Kur paliek mūsu nauda
17. decembrī tiešsaistē «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» feisbuka lapā norisinājās redakcijas rīkotā diskusija «167 dienas darba un…?», kurā piedalīties aicinājām domē ievēlēto politisko spēku pārstāvjus – Gundaru Važu no «Latvijas Reģionu apvienības», Ingu Priedi no «Latvijas Zaļās partijas», Mārtiņu Limanski no «Tukuma pilsētai un novadam», Normundu Reču no «Nacionālās apvienības» «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», Ligitu Ginteri no «Latvijas Zemnieku savienības» un Daci Lebedu no «Vienotības». Uz diskusiju aicinājām arī Tukuma novada pašvaldības izpilddirektoru Ivaru Liepiņu, lūdzot skaidrot, kas izdarīts daudzdzīvokļu māju atkritumu apsaimniekošanas jomā, par ko sarunu aizsākām 17. augustā. Diskusiju vadīja «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redaktore Ivonna Plaude.
Kas izdarīts daudzdzīvokļu māju atkritumu apsaimniekošanā?
Ivonna Plaude, «NTZ» redaktore:
– Tātad vispirms par mūsu parādu lasītājiem – Tukuma iedzīvotājiem, kas ir viens no šīs sarunas iemesliem. 17. augustā šeit, redakcijā, notika diskusija par atkritumu apsaimniekošanu, kurā runājām par to revolucionāro situāciju, kāda šajā jomā izveidojusies daudzdzīvokļu māju mikrorajonos. Sūdzības liecina, ka ne tikai iedzīvotāji, bet arī namu apsaimniekotāji un atbildīgo dienestu pārstāvji nav apmierināti ar to, ka konteineru laukumos valda netīrība un nekārtība, ka tur nemitīgi tiek izmests liels daudzums lielgabarīta atkritumu, ka konteineru laukumos izveidojas stihiskas atkritumu izgāztuves. Šāda situācija vērojama Spartaka ielā 26, Krasta ielā 1, Celtnieku un Meža ielas konteineru laukumos un citviet. Apsaimniekotājs spriež, ka varētu atkritumus izvest biežāk, bet šis risinājums iedzīvotājus nekādi neapmierina, jo jau tagad viena mājsaimniecība daudzdzīvokļu mājā par atkritumu izvešanu maksā vismaz trīs līdz četras reizes vairāk nekā līdzīga mājsaimniecība privātmāju rajonā. Toreizējais secinājums bija, ka būtu jāplāno slēgtās konteineru novietnes atsevišķām mājām vai māju grupām, kur tas vien ir iespējams. Iedzīvotājiem par to būtu jāvienojas sapulcēs, tāpat arī par samaksas kārtību un to izmantošanu. Un šīs sapulces jāorganizē apsaimniekotājam, bet atbildība par to ir domes kapitālsabiedrību atbildīgajam cilvēkam, domes izpilddirektoram Ivaram Liepiņam. Toreiz norunājām, ka par to, kas izdarīts, jūs stāstīsiet oktobrī. Nu pienācis jau decembris, un ir pēdējais brīdis sniegt atbildi iedzīvotājiem.
– Tāpēc galvenais jautājums ir, kas ir izdarīts, lai katrs iedzīvotājs daudzdzīvokļu mājās maksātu taisnīgu cenu par atkritumu savākšanu – tik, cik tam par atkritumiem ir jāmaksā? Ko esat paveikuši un kas ir secināts?
Ivars Liepiņš, pašvaldības izpilddirektors:
– Jautājums par atkritumiem aizvien ir aktuāls. Es gribētu teikt, ka mēs virzāmies uz priekšu, bet virzāmies lēnāk, nekā plānots, jo dome varbūt šajā procesā ir labs starpnieks un organizētājs, bet vēl ir divas svarīgas iesaistītās puses – apsaimniekotāji un iedzīvotāji. Iedzīvotāji – no vienas puses – izrāda neapmierinātību ar to, ka šie atkritumi tiek nepienācīgi apsaimniekoti, bet – no otras puses – no apsaimniekotāja puses interesi kaut ko mainīt neredzam. Esam vairākkārt aicinājuši uz diskusiju, vairākkārt apsekojuši laukumus un par to runājuši, tāpēc šobrīd iedzīvotājiem atbildam ļoti tieši – lūdzu, runājiet ar savu apsaimniekotāju. Mēs esam gatavi piedalīties, organizēt šīs sapulces, bet jābūt iniciatīvai no iedzīvotāju puses. Tā arī mēs atbildam uz vēstulēm – ka kopā ar apsaimniekotāju jautājums par atkritumu apsaimniekošanu ir jārisina, lai tas visiem iedzīvotājiem neradītu problēmas. Kas ir secināts. Pirmkārt, apsaimniekotājam ir ļoti viegli strādāt, ja par atkritumiem visas daudzdzīvokļu mājas pilsētā maksā vienādi, lai gan tas ir pilnīgi nepareizi un tā gandrīz neviena cita pilsēta Latvijā vairs nedara. Otrkārt, tiek maksāts par deklarētajiem iedzīvotājiem nevis par reāli dzīvojošajiem. Tas princips arī ir jāmaina, bet mēs neredzam no apsaimniekotāja nekādu atsaucību. Tāpēc – iedzīvotāji var izvēlēties citu apsaimniekotāju, ja viņu esošais apsaimniekotājs to nedara.
