Kur paliek mūsu nauda?
Sadalītas darbības jomas
Runājot par plānu, Ē. Zaporožecs skaidroja, ka galvenais uzdevums bija izvirzīt stratēģiskos mērķus, un tas ir – nodrošināt konkurētspējīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu pakalpojumu sniegšanu, kā arī – pilna spektra atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, ievērojot valstī pieņemtos normatīvos aktus, tai skaitā atkritumu apsaimniekošana plānu. “Vienlaikus uzsākts darbs pie pretkorupcijas pasākumu plāna ieviešanas, pilnveidojot uzņēmuma 90 darbinieku struktūru. To veido administratīvā nodaļa, loģistika, ražošana un poligons. Šāds sadalījums nepieciešams, lai varētu sadalīt izmaksas un pārlikt gan uz regulējamo nozari (regulē sabiedrisko pakalpojumu regulators), gan uz neregulējamo nozari, kur savākšanas maksu nosaka pašvaldība. Divos gados ir izdevies palielināt darbinieku pieredzi un profesionalitāti, iesaistot viņus dažādos izglītojošajos pasākumos. Uzņēmumā strādā jauns vides speciālists, kas ir uzlabojis darbu sabiedriskajā sektorā un ar mērķauditoriju,” par sasniegumiem stāstīja uzņēmuma vadītājs, piebilstot gan, ka tomēr ne ar visām pašvaldībām ir bijis viegli rast kontaktu un pārliecināt gan par nepieciešamo ieguldījumu apmēru, gan nākotnē iecerētajiem darbiem.
Finansiālā situācija – uzlabojusies, iekārtas – nolietotas
Ē. Zaporožecs arī skaidroja, ka ir veikta arī uzņēmuma darbības stipro un vājo pušu analīze, un šobrīd stiprā puse ir uzņēmuma teicamie finanšu rādītāji: ”Esam atbrīvojušies no dabas resursu nodokļa parāda par 2019. un 2020. gadu. Septembri visu samaksājām. Un naudas mums pietiek, lai nomaksātu šo nodokli arī par iepriekšējo periodu.”
Izvērtējot uzņēmuma vājās puses, kā skaidroja Ē. Zaporožecs, viena no tādām ir nolietotais iekārtu aprīkojums, ko īpaši izjūt tehnoloģiskajā procesā: “Mēs apsaimniekojam lielu atkritumu daudzumu – 16,5 tūkstošus tonnas gadā, turklāt plānojam, ka šis atkritumu apjoms ar gadiem tikai pieaugs. Tai pat laikā ir jābūt tehniskajam nodrošinājumam, lai varētu operatīvi organizēt šķirošanu. Par to esmu runājis akcionāru sapulcēs, teicis, ka iepriekšējos desmit gados nekas nav ticis darīts, lai ne tikai uzlabotu esošās tehnoloģijas, bet pārietu uz nākamo pakāpi. Te jāņem vērā, ka pirmās kārtas tehnoloģijas bija paredzētas atkritumu pirmapstrādei, bet desmit gados bija jāuzlabo gan šķirošanas, gan pārstrādes tehnoloģijas, kuru mums nav, tāpēc arī tā mokāmies. Turklāt iekārtas, kas ir izvietotas šķirošanas-pārkraušanas stacijās Jūrmalā, Tukumā, Rojā un Talsos, patiesībā nozīmē manuālo šķirošanu, tātad – viss šis darbs tiek darīts ar rokām, kas nav efektīvi, turklāt tas arī rada problēmas poligona piepildījumā. Nākotnē plānojam šo šķirošanas darbu mehanizēt, piemēram, mehanizēti atdalīt metālu, kā arī polietilēna maisiņu noņemšanai uzstādīt īpašu nopūšanas iekārtu. Iespēja sīkās daļas atdalīt bez roku palīdzības palīdzēs strādniekus nodarbināt citās jomās, kur vēl tiks saglabāts roku darbs.”
Starp draudiem, kurus uzņēmums bija norādījis, bija minēta dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, kas samazinās ieņēmumus no otrreizējām izejvielām, kā arī ierobežotas iespējas nodot pārstrādei atsevišķus stikla un plastmasas atkritumus. Drauds ir arī strādājošo trūkums, jo bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēmai būs nepieciešami kvalificēti darbinieki.
Kas ir izdarīts?
