Kur paliek mūsu nauda MAF
Novada domes sēdē
Par plāniem un īpašumiem
Sēdi, kā tas ierasts, sāka ar mēneša jubilāru sumināšanu, kā arī deputātiem klātienē bija iespēja izvaicāt jauno Tukuma pašvaldības policijas priekšnieku Jāni Lindbergu, kas darbā stājās pirms mēneša – 29. jūlijā. Deputāti interesējās gan par to, kas līdz šim paveikts, gan par tuvākajiem plāniem. Un jaunais priekšnieks skaidroja, ka, pirmkārt, ir iepazīts un uzklausīts kolektīvs, otrkārt, sakārtotas digitālās lietas, kur palīdzējuši pašvaldības IT speciālisti. Treškārt, aktīvi strādāts ar iestādes budžetu. Tāpat J. Lindbergs atzina, ka ir jau notikušas izmaiņas personāla sastāvā, un tiekot arī izvērtētas strukturālās pārmaiņas kopumā – šis nu ir jautājums jeb darbs perspektīvā.
Kā sadalīs mežu naudu?
Sēdē deputāti veica arī vairākas izmaiņas pašvaldības plānošanas dokumentos. Piemēram, attīstības plānā. Tajā iegrozīja summas tiem darbiem, kur izmaksas jau zināmas, kā arī sarakstā iekļāva meliorācijas sistēmas izbūvi pie Pauzera pļavām, kas, kā esam vēstījuši, paredzēta lietus ūdeņu aizvadīšanai. Tie bojā arī dzelzceļa sliedes.
Izdoti arī jauni noteikumi, kas regulē, kā tiek apsaimniekoti pašvaldības mežu resursus. Kā skaidroja priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers, tie regulē, piemēram, kā tiek organizētas izsoles un, kas ne mazāk svarīgi, – kur pēc tam iegūtie līdzekļi nonāk. Noteikumi nosaka, ka 50% tiek pagastu pārvaldei, kur šis darījums notiek, novada domei – 30%, un šie līdzekļi tikšot novirzīti attīstības projektiem, 20% – tiks atvēlēti pašvaldības mežu fondam. Tas pēdējais, skaidroja priekšsēdētājs Gundars Važa, ļaus iegūt līdzekļus šī resursa apsaimniekošanai, tai skaitā mežu atjaunošanai jeb stādīšanai. Taču vēl jau lūkos, kā un vai sistēma darbosies, vienlaikus paredzot, ka iegūto līdzekļu sadalījuma proporcija vēl var arī mainīties. Jāpiebilst, ka par to atbildīgā būs domes Komunālā nodaļa un, konkrētāk, tās vides speciālists.
Diskusijas ar institūcijām – vēl priekšā
Beidzot līdz apstiprināšanai nonākusi novada teritorijas plānojuma 1. redakcija, kam jau noslēgusies arī publiskās apspriešanas fāze. Kā skaidroja deputāts un Tautsaimniecības, teritoriālās attīstības komitejas vadītājs Normunds Rečs, norādītājā termiņā saņemti 119 iesniegumi un ierosinājumi, kā arī 29 atzinumi no dažādām institūcijām, kas nepieciešami plāna apstiprināšanai. No tiem pozitīvi un bez iebildēm ir bijuši gan tikai 13 un, acīmredzot, diskusijas par dažiem vēl turpināsies, pirms apspriešanai nodos plāna 2. redakciju. Kā piebilda G. Važa, piemēram, nav panākta vienošanās dažādos jautājumos ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tikšanās, kas vēl priekšā, – ar Vides dienestu, kā arī būs sarunas ar ministrijām. Priekšsēdētājs uzsvēra, ka, viņaprāt, izpildot prasības, piemēram, piekrastes attīstība tiekot teju pilnībā paralizēta. Papildu prasības esot gan mazajām attīrīšanas iekārtām, gan mazajiem ražotājiem, piemēram, zivju žāvētājiem. Iebildumi esot arī par blīvāku apbūvi noteiktās zonās, kur jaunais plānojums teorētiski to šobrīd pieļautu un tamlīdzīgi. “Viegli nebūs!” uzsvēra G. Važa, atgādinot, ka Tukums šajā ziņā tāpat ir pirmrindnieki, jo citas piekrastes pašvaldības cīnās vēl ar teritorijas vecajām redakcijām – dažai ir pat septiņas redakcijas!
Apstiprina pašvaldības konkursa rezultātus
Kopumā konkursam «Radi Tukuma novadam 2024», kas būtībā paredz atbalstu maziem uzņēmumiem, tika iesniegtas 14 ieceres, no kurām atbalstu guvušas 10, kam novirzīti 28 877,71 eiro. Tā šajā gadā atbalstu saņēmuši un deputāti ar balsojumu sēdē to apstiprināja: SIA «Cerannic» projekts «Porcelāna studija Cerannic»; Sindija Kundziņa, lai varētu iegādāties mobilu saldējuma ražošanas iekārtu un dažādot uzņēmuma pakalpojumu «Piena ceļš»; Kristīne Matiļeviča – niedru mulčas ražošanai; Inta Savicka – keramikas apdedzināšanas krāsnij; Sandris Valdmanis, lai organizētu meistarklases «Dižpīlādžos»; Oskars Upenieks – «Camo Airsoft» spēles uzlabojumiem;
SIA «Beyond UX» – RAW fotostudijas aprīkojuma papildināšana un cikloramas izbūvei; Pauls Pāvils Zvanītājs – elektriskās keramikas apdedzināšanas krāsns iegādei; Liene Grosa – Montesori studijai Kandavā; kā arī SIA «Svinam kopā» – svinību un pasākumu telpas izveidei.
Par apkuri un Zemītes veco skolu
Konkrētāk tika spriests par tarifu apkurei Kandavas tautas namā. Kā skaidrots uzņēmuma «Kandavas komunālie pakalpojumi» iesniegumā, apkures materiāls ir kļuvis lētāks, līdz ar to – arī pats tarifs, proti, 21,4 eiro par megavatstundu.
Vēl viens jautājums, kur tika skarts tieši Zemītes pagasts – atkārtoti mēģinās izsolīt īpašumu «Kaļķu krogs», kas ir 3,68 hektāri zemes ar četrām neapdzīvojamām būvēm. Būtībā tas ir agrākās skolas komplekss, ko vēl jūnijā izsolīja, sākumcenu nosakot 11 500 eiro apmērā. Savukārt tā brīža Kandavas novada domes uzdevumā vērtējums īpašumam bijis pasūtīts vēl iepriekš – 2021. gadā. Pirmā izsole gan bija neveiksmīga, un nu deputāti apstiprināja noteikumus un virzīja īpašumu otrreizējai izsolīšanai.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
