Izvēlies atbildīgi!
18., 19. maijā notika un 21. un 25. maijā vēl notiks «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» organizētās tiešsaistes diskusijas ar astoņām politiskajām partijām – Latvijas Reģionu Apvienību, Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», Latvijas Zemnieku savienību, KPV.LV, Latvijas Zaļo partiju, Tukuma pilsētai un novadam, «Vienotību» un «Kustību «Par!»», Jauno konservatīvo partiju; tajās atteicās piedalīties Nacionālā Savienība «Taisnīgums».
Diskusijas var noskatīties un tām līdzi var sekot «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» Facebook lapā un YuoTube kanālā, saite uz tām ir arī medija mājās lapā wwwntz.lv Tās tiek atspoguļotas arī laikrakstā. Diskusijas vada «NTZ» redaktore Ivonna Plaude, sarakstu pārstāvjiem tiek uzdoti izlozēto citu partiju kandidātu jautājumi, kā arī lasītāju uzdotie un redakcijas sagatavotie jautājumi, kas tapuši, analizējot partiju programmas.
Paši pirmie – Latvijas Reģionu apvienības kandidāti
maijā «NTZ» rīkotajā izlozē pirmo kārtas numuru – diskutēt 18. maijā 17.30 – izlozēja Latvijas Reģionu Apvienība. Sarunā piedalījās pieci šī saraksta deputātu kandidāti: Gundars Važa, Baiba Pļaviņa, Gunda Cīrule, Ivars Liepiņš un Kristīne Logina.
Ko vēlas noskaidrot citu partiju sarakstu kandidāti
Jautā Latvijas Zemnieku savienība:
– Kādi, jūsuprāt, ir pirmie veicamie darbi jaunajai apvienotajai Tukuma novada domei?
G. Važa:
– Pirmais, visticamāk, ir jātiek galā ar struktūru. Pašlaik esam ļoti dažādas četras pašvaldības. Pirmkārt, ir Tukums ar savu esošo situāciju, mēs, kas esam līdzīgi ar Jaunpili, kur pagastos darbošanās ir atļauta vairāk, un Kandava. Domāju, sākotnēji diezin vai varēsim precīzi nodefinēt, kāda šī struktūra būs, pieļauju, ka tā būs dažāda, jo [piemēram] Kandava pašlaik veido pagastu apvienību, bet – tuvākā pusgada laikā līdz [kopējai struktūrai] būtu jātiek. Tālāk droši vien ir visi plānošanas dokumenti – pēc likuma teritorijas plānojumu ir vēl iespējams kārtot [vēlāk], bet attīstības programmas, attīstības dokumenti būtu jāizstrādā pēc struktūras izveidošanas.
B. Pļaviņa:
– Es pārstāvu Engures pagasta pārvaldi, un dotajā brīdī tiešām ir ļoti svarīgi, lai katrā pagastā šī struktūra būtu, tāpat kā pieejamība, speciālisti. Visās pašvaldības budžeti ir sastādīti šim gadam, tāpēc šī pusgada laikā ir svarīgi izveidot saprotamu, strukturētu sadalījumu nākamā gada budžetam. Tas ir svarīgi ikvienam iedzīvotājam ikvienā teritorijā – kā attīstība tiks veidota, jo ikviens mēs gribam to labāko jaunajam novadam gan pilsētās, gan ciemos, gan pagastos. Bet vislielākais izaicinājums būs pats sākums, kamēr notiks visu lietu nodošana un attiecīgi arī šī struktūras veidošana.
G. Cīrule:
– Gundars un Baiba jau pateica, ka struktūra būs pats pirmais, kas būs jāizveido; jāvienojas, kāds tad izskatīsies jaunais novads, jo tiešām mēs esam dažādi, un tas nav viegli… Jau tagad novadi kopā strādā pie vienotās struktūras, bet iet tiešām grūti.
I. Plaude:
– Likums nosaka, ka līdz gada beigām jūs dzīvojat vairāk vai mazāk ar saviem budžetiem. Vai jūs neapmierina tā struktūra, kuru piedāvā Tukuma novads?