Stāstot par uzņēmumā paveikto, tā valdes loceklis skaidroja, ka ir izdevies divu gadu laikā tikt galā ar daudzām nepilnībām, uzlabot tehnoloģiskos procesus, veikt iekārtu remontus, kā arī, sadarbojoties ar piegādātājiem, uzlabot autoparku: “Mums ir maiņas fonds, un līdz ar to vairs nav “jānorauj” maršruti. Vēl esam atteikušies no iepakojuma savākšanas mikroautobusiem un to vietā izmantojam transportu ar 16 kubikmetru lielu preses iekārtu, kas var atvest četras tonnas kartona, turklāt savākt to īsākā laikā. Bijām iecerējuši iegādāties trumuļsietu, taču tā kā pēc 2023. gada mainīsies bioloģisko atkritumu noglabāšanas proporcija – tikai 20% varēs izmantot atkritumu pārklāšanai poligonā, bet pārējais materiāls būs jāizmanto apzaļumošanā vai lauksaimniecībā, šī sieta iegādi iekļausim bioloģisko atkritumu pārstrādes projektā. Tāpat plānojam iegādāties iekārtu RDF atkritumu atšķirošanai, jo šis materiāls nav pārstrādājams un rada lielāko poligona piesārņojumu. Ieviešot citas pārstrādes tehnoloģijas, poligona darbības ilgumu varētu pagarināt.”
Palielinās dalītās vākšanas konteineru skaitu
“Dalītās vākšanas pieejamība ir jāplašina, jo tā ir ļoti svarīga, turklāt mēs rēķināmies ar to, ka šis daudzums arvien palielināsies, tāpēc plānojam palielināt zvanu konteineru skaitu – Jūrmalā pakāpeniski noņemam mūsu zvanus, un tos paši atjaunojam – esam iegādājušies konteineru līmējamo mašīnu, lai bojātās vietas varētu salīmēt, tad nokrāsojam un dodam tiem otru dzīvi. Plānojam paplašināt arī dalīto vākšanu individuālajā sektorā – nogādāt konteinerus katra īpašniekam mājās, jo konteineru saturs sabiedriskajā sektorā liecina, ka vienlaikus ar iepakojumu tajos tiek iemesti arī sadzīves atkritumi – nereti šis piemaisījums ir pat 60%, kas rada papildu slodzi darbā. Savukārt individuālie klienti šķiro ļoti sekmīgi, un šis materiāls ir labi izmantojams tālāk,” skaidro Ē. Zaporožecs.
Nav uzkrājuma poligona rekultivācijai
Vēl saistībā ar secinājumiem par novecojušajām tehnoloģijām, Ē. Zaporožecs deputātus informēja par poligona piepildījumu, jo abi jautājumi esot cieši saistīti: “Ir jau vairākkārt atzīts, ka, nemainot pārstrādes tehnoloģijas, poligona darbības ilgums būs vēl pieci līdz septiņi gadi, tomēr paredzu, – ja neveiksim preventīvos darbus, ja neveiksim vecās šūnas pāršķirošanu, tad 2025. gadā poligonu nāksies slēgt ciet un sākt tā rekultivāciju. Bet ir risks, ka tam nebūs naudas, jo – lai arī bija nosacījums, ka par katru noglabāto tonnu poligonā «Piejūrai» bija jāiemaksā nauda uzkrāšanas fondā, līdz 2019. gadam netika veiktas nekādas iemaksas nākotnes darbiem. Poligona darbības 20 gados bija jābūt uzkrātiem 506 000 eiro, bet tikai no 2019. gada otrās puses sākām reāli maksāt šajā fondā, kas ir atvērts Talsu novada domē un nav aizskarams. Līdz šī gada 10. oktobrim bija uzkrāti pirmie 59 000 eiro. Tāpēc mums tagad ir tik svarīgi attaisīt vaļā veco šūnu un ar pāršķirošanas metodi pagarināt poligona piepildīšanas termiņu, kas vienlaikus dotu laiku uzkrāt naudu poligona rekultivācijai. Mēs arī gatavojam dokumentus, lai varētu tos iesniegt un sagatavoties ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādāšanai.”
Deputāts Juris Šulcs iebilda, ka ir labi, ka šis darbs ir uzsākts, taču jāņem vērā, ka sadzīves atkritumu savākšanas tarifs 2019. gadā būtiski tika palielināts, līdz ar to šī nauda tagad tiek uzkrāta ar iedzīvotāju atbalstu.
Būs jauns apglabāšanas un savākšanas tarifs
Vēl Ē. Zaporožecs informēja, ka ir izstrādāts jauns atkritumu apglabāšanas tarifs poligonam, kas tiks iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Vēl no Valsts vides dienesta tiekot gaidīts dokuments, lai tarifā varētu iekļaut vecās šūnas rekultivācijas plānu – līdz šim šādas izmaksas nav rēķinātas, taču Valsts vides dienestam tādas ir.
