Zemkopības ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā». Tie paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm. Grozījumus paredzēts apstiprināt Ministru kabineta sēdē 18. decembrī.
100 kailcirtes Latvijai
Iniciatīva «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» tapusi Zemes draugu projekta «Ilgtspējas skola» ietvaros. Tajā brīvprātīgie un dažādas sabiedriskās organizācijas, tai skaitā Pasaules dabas fonds, Latvijas dabas fonds, Latvijas ārstu biedrība, Latvijas ornitologu biedrība, Vides aizsardzības klubs un nu jau arī 4295 privātpersonas (Parakstu un iebildumu vākšana turpinās. – Red.), kas parakstījušas petīciju, aicina valdību 18. decembrī nepieņemt grozījumus noteikumos «Par koku ciršanu mežā». Iniciatīvas īstenotāji iebilst pret grozījumiem, jo uzskata, ka tie palielinās mežistrādes intensitāti Latvijā un negatīvi ietekmēs dabas daudzveidību. Kailciršu atļaušana piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, var radīt augsnes erozijas risku, samazināt nekustamo īpašumu vērtību piekrastē, negatīvi ietekmēt piekrastes tūrisma industriju. Cērtot kailcirtes piekrastē, uz vairākiem gadu desmitiem tiks iznīcināti mellenāji un sēņu vietas, noplicināta piekrastes ainava kopumā. Savukārt ciršanas caurmēra samazināšana un arvien jaunāku koku ciršana visā valstī samazinās veco mežu platības.
Par akciju – melnais čiekurs
Kā ziņo aģentūra LETA, 1. decembrī Latvijas meža īpašnieku biedrība (LMĪB) nodibinājusi un pasniegusi balvu «Melnais čiekurs» kampaņas «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» organizatoriem. LMĪB aģentūrai norādīja, ka balva piešķirta “Par cinisku un neētisku attieksmi pret Latvijas zemes īpašniekiem, par emigrācijas veicināšanu, par meža vērtības graušanu un meža pūdēšanas atbalstīšanu, par tautsaimniecības attīstības bremzēšanu, par “zaļo teroru” un Latvijas simtgades nomelnošanu”. “Melno čiekuru” ir dibinājušas 11 meža īpašnieku nevalstiskās organizācijas: LMĪB, Kurzemes MĪA, Kuldīgas MĪA, MĪA «Bārbele», MĪB «Meža konsultants», Rūjienas MĪB, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Mežsaimnieks», Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs, biedrība «Vidzemes augstienes meži», MĪB «Krāslava» un MĪA «Madona».