G. Važa:
– Neteiksim, ka neapmierina. Ir lietas, kas ir skaidri definētas, piemēram, par būvvaldi esam vienojušies, un tur varētu būt normāls risinājums. Bažas rada – kas paliks pagastos? Līdz šim esam darbu organizējuši tā, ka pagastos cilvēkiem viss uz vietas ir sasniedzams… Bet es to arī neuzskatu kā lielāko problēmu. Laiks rādīs. Arī 2009. gadā bija daudz kā nezināma, bet lēnā gaitā viss tika salikts un cilvēkiem sarežģījumu nebija. Domāju, ka šeit būs tāpat.
B. Pļaviņa:
– Gribu tikai papildināt, ka ir amati, kas paliek tādi, kādi ir, bet ir amati, kuri kādā pagastā, kādā darba vietā bija apvienoti, tāpēc tiek strādāts pie tā, kā funkcijas tiks nodalītas, kā mainīs amata pienākumus. Mēs jau nezinām, kā tiks pieņemta un izvērtēta gala struktūra. Vēl ir daudz nezināmo.
Latvijas Zemnieku savienība:
– Katra bijusī pašvaldība iepriekšējos gados ir veikusi un ieplānojusi savus attīstības virzienus un darbus, tāpēc jautājums – kā plānots nodrošināt iesākto darbu un projektu nepārtrauktību?
G. Važa:
– Katra pašvaldība savu budžetu ir salikusi. Ar kolēģiem vienojāmies, ka ar šo naudu strādājam līdz gada beigām. Pēctecībai, protams, ir jābūt un tie darbiņi, ko vecā pašvaldība ir paredzējusi, ir jāpadara; cilvēki un iepriekšējie deputāti ar to ir rēķinājušies. Kas attiecas uz jauno budžetu, tur jāsēžas pie galda, jādomā, vai principi būs tādi vai šādi – ir jāvienojas, kā naudas sadale notiks jaunajā situācijā.
I. Plaude:
– Pieņemam, ka šie darbi nebeigsies vienas budžetēšanas periodā. Piemēram, ja sāk celt Tukuma kultūras namu, ko darīsiet – iesaldēsiet būvi, būvēsiet tālāk?
G. Važa:
– Tad, kad mēs visi pie galda sēdēsim, kaut vai mēs pieci (smejas), tad arī lemsim. Mēs nezinām katrai vietai nianses, bet, ja ir kaut kādi stratēģiski objekti iesākti un kaut kāds pamatojums tiem ir – un nevar būt, ka pilnīgi bez pamatojuma un aprēķina darbs ir iesākts, tad – ja tādi projekti būs, par tiem arī domāsim – realizēt tālāk vai nē. Cik zinu, nav tādi projekti iesākti, kurus nav iespējams pabeigt ar esošajiem budžetiem.
I. Pļaviņa:
– Es varu papildināt, ka, strādājot pie jaunā novada attīstības plāna, kur ļoti strukturēti un plaši tiek iesaistīti arī iedzīvotāji, pašvaldību darbinieki un uzņēmēji, dažādos griezumos tiek diskutēts par dažādām vajadzībām, runājot ne tikai par nākamā gada budžetu, bet par attīstību līdz 2027. gadam. Manā skatījumā šis būs ļoti labs dokuments gan, veidojot struktūru, gan plānojot finansējumu, vajadzības, prioritātes, un jaunie deputāti varēs lemt, kādus projektus var realizēt tūlīt un kādus var atlikt pēc gada vai diviem.
G. Cīrule:
– Šajā mirklī lielie projekti, ko katra pašvaldība iesāk, tiek apstiprināti apvienotajā finanšu komisijas sēdē, un neizskatās neviens tāds, par ko būtu jādomā, ka to tālāk nevajadzētu virzīt. Es domāju, ka tādu nav.
I. Liepiņš:
– Gribēju piebilst – visi projekti celtniecības vai projektēšanas stadijā ir redzami. Nevienā novadā droši vien nav tādu, kurus negribētos turpināt un pabeigt. Un par tiem, kas ir izpētes un plānošanas stadijā, būs jādomā un kopēji jālemj, tāpēc atbilde ir, ka iesāktie darbi ir jāpabeidz.
