Kur paliek mūsu nauda
Atkritumi maksās dārgāk
– Tātad – kāpēc no 2022. gada pieaugs maksa par sadzīves atkritumiem?
Ē. Zaporožecs:
– Tā kā no 2022. gada 1. janvāra pieaug Dabas resursu nodokļa (DRN) likme atkritumu noglabāšanai poligonā – no 65 eiro līdz 85 eiro par tonnu, kā arī attiecīgi pieaug Pievienotās vērtības nodoklis, līdz ar to arī pieaug maksa par atkritumiem, tai skaitā par sadzīves atkritumiem – par 5%. Pārējās sadaļās, kas iekļautas sadzīves atkritumu tarifā, maksa nepieaug.
– Tomēr DRN pieauguma dēļ palielinājušās arī citu atkritumu cenas, piemēram, šķiet, arī par pelniem un lapām, ko pieņem šķirošanas pārkraušanas stacija Dienvidu ielā, lai gan šo materiālu var arī nenoglabāt poligonā.
– Šīs izmaksas nav pieaugušas, lai gan arī šo materiālu noglabā poligonā. Kamēr mums nav iespēju šo bioloģisko materiālu pārstrādāt, tikmēr to noguldām poligonā, jo – kur gan citur to liksim?!
– Bet vēl tolaik, kad tikai sāka domāt par to, kā notiks atkritumu šķirošana, viena no iecerēm bija veidot komposta laukumus šajās atkritumu šķirošanas pārkraušanas stacijās, kuros liktu lapas, zāli, pelnus, lai tie nebūtu jānoglabā, un ar domu, ka šo kompostu pašvaldība arī pati varētu pēc tam izmantot.
– Mums nav tādu tehnoloģiju, lai varētu šo materiālu kā kompostu izmantot. Ja nebūtu sniega, varētu apskatīties – lapas tik ātri nesatrūd. Ir nepieciešamas kompostēšanas iekārtas, kādas ir Lietuvā. Bet mums nav, lai gan sen jau vajadzēja būt, jo mērķis jau ir viens – pēc iespējas mazāk atkritumu vest uz poligonu. Bet mēs šo komposta materiālu varam izmantot poligonā kā starpslāni, taču arī tādā gadījumā ir jāmaksā nodoklis. Tieši tas arī ir šī skandāla, kas noveda līdz tiesas procesam, pamatā – Valsts vides dienesta izsniegtajā atļaujā ir pieļauts, ka līdz 50% noglabājamais ir bioloģiskais materiāls. Mēs to izmantojam atkritumu apbēršanai, veidojot šūnas; pa šo starpslāni plūst gaiss, veidojas pūšanas process. Un mēs arī atbilstoši tehnoloģijai un normatīviem to darām. Bet no 2023. gada šos materiālus varēsim izmantot kā bioloģiski noārdāmos atkritumus, jo mums būs atbilstošas tehnoloģijas.
– Kuriem atkritumiem vēl izmaksas ir pieaugušas?
– Cenas noglabāšanai poligonā pieaugušas būvniecības un azbestu saturošajiem materiāliem, riepām, liela izmēra atkritumiem. Kāpēc? Gan jau pieminētā DRN dēļ, gan arī tāpēc, ka esam paredzējuši 5% procentu algu pieaugumu darbiniekiem un 15% – riska grupas strādniekiem, piemēram, traktoristiem, kurus grūti atrast. Tāpat rēķināmies ar izdevumu pieaugumu degvielai un elektrībai, bet elektrības iepirkumā esam kopā ar pašvaldību, tāpēc ceram, ka šī cena būs zemāka.
Meži – atkritumu pilni…
– Runājot par riepām – tās mētājas mežos, ceļmalās, pie konteineriem… Ir pat dzirdēts cilvēkus sakām, ka labprāt tās vestu uz «Piejūru», bet cena ir tik augsta…
– Cena ir adekvāta, jo mums riepas ir jāsavāc un jānodod pārstrādātājam, kas prasa no 120 līdz 140 eiro par tonnu. Latvijā riepas nepārstrādā, arī Tukuma cehs ir slēgts, līdz ar to ir problēmas. Mūsu poligonā ir iekonservētas 1200 tonnas riepu. Esmu rakstījis VVD, lūdzot atļauju tās sašrēderētas likt starpslānī, bet vēl šobaltdien neesmu saņēmis apliecinājumu. Patlaban Latvijā tiek pilnveidota sistēma, kas paredzēs, ka, pērkot riepas, mēs maksāsim DRN nodokli, un pārdevējam, pārdodot jaunās riepas, būs pienākums pieņemt arī vecās. Likums top.
