Pirms doties tālāk, uzkāpām vēl tā sauktās Eihenberga villas jeb Brīvības laukuma 15. nama 2. stāvā. Izrādās, tur kādreizējā «Tirdzniecības centra 4» vietā ir iekārtojies skaistumkopšanas salons «Pārvērtības» – friziere Inese (Tālr. 29714746) un kosmētiķe/manikīre Laura (Tālr. 29287765). Diemžēl pat ar vairākkārtējiem mēģinājumiem šeit uz vietas nevienu satikt neizdevās, un tas, laikam, saprotams, jo arī salonam uz durvīm rakstīts, ka viss notiek pēc pieraksta. Tādēļ ņēmām rokās telefonu un uzzvanījām uz vienu no norādītajiem telefona numuriem – manikīrei Laurai. Viņa pastāstīja, ka šajās telpās abas strādājot jau gadu. Bet salons «Pārvērtības» Tukumā darbojoties jau ļo-o-ti sen. Uzsākušas darbu šajā pašā ēkā – tikai pirmajā stāvā, bet tad apstākļu spiestas uz laiku pārvākušās uz Brīvības laukumu 6, bet nu atkal jau gadu strādā šajās plašajās telpās. Jā, pirms tam zālē, kur nu ir uzgaidāmā telpa (to mēs nopētījām caur stikla durvīm), bijis plašs apavu un apģērbu veikals. Bet par piedāvājumu un atšķirībām, salīdzinot ar citiem saloniem Laura stāstīja: “Mēs nepiedāvājam neko ļoti atšķirīgu no citiem saloniem; ir gan matu griešana; gan krāsošana, gan manikīrs, pedikīrs, vaksācija un ausu caurduršana.” Abām ļoti patīk savs darbs un par tā kvalitāti liecina arī tas, ka daudzi klienti seko viņām, lai kur arī salons tiktu iekārtots.
Viduslaiku pils aizsarggrāvja vietā…
Dodamies tālāk! Lai gan jāsaka, – nekur tālu nav jāiet, jo nākamā ēka, kurā varam ielūkoties, ir turpat blakus – gandrīz liekas, ka ir tā pati ēka, bet adrese cita – Brīvības laukums 17. Reiz bijusi arī adrese: Pie Jelgavas ceļa 2, Tirgus laukums 12, vēlāk – mainoties varai, – arī Sarkanais laukums 12.
Kā vēsta A. Ozola grāmatā «Tukums», Viduslaikos šajā vietā atradies Livonijas ordeņa pils aizsardzības grāvis. Nav zināms precīzs apbūves laiks, bet jau 1828. gada pilsdrupu plānā esot redzama kāda grāvja malā uzbūvēta ēka. 1860. gadā gruntsgabals, uz kura bijusi šī ēka, piederējis atraitnei Rallei Rotbergai. Dažos avotos atrodamas netiešas norādes, ka ēka izmantota pilsēta rātes vajadzībām.
Bet 1882. gadā uzņēmējs un Tukuma Viesīgās biedrības priekšnieks Jānis Eihenbergs lūdzis pilsētas domei atļauju pārbūvēt veco māju. Projektu izstrādājis A. Zalcmanis. Pārbūves rezultātā tapusi jauna, apjomīgāka ēka, tomēr tai saglabāts mūra pagrabstāvs un arī mājas novietojuma virziens. Šī ēka ir viena no interesantākajām eklektikas stila koka celtnēm pilsētā. Tās fasāde vērsta pret bijušā cietuma vārtiem. Ēkas inventarizācijas lietā minēts, ka tā būvēta 1910. gadā, tomēr, spriežot pēc projekta dokumentācijas, tas varējis būt pārbūves gads. Pēc pārbūves pirmā stāva telpas izīrētas dažādiem veikaliem. Zināms, ka 1898. gadā namā atradušās divas tirgotavas – Otrās ģildes tirgoņa Juliusa Hiršmana manufaktūras preču un J. Eihenberga koloniālpreču.
Kopš 1919. gada te atradies tirdzniecības nams «E. Ješinskis un biedri».
