Efektīva psoriāzes ārstēšana – no ziedēm līdz bioloģiskiem medikamentiem
Autobusā blakus apsēžas cilvēks, kam bieži jākasa galva un pleci nobiruši blaugznām. Lietišķas tikšanās laikā sarokojamies ar partneri, kam plaukstas virspusē redzami sārti izsitumi. Šīs pazīmes neliecina par citiem bīstamu, lipīgu infekciju, bet gan par psoriāzi jeb zvīņēdi – dažādās formās sastopamu ādas slimību, kas nereti ir organisma disbalansa zīme. Un, kā izrādās, šobrīd ar to visnotaļ ērti palīdz sadzīvot mūsdienu ārstēšanas metodes.
Psoriāzes iemeslus, veidus, simptomus un terapiju «Neatkarīgajām Tukuma Ziņām» atklāj sertificēta dermatoveneroloģe Valentīna Rožnova, Veselības centru apvienības un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste.
– Kas ir psoriāze jeb zvīņēde un kādi ir slimības iemesli?
– Psoriāze jeb zvīņēde ir bieži sastopama, iekaisīga ādas slimība. Pretēji sabiedrībā pastāvošam stereotipam, psoriāze nav infekcijas slimība, tāpēc tā noteikti nav lipīga citiem cilvēkiem, kas atrodas ciešā kontaktā ar psoriāzes pacientu. Tāpat kā citu ar imunitāti saistītu problēmu gadījumā, arī psoriāzes attīstībai joprojām nav atrasts viens noteikts iemesls. Mediķi vien pieņem, ka psoriāze ir multifaktoriāla slimība, proti, tā attīstās dažādu cilvēka organisma imunitātes, ģenētisko, kā arī apkārtējās vides faktoru mijiedarbības rezultātā.
– Kādās pacientu grupās psoriāzi novēro biežāk?
– Psoriāze biežāk izpaužas pieaugušo vecumā, bet var attīstīties arī bērniem un pusaudžiem. Pētījumos novēro divus vecuma intervālus, kad psoriāze attīstās visbiežāk – no 30 līdz 39 gadu un no 50 līdz 69 gadu vecumam. Psoriāze vienlīdz bieži konstatējama abu dzimumu pārstāvjiem.
– Kādi ir psoriāzes jeb zvīņēdes veidi un simptomi?
– Psoriāze tiek iedalīta vairākos veidos, atkarībā no izsitumu rakstura un bojājuma lokalizācijas vietas. Pēc izsitumu rakstura psoriāze tiek iedalīta hroniskajā plātnīšu psoriāzē, pilienveida psoriāzē, pustulārajā un eritrodermiskajā psoriāzē. Atkarībā no psoriāzes izraisītā bojājuma lokalizācijas izdala inverso jeb kroku psoriāzi, plaukstu un pēdu psoriāzi un nagu psoriāzi. Kā atsevišķu slimības veidu var pieminēt psoriātisko artrītu, jo šajā gadījumā slimība skar locītavas un var noritēt ar vai bez ādas bojājuma pazīmēm.
Hroniskā plātnīšu psoriāze jeb tā saukā klasiskā psoriāze ir biežāk sastopamais veids, kas plaši zināms sabiedrībā. Tā izpaužas ar piepaceltu laškrāsas, sausu ķermeņa ādas laukumu attīstību, kas parasti klāti ar sudrabaini baltām zvīņām. Izsitumi biežāk attīstās galvas matainās daļas, elkoņu un ceļu locītavu, kā arī muguras ādā.
Pilienveida psoriāze var veidoties pēc nesen pārslimotas streptokoku infekcijas, no tām biežākā ir faringīts jeb rīkles iekaisums. Tā biežāk novērota bērniem un jauniešiem. Izsitumi skar rumpja ādu un atgādina mazāka diametra klasiskās psoriāzes bojājumus. Slimībai progresējot, šis psoriāzes veids var pāriet klasiskajā saslimšanas formā.
