārgi. Varbūt nākotnē būtu tāda iespēja, ka mēs mikroautobusus varētu pasūtīt. Piemēram, ja kāda cilvēku kopa vēlētos aizbraukt kaut vai uz tirgu, tad mēs to varētu viņiem nodrošināt. Tas ir tikai nākotnes jautājums – izlemt, jo iedzīvotāju vēlme tāda bija. Kāpēc gan nē?! Ja mēs zinām, ka konkrētā dienā būs nodrošināts pilns autobuss, tad varbūt varam runāt arī ar Tukuma autobusa parku. Šobrīd tas tā vēl nav..
Šulcs:
– Jā, tas ir arī valsts uzstādījums – jaunās iniciatīvas, kāda veidā mēs varētu efektīvāk izmantot sabiedrisko transportu. Tas jau ir tas trakais aplis – nav sabiedriskā transporta, nav braucēju; nav braucēju – nav sabiedriskā transporta. Ir jāsakārto citas lietas, ne tikai maršrutu nodrošināšanu… Tas neatrisinās problēmu. Daudzas citas pašvaldības un arī mūsu pašvaldība ir darījusi daudz, nezinu, kā tas ir tagad… Varbūt pusoficiāli vai nē… Mums ir spēcīgs sociālais dienests, kas nodrošina ar sabiedrisko transportu maznodrošinātos cilvēkus – viņi tiek nogādāti gan uz Rīgu, gan Tukumu pie ārstiem. Tas viss mehānisms ir jāliek kopā, bet tikai runāt par to, ka mēs nodrošināsim to, lai būtu trīs sabiedriskie maršruti katru dienu – laikam tas ir diezgan utopisks jautājums.
Jā, tas bija mūs programmā – bet tas ir domāts citādā formā, ne vecajā paņēmienā, ka mēs palielinām maršrutu skaitu, jo tas jau nepalielinās efektivitāti.
Rabkeviča:
– Pavisam nesenā pagātnē mums bija apstiprināts pašvaldības autobusam izcenojums. Un cilvēki varēja arī aizbraukt līdz tirgum, bet pēc tam šos maksas pakalpojumus atcēlām, jo pašvaldības transportu drīkst izmantot tikai pašvaldības funkciju izpildei. Līdz ar to mēs varam tikai domāt, kādā veidā atbalstīt šos cilvēkus. Būs jāsadarbojas ar komersantiem un jādomā, kā šo lietu risināt…
Šulcs:
– Ir otrs ceļš: ir jāatceļ šādas muļķīgas likuma prasības, ka to nedrīkst izmantot. Ja valsts nespēj nodrošināt, tad pašvaldībai vajadzētu dot atļauju iejaukties šajā lietā… Un es neuzskatu, ka tā ir konkurences kropļošana.
– Jūsu programmā rakstīts: ”Uzturēsim un pilnveidosim esošos kultūras namus, bibliotēkas un muzeju.” Vai tas nozīmē, ka nākamajā vēlēšanu periodā neredzat iespēju uzcelt kādu jaunu vai pamatīgi pārbūvēt kādu kultūras iestādi, kuras šobrīd Tukuma pilsētā ir vissliktākajā stāvoklī, salīdzinot ar pagastiem? Precizējot – vai mēs varam cerēt uz kādu no šo iestāžu – Tukumam pilsētas kultūras nama, Durbes vāgūža, Mākslas skolas un mūzikas skolas – pārbūvi vai jaunas celšanu?
Šulcs:
– Tās ir lietas, kas ir nepieciešamas… Visiem jaunajiem deputātiem no sākuma būs jāapsēžas, jānosaka kopīgās prioritātes… Nevis viens par baseinu, viens par kultūras namu, trešais par vāgūzi. Tādā secībā, kādā politiķi vienosies, arī šos projektus realizēsim.
Rabkeviča:
– Mums laukos ir patiešām ļoti daudz līdzekļi ieguldīti kultūras nama atjaunošanā. Un es ļoti gribētu, lai Slampes kultūras pili izmantotu pēc pilnas programmas. Tur 500 skatītājiem vietas, tur ir mainīti krēsli un grīdas segums. Tumes kultūras nams… Kāpēc gan ne? Vienā klasiskās mūzikas koncerti, otrā –teātri. Bet, protams, ka Tukumā arī ir jāpārbūvē… Bet uzskatu, ka lauku kultūras centri ir vairāk jāizmanto. Ir jāmēģina vairāk un ciešāk sadarboties laukiem un pilsētai.
