Kur paliek mūsu nauda? MAF
- janvāra Vides un komunālo jautājumu komitejas sēdes darba kārtībā nebija neviena jautājuma, kura izskatīšana noslēgtos ar lēmuma pieņemšanu, taču bija arī trīs informatīvi jautājumi. Tie bija saistīti ar sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu savākšanu, ar šīs savākšanas izmaksām jeb tarifu un SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»». Tālākais risinājums šajos jautājumos lēmumu formātā gaidāms kādā no turpmākajām komiteju sēdēm.
Par noteikumiem lems februārī
Lai arī bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēma darbojas jau no 1. janvāra, un loģiski būtu, ja pašvaldība atbilstošos saistošos noteikumus būtu pieņēmusi laikus, taču arī janvāra komitejās tie netika skatīti. Kā informēja domes Audita un kontroles nodaļas vadītāja Inese Valtere, sākotnējais plāns tos nodot sabiedrības viedokļa noskaidrošanai jau šomēnes tomēr vēl nepiepildīsies: “Pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim bija jāpārskata saistošie noteikumi «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu», ieļaujot papildinājumus par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, bet secinājām, ka ir vairāki punkti, kas ir pretrunā ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Piemēram, šobrīd ir noteikta vienota atkritumu apsaimniekošanas zona ar Talsiem, kas nozīmē, ka arī šie noteikumi būtu jāsaskaņo ar Talsu novadu. Tāpat jāprecizē, cik bieži pārskata maksu par atkritumiem, jo šobrīd ir nesakritība starp to, kas noteikts noteikumos, un to, kā reāli tiek pieņemti lēmumi. Noteikumi paredz, ka maksu pārskata ne biežāk kā vienu reizi gadā, bet reāli tas notiek biežāk. Tāpēc strādājam kopā ar Talsu novadu, lai taptu vienoti noteikumi, kas būs gatavi līdz februāra sēdei.”
Citu pašvaldību pieredze
Par noteikumu papildināšanu ar sadaļu bioloģiski noārdāmo atkritumiem informēja pašvaldības vides speciālists Roberts Šiliņš, kurš tam izmantojis «Piejūras» iesniegtos materiālus, kā arī citu pašvaldību noteikumus: “Likums izvešanas biežumu nenosaka, tas jādara pašvaldībai, un šajā situācijā Talsos un Tukumā būtu jānosaka vienota kārtība. Esmu iekļāvis «Piejūras» norādīto, ka šos atkritumus izvedīs ziemā vienu reizi nedēļā, bet vasarā – divas reizes, taču šis izvešanas biežums var arī mainīties atbilstoši tam, ko lems deputāti. Ir, piemēram, vietas, kur tos izved ne retāk kā 72 stundās. Būtu labi, ja noteikumus februārī varētu apstiprināt, jo esam saņēmuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli, kurā prasīts, kad šie noteikumi tiks apstiprināti.” Deputāte Gunda Cīrule interesējās, kas notiks tajās mājās, kur iedzīvotājiem laukos ir mazdārziņi, līdz ar to no vienas puses ir mājas kopība, no otras – prasība par bioloģisko atkritumu nošķirošanu, no trešās – ka daļa iedzīvotāju tos kompostē mazdārziņos. R. Šiliņš skaidroja, ka šī kārtība attiecas uz pilsētām, nevis ciemiem, kur tiek veicināta kompostēšana. ”Taču, ja arī pilsētā rastos šādas situācijas, visdrīzāk, mājai būs vajadzīgs bioloģiskais konteiners un tādā gadījumā maksa visdrīzāk tiks dalīta uz visiem. Tomēr par šo jautājumu vēl būtu jādiskutē – vai ļaut par konteineru lemt mājas kopībai, jo – ja konteiners ir novietots, tad kādam par pakalpojumu ir jāmaksā,” tā R. Šiliņš.
Jāpiebilst, ka deputātiem nebija arī īstas skaidrības par to, kā uzskaitīs to bioloģisko atkritumu daudzumu, ko privātmājas būs noglabājušas kompostā, jo likums paredz šādu uzskaiti veikt, lai zinātu, cik daudz bioloģisko atkritumu ir apritē.
Komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis atzina, ka jautājumu arvien vēl esot vairāk nekā atbilžu, tāpēc arī turpmākajās komiteju sēdēs par tiem noteikti vēl nāksies diskutēt, jo arī iedzīvotāji vēlēsies vairāk skaidrības. Viņaprāt, reālos secinājumus varēs izdarīt tad, kad bioloģiskos atkritumus sāks savākt (Likums kā obligātu to nosaka no 2024. gada 1. janvāra! – Red.), jo tad arī atklāsies problēmas un, iespējams, būs jāpieņem vēl kādi lēmumi.
Bija aicinājums atvērt tirgu, bet…
Otrs informatīvais jautājums, par ko deputātus informēja izpilddirektors Ivars Liepiņš, bija saistīts ar uzņēmuma «Piejūra» sniegtajiem pakalpojumiem – proti, vai arī nākotnē pašvaldību veidotais uzņēmums vāks sadzīves atkritumus, vai šo darbu konkursa kārtībā uzticēs komercuzņēmumam. Lēmums par to deputātiem drīzumā būs jāpieņem, jo Tukuma novada pašvaldībai līgums ar «Piejūru» beidzas šī gada jūnijā, bet Talsiem – 2025. gadā… Lai arī jau septembrī deputāti bija lēmuši saglabāt pašvaldības līdzdalību «Piejūrā», viņi vienojās, ka vēl trīs mēnešus vērtēs, vai «Piejūra» arī turpmāk vāks sadzīves atkritumus, jo, kā skaidroja I. Liepiņš, uzņēmuma izvērtējumā bija saņemtas rekomendācijas no Konkurences padomes un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), kas aicināja pašvaldību rīkot iepirkumu sadzīves atkritumu savākšanai.
Atgādinām, ka šī gada augustā SIA «Civitta Latvija» iesniedza pašvaldībā «Piejūras» izvērtējumu, un, lai arī tajā tika norādīts, ka pašvaldības uzņēmums strādā atbilstoši saistošajiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem un nodrošina iedzīvotājiem svarīgus pakalpojumus, izvērtējuma izstrādātāji pieļāva, ka atsevišķas funkcijas, piemēram, atkritumu šķirošanu poligonā, varētu veikt arī citi tirgus dalībnieki, kā to jau tagad dara poligonā «Getliņi». Tāpat – lai arī tika norādīts, ka Talsu un Tukuma novadu pašvaldības ir tiesīgas nerīkot publisko iepirkumu par «Piejūras» sniegtajiem pakalpojumiem, kā to paredz Publisko iepirkumu likuma 4. pants, izvērtētāji iesaka Talsu un Tukuma novadu pašvaldībām izvērtēt iespēju organizēt publisko iepirkumu, lai izvēlētos nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju, tai skaitā, nosakot uzdevumu nodrošināt sadzīves atkritumu dalīto vākšanu, lai ievērotu normatīvo aktu izpildi, kā arī pēc iespējas efektīvi nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu.
Kāpēc nebūs konkursa?!
I. Liepiņš skaidroja, ka kopā ar Talsu pašvaldības speciālistiem tikušies gan ar privātajiem uzņēmumiem, gan LTRK un paši runājuši, kāds būtu labākais scenārijs: ”Ko esam secinājuši? Pirmkārt, sadzīves atkritumu apsaimniekošanā lielākoties strādā pašvaldību kapitālsabiedrības, kas pārvadā lielāko daļu sadzīves atkritumu, turklāt dara to attālākajos un mazāk apdzīvotajos rajonos, bet Pierīgā un citās blīvāk apdzīvotās vietās strādā divas privātās kompānijas. Līdz ar to mums ir jāsaprot, ka īstas konkurences arī šajā ziņā nav. Turklāt tā kā ir izveidots vienots Ziemeļkurzemes reģions, kurā ietilpst Kuldīga, Ventspils novads un Ventspils, sanāk tā, ka mūsu reģionā sadzīves atkritumus savāc tikai pašvaldību kapitālsabiedrības. Tāpēc ir ieteikums slēgt līgumu ar «Piejūru» uz trim gadiem, bet, izveidojoties vienotam sadzīves atkritumu apsaimniekošanas centram, visām pašvaldībām būtu jālemj, kāds šajā reģionā būtu labākais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas modelis.”