Jautā «Vienotība»:
– Jūsu programmā ir solījums nodrošināt visus novada bērnus ar vietu bērnudārzā. Kā to panāksiet?
G. Važa:
– Mēs uzskatām, ka tā ir problēma. Teiksim, Engures novadā pēdējos 2,5 gados esam uzbūvējuši gan Lapmežciemā, gan Smārdē klāt bērnudārziem [piebūves], jo tāda nepieciešamība bija, iegūstot kādas 46 vietas. Tukumā pašlaik netiek bērnudārzā ap 250 bērnu. Redzam, ka ir iespēja uzbūvēt bērnudārzu. Pat redzam vietu, kur tas varētu būt – tas ir zemesgabals pie «Vakko», bijušajā Smārdes pagastā, kur ir pašvaldības zeme. Un tas būtu diezgan loģiski, jo tajā virzienā – Jauntukumā – bērnudārza nav, visi ir centrā vai Lauktehnikā. Un tas ir izdarāms. Līdz ar šo problēmu mēs saskatām, ka būtu jāpalielina algas auklēm un audzinātājām bērnudārzā, jo pašlaik Engures novadā mums tās ir lielākas nekā pārējā novadā, – lai nepasliktinātu mūsējiem situāciju un uzlabotu to pārējiem. Mēs audzinātajiem maksājam 883 eiro, bet ir svarīgi pacelt šo latiņu, jo mēs kā teritorija izjūtam spiedienu no Jūrmalas, kas pēc mūsu iniciatīvas ir pacēlusi savējiem algas līdz 900 eiro. Apvienojoties mums tā problēma būs kopīga, lai spētu bērnudārzos nodrošināt kadrus. Satiksme ar Jūrmalu ir ļoti laba, un cilvēkiem šī te darba meklēšana 30 km rādiusā ir diezgan aktīva.
«Vienotība:
– Kā veicināsiet jaunās Tukuma lidostas darbības uzsākšanu?
– Ir kāda priecīga ziņa – vakar (17. maijā. – Red.) atnāca Augstākās tiesas Senāta lēmums, līdz ar to esam visas tiesvedības vinnējuši – gan par lidojumu skaitu, gan būvniecību, un šis lēmums nav pārsūdzams. Tiesu esam uzvarējuši, un lidostai iespējams iziet sertifikāciju, kas līdz šim bija atļauts, bet sertifikācija nevarēja stāties spēkā bez tiesas nolēmuma. Teorētiski lidostai ir iespējams visus dokumentus kārtot. Otra problēma ir struktūra, par ko ar drošības iestādēm tiek veiktas pārrunas. Struktūra 9. janvārī ir mainīta, bet atzinuma no drošības iestādēm vēl nav. Tā ka virzība kopumā ir un ceram, ka finālā tā atrisināsies pozitīvi.
Jautā Nacionālā apvienība:
– Kas ir kavējis atjaunot Engures stadionu?
B. Pļaviņa:
– Patiesībā nekas nav kavējis, un soli pa solim Engures stadions tiek atjaunots. Ja kāds Engurē ir bijis, [tad zina] tribīnes tiek atjaunotas pakāpeniski, zālājs tiek uzturēts kārtībā. Ja hokeja laukumu uzskatām pie stadiona, tas arī tas tiek uzturēts. Esam veikuši topogrāfisko uzmērīšanu visam stadionam, esam skatījuši dažādu veidu risinājumus kopā ar skolu par skolas vajadzībām, ar sporta pulciņiem, iedzīvotājiem, ar sporta metodiķiem, kā vislabāk šo stadionu Engurē veidot, piemēram, futbolistiem žogs ir pacelts augstāk. Līdz ar to iestrādes ir. Protams, mēs būtu priecīgi, ja tas būtu pilnībā modernizēts. Jā, mums nav viss [vecais] demontēts un jau no jauna uzbūvēts, bet soli pa solim kaut kādas darbības esam veikuši. Pieņemu, ka vispārēja kopīgā redzējuma ir iztrūcis; iztrūkusi izpratne par tām vajadzībām, ko vajadzētu attīstīt. Prieks ir par citiem, kuriem ir izdevies piesaistīt kādus finanšu līdzekļus, jo, lai stadionu sakārtotu, tas prasa lielus finanšu resursus. Redzēsim, kā jaunais Tukuma novads skatīsies uz šo prioritāti, un gan jau kādā brīdī tā īstenosies.