Šulcs:
– Tiešām mums jau šobrīd ir ļoti liels kultūras objektu skaits, kuros, strādājot racionāli, nevis vienam ar otru konkurējot, ir iespēja sniegt šo labo pakalpojumu. Zemgales kultūras pils ir otrais Dailes teātris, un mēs to pietiekoši neizmantojam…
Limanskis:
– Atbildot uz jautājumu tieši – diemžēl realitātē ir tā, ka nevienu no šiem četriem nākošajā vēlēšanu periodā, kas ir četri gadi, mēs, visticamāk, neuzbūvēsim, jo nevienam no tiem nav pat ieceres… Uzbūvēt, es domāju, ka neuzbūvēsim. Sākt? Varbūt…
Miķelsons:
– Par Tukuma kultūras namu… Tas man ir tāds sāpīgs jautājums jau gadiem. Es daudz reizes jau esmu teicis – lai kāds būtu plāns, lai mēs to atjaunotu, piebūvētu vai darītu ko citu, jebkurā gadījumā, ir dažas elementāras lietas, kas ir jāsakārto – grīda, fasāde utt. Un lielā pārbūve nav divu gadu darbs…
Šulcs:
– Kaut gan varu piebilst, ka kultūras namam ir iestrādnes un koncepcijas, kādā mēs varētu realizēt pārbūvi. Arī iepriekšējos sasaukums nav runāts par to, ka jāceļ jauns… Mēs esam vienojušies, ka veco kultūras namu nevar atstāt novārtā un kaut kur pļavās celt jaunu kultūras namu… Tas būtu milzīgs zaudējums Tukums pilsētai – visai vecpilsētai. Ir jāsakopj vecais …
– Jūs rakstāt: ”Pilnveidosim izglītības iestāžu tīklu.” Kuras novada skolas, jūsuprāt, būtu reorganizējamas?
Limanskis:
– To, kas būs jāreorganizē, neparādīsim mēs, to parādīs bērnu skaits katrā attiecīgajā teritorijā. Būs bērni – tad arī skola paliek esošā vai pat jāceļ kategorija.. Ja bērnu nebūs – mēs varam izstiepties vai sarauties, bet mēs neko tur nevarēsim izdarīt…
Šulcs:
– Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas ir jāņem vērā – kur pielaida kļūdas 2009. gada reformā – ka atsevišķi pagastos, piemēram, Lestenē sasteigti pieņēma lēmumu par skolas slēgšanu. Pirmais solis, kas ir jāizdara, – ir jāizvērtē situācija ar profesionāļiem, jāizvērtē, kāda ir dinamika, attīstība tuvākajos gados, un tikai tad ir jāsper solis par reorganizāciju… Tas gadījumā, ja mēs runājam par samazināšanu. Ja mēs runājam par struktūru veidošanu, par to, kāda skola ir galvenā, un tai ir filiāle – tās ir pilnīgi citas lietas. Ir jāskatās varbūt šādā virzienā, bet galvenais nesasteigt jautājumu, kas ir saistīts ar pašlaik nelielo skolu, kurām liekas, ka nav nākotne, virzīšanu slēgšanai.
Plaude:
– Piemēram, kuras liekas apdraudētākās?
Šulcs:
– Kandavas internātvidusskola tiek likvidēta kā vidusskola, tā neuzņem bērnus vidusskolā. Tāpat mums nav skolas Matkulē, Vānē… Bet ir jāskatās apkārtējā teritorijā, kur ir un kāda ir iespējamā kustība, ceļi, lai bērni īsākā periodā varētu sabraukt uz jauno skolu, ja kāda tiek likvidēta. Vienkārši likvidēt, ja tajā vietā nav bērnu, vēl pašlaik ir pāragri. Jo varbūt šī sistēma, kā nogādāt bērnu tālāk, būs sarežģītāka nekā pašlaik uzturēt skolu.
Būs vai nebūs Engurē un Jaunpilī vidusskola, to noteiks MK noteikumi – vai viņi iztur kritērijus. Jebkurā gadījumā, ja sasparotos par to, lai kritēriji tiktu izpildīti, domāju, ka katra vieta būs patriotiska, lai varētu skolu noturēt. Pazaudēt šo skolas līmeni katrā no konkrētām vietām – nozīmē pazaudēt jauniešus. Un tā ir ļoti smaga problēma, ko tik vienkārši nevar risināt.
– Programmā minēts punkts, ka rūpēsieties par jauniešu nodarbinātību vasarā. Kā tieši jūs to nodrošināsiet, jo, cik zināms, strādāt gribētāju ir vairāk nekā darba vietu, kas tiek piedāvātas.