Konkurences padome gan bija ieteikusi pašvaldībām rīkot konkursu, kurā varētu piedalīties arī «Piejūra», bet I. Liepiņš skaidroja, ka šāds risinājums, viņaprāt, nav pareizs, turklāt šādi konkursi visbiežāk beidzas ar tiesvedību, jo privātie pakalpojumu sniedzēji norāda uz tām pozīcijām, kas pašvaldību uzņēmumos nav ietvertas kopējās izmaksās, un ka pašvaldības savus uzņēmumus daļēji subsidē. ”Tāpēc labāks risinājums, kādu izvēlas arī, piemēram, ZAAO Ziemeļkurzemē, kas deleģē šo funkciju savam pašvaldību veidotajam uzņēmumam,” tā I. Liepiņš.
Deputāts M. Limanskis vēl interesējās, vai ar trīs gadu līgumu uzņēmumam pietiks, ņemot vērā iesaistīšanos Eiropas Savienības projektos, kuros parasti tiek prasīti ilgāki līgumu termiņi? R. Šiliņš skaidroja, ka poligona apsaimniekošanu šis lēmums neskar, jo tas, neatkarīgi no tā, ko lemtu deputāti, paliktu «Piejūras» apsaimniekošanā. I. Liepiņš piebilda, ka ir jāskatās, cik rūpīgi «Piejūra» veic visas šīs funkcijas un cik kvalitatīvi sniedz pakalpojumus: “Tie mērķi, kas Latvijai ir uzlikti līdz 2030. gadam, kad noglabāt poligonā drīkstēs vien 10% atkritumu, nozīmē, ka tuvākajos trīs, četros gados «Piejūrā» investīcijās būs jāiegulda vēl ap 20 miljoniem eiro. Kopumā tas nozīmē, ka vislabākais risinājums ir šķirot atkritumus iespējami tuvāk to rašanās vietai, jo tad investīcijas ir iespējami mazākas.”
Rezumējot, M. Limanskis secināja, ka jau drīzumā ir jānonāk līdz līguma slēgšanai ar «Piejūru», lai tā var turpināt sniegt šo pakalpojumu Tukuma novadā.
Tarifs jūtami pieaugs
Un trešais informatīvais jautājums bija saistīts ar maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu savākšanu, kas varētu pieaugt no 1. marta vai no 1. aprīļa. I. Liepiņš skaidroja, ka «Piejūra» jau pagājušā gada novembrī sāka iesniegt dokumentus, lai varētu palielināt maksu par atkritumu savākšanu. Taču tā kā pamatojuma sadaļa nebija pietiekoša un abām pašvaldībām bija precizējuši jautājumi, maksas pieauguma termiņu kapitāldaļu turētāji no 1. februāra pārcēla uz 1. martu. I. Liepiņš: ”Ceru, ka tad, kad darbu sāks otrs valdes loceklis, mēs šos administratīvos un finanšu jautājumus spēsim sakārtot ātrāk, jo patlaban nespējam saņemt atbildes uz jautājumiem un arī aprēķinus tik ātri, kā mums gribētos. Jebkurā gadījumā šomēnes kopā ar «Piejūru» darbu pie tarifa turpināsim, taču jau tagad ir zināms, ka pieaugums būs būtisks. Precīzus aprēķinus uzņēmums prezentēs, bet plānotais tarifs varētu būt 33,60 eiro par kubikmetru (šobrīd tarifs ar PVN ir 28,11 eiro/m³). Maksa par bioloģiskajiem atkritumiem būtu 60% no šīs summas.”
Tā kā deputātiem bija pieejami detalizētāki aprēķini, deputāte G. Cīrule interesējās, kāpēc ir tik liels pieaugums atalgojuma sadaļā. Domes Audita un kontroles nodaļas vadītāja I. Valtere skaidroja, ka uzņēmums piesaista papildu darbiniekus, tāpēc arī pieaug atalgojumam paredzētās izmaksas. Vēl esot arī paredzēts atalgojuma pieaugums zemākas kategorijas darbiniekiem.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