Un 1931. gada laikrakstā «Jaunā Tukuma Balss» var lasīt, kā tirdzniecības namā atvēries jauns veikals: ”Viens no vecajiem Tukuma tirgotājiem, sirmais Ješinskis, neskatoties uz to, ka pēdēja laikā visi sūdzas par grūtiem laikiem, kopā ar dēlu atvēris Tukuma Tirgus laukumā 12 Eichenberga namā jaunu veikalu zem firmas «Tirdzniecības nams Emīls Ješinskis un biedri». Veikals atstāj patīkamu iespaidu un bagātīgi apgādāts ar precēm. Viena no veikala specialitātēm ir krāsas. Būvuzņēmēji un krāsotāji te atradīs visu nepieciešamo. Arī mēs arvien vairāk sekojam skandināviešiem, kuri saka, ka neesot tik bagāti, lai savas ēkas nekrāsotu, bet nespeciālists pareizus norādījumus un labu materiālu, lai krāsotu lēti, labi un skaisti var iegūt tikai speciālā veiklā, kāds ir arī Tukumā […]”
Namā bijuši arī trīs dzīvokļi. To īpašniece 1938. gadā bijusi Anete Eihenberga. Pēc Otrā pasaules kara īpašums nacionalizēts, un ēkā iekārtotas vairāku iestāžu biroja telpas. 20. gs. 80. gados tur darbojusies Dabas aizsardzības biedrība un Grāmatu draugu biedrība. Īpašums denacionalizēts 1992. gadā. Pašreiz ēkas īpašnieki ir Alberingi un J. Štrauss. Ēkas fasādē mainīts logu un durvju novietojums, vairākkārtēju pārbūvju rezultātā esot zudušas dažas detaļas – greznie vēja rādītāji un oriģinālais durvju rokturis un atslēga, tomēr joprojām nemainīts saglabājies ēkas būvapjoms.
Līdz 1999. gadam ēkā atradies I/U «Amarants» ziedu salons – tas bijis pirmais veikals Tukumā, kas specializējies ziedu pušķu kārtošanā. Ilgus gadus te bijusi Judītes Aparjodes «Dāmu bodīte», kur varēja iegādāties svētku un ikdienas tērpus, arī aksesuārus, un šarmantas dāvaniņas.
Divi veikali zem viena vārda
Nu gājām lūkot, kas šajā ēkā notiek šodien. Jau Ziemassvētku laikā tā izcēlās ar krāšņiem rotājumiem, kas harmonēja ar Brīvības laukuma kopskatu – egli un daudzajām lampiņu virtenēm. Un, jā, izrādās, ka šis veikaliņš atvēries jau pirms svētkiem – 4. decembrī. Gājām noskaidrot, ko tajā var iegādāties. Ieejot mūs laipni sagaidīja pārdevēja, kas savu vārdu nenosauca, bet ļāva aplūkot veikalu un tā piedāvājumu, piebilstot, ka vairāk par uzņēmumu var pastāstīt tā īpašniece Aija Zandere, kas šobrīd atrodas ielas pretējā pusē – šī paša uzņēmuma – «Astor outlet» – apavu veikalā «Astor». Tā kā izkārtni pie jaunā veikala –Brīvības laukumā 17 nemanījām, tad pie īpašnieces noskaidrojām, ka arī tā nosaukums ir «Astor» – nosaukuma izkārtne vēl tikai top (darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai no 11.00 līdz 18.00, sestdienās no 10.00 -15.00).
Izpētījām, ka veikalā ir plašs vīriešu apģērbu klāsts, bet tad devāmies pie īpašnieces, lai viņa par visu pastāstītu mazliet vairāk. Jāpiebilst, ka tad, kad mēs pirms kāda laika viesojāmies Brīvības laukumā 14, tad šī veikaliņa durvis bija slēgtas. Ne tādēļ, ka saimnieki šai vietai pandēmijas vai citu iemeslu dēļ bija atmetuši ar roku, bet gan tādēļ, ka telpās notikuši remontdarbi, kā saka pati saimniece, uzfrišinājuši telpas. Nu no 8. februāra visi klienti laipni aicināti ielūkoties arī apavu veikalā. Jautāta par piedāvājumu, saimniece skaidroja, ka pie viņiem esot apavu kokteilis – zābaki, brīvā laika apavi un, protams, sporta apavi. Jāsaka, ka tik tiešām šajā veikalā ir liela sporta apavu izvēle, un par to kvalitāti saimniece varot galvot.
