Kur paliek mūsu nauda
Vēlas lielāku tarifu – elektrības, degvielas un algu pieauguma dēļ
Kā jau minējām, jautājumu par atkritumu tarifu janvāra domes sēdes darba kārtībā pašvaldības vadītājs Gundars Važa iekļāva papildus, bet izpilddirektors Ivars Liepiņš precizēja, ka dalībnieku sapulce, kur tarifs skatīts, notikusi 18. janvārī, tāpēc nav pagūts to izskatīt Finanšu komitejas sēdē.
Uzņēmuma valdes loceklis Ēriks Zaporožecs informēja, ka tarifs jāpalielina elektrības, degvielas cenu kāpuma dēļ, kā arī tāpēc, ka pieaug dabas resursu nodoklis. Tāpat ir pieaudzis darbinieku skaits un līdz ar to atalgojumam atvēlamā līdzekļu daļa, ir pieaudzis transportlīdzekļu skaits un vēl ir jāpalielina darbinieku algas, jo tās nav konkurētspējīgas: “No 1. janvāra dabas resursu nodoklis ir pieaudzis no 65 līdz 80 eiro par tonnu, pieaugusi degvielas un elektrības cena un vēl mēs vēlamies paaugstināt algas atkritumu šķirotājiem un šoferiem, jo dalītās vākšanas nozarē ir liela kadru mainība. Kas attiecas uz degvielu, iepriekšējā tarifā dīzeļdegvielas cena tika rēķināta 0,95 eiro par litru, bet tagadējā tarifā paredzam 1,07 eiro par litru, kas ir 12,63% pieaugums, bet šī cena turpina kāpt. Turklāt 2018. gadā transportlīdzekļi bija jauni, bet ar katru gadu tie nolietojas un remonta izdevumi kļūst lielāki. Vēl no 2019. gada līdz 2021. gadam palielinājies arī konteineru skaits un līdz ar to arī savākto atkritumu daudzums – par 4284 m³, kas rada lielākus izdevumus gan par darbu, gan degvielu utt. Tas viss kopumā rada pieaugumu pašvaldības vērtējamajā tarifa sadaļā no 6,76 par m³ uz 9,33 m³, dabas resursu nodoklis ir 3,92 eiro, bet atkritumu apglabāšanas pakalpojuma komponente – 4,27, kas kopā ir 17,52 eiro (bez PVN). Tātad, salīdzinot ar iepriekšējo tarifu – 14,95 eiro/m³ (bez PVN), pieaugums ir 17%. Šīs izmaiņas būs spēkā uz gadu, jo nākamajā gadā atkal mainīsies dabas resursu nodoklis – no 80 uz 95 eiro par tonnu.”
Atalgojuma aprēķini deputātus nepārliecina
Komitejas sēdē deputāte Gunda Cīrule vēlējās precizēt atalgojuma pieaugumu, kas, piemēram, uz 6 atkritumu vedējiem, 6 krāvējiem, autoatslēdznieku un diviem tehniskajiem speciālistiem rada 100 000 eiro pieaugumu gadā, bet kopumā šie darbinieki izmaksā vairāk nekā 300 000 eiro gadā. Ē. Zaporožecs skaidroja, ka klāt nākuši divi tehniskie speciālisti, taču algas par papildu izvešanām palielinātas arī šoferiem un krāvējiem. Vēl G. Cīrule interesējās, kāpēc par 30 000 eiro ir pieaugums transporta izmaksās un gandrīz uz pusi lielākas – automobiļu vadītājiem, jo, piemēram, iepriekšējā tarifā 3 darbinieki izmaksājuši 49 000 eiro gadā, bet jaunajā – 4 darbinieku izmaksas sasniegušas jau 90 000 eiro, kas liek domāt, ka atalgojuma pieaugums par vienu darbinieku ir 40 000? Ē. Zaporožecs skaidroja, ka transporta sadaļā klāt nākušas papildu mašīnas – divu gadu laikā dubultots autoparks, lai izveidotu maiņas fondu un lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību. Līdz ar to pieauguši arī remonta izdevumi, nodokļi, vinjetes cena utt. Kas attiecas uz automobiļu vadītāju atalgojumu, Ē. Zaporožecs nevarēja visas šīs izmaksas komentēt un Gundai Cīrulei teica, ka viņam neesot nekāda pamata atbildēt uz šādiem jautājumiem… Deputāte tam nepiekrita. Viņa norādīja, ka uzņēmums palielina izmaksas, taču tajā pašā laikā, piemēram, 2019. gadā veidojot tarifu, bija plānots savākt 18 000 nešķiroto sadzīves atkritumu, bet reāli tās ir tikai 15 000 tonnas, tāpēc viņa interesējās, vai Audita nodaļa maz ir veikusi maksas aprēķina pārbaudi? Nodaļas vadītāja Inese Valtere skaidroja, šie aprēķini ir izvērtēti un algu pieaugums ir korekts, bet, atbildot uz G. Cīrules jautājumu, kāpēc uzņēmums paceļ algas, ja tās neceļ pašvaldībā un bija lūgts to nedarīt arī kapitālsabiedrībām, I. Valtere skaidroja, ka tāds bijis PAASIA «Piejūra» dalībnieku sapulces lēmums. Deputāte tomēr piebilda, ka 2019. gadā, kad apstiprināts līdzšinējais tarifs, ticis teikts, ka tarifs ir reāls un uzņēmums ar tādu var strādāt, taču tagad sanāk, ka tas nav bijis reāls, ja reiz vajadzīgs 100% pieaugums. Ē. Zaporožecs skaidroja, ka jau toreiz teicis, ka tas būs izdzīvošanas tarifs, kas neveidos peļņu, ko varētu izmantot attīstībai, tāpēc tā būs jāiegūst ar citiem pakalpojumiem: “Mūsu situācijā ir svarīgi, lai uzņēmuma bilance būtu pozitīva, jo martā atkal bankā notiks pārkreditācija uz gadu, turklāt pozitīvi rādītāji sekmēs bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) projekta ieviešanu – šajā projektā 24. janvārī iesniedzam precizējumus, lai no 2023. gada spētu piedāvāt bioloģisko atkritumu šķirošanu, kā arī – tekstila šķirošanu.”