Šulcs:
– Par to mēs nesen diskutējām – kādā veidā to izdarīt, jo šī vienkāršā pieeja – aicināt uzņēmējus, lai viņi pieņem šos jauniešus darbā, droši vien ir stipri par maz. Ir pašvaldībai jānāk pretim ar kaut kādu “burkānu”, lai ieinteresētu uzņēmēju pieņemt jaunieti darbā. Te ir ne tikai tas, ka viņš darīs darbu, bet šis ir jautājums, kā mēs jaunieti piesaistām kādai jaunai profesijai. Intereses ir nevis ravēt, bet varbūt jau ievadīt viņu nākotnes profesijā. Jautājums ir ļoti skaidrs… Mums – pašvaldībā jau tagad ir uzņēmējdarbības veicināšanas speciālisti. Tātad ar uzņēmējiem ir jāstrādā, jārunā, jāreklamē un jāstāsta, ko mēs varam palīdzēt, lai jaunieši tiktu pieņemti. Mēs varam atbalstīt daudzās lietā, piemēram, elementārs jautājums – ja uzņēmējs nodrošina konkrētu skaitu jauniešu ar darbu, tad mēs varam skatīties, kāds ir viņa īpašuma nodoklis. Iespējas un sviras pašvaldībai ir…
Miķelsons:
– Esmu sapņotājs un arī uzņēmējs. Uzņēmējam nav viegli pieņemt jauniešus strādāt, jo ierobežojumu ir ļoti daudz. Ir jomas, kurās to vienkārši nevar izdarīt. Un vēl atbildība par jaunieti ir ļoti liela… Bet ja mēs drusku pasapņojam, biju ciemos pie Ingrīdas Smuškovas un skatījāmies par veloceliņiem Tukuma novadā, un radās doma, ka varētu būt tādas vietas, kur varētu izīrēt velosipēdus – gan elektriskos, gan parastos. Tad mēs arī varētu iesaistīt darbos jauniešus… Un tas būtu arī liels projekts, kas iekustinātu mūsu tūrismu pavisam citos apjomos.
Plaude:
– Tās būtu pašvaldības ģenerētas darba vietas?
Miķelsons:
– Arī, tas principā būtu vasaras darbs…
– Jūs rakstāt: ”Labiekārtosim pludmales.” Tieši kuras pludmales labiekārtosiet un kā?
Šulcs:
– Protams, mēs zinām par to, kādi projekti ir realizēti gar jūras krastu. Bet jebkurā gadījumā, ja mēs paskatāmies pašreizējo situāciju, pat nerunājot par vasaru, kas notiek, kad cilvēki grib izrauties no pilsētas… Šī infrastruktūra jebkurā gadījumā ir jāpilnveido, un otrais, ir jāpilnveido infrastruktūra ciemos, jo ciemu teritorijas bez apgaismojuma, bez labiekārtotiem ceļiem, ūdens un kanalizācijas – nav tā infrastruktūra, ko būtu pelnījuši mūsu ciema iedzīvotāji jūras krastā. Ja šī visa infrastruktūra būs, tad papildinājums ar stāvvietām un atpūtas objektiem ir tikai pats par sevi saprotams un loģisks. Ceļmalā atstāto mašīnu jūra nav tas ceļš, kas ir ejams tālāk.
Plaude:
– Jūs runājat tikai par piejūru, vai esat domājuši arī par iekšzemes atpūtas vietu attīstīšanu pie ūdeņiem?
Š. Rabkeviča:
– Ņemot vērā, ka pēdējā laikā ļoti aktīvi valsts kontrole ir pārbaudījusi pieejas ezeriem un uzsvērusi, ka jārada apstākļi cilvēku atpūtai, mēs valsts publiskajam – Sēmes ezeram, pašvaldības valdījumā esošajai ezera joslai, esam ieplānojuši milzīgi daudz darbu. Mums jau ir aptaujātas cenas… Izpļausim niedres, ir pasūtīts jau pontons (maksājums jau ir samaksāts). Mēs – pašvaldības darbinieki – tīrījām piekrastes zonu un nu priecājamies, ka beidzot cilvēkiem būs iespēja piekļūt ezeram – peldēties un atpūsties.
Plaude:
– Bet par tiem pārējiem? Būs jāņem analīzes, būs jānodrošina droši apstākļi peldvietām. Vai esat gatavi visos pagastu centros šādu finansējumu veltīt, kāds ir Tukumā dežurantiem, kas pieskata peldētājus?
Šulcs:
– Ja Tukuma novads būs ar 45 000 iedzīvotājiem, ar pirmā desmitnieka lielāko budžetu (starp pašvaldībām), tad – kā to var neizdarīt?! Ko citi varēs izdarīt, ja mēs nevarēsim tikt galā ar tādām lietām?! Jautājums ir par racionālu budžeta izlietojumu – par to, kā šo naudu sadalīt attiecīgajām sfērām. Te nav runa par naudu, bet gan to, kā to sadala un kā to izlieto.
– Jūsu solījums Tukuma pilsētas iedzīvotājiem, kas ir tās trīs lietas, ko izdarīsiet pilsētas labā, neskaitot izglītību un sociālo palīdzību?