Pustulārā psoriāze var skart visu ķermeņa ādu – to dēvē par ģeneralizētu, vai tikai plaukstas un pēdas – tā ir lokalizēta forma. Ģeneralizēta jeb plaši izplatījusies slimība var būt dzīvību apdraudoša, noritēt ar drudzi un izmaiņām asins analīzēs. Šai psoriāzes formai raksturīgie izsitumi ir strutu pūslīši, kas var saplūst kopā, veidojot plašus ādas bojājumus.
Eritrodermiskā psoriāze izpaužas ar ķermeņa ādas apsārtumu un lobīšanos, kas skar vairāk nekā 75% no ķermeņa virsmas laukuma. Šie pacienti ir pakļauti lielākam infekciju un skābju-sārmu līdzsvara traucējumu riskam. Šī slimības forma var pat apdraudēt dzīvību, proti, kad skarti plaši ādas laukumi, cilvēks caur iekaisumu zaudē elektrolītus, skābes, sārmus, un tam var pievienoties infekcijas.
Kroku psoriāze skar cirkšņu, padušu, starpenes un zemkrūšu ādu. Izsitumi var mitrot. Šo psoriāzes veidu var bieži sajaukt ar bakteriālu vai sēnīšu infekciju.
Plaukstu un pēdu psoriāze izpaužas ar plaukstu un pēdu ādas apsārtumu, zvīņošanos. Nereti pievienojas sāpīgas plaisas, kas samazina pacienta dzīves kvalitāti. Šī psoriāzes forma bieži norisinās kopā ar nagu psoriāzi.
Nagu psoriāze var skart plaukstu un pēdu pirkstu nagus. Biežākās izpausmes ir naga plātnītes krāsas maiņa, kā arī sīku iedobīšu veidošanās naga plātnītes virsmā, ko sauc par «uzpirksteņa» fenomenu. Retāk novēro naga plātnītes atdalīšanos no naga gultnes. Nagu izmaiņas var būt vienīgā psoriāzes izpausme, proti, pacienta āda būs pilnīgi tīra.
Psoriātiskais artrīts attīstās trešdaļai psoriāzes pacientu. Slimība izpaužas ar locītavu pietūkumu, stīvumu un sāpēm. 15% psoriāzes pacientu sākumā attīstās locītavu slimība un tikai tad parādās simptomi uz ādas. Psoriātiskais artrīts var skart jebkuras skeleta locītavas, bet biežāk attīstās plaukstu pirkstos, mugurkaulā un lielajās locītavās – ceļos un gūžās. Mēdz gadīties, ka pacientiem ir tikai psoriātiskais artrīts, bet āda ir tīra.
– Kādas ir psoriāzes ārstēšanas metodes?
– Psoriāze nav pilnībā izārstējama slimība, bet ar individuāli pielāgotu psoriāzes ārstēšanas plānu var panākt būtisku slimības simptomu samazināšanos un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Ar mūsdienu medikamentiem psoriāzes ārstēšanā par sasniedzamiem mērķiem uzskatāma tīra vai gandrīz tīra āda.
Ārstēšanas metodes izvēle ir atkarīga no psoriāzes veida, smaguma un gaitas novērtēšanas, kuru dermatologs izdara vizītes laikā, izmantojot starptautiski pieņemtās vērtējuma skalas. Pielāgojot terapiju, ņem vērā arī paša pacienta vēlmes un citus cilvēkam svarīgus sociālos un dzīves aspektus. Terapijas mērķu sasniegšana vienmēr ir pacienta un ārsta komandas darbs, kur ārkārtīgi svarīga ir pacienta līdzestība jeb apzinīgums, ievērojot speciālista rekomendācijas par medikamentu pareizu lietošanu, regulāru ārsta apmeklēšanu, izpratne par terapijas nozīmi un sekām, kas var rasties, pārtraucot ārstēšanu, darot to nesistemātiski vai patvaļīgi koriģējot devas un terapijas plānu.
Psoriāzes terapijā biežāk pielieto dažādu ārstēšanas metožu kombināciju, proti, ādas kopšanu, ārīgi lietojamus medikamentus dažādās formās – krēmus, ziedes, gēlus, šķīdumus, putas utt., fototerapiju jeb ultravioletā starojuma terapiju, iekšķīgi lietojamus medikamentus un medikamentu injekcijas.