– Līdzīgs jautājums par būvgružiem. Saprotams, ja kaut ko būvē vai remontē, būs atkritumi un par tiem būs jāmaksā, tomēr ar reģipšu atlikumiem, krāsu bundžām un dažādiem siltinājuma materiālu iepakojumiem ir pilni meži, īpaši piejūrā. Vai nevar kaut ko izmantot atkārtoti?
– Tā lielāka problēma, ka nav tāda atkrituma – būvgruži, lai arī mēs tos tā klasificējam. Tajos ietilpst tas pats reģipsis, putoplasts, kokmateriāls, šīferis un vēl viss kas cits. Jā, mēs drīkstam smalkākās frakcijas to izmantot uz ceļiem, bet ne šīferi, piemēram.
– Kāpēc paši nešķirojat un nesmalcināt? Nesen redzējām, kā neuzceltās vidusskolas betona pamatus ar īpašu iekārtu pārstrādāja smalkās frakcijās.
– Tāda iekārta izmaksā ļoti dārgi, bet pieprasījuma nebūs. Liepāja ir šāda tehnika, kas tika izmantota Karaostā, bet pats redzēju, ka to pašu izmantoja arī Rīgā. Būvgružu pārstrādātāju lielākais blīvums ir Rīgā, bet mums šāda iekārta nebūtu tik noslogota, kā tai būtu jābūt. Pašiem pēc tādas mums nav lielas vajadzības, jo remontējamu ceļu nav daudz, savukārt tik, cik nepieciešams, piemēram, lai nomainītu iesēdušās un salauztās betona plātnes, ar kurām bija izlikts ceļš poligonā, tik paši varam sasmalcināt ar to tehniku, kāda mums ir.
– Aizvadītajā vasarā «Piejūras» mājas lapā bija lasāms, ka nepieņemat logu stiklu. Tas šķita savādi, jo kur citur to likt?
– Jā, bija tāds brīdis, kad logu stikla apjomu bijām izpildījuši. Mums ir noteikts limits, cik lielu daudzumu šī materiāla poligona šūnā varam ielikt. Un, tā kā nebija iespēju to nosūtīt pārstrādei, nevarējām to pieņemt vispār, bet jau no septembra to atkal pieņemam. Vēl risinām jautājumu par autostikla pieņemšanu. Zinu, ka autopārdevēji stiklu uzkrāj, tāpēc sākām pētīt, kur to pārstrādāt. Tai pašā Lietuvā noskaidroju, ka mums ir jāatdala gumija, metāliskās daļas un tad šo stiklu viņi var pieņemt.
– Vienmēr aktuālais jautājums – drēbes. Līdz šim teicāt, ka gaidīsiet to brīdi, kad tas būs jādara Eiropas Savienības regulu dēļ, lai gan zināms, ka iedzīvotāji labprāt tās šķiro.
– 2022. gada budžetā iekļāvām izdevumus atbilstošu konteineru iegādei, lai no 2023. gada varētu tekstilu savākt. Tas nebūs vienkārši, īpaši pirmapstrādes procesā, jo būs jāsaprot – vai tas ir neilons, vilna, āda. Nākamais solis būs izveidot vietu tekstila šķirošanai, un domājam arī, kā atgriezt lietas atpakaļ dzīvē, piemēram, izveidot vietu, kur cilvēki varētu paņemt to, kas vēl ir labs, noderīgs un kas viņiem nepieciešams, bet arī tam vajag telpu, par ko domājam. Bet, runājot par apģērbu atkritumos, tā ir problēma, jo tas bojā poligona šķirošanas iekārtas – ieķeras, sapinas utt.
Šķirot atkritumus jāmācās
– Pagājuši jau daudzi gadi, kopš tiekam aicināti atkritumus šķirot, tomēr, redzot, kas notiek pie tā saucamajiem zvaniem, rodas sajūta, ka vēl daudz jāmācās.