G. Važa:
– Lapmežciemā pilnībā atjaunojām [stadionu], Smārdē ir atjaunots skrejceļš, Engurē bija cerība dabūt “zivju līdera” (Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums. – Red.) naudu mīkstajam segumam, bet mainījās programmas, un [finansējums] nebija šādiem mērķiem paredzēts. Tas varbūt arī mūs nobremzēja, un to neizdarījām, bet, kā Baiba teica, izbūvējām jaunu hokeja laukumu. Stadions tiek uzturēts, bet neteiksim, ka tas ir perfektā stāvoklī. Akmentiņš mūsu lauciņā.
Nacionālā apvienība:
– Engures novada dome 2021. gada 25. februāra ārkārtas sēdē ir lēmusi par SIA «Smārdes industriālais parks» darbības izbeigšanu. Šobrīd Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vērtē iespēju ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumu attīstīt teritoriju ap Tukuma lidostu. Kādēļ Engures dome steidzās likvidēt SIA «Smārdes industriālais parks», kas tagad, iespējams, varētu kļūt par subjektu ANM finansējuma administrēšanai un teritorijas ap Tukuma lidostu apsaimniekošanai?
G. Važa:
– Mēs pieņēmām lēmumu likvidēt parku, kas bija SIA, jo SIA no Valsts kontroles prizmas pašvaldībām ir slikti. Zemes daļa ir pārdota uzņēmējiem, bet atlikusī daļa, apmēram 50 ha, tiks pārņemta pašvaldības īpašumā. Tik tiešām mēs runājam ar Ekonomikas ministriju un LIAA; esam [to darījuši] vairākas reizes. Stāsts ir par 82 miljoniem eiro, kas paredzēti industriālajām teritorijām, bet nav definēts, kāda var būt tās piederība – pašvaldībai vai komersantam. Kopā ap lidlauku ir gandrīz 600 ha, kurā visi potenciālie investori, kas šos īpašumus ir iegādājušies, un arī mēs [pašvaldība] – esam iekšā. Ir vienošanās, ka mēs izstrādāsim stratēģiju. Šī nauda tiks piedāvāta konkursos. Visticamāk, mūsu reģions tiks pielikts pie Kurzemes, un mums par šo naudu būs jācīnās ar Liepāju un Ventspili. Bet tas, ka likvidējām šo SIA, neko nemaina, jo idejiski arī pašlaik Ekonomikas ministrija nevar pateikt īpašuma formu, ar kādu varēs darboties industriālajā zonā.
I. Plaude:
– Ja pareizi saprotu, jūs veidotu kopīgu darbības formu ar uzņēmējiem.
G. Važa:
– Jā. Industriālajā zonā drīkst būt dažādas īpašuma formas – gan privātīpašums, gan pašvaldības īpašums. Vai tas izdosies, grūti pateikt, jo mums nav tik detalizēta plāna, kāds tas ir Valmierai, Liepājai un Jelgavai, bet mērķis tāds ir. Tas būtu ieguvums visai teritorijai, kas ir 4 km no Tukuma. Un darba vietas, kas tur radīsies, būs ieguvums visiem iedzīvotājiem.
Ko sola partiju programmas?
– Rakstāt: “Izvērtēt iecerēto sabiedrisko ēku ekonomisko pamatojumu un sabiedrisko lietderību, nosakot galvenās prioritātes un mērķtiecīgu virzību to realizēšanā.” Tas liek domāt, ka apšaubāt kāda šobrīd iecerētā projekta lietderību. Vai tas tā ir? Kuru un kāpēc?