Jaunākie medikamenti psoriāzes ārstēšanai ir tā dēvētie bioloģiskie medikamenti, kuru mērķis ir mainīt pārlieku aktīvu vai nepareizi noritošu imūnsistēmas reakciju, kas piedalās psoriāzes attīstības mehānismā. Šiem medikamentiem piemīt augsta efektivitāte. Latvijā bioloģiskā terapija tiek piešķirta pēc dermatologu konsīlija lēmuma, ja tiek izpildīta virkne nosacījumu pirms ārstēšanas sākšanas. Jāizpilda gan specifiskas analīzes un instrumentālas izmeklēšanas metodes, gan arī jāsaņem pierādījumi, ka līdzšinējā psoriāzes terapija nav bijusi efektīva, vai arī citu medikamentu lietošana nav vēlama noteiktu apsvērumu dēļ.
– Kura psoriāzes terapija jūsu praksē ir bijusi efektīvākā?
– Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Pie augstas pacienta līdzestības un motivācijas jebkura izvēlētā terapijas metode var sniegt pozitīvu rezultātu. Darbā bieži sastopos ar stereotipu, ka psoriāzi var efektīvi ārstēt tikai ar iekšķīgi lietojamiem medikamentiem vai medikamentu injekcijām, bet praksē redzu, ka pat pie plaši izplatītas slimības bieži vien labu efektu var panākt ar ādas kopšanas rekomendāciju ievērošanu, dzīvesveida korekciju un atbilstoši lietojamo ārīgo medikamentu kombināciju. Ir noteiktas psoriāzes formas, piemēram, nagu psoriāze, pustulārā psoriāze, kas grūtāk padodas ārīgai terapijai, tāpēc priekšroka ir sistēmiski lietojamiem medikamentiem.
– Kas pacientam jāievēro, lai sadzīvotu ar psoriāzi ikdienā?
– Daudziem psoriāzes pacientiem ir raksturīgs tā sauktais Kebnera fenomens, kas izpaužas ar psoriāzes izsitumu parādīšanos ādas traumatizācijas vietās. Tieši tāpēc pacientiem ar psoriāzi rekomendējam pēc iespējas izvairīties no ādas traumatizācijas, kā arī brīdinām, ka psoriāzes izsitumi var parādīties ādas tetovējumu un pīrsingu vietās.
Ikdienā psoriāzes pacientiem ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pēc iespējas augstāku dzīves kvalitāti, jo bieži vien izsitumi ir niezoši vai izteiktas ādas zvīņošanās dēļ pacientam nākas sadzīvot ar ādas zvīņām uz matiem, apģērba, mājas un darba vidē. Šo iemeslu dēļ dermatologs vienmēr apmāca pacientu par pareizu ķermeņa ādas kopšanu ikdienā, tai skaitā saudzīgu ādas mazgāšanu un mitrināšanu, izmantojot emolientus jeb ādu mitrinošas un mīkstinošas vielas.
– Kā psoriāzes simptomus ietekmē pacienta dzīvesstils – pārtika, dienas režīms, darba ritms, kaitīgi ieradumi, kustības, stress utt.?
– Tā kā psoriāze ir multifaktoriāla slimība, tās attīstība ir atkarīga no ģenētisko, imunoloģisko, iekšējās un ārējās vides faktoru mijiedarbības. Par riska faktoriem psoriāzes attīstībai uzskatāma smēķēšana, aptaukošanās un alkohola lietošana. Pašlaik aktīvi tiek pētīta arī stresa un samazināta D vitamīna līmeņa ietekme uz slimības gaitu. Pacientiem ar aptaukošanos, ja ĶMI ir vienāds vai lielāks par 25, rekomendēta svara samazināšanas stratēģija. Pacientiem ar glutēna nepanesamību ir jāpieturas pie bezglutēna diētas. Pagaidām trūkst pētījumu rezultātu par bioloģiski aktīvo pārtikas piedevu un vitamīnu lietošanas nepieciešamību psoriāzes pacientiem, bet tiek pētīta Vidusjūras diētas iespējamā pozitīvā ietekme uz slimības gaitu.