– Lai gan zvani ir domāti tikai un vienīgi atkritumu šķirošanai, 60% no tajos ieliktajiem un pie tiem noliktie atkritumi ir nešķirotie sadzīves atkritumi, tai skaitā gultas, santehnika, zvejnieku tīkli, piepūšamie matrači, pārstrādei nederīgā plastmasa, bet tikai 40% – derīgais iepakojums – PET pudeles, stikls un kaut kāda daļa kartona. Tā būs neliela atkāpe, bet esmu jau teicis, ka mēs par ļoti lētu naudu pārdodam uz Ķīnu otrreizējos materiālus – gumiju, kartonu, plastmasu, no kā tur ražo lelles, piepūšamos matračus un citas lietas, kuras mēs par dārgu naudu pērkam un, kad tās iziet no ierindas, par lielu naudu apglabājam poligonos. Tā kā mēs – “gudrie latvieši” – maksājam par lietām vairākas reizes, jo nemākam otrreizējos resursus pārstrādāt izejvielās, kuras labi pārdot. Runājot par konteineriem – mums ir ap 1000 konteineru, kas savulaik tika iegādāti Kohēzijas projektā, kad «Piejūra» sāka darbu. Patlaban nomainām zvanus Jūrmalā, kur tiks likti parastie konteineri, bet šos dalītās vākšanas konteinerus 2022. gadā liksim visā piekrastes joslā – no Lapmežciema līdz Mazirbei izvietosim ap 200. Mēs gan paredzam, ka ne visi atkritumi tiks šķiroti, tāpēc lūgsim pašvaldību kompensēt noglabājamo daļu, kas tiks iegūta no šiem konteineriem; tas jādara, ja pašvaldības vēlas, lai pludmales un piegulošas teritorijas būtu tīras. Kas attiecas uz piejūras mājsaimniecībām, 2019. gadā izstrādājām sistēmu, lai katrs atkritumu radītājs tiktu uzskaitīts un lai viņam būtu līgums vai nu par konteineru, vai maisiem.
– Kurš uzkopj šos konteineru laukumus? Iedzīvotāji sūdzas, ka tajos ir liela nekārtība?
– Par to rūpējas pašvaldības komunālais dienests. Savukārt mūsu šoferi savāc visu to, kas izbirst, iztukšojot konteineru, taču viņam nav jāvāc pie konteineriem saliktās riepas, maisi, matrači, santehnika – tā ir namu apsaimniekotāja vai komunālā dienesta problēma. Taču šie dienesti arī visu vāc un ved uz Dienvidu ielu, tikai daudzas lietas nonāk poligonā, jo nav pārstrādājamas.
– Vēl viena problēma – šajos laukumos un arī daudzdzīvokļu māju konteineros nonāk atkritumi, kurus atved tie cilvēki, kam, iespējams, nav līgumu un līdz ar to arī konteineru.
– Kopumā ir noslēgti vairāk nekā 14 000 līgumu, bet, kad sāku strādāt 2019. gadā, bija nepilni 12 000 līgumu.
– Un cik būtu jābūt? Izbrīnu radīja šovasar pašvaldības policijas sniegtā informācija, ka lielam skaitam iedzīvotāju pagastos nav noslēgtu līgumu – kur tad šie cilvēki lika atkritumus?
– To, cik līgumiem jābūt, mēs nezinām, jo mums nav informācijas par mājsaimniecību skaitu. Ja mums rodas aizdomas, ka līguma nav, lūdzam policiju to pārbaudīt.
Par pārstrādi lielākoties… tikai domā
– Vai šajā ziņā varētu kaut ko mainīt?
– Es vēlos runāt ar akcionāriem par to, ka ir jāpapildina tehniskais nodrošinājums. Kāpēc? Ļoti daudz materiāla pie mums nonāk kā atkritums, piemēram, automašīnu bamperi, kur iekšā ir stikliņi, vadiņi, bet tādu materiālu neviens negrib pieņemt, jo tas nav sagatavots kā izejviela. Ja izņem vadus, izņem lampas un pašu plastmasu sašrēderē pārslās, rodas izejmateriāls, kuru var pārdot. Lielākā šī materiāla pārstrādes rūpnīca atrodas Lietuvā, kur pārstrādā gan šo plastmasu, gan arī vadus, riepas, polimērus, kā arī bīstamos atkritumus.