Pašvaldības vadītājs Gundars Važa interesējās, vai nav jāpārskata savākšanas tarifs degvielas un elektrības cenu pieauguma dēļ. Ē. Zaporožecs skaidroja, ka pirms trim nedēļām runājis ar regulatoru, kas teicis, ka var iesniegt tarifa izmaiņas, salīdzinot vidējo resursu cenu iepriekšējā periodā un tagad, un tas arī tagad tiekot vērtēts.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu projekts
Vēl domes sēdē Ē. Zaporožecs informēja, ka 20. oktobrī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra bija aicinājusi uzņēmumu iesniegt projektu bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēmas ieviešanai. “Projekts jāiesniedz līdz 22. novembrim, pēc tam tas tiks vērtēts. Šis mūsu uzņēmumam ir jau trešais uzaicinājums piedalīties šajā programmā, bet iepriekš pieteikties nevarējām sliktās finansiālās situācijas dēļ. Tagad esam kaujas gatavībā piedalīties. Ja mūsu sagatavoto ieceri atbalstīs, 2022. gadā varēsim sākt organizēt iepirkumus projekta izstrādei un pēc tam – iekārtu iegādei,” tā valdes loceklis.
Skaidrojot, kas ir bioloģiski noārdāmie atkritumi, uzņēmuma vadītājs stāstīja, ka tie ir pārtikas atkritumi un zaļie atkritumi – lapas un sīkie zari, un šie atkritumi, atbilstoši Eiropas direktīvai, sākot no 2023. gada, ir jāatdala no kopējā atkritumu klāsta: ”Tātad – tie ir jāatdala un jāpārstrādā to rašanās vietā, vai arī tie tiek savākti atsevišķi no citiem atkritumu veidiem. Esam sākuši aptaujāt iestādes, skolas, kafejnīcas, restorānus par šo atkritumu apmēru, lai varētu saprast, kādi resursi būs nepieciešami, lai šos pārtikas atkritumus varētu sākt apsaimniekot pēc diviem gadiem. Te gan jāpiebilst, ka uzņēmumiem šo atkritumu apsaimniekošana no šī 2023. gada būs obligāta, bet iedzīvotājiem tas nebūs obligāti – viņi varēs arī turpmāk šos atkritumus kompostēt. Tomēr mēs jau laikus sāksim iedzīvotājus informēt, ka bioloģiskos atkritumus vairs nevarēs likt kopā ar sadzīves atkritumiem. Tomēr arvien vēl ir daudz nezināmo, tāpēc pētām citu valstu pieredzi.”
Finansējums un plānotie darbi
Kopējās projekta izmaksas ir 6,7 miljoni eiro, no kuriem 5,7 miljoni eiro (85%) ir Eiropas Savienības līdzfinansējums un 15% jeb aptuveni miljons eiro – pašu finansējums. Par šo finansējumu tiks uzstādītas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas, pilnveidota gāzes un infiltrāta savākšanas un apsaimniekošana sistēma. Vēl paredzēts iegādāties konteinerus bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, paplašināt un uzlabot atkritumu pārstrādes un šķirošanas iekārtas. Vēl, kā skaidroja uzņēmuma vadītājs, ir noslēgti nodomu protokoli par tehniskā komposta izmantošanu ar Latvijas Valsts ceļiem, Aizsardzības ministriju un Latvijas karjeru asociāciju.
Deputāte Agnese Ritene interesējās, vai šī tehniskā komposta izmaksas nebūs tik augstas, ka uzņēmēji to vienkārši neizmantos. Ē. Zaporožecs skaidroja, ka patlaban vēl neesot zināms, kāda būs bioloģisko atkritumu savākšanas maksa iedzīvotājiem: “Ir teikts, ka šai maksai ir jābūt par trešdaļu lētākai nekā sadzīves atkritumu savākšanas tarifam, bet kāda tā reāli būs, nav zināms, tāpat kā nav zināms, kādas būs energoresursu un citas izmaksas turpmākajos gados. Tad, kad sistēma sāks darboties, tad arī redzēsim izmaksas.”
Kas būs jādara pašvaldībām?
Pašvaldībām būs jāpieņem lēmumi, ka tās atbalsta uzņēmuma dalību bioloģiski pārstrādājamo atkritumu projektā. Vēl deputāti Ē. Zaporožecam lūdza iesniegt atkritumu plūsmas grafiku, lai būtu pārliecināti, vai arī Jūrmalas atkritumi reāli nonāk «Piejūrā».
Jāpiebilst, ka Ē. Zaporožecs deputātus informēja, – ar līdzīgu informāciju piedalījies sēdē Talsu novada domē, kur pieprasīts iekļaut papildu informāciju par kriminālprocesa ietekmi uz uzņēmuma darbu, kā arī norādīts, ka uzņēmuma administratīvā pārvalde ar vienu valdes locekli rada draudus, taču, viņaprāt, šis ir politiķiem lemjamais jautājums.
G. Važa apstirpināja, ka Talsu pašvaldība jau kopš šī gada jūlija uztur prasību par otru valdes locekli, līdz ar to par šo jautājumu noteikti vēl deputātiem nāksies diskutēt.
