29. septembrī Tukuma kultūras namā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzklausīja SIA «Komunālserviss TILDe» argumentus par to, kāpēc uzņēmums iesniedzis regulatoram ūdenssaimniecības pakalpojumu (ūdensapgādes un kanalizācijas) tarifa projektu.
Turklāt šis projekts paredz tarifa pieaugumu – ūdensapgādes pakalpojumiem par 28%: no 0,81 eiro/m³ (bez PVN) uz 1,04 eiro/m³ (bez PVN), kā arī kanalizācijai par 32%: no 1,04 eiro/m³ (bez PVN) uz 1,37 eiro/m³ (bez PVN).
Jāpiebilst, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iesniegto tarifa projektu vērtēs un noteiks gala tarifu.
Uzņēmums strādā ar zaudējumiem
Kā sanāksmē skaidroja uzņēmuma valdes loceklis Aldis Siliņš, jaunais projekts iesniegts, jo uzņēmums strādā ar zaudējumiem: “Tā kā kopš 2014. gada, kad stājās spēkā iepriekšējais tarifs, ir pieaudzis darba apjoms, jo ir pievienojas jaunas teritorijas un ūdenssaimniecības infrastruktūra, mums ir radušies zaudējumi, šos tiklus apkalpojot. Turklāt vairākos pagastos tika realizēti ūdenssaimniecības projekti (Džūkstē, Lestenē, Slampē), un pēc to pabeigšanas iebūvētie objekti (tīklu, iekārtas, būves) tika nodotas SIA «Komunālserviss TILDe». Šī manta ieguldīta uzņēmuma pamatkapitālā, līdz ar to ievērojami pieaugusi pamatlīdzekļu vērtība un vienlaikus arī amortizācijas atskaitījumi, kas tik lielā apjomā nebija iekļauti tarifā. Šobrīd visi pamatlīdzekļi ir sakārtoti un bija pienācis laiks pārskatīt tarifu. Turklāt četru gadu laikā ir mainījušās izmaksas, tostarp elektrībai, kā jau minēju – pamatlīdzekļu nolietojums, personāla izmaksas. Tā kā SIA «Komunālserviss TILDe» apkalpo astoņus novada pagastus, attālumi ir ļoti lieli un uzņēmums nevar izmantot dežūrbrigādi, kas varētu apkalpot 13 ūdenssaimniecības tīklus un 13 kanalizācijas tīklus, tāpēc katrā pagastā ir viens vai divi darbinieki, kas par tīkliem rūpējas, tāpēc arī darba spēka izmaksas ir ievērojami lielas.” A. Siliņš gan skaidroja – lai arī darbinieku ir diezgan daudz, viņu algas tikai daļēji ir attiecināmas uz ūdenssaimniecības vai kanalizācijas pakalpojumiem, jo uzņēmums piedāvā arī namu apsaimniekošanu, siltumapgādi atsevišķos pagastos, un tad šo darba algu sadala arī uz šiem pakalpojumiem: “Pieaugums ir arī elektrības sadaļai, ūdenssaimniecībā izmantotās iekārtas patērē elektrību, kas nav palikusi lētāka, turklāt papildu jāmaksā arī par ievadstrāvu. Kāpums ir vides stāvokļa kontrolei, jo ir jātaisa analīzes gan notekūdeņiem, gan ūdenim, un, tā kā objektu ir vairāk, arī maksājums ir lielāks.”
Kā plāno ietaupīt?
Kā skaidroja A. Siliņš, jau šobrīd ir optimizētas transporta izmaksas, vēl tiek plānots samazināt ūdens zudumus, kas atsevišķos pagastos ir diezgan lieli, jo ūdenssaimniecības infrastruktūra tur būvēta padomju gados: “Tā kā arvien vēl ir daudz vietu, kur ir vecie tīkli, pamazām tos sāksim mainīt, kaut vai pa posmiem, un darīsim to saviem spēkiem, jo Eiropas Savienība šajā plānošanas periodā šādus ieguldījumus neatbalsta, tātad šādu projektu nemaz nav. Esam plānojuši samazināt elektrības patēriņu, nomainot vecās iekārtas ar jaunām un energoefektīvākām, kas ir ekonomiskākas, piemēram, uzlikt jaunus sūkņus. Mēģināsim samazināt ārpakalpojumos, piemēram, retāk piesaistīsim hidrodinamisko mašīnu tīklu skalošanai aizsērējumu gadījumos, vairāk mēģināsim tikt galā pašu spēkiem. Esam arī samazinājuši rentabilitāti no 6% uz 2% – esam plānojuši uzņēmuma ienākumus vairāk balstīt uz citiem pakalpojumiem, ko piedāvāsim “uz āru”, lai gūtu no tiem peļņu.