– Vai kaut ko no plastmasām pārstrādā arī Latvijā?
– Logu tīrīšanas šķidruma kanniņas un PET pudeles. Visus pārējos polimērus – maisiņus, trauciņus utt. – esam spiesti glabāt poligonā, tāpēc mēs meklējam risinājumu, kā kaut ko mainīt. Tā mēģinām rast tālāko izmantošanu putuplasta zivju un citām līdzīgām iepakojuma kastēm, kuras gatavā veidā nekur nepārstrādā, bet ir pieejamas iekārtas, kas to visu pārstrādā izejvielā, kuru var izmantot būvniecībā vai arī jauna putuplasta iepakojuma ražošanā. Mums vajag no atkritumiem ražot jaunus produktus, nevis tos noglabāt.
– Arī dīvānus jau var izjaukt…
– Dīvānu sadalīšana ir sarežģīta – koka daļas, atsperes, skavas, porolons, un ļoti darbietilpīga. Bet ja cilvēks pats to izjauktu, viņam par nodošanu Dienvidu ielā būtu jāmaksā mazāk, bet diemžēl dīvāni arī parasti tiek nolikti pie konteineriem….
– Plānojat vēl kādu iekārtu iegādi?
– Plānojam iegādāties tā sauktā terminatora zobus, lai tas labāk samaltu atkritumus, un vēl mainīsim detaļas arī otrai iekārtai. Budžetā ielikām 80 000 eiro abām iekārtām.
Projekts bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei
– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ir apstiprināts jūsu iesniegtais projekts par bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu un pārstrādi.
– Projekts ir apstiprināts, bet līdz 25. janvārim jāiesniedz papildu dokumenti. Protams, kad līgums būs parakstīts, tad varēs teikt, ka viss ir izdarīts, bet to visdrīzāk parakstīsim februārī. Un tad ātrā tempā gatavosim iepirkumu tehniskā projekta izstrādei.
– Izstāstiet, ko šī rūpnīca darīs!
– Vispirms gan uzņēmumi, gan privātpersonas atsevišķi vāks bioloģiski noārdāmos pārtikas atkritumus. Mēs jau 2023. gadā plānojam iegādāties konteinerus, lai no 2024. gada 1. janvāra izliktu tos privātajā sektorā un kafejnīcām un restorāniem. Pēc tam visus šos atkritumus, arī lapas un sīkos zarus, savāksim, vedīsim uz rūpnīcu «Janvāros», kur tos pārstrādās un šajā procesā iegūs gāzi, elektrību un siltumu. Nākotnē plānojam attīstīt biometāna ražošana, lai pēc 2025. gada ar to nodrošinātu savu transportu, savukārt siltumu izmantosim telpu apkurei, bet elektrība aizies tīklā. Šobrīd atliek tikai darīt, lai gan jau tagad saredzu problēmas ar kadriem. Būs vajadzīgi zinoši speciālisti, kam ir zināšanas ķīmijā, datorzinībās, gāzes iekārtās… Esam arī sākuši sadarbību ar RTU par gala produktu izmantošanu, jo tas, kur visu pārstrādāto materiālu likt, ir svarīgi. Kā jau esam dzirdējuši, piemēram, no kafijas biezumiem plāno izgatavot kurināmā briketes. Tas, kā labāk un pilnvērtīgāk izmantot pārtikas atkritumus, ir liels izaicinājums, jo tā ir liela atkritumu daļa, tāpēc ir jāmeklē risinājumi, lai pēc iespējas samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu. Tāds ir arī ES uzstādījums – nākotnē apglabāt tikai 10% no pašu radītajiem atkritumiem.
Par finansēm un nākotnes iecerēm
– Kāda ir uzņēmuma finansiālā situācija? Un – vai ar esošo sadzīves atkritumu tarifu varat izdzīvot?