Šulcs:
– Es domāju, ka obligāti ir jāķeras klāt kultūras nama rekonstrukcijai, ir jādomā par cilvēkiem, kas dzīvo vecpilsētā, – [jāķeras klāt] māju renovācijai un sakārtošanai. Un trešais – ļoti būtiskais jautājums – ir meklēt jaunās formas, kā piesaistīt tūristus, kas paliktu Tukumā uz ilgāku laiku, ne tikai ieskrietu caurbraucot uz kādu pilsētu.
Plaude:
– Kādas ir tās jaunās formas?
Šulcs:
– Vai tad deputāts ir tas, kurš visu noliek priekšā un izpildvara tikai realizē? Vai arī deputāts ir tas, kas organizē procesu, uzklausa speciālistus, interesentus un kopīgi ar viņiem izlemj? Pašvaldības deputāts nav visu sfēru speciālists, kurš pasaka, kā jādara…
Miķelsons:
– Es atkal atgriezīšos pie saviem sapņiem. Man liekas, ka mūsu attīstībā ir pietrūkusi dūša – uz lielākām un sarežģītākām lietām. Tāpēc man šķiet, ka lielais veloprojekts ir attīstāms. Gala rezultātā cilvēks var aizbraukt gan līdz Jaunpilij un Kandavai un tur palikt pa nakti. Uzskatu, ka mums tagad nav asinsrites… Mums ir superīgi objekti, bet tie ir apskatāmi pusdienas laikā, labi, ka kāds vēl paēd kafejnīcā…
– Rakstāt: ”Meklēsim iespējas, lai pagasta centri – Lestene, Jaunsāti, Zante, Zentene, Viesatas un Tukuma pilsēta – būtu savienoti ar asfaltētiem ceļiem.” 2017. gada 15. martā Tukuma novada domes sēdē notika diskusija par lauku ceļu stāvokli. Trauksmi par lauku ceļiem cēla Sēmes un Zentenes pagasta iedzīvotāji. Tikšanos vadīja A. Volfs, kurš teica: “Pašvaldība nevar solīt to, ko neaizdarīt. Un saistībā ar valsts ceļiem pašvaldība neko nevar solīt.” Vai tas nozīmē, ka deputātu kandidāti var solīt visu, bet, kad kļūst par deputātiem vairs neko nevar solīt?
Šulcs:
– Mēs saprotam, bet mēs neatkāpsimies no šī uzstādījuma, jo jebkurā gadījumā, ja mēs pasakām, ka nedarīsim, jo nevaram izdarīt, tad nav jēgas vispār piedalīties un startēt. Ceļi ir novada asinsvadi – tā ir visa būtība. Pajautājiet lauku iedzīvotājiem – kas viņiem ir vajadzīgs?! Ceļi, ceļi un ceļi! Šajā gadījumā nevar teikt, ka pašvaldībai pilnībā nav iespēja piedalīties procesā. Notiek plānošanas darbi, notiek attīstības projektu izstrāde. Ja pašvaldības vadība nevis sēž kabinetā, bet aktīvi piedalās darba grupās, dod savus priekšlikumus ministrijā… Ja mēs nebūsim iekšā šajā procesā, tad mēs tādi bāreņi arī paliksim.
Rabkeviča:
– Ir tiešām jādarbojas un jābūt ļoti aktīviem. Pirms trīs gadiem mēs ar Lukmanu un Raudas iedzīvotājiem piedalījāmies piketā uz ceļa… Un ar ko tas beidzās? Tur ir dubultais segums, un Raudas iedzīvotāji ir priecīgi. Es ļoti ceru, ka mums izdosies arī braukt uz Zenteni pa asfaltētu ceļu un līdz ar to dzīve tur uzlabosies.
Noslēguma jautājumi
– Kuru jūs, no saraksta, izvirzīsiet priekšsēdētāja amatam?
Miķelsons:
– Mūsu kandidātu noteiks tikai un vienīgi vēlētājs – plusiņi, mīnusiņi… Mums nav izteikta viena līdera.
Noteikti domē tiks ievēlēts jaukts sastāvs. Vai jums ir kādas sarkanās līnijas – kāds sarakts ar ko jūs nesadarbosieties, vai būs grūti sadarboties?
Šulcs:
– Uzskatu, ka tā tas nedrīkstētu būt…. Ļoti daudziem politiskās partijas ir tikai izkārtne, zem kā strādāt. Tādēļ viss būs atkarīgs no cilvēkiem, kas apsēdīsies pie galda. Ja cilvēki pie galda apsēdīsies ar kulakiem vienam pret otru – esot par labām lietām, bet ar ļoti lielu lokālpatriotismu, nekas labs neiznāks. Visiem ir jāatrod kopīga valoda un jāvienojas par kopīgiem darbiem.
Ivonna Plaude, Baiba Reinsone