G. Važa:
– Mēs neesam domājuši, ka kaut ko apšaubām. Mēs iekšēji runājām, ka pirms kaut ko būvēt, vajadzētu izvērtēt alternatīvas. Teiksim, par to pašu baseinu – zinām, ka tukumnieku aptaujās pirmā prioritāte ir baseins, bet baseini ir dažādi – Līvānos uzbūvēja par 1,6 miljoniem eiro, bet tagad Krāslavā par 2,7 miljoniem eiro būvē precīzi tādu pašu. Mēs bijām domājuši tieši šo aspektu, jo šobrīd celtniecībā ir ļoti lielas izmaksas, metāla cenas sadārdzinājušās gandrīz par 60%. Pirms šādu objektu būvēt, jāapsver iespēja vai renovēt veco, vai būvēt [jaunu].
I. Liepiņš:
– Tas redzējums iekšējās diskusijās bija, ka vietas izvēlei jābūt tādai, lai attīstītos vēsturiskais centrs, tāpēc arī teicām par mākslas un mūzikas skolu [ka jauna jābūvē blakus vecajai]. Esam izpētījusi, ka to ļoti labi varētu attīstīt mākslas skolas [teritorijā], nevis būvēt kaut kur ārpusē un tādā veidā novirzīt cilvēku plūsmu no centra. Centrs mums jau tā ir patukšs un nesakārtots, teiksim, no tādas infrastruktūras un cilvēku plūsmas loģikas. Mēs neesam pret baseinu, mēs esam par baseinu, bet, ja parādās ideja to likt kartingu trasē, tad… Tā ir iela, pa kuru lielākā daļa cilvēku dodas uz zaļo zonu, uz mežu, uz Melnezeru. Un Kurzemes iela ir kā daļēji apbraucamais ceļš pilsētai, jo apvedceļa nav, un tā ir kā šaurais pudeles katls, tāpēc tajā vietā vēl papildus virzīt transporta plūsmu vai gājēju plūsmu liekas pilnīgi neloģiski. Tad veidojam sporta infrastruktūru Pauzera pļavās, kur ir labāka piekļuve ar kājām, riteņiem vai mašīnām, no tāda aspekta tas bija domāts izvērtēt.
– Rakstāt: “Nodrošināt labu komunikāciju ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem.” Jautājums: tieši kā komunicēsiet ar iedzīvotājiem? Piemēram, Engures novadā līdz šim nav bijušas iedzīvotāju sapulces.
B. Pļaviņa:
– Ikdienas darbā tā gluži nav, ka nebūtu sapulču – ar senioriem esam runājuši un tikušies… Engures pagastā katrs ciemats ir atšķirīgs, un ir veidotas sapulces kopā ar iedzīvotājiem un ne tikai ar mērķi, ka tā ir oficiāla sapulce, bet arī dažādos veidos, piemēram, ja ir kultūras pasākumi – tā mums ļoti labi izkristalizējas arī tādi atslēgas cilvēki, ar kuriem kopā strādājam. Kaut vai biedrība, kas projekta ietvaros strādā, kā vēl labāk veidot komunikāciju, lai būtu gatavi jaunajam Pašvaldību likumam, kur tiešām vietējiem iedzīvotājiem ir arī balsstiesības. Ir dažādi kanāli, kā vēlmes apkopot, lai tās būtu vēl labāk saprotamas un sadzirdamas. Ar vecāka gadagājuma cilvēkiem lietderīgāk ir tikties un visu pārrunāt, kamēr jaunākiem cilvēkiem ir ērtāka cita vide un citi rīki. Tagad, Covid laikā, ir zoom sapulces, un arī šādi var diskutēt un strādāt.
G. Važa:
– Runājot par uzņēmējiem, esam pētījuši un arī uzrunājuši Ādažu uzņēmēju klubu – tur sadarbība notiek ļoti veiksmīgi un pašvaldība vairāk realizē uzņēmēju iniciatīvas. Viņiem tikšanās saucas «Uzņēmēju brokastis», kas šķita ļoti labs formāts, bet vienalga šādai sadarbībai ir jābūt brīvprātīgai, lai tā iniciatīva nav uzspiesta. Tas, ko Baiba teica, ikdienā mēs esam diezgan atvērti, cilvēki var atnākt jebkurā mirklī uz domi, varbūt tāpēc pie mums šo sapulču ir mazāk. Tās esam mēģinājuši, bet uz tām atnāk diezgan mazs iedzīvotāju skaits un praktiski tad to sāli vai problēmu nejūt. Bet jaunajā novadā, kamēr iepazīsim problēmas, droši vien būs nepieciešamas sapulces. Tad, kad varēsim ar cilvēkiem tikties klātienē.