Viņa arī stāsta: pirms sadalījuši veikalu divās daļās, Brīvības laukumā 14 varēts iegādāties visu – gan apģērbus, gana arī apavus, bet telpas, jāatzīst, ir šauras, un tādēļ dzimusi ideja par vēl viena veikala atvēršanu… Un nu tas ir darīts – vienā ēkā apģērbi, otrā, pāri ielai – apavi.
Atšķiras ar cenu un piedāvājumu
Jautāta par darbības sākumu un par atšķirībām no citiem apģērbu veikaliem, saimniece pastāstīja: “Tukumā uzsāku darbību 2016. gadā, kad atvēru mazu veikaliņu Pils ielā (tur, kur tagad atrodas «Barber shop»), tur piedāvājām tikai apavus. Mazliet vēlāk pārcēlāmies pāri ielai – uz viesnīcas «Tukums» ēku, kur jau apavus papildinājām ar apģērbiem. Ar laiku esam nomainījuši arī nosaukumu – sākumā bija «Zanre outlets», bet, atnākot uz Brīvības laukumu 14, – 2019. gadā, pārtapām par «Astor outlet». Runājot par to, ar ko atšķiramies, tad tā noteikti ir cena. Mums ir labāka cena, tāpēc ka pie mums nav kolekcijas apavu, kas tiek sūtīti izmēru rindās – tātad ne vienmēr būs pieejami pilnībā visi izmēri. Jā, tagad ir tā, ka liela daļa sporta apavu mums ir pieejami visos izmēros, bet līdz ar to arī cena ir augstāka, nekā iepriekš. Mums ir daudzu pazīstamu zīmolu apavi un visi tiek vesti no Eiropas. Tas, ka tie tiek ražoti visās pasaules malās, – tas ir normāli, jo, piemēram Ķīnā tiek ražots 90% preces, ko patērējam.
Bet, ja jāsaka par mūsu piedāvāto apģērbu, tad mums vairāk ir ikdienas un sportiskais apģērbs. Un jāuzsver, ka vairāk nekā puse ir piedāvājums tieši vīriešiem. Mums ir ļoti daudz džinsa bikšu – gan vīriešu, gan sieviešu, dažādos izmēros.
Taču mūsu veikalā nevar atrast uzvalkus un mežģīņu kleitas, jo apzināmies, ka Tukumā tieši kleitu piedāvājums ir gana plašs. Bet vienalga pie mums iegriežas gandrīz katru dienu kāda kliente, kas arī pie mums meklē tieši kleitu, bet tie bieži vien ir tie, kas arī Rīgā, izskrienot visus lielveikalus, pateiks, ka tur nekā nav. Mums viennozīmīgi piedāvājums atšķiras, jo nav intereses atvest un piedāvāt klientiem kaut ko tādu, kas jau te – Tukumā – ir pieejams citur. Un, protams, ka skatos tādu apģērbu, kas arī pašai patīk, – pilnībā brīvs un ikdienišķs stils. Jāpiebilst, ka pie apģērbiem sev ko interesējošu varēs atrast tikai pieaugušie un jaunieši, bērnu apģērbus gan nepiedāvājam.
Jautāta par to, kāds bijis darbības sākums, Aija pastāstīja, ka nekādā gadījumā šajos laikos nevarētu normāli strādāt, ja nebūtu ģimenes atbalsts: ”Šis ir absolūti ģimenes uzņēmums. Un visiem par to ir jāsaka liels paldies!” Bet vaicāta par klientu interesi, Aija uzsvēra, ka par to nevar sūdzēties: ”Patiesībā jau no decembra sākuma par klientiem nevaram sūdzēties, laikam Ziemassvētku lampiņas visus pievilināja… Jā, ir jūtams, ka cilvēku kopumā ir palicis mazāk, bet ir jādomā tikai to labāko – nāk pavasaris, nāks saulīte, un cilvēki atkal būs vairāk…”