Nu mūsu ceļš ved uz vienu no vecākajām ēkām Brīvības laukumā, kas, kā noskaidrojām, saglabājusies no 18. gadsimta. Tā ir ēka ar adresi Brīvības laukums 11. Kā ierasts, palīgos ņemot A. Ozolas grāmatu «Tukums», ielūkojāmies šīs ēkas vēsturē. Adrese šai ēkai bijusi mainīga, tas bijis Tirgus laukums 6, Brīvības laukums 6 un Sarkanais laukums 6.
Bijusī Kleista villa
Izrādās, ka ēka šajā adresē sākotnēji bijusi Cērkstes muižas dzimtkunga Torka pilsētas māja. 1794. gadā par tās īpašnieku kļuvis Ernests fon Kleists, un kopš tā laika nams bijis pazīstams kā Cērkstes barona Kleista villa. Tolaik tā bijusi divstāvu celtne ar mezonīnu (2,5 stāvs). 1861. gadā gruntsgabalā bijušas trīs būves: viens dzīvojamais nams un divas ietilpīgas saimniecības ēkas, kurās atradās četras klētis, ratu šķūnis, zirgu stallis un divi malkas šķūņi, plašs pagalms un dārzs ar desmit augļu kokiem. Dzīvojamā nama augšējo stāvu, dārzu un daļu saimniecības ēku Muižnieku kluba vajadzībām īrējis kāds Hennings. Kluba īpašnieks pats dzīvoja jumta dzīvoklī. Muižnieku klubs izmantojis 13 istabas, parasto virtuvi, angļu virtuvi un pagrabu. Ēka pārbūvēta 1870 gadā. 1875. gadā īpašumu, kurā bijusi arī Pēterburgas viesnīca, nopircis koku tirgotājs Andrejs Štrauss. Otrais stāvs tajā laikā ticis izmantots kā kazarmas. Kad ēka pārbūvēta, tajā ierīkota maizes krāsns armijas vajadzībām.
Viesīga biedrība un sociāldemokrātu partija birojs…
Vismaz kopš 1882. gada šajā ēkā atradusies viesnīca «Rīgas», un 1882. gada 29. augustā tajā noticis Tukuma Viesīgās biedrības dibināšanas mielasts. Tā kā savu telpu jaundibināmajai biedrībai tolaik nav bijis, viesnīcu izraudzījuši kā tās pagaidu mītni. Viesnīca «Rīgas» turpinājusi darboties līdz Pirmajam pasaules karam. Kara gados tās telpās izmitināti vācu armijas virsnieki. 1918. gadā ar pilsētas valdes atbalstu viesnīcu atjaunojis Miķelis Kadiķis. Pie viesnīcas darbojies arī traktieris ar iebrauktuvi. 1919. gada 21. februārī viesnīcas telpās notikusi legāla Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Tukuma organizācijas konference, kurā izveidota vienota partijas apriņķa organizācija, kas pieņēmusi viesnīcas telpas un inventāru, iekārtojot tajā partijas biroju, klubu un bibliotēku.
Arī kino…
- gadā viesnīcu nomājis Jānis Leimanis. 1926. gadā šajā namā atvērta Emīla Liepiņa “foto iestāde” un nedaudz vēlāk arī kinoteātris «Meteors». 1928. gada 13. decembra laikrakstā «Tukuma Ziņas» lasāms: “Jauns kino. Pag. nedēļā Tukumā sācis darboties jaunatvērtais kino «Meteors» Tirgus laukumā Nr 6. programmā uzņemtas vērtīgas filmas ar ievērojamu pasaulslavenu kino mākslinieku piedalīšanos. Pašreiz min. kino izrāda sensacionālu drāmu 10 daļās iz balto verdzeņu tirgotāju dzīves tirgotāju jeb «Cilvēces negods». Filmā spilgti attēlots,
kā vientuļas neapdomīgas jaunavas tiek ievilinātas dzīvās preces tirgotāju rokās, kuru darbības tīkls plaši izplests Eiropas galvaspilsētās un Konstantinopolē. Galv. lomas tēlo kino zvaigznes Meri Tid, Rūdolfs
Klein-Roge un citi.”