Tomēr arī iedzīvotājiem jābūt atbildīgākiem. Ikdienā esmu pamainījis savus paradumus – vairs neskrienu uz mežu, bet skrienu garām atkritumu konteineriem, un redzu, kas notiek. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka atkritumi ir viņu īpašums līdz brīdim, kamēr tos aizved, bet, ja neprot aiztaisīt konteineru vākus, bet vienlaikus sūdzas, ka ap konteineriem lido putni, tad pašiem jābūt atbildīgākiem. Tas, ko mēs varam darīt – aktīvāk informēt par dalīto vākšanu, kā arī janvārī un februārī plānojam mainīt saistošos noteikumus, iestrādājot noteikumos atbalstu projektēšanā vai šo laukumu izbūvē, tāpat kā ir atbalsts pagalmu labiekārtošanā. Ja mēs spēsim rast dialogu, ka visas trīs puses runā un risina šos jautājumus, tad tie virzīsies uz priekšu.
– Precizējošs jautājums par saistošajiem noteikumiem – ko mēs iedzīvotajiem varam solīt? Kad šie noteikumi par iespējamo līdzfinansējumu šādiem slēgtajiem konteineru laukumiem varētu būt gatavi, kad domē varētu tos pieņemt?
– Apvienojoties četriem novadiem, ir jāizvērtē 140 saistošie noteikumi, kurus prioritārā secībā arī izskatām. Ir domāts, ka noteikumus, ar kuriem dome varētu atbalstīt iedzīvotājus, paredzot līdzfinansējumu pagalmu labiekārtošanai un komunikāciju ierīkošanai, janvārī izskatām un, vēlākais, februārī tos pieņemam.
– Tukumnieki labi atceras, cik lielas iespējas viņiem bija izvēlēties apsaimniekotāju! Izvēles iespēju nebija. Brīvprātīgi obligāti privatizācijas rezultātā tika piedāvāts viens apsaimniekotājs «Tukuma nami». Vai varu jūs turēt pie vārda, ka līdzdarbosieties iedzīvotāju sapulču organizēšanā vai sasaukšanā?
– Mēs esam gatavi piedalīties, jo pašvaldībai daudzās mājās pieder dzīvokļi, bet iniciatīvai ir jānāk no iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem. Tas, ka kaut kas bijis piespiestā veidā un ka ir tikai viens apsaimniekotājs – tā ir ļoti sena vēsture. Mums ir Jauntukumā apsaimniekotājs, mums piesakās apsaimniekotāji no citiem novadiem, līdz ar to iedzīvotājiem ir jābūt aktīviem, jo dzīvoklis ir viņa īpašums. Turklāt atkritumu apsaimniekošana ir tā sadaļa, par ko viņiem jārūpējas, ja viņi nevēlas nākotnē par to maksāt vēl vairāk. Tātad – kopā ar apsaimniekotāju šie jautājumi ir jārisina vai arī jāorganizē pašiem sava biedrība mājas apsaimniekošanai, vai jāmeklē cits apsaimniekotājs.
– Jūs teicāt, ka esošais apsaimniekotājs nav ieinteresēts mainīt situāciju un ka viņu apmierina līdzšinējā kārtība – ka var sadalīt visu maksu uz galviņām, īpaši ne ar ko nepūloties. Tātad viņš nebūs šis iniciators. Droši vien konsultatīvajai padomei jādod šī ierosme, bet jebkurā gadījumā jautājums ir palicis atvērts. Vai deputātiem ir kas piebilstams?
Inga Priede:
– Jebkura māja var izveidot biedrību un savu māju apsaimniekot paši. Tas ir labs modelis, jo tad var kontrolēt visas savas iespējas.
Dace Lebeda:
– Celtnieku ielā pēc iedzīvotāju lūguma pati pieķēru vienu automašīnu, kas septiņus melnus maisus izkrāmēja pie miskastēm. Fotografēju un policijai nodevu.
– Nav jau jēgas skatīties šos maisus, jo, kā mēs diskusijā secinājām, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājs var tos iemest konteinerā neatkarīgi no tā, kur dzīvo, jo visiem ir jāmaksā vienādi. Bet, kā jau teicu, jautājums paliek atvērts. Un, kā redzam, iedzīvotāji par šo problēmu arvien uzdod jautājums, jo ir neapmierināti ar noteikto kārtību un ka viņiem apsaimniekotāja neizdarību dēļ ir jāmaksā vairāk.