I. Plaude:
– Vai esat domājuši arī par domes sanāksmju videotiešraidēm, lai iedzīvotāji var redzēt, kā tiek pieņemti lēmumi un kā tie tiek sagatavoti?
G. Važa:
– Ziniet, par šo man ir divējādas sajūtas. Teiksim, sapulces var būt ierakstītas, un tās cilvēks var noskatīties, kad viņš vien vēlas, jo tiešraidē tāpat neko ietekmēt nevar. Tai pašā laikā, ja darba vietā cilvēks skatās šīs te tiešraides, tas nav normāli.
I. Plaude:
– Tad jūs esat par vai pret?
G. Važa:
– Video ir vajadzīgs, bet vai ir vajadzīga tiešraide? Par to varētu būt diskusijas. Visu var ierakstīt un pārbaudīt arī pēc tam.
– Rakstāt: “Nodrošināt brīvpusdienas visiem novada skolēniem no 1. – 9. klasei.” Jautājums: Kandavas novads bija spiests no brīvpusdienām klašu grupām, kurām nav valsts līdzfinansējuma, finanšu trūkuma dēļ atteikties. No kā esat gatavi atteikties, lai Kandavas izglītības iestādes dotētu?
G. Važa:
– Tagad brīvpusdienas ir 100% visiem Jaunpils un Engures novada bērniem. Savā programmā rakstām, ka esam gatavi četru gadu laikā brīvpusdienas ieviest pirmajām deviņām klasēm visā novadā. Tā notika arī 2009. gadā, kad apvienojāmies trīs pagasti un tās piešķīrām pakāpeniski līdz 7. klasei un pēc tam līdz 9. klasei. Tā ir deputātu izšķiršanās par to, kādā veidā rast līdzekļus, lai to izdarītu. Manā skatījumā tas ir reālākais pabalsts ģimenei, kur nauda aiziet konkrēti bērnam. Jo mēs zinām, cik sabiedrība ir dažāda, kādi bērni mācās skolā, un diemžēl ir arī redzēts, ka skolā visi vecāki nevar par pusdienām samaksāt. Tāpēc šādu lēmumu esam pieņēmuši un ielikuši arī savā programmā. Neuzskatu, ka tas ir neizdarāms darbs.
I. Plaude:
– Jūs esat piedalījušies apvienojamā novada finanšu komitejas sēdēs. Redzat naudu, lai varētu šādus budžeta līdzekļus piedotēt tur, kur neiznāk naudas, kā Kandavā, piemēram?
G. Važa:
– Tā būs jaunās domes izšķiršanās. Mēs parēķinājām, ka brīvpusdienām visiem novada bērniem ir vajadzīgs gandrīz miljons eiro. Tas ir stāsts – vai mēs par miljonu būvējam ceļu jeb bērniem iedodam brīvpusdienas. [..] Tas jāskatās kompleksi – budžets ir viens. Jaunajā novadā tas varētu būs 63 miljoni eiro, un tā nauda, ar kuru varam operēt, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis – ap 30 miljoniem eiro uz visiem četriem plus 4,2 miljoni eiro nekustamā īpašuma nodoklis un vēl nodevas. Tas arī viss.
I. Plaude:
– Jautājums: no kā atteiksieties. Dzirdēju, ka no viena ceļa, lai pabarotu bērnus, vai tā?
G. Važa:
– To nevar tā pateikt, jo tā ir viena lieta, bet budžets sastāv no daudzām mazām lietiņām. Katrai, kaut ko ieekonomējot jeb izdarot savādāk, nauda ir rodama.