G. Važa vaicāja, vai viņš pareizi sapratis, ka 14 darbiniekiem alga, rupji rēķinot, ir 1800 eiro mēnesī katram? Ē. Zaporožecs skaidroja, ka ir algu grupas un atbilstoši arī atalgojuma pieaugums. Uzņēmuma ekonomiste Māra Bergšpica nosauca procentuālo algas pieaugumu atsevišķām darbinieku grupām, to vidū administrācijai ir pieaugums par 5%, vadītājiem – 5%, klientu apkalpošanas operatoriem – par 15%, traktortehnikas vadītājiem – par 30%, otrreizējo izejvielu šķirotājiem – par 18,64%, šoferiem – par 5%.
***
Tomēr domes sēdē deputāti atzina, ka jautājums nav pilnībā izdiskutēts, turklāt nav bijusi iespēja iepazīties ar visiem materiāliem. Izpilddirektors Ivars Liepiņš atzina, ka par šiem jautājumiem runāts sēdēs pagājušā gada novembrī un decembrī, taču viņš piekrīt, ka informācija vēl jāsagatavo un jautājums jāskata vēlreiz. Vēl viņš skaidroja, ka par algām «Piejūrai» dibinātāji ir lēmuši, bet pārējām kapitālsabiedrībām, kas prasīja līdz 5% atalgojuma pieaugumu, budžetus vēl tikai apstiprinās.
Komitejā diskusijas par algām turpinās
SIA «AAS «Piejūra»» pārstāve Alda Revina, komentējot nepieciešamību celt algas, atzina, ka tās nav paaugstinātas no 2018. gada, lai gan, piemēram, atkritumu šķirotājiem citviet tās esot augušas ievērojami: “Veicot tirgus izpēti līdzīgos uzņēmumos, noskaidrojām, ka šiem darbiniekiem algas svārstās no 1000 līdz 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet mēs lūdzam palielināt no 590 līdz 700 eiro, kas tāpat pēc nodokļiem ir tuvu nabadzības slieksnim.” Ēriks Zaporožecs piebilda, ka trīs reizes ir palielinājies arī jauktā iepakojuma apjoms – 2018. gadā tās bijis 450 tonnas gadā, bet 2021. gadā – 1300 tonnas. Līdz ar to palielinājies arī piesārņojums. Deputāts Guntars Indriksons atzina, ka algām ir jāiet laikam līdzi, jo darba spēks šodien maksā dārgāk un tas ir tarifā jāieliek, turklāt arī 700 eiro nav liela alga.
Vai ideja par pašvaldības uzņēmumu ir izgāzusies?
Uz šādām domām klātesošos vedināja deputāts Juris Šulcs, paužot izbrīnu par lielo tarifa pieaugumu, kas, salīdzinot ar 2019. gada martu, ir plus 60%, bet katru gadu šis pieaugums ir ap 20%: “Līdz ar to sanāk, ka pašu uzņēmumam atkritumu savākšana izmaksā “n” reizes dārgāk nekā, piemēram, 2013. gadā, kad strīdējāmies par 2,46 eiro. Vai izmaksu pieauguma dinamika tiešām ir tik milzīga?! Turklāt tarifa pieaugums laikā, kad iedzīvotājiem jau tā jāsaskaras ar lielākām izmaksām, nav pareizs, tāpat kā ideja pacelt algas. iznāk, ka visu uzliekam uz iedzīvotāju pleciem.” Atbildot Ē. Zaporožecs aicināja deputātus palasīt Atkritumu apsaimniekošanas likumu, kurā teikts, ka visas izmaksas par atkritumiem – par savākšanu, šķirošanu, noglabāšanu, laukumu uzturēšanu utt. – jāsedz atkritumu radītājam jeb piesārņotājam un: “Atbrauciet un paskatieties, kas šiem strādniekiem ir jādara?! Tas nav nekādas patīkamais darbs… Turklāt prasām celt tarifu tikai atsevišķiem parametriem, un ar visu to tagadējais tarifs 18,12 eiro/m³ (ar PVN) ir zemākais Latvijā, bet ar plānoto tarifu 21,20 eiro/m³ (ar PVN) ierindojamies starp četriem zemākajiem!”