Kopumā pacientiem ar psoriāzi rekomendētas dzīvesveida modifikācijas:
1) ieteicams mazināt garīgo un fizisko pārpūli;
2) tiek ieteikts mainīt mazkustīgu dzīvesveidu, ievērojot regulāru ikdienas kustību režīmu;
3) nosaka ārstēt hroniskās slimības un infekcijas perēkļus, piemēram, salabot zobus;
4) ieteicams atmest smēķēšanu un samazināt vai pilnībā izslēgt alkohola lietošanu.
– Kāda ir psoriāzes diagnostikas precizitāte? Vai to sākumā var noturēt par citu ādas slimību?
– Diagnozi nosaka, vadoties pēc starptautiski pieņemtajiem kritērijiem. Psoriāze tiek uzskatīta par klīnisku diagnozi, proti, šīs slimības diagnosticēšanu var veikt ārsts vizītes laikā, izvērtējot slimības izpausmes bez citiem specifiskiem testiem. Arī citu specialitāšu ārsti bieži spēj diagnosticēt klasisko psoriāzes formu, bet dažreiz arī pieredzējušam dermatologam sagādā grūtības klīniski diagnosticēt retākas formas, jo tās var līdzināties citām ādas slimībām. Šādos gadījumos palīgā nāk mana iemīļotā diagnostikas metode – ādas biopsija. Ādas biopsijas procesā no izsitumu skartā ādas laukuma, pielietojot lokālo anestēziju, tiek izgriezts mazs ādas paraugs, ko nosūta uz patoloģijas laboratoriju, kur ārsts-patologs ar mikroskopu audu un šūnu struktūru līmenī izvērtē noteiktām slimībām raksturīgās pakāpes un sniedz savu slēdzienu.
Dažu psoriāzes veidu izraisītiem ādas izsitumiem piemīt īpašas dermatoskopiskas pazīmes – ārsts-dermatologs ar speciālu instrumentu zem vairākkārtīga palielinājuma izvērtē ādas struktūras, kas arī ļauj noteikt psoriāzes diagnozi. Jāmin arī, ka diagnostiku var apgrūtināt dažādu ādas slimību kombinācija – piemēram, nagu psoriāzes gadījumā naga plātnīti vienlaikus var bojāt gan pati slimība, gan sēnīšu infekcija. Šajā gadījumā labāka terapijas efekta sasniegšanai abas slimības jāārstē vienlaikus. Psoriātiskā artrīta diagnosticēšanai vajadzīgi dažādi instrumentāli izmeklējumi.
– Vai psoriāzi veicina citas slimības?
– Klīniskajos pētījumos noskaidrots, ka viens no faktoriem, kas var veicināt psoriāzes attīstību, ir aptaukošanās, proti, ja pacienta ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir lielāks vai vienāds ar 30. Šis fenomens ir skaidrojams ar to, ka aptaukošanās gadījumā taukaudi pastiprināti ražo noteiktas iekaisuma daļiņas jeb molekulas, kas var būt iesaistītas psoriāzes veidošanās mehānismā. Savukārt pilienveida psoriāze var attīstīties pēc streptokoku infekcijas pārslimošanas ar faringītu jeb rīkles iekaisumu, piemēram, kā angīna. Psoriāzes paasinājumu var veicināt dažādas bakteriālas un vīrusu infekcijas, tai skaitā HIV.
– Vai pati psoriāze var radīt citas saslimšanas?
– Jā, psoriāze var veicināt citu slimību attīstību. Un šo slimību saraksts ir diezgan plašs – tas var būt: psoriātiskais artrīts, sirds un asinsvadu slimības, citas autoimūnas slimības, plaušu slimības, aknu aptaukošanās, miega apnoja, skeleta sistēmas slimības, parkinsonisms migrēna. Psoriāze veicina arī depresijas un citu psihiatrisko saslimšanu attīstību. Klīniskajos pētījumos pacientiem ar psoriāzi pierādīts augstāks onkoloģisko saslimšanu risks, kas var būt saistīts ar imūnnomācošu medikamentu lietošanu psoriāzes ārstēšanai, kā arī slimības izraisīto organisma hroniska iekaisuma statusu.
