Kur paliek mūsu nauda
Nebūs atbalsta zobu regulēšanai (ortodontijai)
Tukuma novada Sociālā dienesta juriste Ieva Liepiņa skaidroja, ka no kopējā pabalstu saraksta ir paredzēts svītrot pabalstu ortodontijas pakalpojumiem, kas ir pašvaldības brīvā iniciatīva un nav prioritāte, līdz ar to plānots ietaupīt 56 000 eiro. Te jāpaskaidro, ka pašvaldības saistošajos noteikumos bija noteikts, ka ikviens bērns var šo pakalpojumu izmantot par summu līdz 500 eiro, bet trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērni – līdz pat 1000 eiro. Dienesta juriste skaidroja, ka tieši trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu vidū šis pakalpojums nav bijis pieprasīts, taču, kā iebilda domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, ja ģimenes par to zinātu, pakalpojums noteikti būtu pieprasīts. I. Liepiņa atzina, ka agrāk iespēja saņemt atbalstu ortodontijai bijusi vien Tukuma novadā deklarētajiem bērniem, līdz ar to tagad jaunajā novadā noteikti pieprasījums būtu lielāks. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka pakalpojums ir cilvēkiem vajadzīgs, taču šobrīd ir jāsaliek budžets, tādēļ ir nolemts no tā atteikties, bet otrajā pusgadā pie tā varētu atgriezties. Sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve skaidroja, ka likumā ir noteikts, ka vispirms pašvaldībai ir jāsedz sociālās palīdzības pabalsti, tad jānodrošina sociālie pakalpojumi un tikai tad – savas brīvās iniciatīvas, un šī ir brīvā iniciatīva: “Zinām, kāda situācija ir valstī, ka strauji pieaug mājokļa pabalstu izmaksa, pieaug garantētā minimālā ienākuma izmaksa, kas, piemēram, pagājušā gada beigās mēnesī sasniedza 17 000 eiro, bet janvārī – 21 000 eiro. Līdz ar to, domājot, ka daudz svarīgāk ir nodrošināt ēdienu, siltumu un mājokli, šis pabalsts ir tas, no kā šobrīd varam atteikties.” Deputāts Juris Šulcs interesējās, vai kāda ģimene jau nebūs ārstēšanos uzsākusi, turklāt deputāts arī aicināja lēmumā ierakstīt, ka pabalstu nemaksās krīzes laikā, bet vēlāk par to atkal diskutēs – lai iedzīvotāji nedomā, ka dome nevar salikt budžetu, tāpēc noņem pabalstu ortodontijai, bet tā galvenā doma ir, ka strauji un neplānoti pieaug citas sociālās izmaksas, kas ir jāsedz pirmām kārtām. Dienesta vadītāja skaidroja, ka paies mēnesis, kamēr noteikumi stāsies spēkā, līdz ar to kāda ģimene varētu būt uzsākusi ārstēšanās procesu, taču dienests to ir paredzējis. Deputāts Mārtiņš Limanskis iebilda tam, ka šo pakalpojumu no budžeta izņem, jo pašvaldība ilgus gadus ir centusies šādi ģimenes atbalstīt, turklāt cilvēki bija sākuši tos izmantot. Turklāt, kā norādīja deputāts, pagājušajā piektdienā, kad par šo jautājumu runāts, solīts, ka trūcīgajiem un maznodrošinātajiem nekas nemainīsies. I. Balgalve skaidroja, ka nolemts rīkoties solidāri un nevienu grupu atsevišķi neizdalīt.
Nebūs pabalsta skolas gaitām, valsts svētkos, bet mazāks – jaundzimušajiem
Vēl, kā sēdē informēja Sociālā dienesta juriste, ir priekšlikums svītrot vairākas pašvaldības brīvās iniciatīvas, kā arī samazināt pašvaldības pabalstu jaundzimušajiem. Kopumā tas ļaus ietaupīt 134 600 eiro, ko varēs izmantot aktuālajām vajadzībām: “Esam vienojušies svītrot no noteikumiem pabalstu pirmklasniekiem, skolas gaitas uzsākot, kas bija 15 eiro. Tā kā šis pabalsts izmaksājams tikai septembrī, iespējams, līdz tam situācija būs tiktāl uzlabojusies, ka to varēsim izmaksāt. Turklāt – ir pieaudzis arī ģimenes valsts pabalsts, līdz ar to pagaidām nolemts šo pabalstu svītrot.” Un vēl, kā skaidroja Ieva Liepiņa, tiek svītrots 50 eiro pabalsts valsts svētkos, kuru reizi gadā bija plānots piešķirt politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustību dalībniekiem vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un cietušajām personām. Ieva Liepiņa skaidroja, ka šis pabalsts izmaksājams novembrī – ja līdzekļi būs, varēs pie tā atgriezties. Un vēl deputāti samazināja jaundzimušā pabalstu no 300 eiro uz 200 eiro. Pašvaldības vadītājs G. Važa skaidroja, ka attiecībā uz jaundzimušā bērna pabalstu, nevienā novadā situācija netiek pasliktināta, tikai Engures novadā.
Galīgajā variantā šo lēmumu apstiprinās domes ārkārtas sēdē 2. februārī.