Tarifs iepriekš palielināts bez līguma
Vēl deputāti diskutēja par līgumu, kuru pašvaldība slēgusi ar «Piejūru», bet, kā skaidroja Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša un juriste Sanita Limanska, iepriekš tarifs mainīts, nemainot līgumu: “Dome apstiprināja tarifa izmaiņas, neskatoties uz līgumu un pārkāpjot līguma nosacījumus, taču tagad mēģinām to visu sakārtot.”
Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka līgums slēgts 2017. gadā un tajā tika atrunāts, ka tarifu var mainīt, ja mainās Dabas resursu nodoklis un degvielas cena par 10%. Par algām iepriekš netika runāts, bet dzīve nestāv uz vietas, līdz ar to dalībniekiem par to ir jārunā. Alda Revina atzina, ka par līguma izmaiņām ir runāts – ir piedāvāts jauns līgums, iekļaujot arī tās pašvaldības, kas Tukuma un Talsu novadam tika pievienotas reformas laikā, taču bijis viedoklis, ka maksu var palielināt, slēdzot vienošanos. L. Bičuša ieteica izstrādāt jaunu līgumu, bet vienlaikus piebilda: viņu mulsinot, ka lēmuma projekts neatbilst spēkā esošajiem līgumiem un ka tas tiek gatavots vēl pirms izstrādāts jauns līgums. Vēl viņa atzina, ka tarifā nevar iekļaut algu pieaugumu, jo tad sanāk, ka tiem cilvēkiem, kam algas netiek celtas, būs jāsedz citas iestādes algu pieaugums.
Komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis interesējās, vai ir redzams jaunā līguma projekts, bet A. Revina skaidroja, ka tas otrdien ticis nosūtīts, taču G. Cīrule iebilda, ka kapitālsabiedrībām ir zināms, kā jāiesniedz dokumenti un cik dienas iepriekš. Steiga, kā skaidroja A. Revina, bijusi tāpēc, ka šis dokuments jau bija gatavots janvārī ar domu, lai martā tarifu varētu apstiprināt, bet tagad ir februāris, līdz ar to tarifs spēkā stāsies aprīlī, taču uzņēmuma šī gada budžetā pieaugums ir paredzēts, bet kavēšanās rada finansiālu slogu.
Domes izpilddirektors I. Liepiņš piebilda, ka tarifā algas sastāda ap 30%, taču daudz vairāk pieaug izmaksas par dabas resursu nodokli un citas: ”Turklāt jāņem vērā – ja vēlamies izpildīt valsts nosacījumu, ka nākotnē varēs apglabāt tikai 10% atkritumu, tas nozīmē, ka šajā nozarē būs tikai jāiegulda un jāiegulda, un līdz ar to atkritumi paliks arvien dārgāki un dārgāki. Taču, ņemot vērā uzņēmuma apgrozījumu un stabilo peļņu, kā arī citus rādījumus, atbalstījām atalgojuma palielināšanu.”
Vai šķiroto atkritumu izmaksu iekļaušana – likumīga?
Deputāte G. Cīrule vēl piebilda, ka, vērtējot tarifu, redzams, ka izmaksās iekļauta arī šķiroto atkritumu savākšana, līdz ar to lēmuma projektā tas jāprecizē, jo tas paredz palielināt maksu par nešķirotajiem atkritumiem. Deputāts J. Šulcs piebilda, ka pirmsākumos, kad gatavoja projektu par šķirotajiem atkritumiem, tika lemts, ka šos atkritumus neiekļauj tarifā un ka to izmaksas sedz no pārdošanas ieņēmumiem: “Vai juridiski pareizi tiek veidots nešķiroto sadzīves atkritumu tarifs? Gribu speciālista skaidrojumu, vai tas ir korekti un likumīgi?” S. Limanska skaidroja, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. pants nosaka, ka nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu veido pašvaldības lēmumā apstiprinātā maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos.
Turklāt šo maksu samazina par ieņēmumu daļu, kuru atkritumu apsaimniekotājs gūst no šķiroto atkritumu realizācijas. Tas, kā apstiprināja «Piejūras» ekonomiste, arī tiekot darīts.
***
Trešdien, 16. februārī, domes Finanšu komitejas sēdē diskusijas par atkritumu apsaimniekošanas tarifu turpināsies.