Bet jau 1930. gadā tai pašā laikrakstā «Tukuma Ziņas», rakstā «Tukuma kinomotogrāfs ārpus likuma» var lasīt par nelikumībām, kas «Meteorā» tobrīd notiek: ”Jau vairāk nekā 2 gadus Tukumā Tirgus laukumā 6 pastāv kino «Meteors», kura telpas vispār atdzītas par ugunsnedrošām. Te atrasts pieturas punkts, ka minētās telpās var atvērt ceļojošo kino ceļojošo Kino. Interesanti zināt, kas tas par ceļojošo kino, kurš pārstāv jau vairākus gadus uz vietas, un bildes demonstrē katru dienu. […] Jāpiezīmē, ka kino «Meteora» īpašnieks Liepiņš laidis publiku kinomotogrāfā pret samaksu, bet biļetes nav izsniedzis un tādā veidā izvairījies no pilsētas nodokļa. Pilsētas revīzija komisija to konstatējusi un Liepiņu nosodījusi ar 4 Ls!”
- gada 19. novembrī telpu sliktā tehniskā stāvokļa dēļ abas iestādes – fotodarbnīca un kino – slēgtas. 30. gados viesnīcā vairs bijušas tikai divas istabas un tās pārzinājusi Konstance Rinausa. Viņas pārziņā bijis arī ēdienu veikals «Elite» ar ieeju no Elizabetes ielas.
Laika gaitā ēkas pirmajā stāvā bijuši dažādi veikali, jo to atrašanās pie Tirgus laukuma nodrošinājusi labu apgrozījumu. Tā 1899. gadā ēkas pirmajā stāvā atradusies Otrās ģildes tirgotāja L. Hercenberga galantērijas un P. Bernera manufaktūras preču tirgotava. 20. gadsimta 20. gados šajā ēkā atvērts arī Nikolaja Kalsberga apavu un ādas izstrādājumu veikals, kas pastāvējis vēl Otrā pasaules kara laikā. Citu veikalu īpašnieki laika gaitā mainījušies, tā, piemēram, telpas īrējis L. Šuriņ-Reķis manufaktūras un galantērijas preču veikalam. Manufaktūras preces tirgojis Aizaks Dreijers, kura kungu, dāmu un bērnu veikala nosaukums bijis «Firma« Elegant»». Miķeļa Bora veikalā plašā izvēlē varējis iegādāties gatavos apģērbus. Zāra Stendere un Šarje Veinbergs tirgojuši manufaktūras preces.
- gadā īpašumu mantojuši četri no Andreja Štrausa un Jūlijas Hermīnes Rendores pieciem bērniem – Ernests, Jūlijs, Kārlis Strausi un Emīlija Zvaigzne. Piektais bērns – Ādolfs – no mantojums izslēgts pēc tēva gribas.
1944. gadā ēkas pirmajā stāvā darbojies Šores Stendera manufaktūras tirgotava un grāmatnīca.
Šaha klubs un grāmatnīca
Padomju varas laikos īpašums ticis nacionalizēts un 1951. gadā tajā veikts kapitālais remonts veikts 1951. gadā. Tā otrajā stāvā 1961. gadā ierīkots šaha un dambretes klubs. Bet pirmajā stāvā izbūvēti vienlaidus stikloti skatlogi un izveidotas plašas telpas grāmatnīcai. 1971. gadā ēkas otrajā stāvā sākusi darboties sabiedriskā bērnu istaba. Kaut arī ēka pārbūvēta, tās sānu fasādē zem apmetuma vēl samanāms krustojums, saglabājušās sākotnējās ārdurvis, kā arī loga drošības stienis.
- gados ēka atdota tās likumīgo īpašnieku mantiniekiem, un 1994. gadā grāmatnīca savu darbību sašaurinājusi, samazinot tās apjomu. Tur savu darbu sācis arī ziedu salons «Amarants». 2004. gadā grāmatnīca atkal paplašināta, izbūvējot telpas arī otrajā stāvā.
Pa šiem neatkarīgas valsts gadiem nama abos stāvos bijuši dažādi veikali un sniegti dažādi pakalpojumi: te savu darbu sācis skaistumkopšanas salons «Sandra», modes salons, optikas salons, lietotu apģērbu veikals «Kellija» un «Kids&Moms», bijis veikals, kur iegādāties visu kāzām, 1. lata veikals, bērnu ansambļa «Varavīksne» “štābiņš”. Bijis te arī mūzikas klubs «Baboon», Foto salons, kas darbojas vēl līdz šodienai… un vēl un vēl.