Ir notikuši vairāki pētījumi, lai izzinātu, vai psoriāzes pacientiem ir paaugstināts ādas onkoloģisko saslimšanu risks. Līdz šim šāda saistība nav pierādītā, bet risku var paaugstināt noteikta veida fototerapijas jeb gaismas terapijas pielietošana psoriāzes ārstēšanai.
– Vai valsts kompensē medikamentus psoriāzes ārstēšanai?
– Valsts kompensē gan ārīgi lietojamos medikamentus, ja tos izraksta dermatologs vai ģimenes ārsts, gan arī iekšķīgi lietojamos medikamentus tablešu un injekciju veidā. Ja dermatologu konsīlijs piešķir, pacientam līdz mūža beigām apmaksā arī bioloģiskos medikamentus.
– Jūsuprāt, kā pārliecināt sabiedrību, kā arī pašus pacientus, ka ar psoriāzi var sadzīvot un tā nekādā ziņā nav bīstama apkārtējiem?
– Daļā sabiedrības ir zināma slimības stigmatizācija, tie spriests, ka tā ir kaut kas lipīgs. Ir pacienti, kas tāpēc lūdz izrakstīt zīmi, ka viņi drīkst apmeklēt baseinu, sporta zāli, frizieri u.c. Tās ir nezināšanas sekas. Tāpēc labākais veids, ka šādas problēmas mazināt, ir gūt vairāk informācijas. Savukārt pašam pacientam galvenais nosacījums ir viņa līdzestība – vēlme un apņēmība ārstēties. Un te vēlreiz jāuzsver, ja cilvēks izpilda visas rekomendācijas, nāk konsultēties pie ārsta, mēs katram varam atrast individuāli labāko risinājumu. Var sasniegt izcilus rezultātus arī tikai ar ziedēm, ja ievēro ārsta ieteikto. Svarīgākais – pacientam jābūt augsti motivētam un jāsadarbojas ar ārstu!
Pacientu pieredzes stāsti
Ir varianti!
Jānis G.:
– Mana pieredze ar psoriāzi ilgst septiņus gadus. Simptomi sākās ar maziem sausiem pleķīšiem uz ādas. Smērēju krēmus, bet tie nepazuda. Tad tos ignorēju, jo netraucēja. Kad pleķīšu kļuva vairāk – tie bija uz vēdera, rokām un sejas, ārsts uzstādīja diagnozi. Sākotnējā ārstēšana bija nosacīta, sākumā barojošie krēmi, pēc tam steroīdu krēmi, kas palīdzēja, bet – neilgi. Tas tāpēc, ka psoriāze ātri adaptējas, tā progresēja. Man kā vīrietim varbūt bija vieglāk ar to sadzīvot, jo ādas bojājumi uz rokām neasiņoja un nesāpēja, drīzāk tas bija tāds kosmētisks defekts. Uz ķermeņa plankumi bija nopietnāki. Vilku kreklu ar garām piedurknēm. Vistraucējošākā psoriāze bija galvā – nieze visu laiku, kad pabužina matus, izkrīt mākonis ar baltām ādas plēksnītēm, kas līdzinās blaugznām, tās noklāj plecus. Tas ir apgrūtinoši – visu laiku niez, jātīra drēbes. Krēmi bija eļļaini, tie jālieto uz rokām, kājām, vēdera, muguras, galvas. Tas smērē drēbes un gultasveļu, turklāt smērēšana aizņem daudz laika. Turklāt speciālie krēmi, dušas želejas un šampūni ir dārgi. Kaitinošs process! Tas tikai bojā pašsajūtu, ja īsti nepalīdz. Šī slimība ietekmē dzīvi un attiecības, jo ārstēšana īsti nedarbojās.