B. Pļaviņa:
– Mēs gribam, lai bērniem būtu brīvpusdienas, lai bērni paēd siltu ēdienu. Engurē brīvpusdienas ir visai vidusskolai, pieņemu, ka būs jāatkāpjas līdz 9. klasei, lai visiem vienādi noteikumi. Tas nebūs tā, ka kaut ko neizdarīs vai kaut ko izdarīs, bet, skatoties pēc iespējam un mēģinot rast risinājumus.
I. Plaude:
– Mums ir skatītāju replika par videotiešraidēm – ka ne visiem skatīšanās traucēs darbu, jo ne visiem tas ir no 8.00 līdz 17.00 kā pašvaldībā. Un vēl – vai deputāti zina, ka bērni neapēdīs pusdienas un ka liela daļa ēdiena tiek izmesta?
B. Pļaviņa:
– Tas katrā vietā jāizvērtē. Engurē nesūdzas, visi ēd un viss ir garšīgi.
G. Važa:
– Mūsu skolās nav bijis sūdzību jeb situācijas, ka kāds teiktu, ka [ēdiens] nav garšīgs vai ka to neēstu. Man nav tādas informācijas. Mūsu skolās mēs ēdienu gatavojam paši, bet Tukumā ir pakalpojuma sniedzējs. Tas droši vien būs nākamais diskusiju objekts nākamajā sasaukumā – turpināt tā, kā ir, jeb iet uz vienotu sistēmu.
Plaude:
– Nākamais jautājums: rakstāt: “Dzīvokļu fonda attīstības plāns jauno speciālistu piesaistei”. Šis jautājums ir bijis aktuāls visos četros novados. Arvien – neatrisināts! Kas tieši ietilps jūsu plānā jeb, ko, jūsuprāt, pašvaldība vēl varētu darīt, lai veicinātu dzīvokļu fonda attīstību?
Pļaviņa:
– Es domāju, ka jaunajā novadā dokuments numur viens būs mājokļu politikas dokuments, kurā tiek izvērtēta esošā situācija, iespējamās īres tiesības, sociālie dzīvokļi un izstrādāta stratēģija un mērķi, ko gribam sasniegt, izvērtējot to, kas mums jau ir un kādas ir vajadzības. Īres dzīvokļi ir ārkārtīgi svarīgi gan speciālistu piesaistei, gan uzņēmējdarbībai, gan prakšu vietām un dažādos šķērsgriezumos, gan arī pašiem iedzīvotājiem būtiski. Būtu svarīgi izpētīt un izvērtēt, kāds būs kopējais atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Apsveicam Tukuma novadu, kur ir jau realizēti Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti par energoefektivitāti. Manuprāt, Kandavai nav, Jaunpilij nav, Engurei arī nav, bet mājas ir tādā stāvoklī, kā ir. Gan šie apsaimniekošanas jautājumi, gan pašvaldības atbalsts ir politiskās izšķiršanās lēmums – vai mēs vēlamies, lai mājokļi ir sakārtoti, lai šis atbalsts ir pieejams arī esošajiem īpašniekiem, kā arī, protams, jautājums par pašvaldības dzīvokļiem – ko ar tiem dara. Vai tos izīrē un kā tiek noteikta apsaimniekošanas maksa. Un vēl – kas notiek ar jaunajiem dzīvokļiem, par kuriem tiek runāts, bet kuru vēl nav. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saka, ka nepieciešami īres dzīvokļi, bet jautājums – vai tie būs pēc noteikta tipa būvēti dzīvokļi, kas pieejami visiem, vai privātais uzņēmējs iesaistīsies, jo katrai pašvaldībai ir zeme, kuru varētu šim mērķim iedalīt.
Plaude:
– Pašvaldība pati būvē, uzņēmēji būvē un jūs atpērkat, vai būs partnerība?
Pļaviņa:
– Domāju, ka tas noteikti būs atkarīgs no noteikumiem [ko valsts finansējumam izvirzīs], ja šāda veida finansējums, ko uzņēmējiem apgūt un publisko-privāto partnerību veidot, būs iespējams. Kādi būs projekta mērķi, tā arī pašvaldība rīkosies.