Bažījās, ka iedzīvotāji jutīs maksājumu palielinājumu
– Kādi ir tarifi citos novados?
– Tie ir dažādi; mūsējie ir stipri līdzīgi SIA «Tukuma ūdens», tikai par nedaudziem centiem atšķiras. Viss atkarīgs no apjoma, no patēriņa, bet parasti ūdens ir ap eiro. Tendence ir acīmredzama – ja par ūdeni ir jāmaksā, to taupa. Uzskatāms piemērs ir Slampes pagasts, kur, uzliekot ūdensskaitītājus, patēriņš jūtami samazinājās.
– Bet ja mājsaimniecības sāks ekonomēt, vai jums tas nebūs neizdevīgi?
– Protams, ka tas būs neizdevīgi, jo viss ir atkarīgs no apjomiem. Tādos Lanceniekos, Zentenē, Vienībā apjoms ir ļoti mazs. Ja ūdensapgādes saimniecība būtu vienkopus, tad tarifs, iespējams, būtu zemāks.
– Tad varbūt labāk, lai katrā vietā būtu sava saimniecība un tarifs?
– Noteikti nē, jo zems šis tarifs bija tikai tik ilgi, kamēr pašvaldības to dotēja; ja būtu jāsamaksā viss, tad jau pieminētās vietās tas būtu ļoti augsts.
– Izrēķinot, var secināt, ka uz ģimeni vidējais pieaugums būs ap 4 eiro mēnesī, kas gadā ir ap 50 eiro, un tas nav maz.
– Ja uzņēmējam izmaksās ir izmaiņas par 10%, kā tas šajā gadījumā, ir jāapstiprina jauns tarifs. Mēs šo tarifu ir esam noturējuši četrus gadus, bet tagad vairs nevaram. Lielākā problēma ir tā, ka mums ir šie daudzie tīkli atsevišķās vietās, kas rada lielas izmaksas – katrā vietā ir urbumi, attīrīšanas iekārtas, tīkli, atdzelžošanas stacijas utt.
– Vai arī tas, ka plānojat strādāt efektīvāk, nevar izlīdzināt tarifu, to nepaaugstinot?
– Nē, jo lauvas tiesu paņem pamatlīdzekļi. Slampē un Džūkstē par pusmiljonu eiro tika īstenots ūdenssaimniecības projekti, kurus par tirgus vērtējumu ieguldīja pamatkapitāla, taču nolietojums mums ir jārēķina.
– Vai tas, ka ūdenssaimniecība tiek sakārtota, neatsver šos ieguldījumus, jo zudumi būs mazāki?
– Protams, atsver, protams, zudumi šajās vietās būs mazāki, būs mazāk avāriju, bet amortizācija ir grāmatvedisks aprēķins, kurš atbilstoši normatīvajiem aktiem ir jārēķina. Mēs šo jautājumu uzdevām revidentam, un viņa atbilde bija, ka likums «Par grāmatvedību» ir spēkā visiem.
– Bet tad var gadīties, ka iecere ierīkot Vecmokās ūdensvadu jums var radīt ļoti lielas problēmas?
– Zināmā mērā – jā, jo šāds projekts nav izdevīgs, tāpēc tā realizācija ir atlikta.
– Jūs norādāt, ka pieaugs sakaru pakalpojumi…
– Pirmkārt, tāpēc, ka sakaru tarifs pieauga visiem operatoriem, otrkārt, mums ir līgums ar «Biti», taču ne visur ar šo tīklu var sazvanīt, tāpēc izmantojam arī LMT pakalpojumus. Un jaunajos projektos ir ieviests īsziņu devējs, kas arī tiek šajā sadaļā iekļauts.
– Vai Slampes ūdensapgādes pakalpojumu vienotā nolasīšanas sistēma ir tur iekļauta?
Nē, tā iekļauta apsaimniekošanā.