Tad atradu ārstu, kas pateica par bioloģiskajiem medikamentiem. Tos nav viegli saņemt, jo pirms tam jāiziet noteikts ārstēšanas saraksts, lai pārbaudītu, vai tas palīdz. Katru mēnesī atrādījos ārstam, katru dienu gāju uz speciālu solāriju, testēju dažādas zāļu versijas – nekas nepalīdzēja. Gada laikā sasniedzu kritisko robežu, un mani pieteica konsīlijam, izgāju visas pārbaudes – sonogrāfiju, plaušu rentgenu, analīzes utt. Kad viss bija savākts, konsīlijs apstiprināja maģiskās injekcijas – bioloģiskos medikamentus. Līdz ar tām mēneša laikā pazuda visi simptomi – galvas nieze, plankumi uz ādas, nepatīkamās sajūtas. Tagad palikuši daži pleķīši, bet tie nerada diskomfortu. Tagad, redzot sporta zālē cilvēkus, kam ir psoriāze un kas mokās ar krēmiem, gribas pieiet un pateikt – ir variants! Man ir milzīgs gandarījums un atvieglojums.
Psoriāzei svarīgs arī dzīvesveids – es nesmēķēju, esmu sportisks, kaut arī darba ritms rada zināmu stresu. Viena no metodēm ir psiholoģiskā ārstēšana, lai veidotu psihoemocionālo līdzsvaru. Apmeklēju arī psihoterapeitu, kas ir viens no iespējamo cēloņu mazināšanas veidiem, bet tas nav ātrs risinājums, un pie progresējošas psoriāzes noteikti kombinējams ar medikamentiem. Brīvdienas un atvaļinājumi siltajās zemes palīdz mazināt simptomus, jo ir daudz saules un maz stresa. Fiziskās aktivitātes, veselīga pārtika, pareizs miega režīms palīdz uzlabot veselību ikdienā.
Psoriāze beidzās līdz ar neveiksmīgo laulību
Agita:
– Psoriāze mani pārsteidza gandrīz 40 gadu vecumā, kad strauji veidoju karjeru, bet netiku galā ar mātes pienākumiem ģimenē. Tāpēc nemitīgi nervozēju, mēģinot visu padarīt iespējami labi vai rast kādu risinājumu un kompromisu. Gan man pašai, gan kolēģiem sākumā galvas nieze un īsajā matu griezumā sadīgušās plēksnītes, no kurām bira blaugznas, radīja neizpratni un bažas, taču uzradās paziņa, kas ar psoriāzi sadzīvoja jau vairākus gadus. Ar dermatologa ieteikumiem sāku ārstēšanos. Tā gan sākumā nevedās sevišķi efektīvi. Lai eļļainie smērējamie preparāti tiktu galā ar zvīņām pārklāto galvu, noskuvu matus un sāku valkāt smalkas šalles un lakatus, par ko izpelnījos stila ievērotāju komplimentus. Sāku regulāri sauļot galvu, vasarā dodoties garās pastaigās un velosipēda izbraucienos. Kad pēc vairākiem mēnešiem uz atkal maigās, tīrās galvas ādas sāka dīgt jaunu matu ezītis, nopriecājos par savu klasiski gareno galvas formu, kas atgādināja efektīgo īru dziedātāju Šineidu O’Konoru. Vēl pēc pusgada iepriecināju iemīļoto frizierīti, atgriežoties pastāvīgo klientu pulkā. Dažos nākamajos gados ik pa laikam ziemā pāris vietās uz galvas ādas atkal parādījās iekaisuši plankumiņi, bet ar tiem tika galā speciālais šampūns… Psoriāzes simptomi beidzās, kad pārtraucu neveiksmīgo laulību un pārstāju nervozēt par darba un personiskās dzīves apvienošanu. Joprojām ievēroju veselīgu ēšanas un kustību ritmu, īpaši vasarā pavadot iespējami daudz laika brīvā dabā.
Līdzīgi kā ar citām autoimūnām slimībām, psoriāzes pacientam svarīgi atrast ārstu, ar kuru var apspriest gan ārstēšanu, gan dzīvesveida sakārtošanu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Mūsu veselība” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