Važa:
– Tā ir viena versija, ka valsts atvērs programmu dzīvojamajām mājām, bet mums bija arī doma pārskatīt esošo dzīvokļu piederību un stāvokli, varbūt ļaujot cilvēkiem tos nopirkt un tādējādi veidot fondu, no kura būvēt jaunus dzīvokļus, uzturēt, piesaistīt jaunos speciālistus un piešķirt viņiem dzīvokļus normālos apstākļos.
– Vai jūs būvējat vai uzņēmējs un jūs no viņa atpērkat?
– Tas jāvērtē. Formas var būt dažādas. Pēdējos gadus dzīvokļu tirgus ir ļoti švaks, un jūs pareizi minējāt, ka ne mūsu teritorija iespējams kaut ko iznomāt, ne Tukumā, ne Kandavā; tā ir ļoti sāpīga problēma, kas valstiski nav risināta, tāpēc kopīgi būs jādomā, ko darīt.
Cīrule:
– Noteikti jābūt plānam un aprēķinam, lai saprastu, kurš ir izdevīgākais variants.
– Iedzīvotāja jautājums Važas kungam: ja tiksiet ievēlēts, vai turpināsiet izbūvēt nelegālus ceļus, kā tas notika iepriekšējās reformas laikā Ķesterciemā starp īpašumiem «Gravas», «Gerķi» un citiem, kur nojauca robežzīmes un izbūvēja ceļu, kur uzbēra šķembas, bet tas taču bija privātais īpašums. Cik zinu, tas nebija vienīgais gadījums.
Važa:
– Ziniet, nemācēšu komentēt…
Pļaviņa:
– Ļoti grūti atbildēt, jo mēs tādas darbības nedarām – neveidojam nelikumīgus [ceļus], tieši pretēji – Ķesterciemā meža pusē diezgan aktīvi notiek apbūve un tur ir situācijas, ka viens īpašnieks ir ceļu izdalījis, otrs – nav, līdz ar to pašvaldība nevar nodrošināt piekļuvi pie īpašumiem. Tas būs liels izaicinājums šos jautājumus skatīties un sakārtot, jo pašvaldība var ieguldīt tikai savā īpašumā. Ir īpašnieki, kas ceļa daļu atdāvina pašvaldībai un tālāk varam to uzturēt un attīstīt.
Važa:
– (Atbilde saņemta pēc diskusijas) Vakar (19. maijā. – Red.) aizbraucu un dabā pārbaudīju. Starp minētajiem īpašumiem pēc Engures teritorijas plānojuma ir Gatves iela. Pa šo ielu ir piekļuve 9 īpašumiem, un tā veidojas no servitūtiem. Ceļu sarakstā šīs ielas mums nav, jo nav noslēgti servitūtu līgumi. Šķiet, 2010. gadā uz šīs ielas tik tiešām uzvedām granti, jo pavasaros un rudeņos tur nevarēja iebraukt atkritumu apsaimniekošanas mašīnas. Nevienu robežzīmi pēc man esošās informācijas iznīcinājuši neesam.
Plaude:
– Ja jūs iegūsiet lielāko balsu skaitu, kurš būs jūsu domes priekšsēdētājs?
Liepiņš:
– Gundars Važa.
Plaude:
– Jūsu labākie sadarbības partneri no deviņiem sarakstiem – pēc programmām un cilvēcīgi, ar kuriem vislabāk gribētu sadarboties.
Važa:
– Programmas visiem ir līdzīgas, domstarpību nav, tur ir risināmas, cilvēkiem vajadzīgas lietas. Mēs iekšēji esam runājuši par to, ka nekādas sarkanās līnijas nevelkam – gribam redzēt cilvēkus, kas apsēžas pie galda un strādā vienoti kopā. Diemžēl politika ir ievilkta arī pašvaldībās, bet uzskatu, ka – šodien mēs esam deputātu kandidāti, bet rīt – iedzīvotāji un arī domes priekšsēdētājs jebkurā brīdī var sēdēt iedzīvotāju pusē. Nebūtu jābūt pozīcijai un opozīcijai. Man liekas, ka tas ir diezgan muļķīgi. Ja pārējiem tas būs pieņemami, mēs esam gatavi tā strādāt.
Ivonna Plaude, Agita Puķīte
