Kur paliek mūsu nauda?
Izglītības, sporta un kultūras komitejā
Ne pārlieku dramatiskiem soļiem, tomēr turpinās novadu apvienošanās process, kas atspoguļojas arī komiteju, komisiju un domes sēžu darba kārtībā. Te savukārt šie jautājumi satiekas un krustojas ar lēmumprojektiem, kas nu jau mērķē uz apvienotā novada nākamā gada budžetu. To skaitā ir arī jautājumi par finansējumu biedrībām un sporta organizācijām. Te nu pieteikšanās termiņi ir jau saspringti, proti, savas vēlmes un vajadzības jāpaspēj noformulēt līdz oktobra beigām.
Ar garantiju, ka mazāk nebūs?
Viena no dalībnieku ziņā bagātākajām ir komisija, kurā spriež par sporta jautājumiem novadā. Kopumā tajā ir 27 locekļi un, kā noprotams, tajā jau aktīvi diskutējuši par to, kas un kā turpmāk noteiks, kā var pieteikties un saņemt pašvaldības atbalstu sportistiem un sporta pasākumiem, kā arī – sacensībām. Kas būtiski, deputāti ņēmuši vērā, lai visā novadā būtu vienota sistēma. Tālākai izskatīšanai noteikumi tika novirzīti uz izglītības, kultūras un sporta komiteju, kur principiālu iebildumu – vismaz komitejas locekļiem – neradās. Tomēr kas komentējams bija, piemēram, novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam, kurš arī bija klāt komitejas sēdē, kaut nav šīs komisijas loceklis. Nu, piemēram, kāpēc, runājot par finansējumu, nav pieminēts, ka atbalsts ir konkrētā finanšu gada un iespēju robežās? Tas tāpēc, ka – kā nojaušams – jaunie noteikumi teju garantē, ka finansējuma apjomi sportā nekritīsies. Deputāts Sandis Čilipāns, kurš darbojas gan sporta komisijā, gan šajā komitejā, skaidroja, ka pēc kāda laika noteikumos tāpat būs veicamas izmaiņas, bet šis – tāds kompromisa variants, lai “izķertu” jeb apzinātu tos gadījumus, noteikumu punktus, kas īsti nestrādā. Savukārt deputāts Juris Šulcs piebilda, ka ne sociālajai, ne kultūras sfērai tādu garantiju par finansējumu, kā šobrīd tiek plānots sportā, neesot! Vai šo punktu tomēr nevarot izteikt kā citādāk? Arī J. Šulcam atkal tika skaidrots, ka lielākoties jau visām sporta organizācijām nācies pērn piedzīvot finansiālu samazinājumu vismaz uz pusi, tādēļ šādu punktu arī iekļāvuši. Taču jebkurā gadījumā esot jāņem vērā, ka pašvaldība varēs atbalstīt tikai tik daudz, cik to pieļaus jaunais budžets… Līdz ar to, neskatoties uz atsevišķiem iebildumiem, komiteja nolēma šo un arī citus sporta dzīvi regulējošos noteikumus virzīt tālākai izskatīšanai.
Kā vērtēs, kas piedalīsies?
Komitejā sprieda arī par atbalstu nevalstisko organizāciju iniciatīvām, kas jau drīzumā iesniedzamas domē. Izmaiņas plānotas diezgan būtiskas, piemēram, izslēdzot sporta pasākumus, izveidojot punktu sistēmu, ko saņems katra iniciatīva u.tml. Te savukārt daudz kā jautājuma bija deputātei un priekšsēdētāja vietniecei Ingai Priedei. Piemēram, viņa interesējās, kā notiek šo iniciatīvu vērtēšana, jo kopumā – neizklausoties labi, ka NVO jautājumu komisijā darbojas paši nevalstisko organizāciju cilvēki. “Paši iesniedz un paši vērtē?” – tā I. Priede. Kā skaidroja pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Gundega Rugāja, kas tāpat darbojas minētajā komisijā, paši par savām iniciatīvām biedrību pārstāvji neko nelemjot. Viņa arī rosināja, ka, iespējams, varētu veikt arī izlozi, kas ļautu ieviest lielāku nejaušības principu izskatīšanas procesā. Tāpat speciāliste skaidroja, ka pēc būtības jau līdzīgi esot arī ar sporta un kultūras jomu – tāpat lemj paši iesaistītie. Katrā gadījumā, līdz šim bijusi tiešī šāda kārtība. I. Priede gan iebilda, ka vairs nevarot runāt par to, kā “bijis līdz šim”, un deputāti vienojās, ka kaut kādus uzlabojumus noteikumos līdz domes sēdei vēl veiks. I. Priede vēl interesējās, kas tad notiekot ar tām iniciatīvām, ko noraida – vai tad jānāk “pie deputātiem sūdzēties”? G. Rugāja minēja, ka lielākoties jau projekti netiek noraidīti, ja vien ir iesniegti vajadzīgie dokumenti un iniciatīva atbilst nolikumam. Vienīgais, ar ko jārēķinās, ka pašvaldības atbalsts var nebūt tik lielā apmērā, kā tas tiek lūgts. Vēl, turpinot analizēt noteikumu konkrētos punktus, deputāte vēlējās noskaidrot, vai tiešām viena biedrība var iesniegt vairākas iniciatīvas? Līdz šim Kandavā, piemēram, pensionāru biedrība visus savus gada plānus iesniegusi uzreiz? Situācija un organizācijas esot dažādas, – skaidroja G. Rugāja. Piemēram, tās pašas pensionāru biedrības ietvaros ir grupiņa, kas gribētu rīkot dambretes turnīru, bet cita, piemēram, balli, kaut abas no vienas organizācijas. Bet būtībā neesot atšķirības, kā savus plānus katra organizācija sagrupē, jo tāpat to vēl iepriekš izskatīs komisija. Vēl klātesošie padiskutēja par to, pēc kādiem principiem tad nodalīs sporta pasākumus, kur savukārt cita atbalsta kārtība, un vienojās, ka arī to līdz domes sēdei precizēs. Tāpat nolēma, ka izziņos pietiekšanos pēc iespējas ātri, un tieši šīs steidzamības dēļ tomēr atlika sākotnēji izteikto ideju, ka veidos vēl kādu starpposmu vērtēšanā vai citi komisiju. Iespējams, šo kārtību mainīs vien nākamajā gadā.