– 2019. gadā, sākot strādāt, izstrādāju finansējuma plānu diviem gadiem, un tagad varu teikt, ka aprēķini bijuši pareizi – kā pagājušajā gadā, tā šajā esam strādājuši ar peļņu. Tā gan veidojas ne tikai no tarifa, bet arī no iepakojuma pārstrādes – jo augstāka maksa par iepakojumu, jo lielākus ienākumus gūstam, ko savukārt varam novirzīt dalītās vākšanas attīstībai, palielinot, piemēram, konteineru skaitu privātajā sektorā. Skatoties iepriekšējo gadu finanšu plūsmas statistiku, varu teikt, ka nekad nav bijusi tik laba situācija, ka uzņēmuma kontā ir pusmiljons eiro. Tomēr vērtējam iespējamos ieguldījumus nākotnē, lai turpmākajos gados tie būtiski neietekmētu tarifu. Tādēļ aicinām iedzīvotājus šķirot atkritumus, jo tas dod iespēju viņiem ietaupīt savus līdzekļus, bet mēs savukārt varam samazināt to atkritumu daļu, kas tiek noglabāti poligonā.
– Līdz šim uzņēmumam bija vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par DRN parāda atmaksu. Kāda šobrīd ir situācija?
– Šī gada oktobrī nodzēsām pilnīgi visu DRN parādu un jau no novembra maksājam kārtējos maksājumus. Šajā ziņā viss ir kārtībā.
– Kāda ir sadarbība ar pašvaldībām?
– Tukuma novads ir atsaucīgs, arī Jūrmala mūs atbalsta, bet no Talsu novada pašvaldības nevaru sagaidīt lēmumu pieņemšanu, kas bremzē uzņēmuma darbu un attīstību. Uz priekšu nav pavirzījies jautājums par papildus zemes iegādi – nedaudz vairāk par pushektāru, lai attīstītu bioloģisko noārdāmo atkritumu pārstrādes sistēmu. Mums ir teritorija pašai rūpnīcai, bet nepieciešams paplašināt ražošanas zonu un veidot ceļus, bet jau divus gadus šo jautājumu nevaram atrisināt, lai gan projektā tas ir paredzēts.
– Jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns paredz sadarbību ar Kuldīgas un Ventspils pašvaldībām.
– Plāns paredz, ka visas pašvaldības veido reģionālo apsaimniekošanas centru. Investīciju plāns paredz Ventspilī veidot atkritumu dedzināšanas rūpnīcu, «Piejūrā» ir poligons un bioloģisko atkritumu pārstrāde, bet Kuldīgā saglabājas apsaimniekošana. Savukārt pašvaldībām ir jāizstrādā kopīgie dokumenti par dalītās vākšanas sistēmas attīstību, sabiedrības informēšanu utt.
Tiesu lietas turpinās
– Kāda situācija ir tiesā?
– Šobrīd lietas izskatīšana ir atcelta līdz 20. janvārim, jo tiesnesis pieprasīja Valsts vides dienestam sniegt atkārtotu liecību par mērījumu veikšanu, jo radās šaubas, vai izmantota pareiza metodika mērījumu veikšanai.
– Lieta tika ierosināta un uzrēķināts nodoklis vairāk nekā 4 miljoni eiro par to, ka poligonā apglabāts vairāk atkritumu nekā uzrādīts?
– Nē, precizēju, ka tas attiecas uz bioloģisko daļu. Kā jau teicu, ja tehnoloģiskajā procesā un atļaujā ir norādīts, ka 48-52% var būt bioloģiskais materiāls, tad kāpēc man pārmet, ka esmu tik daudz noglabājis?! Esam to arī pamatojuši regulatoram. Vēl mani pārsteidza, ka liecinieki norādīja uz nekārtību poligonā 2018. gadā un ka Zaporožecs to bija pieļāvis, taču es tad vēl nestrādāju… Bet, protams, lai tiesa to visu vērtē.
– Pārmetums bija arī par Dienvidu ielā 1 sadegušo atkritumu apglabāšanu…
– Mēs pierādījām, ka visas šīs 400 tonnas, kas bija sakrātas dedzināšanai, bija radušās vēl pirms manis. Kad 2019. gadā pārņēmu darbu, atskaitēs to nebija – 2018. gada atskaitē minētas 500 tonnas, 2019. – 100 tonnas, tātad šīs 400 tonnas bija pazudušas. VVD šo informāciju pieņēma, auditori 2019. gadā arī, bet, kad bija ugunsgrēks, pie pārsvēršanas šīs 400 t atklājās, un tad par tām samaksājām nodokli un par transportu, kas kopā bija 35 000 eiro un mums radīja zaudējumus. Uzskatu, ka šī ir vecās valdes atbildība, bet šajā procesā arvien ir klusums…
