Gatavojoties pārcelties
Nu, piemēram, jau vairākkārt vēstīts, ka tuvojas termiņš, kad beigsies pašvaldības un SIA «Amatnieks» līguma termiņš par sociālajiem dzīvokļiem ēkā Aviācijas ielā 3, kur līdz šim tie tikuši nomāti. Iepriekš tika skaidrots, ka par tālāko sadarbības formu vēl diskutēs, taču paralēli konkrēto dzīvokļu iemītniekiem tiek piedāvāts pārcelties. Tā šomēnes panākta vienošanās ar piecu dzīvokļu īrniekiem, kas piekrituši no Jauntukuma pārcelties uz pilsētās centru. Atsevišķos gadījumos, kā tika skaidrots, gan, ļoti iespējams, ar pārcelšanos būs arī jāpalīdz.
Vēl vienā gadījumā kāds līdzšinējais sociālās aprūpes centra «Rauda» iemītnieks izteicis vēlēšanos īrēt dzīvokli pilsētā. Te savukārt, skaidroja Tukuma sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve, ļoti iespējams, būs jādomā arī vēl par asistenta pakalpojumu. Bet vēl viens iesniegums nācis no Smārdes pagasta, kur iedzīvotājs, kam piešķirts sociālais dzīvoklis Milzkalnē, lūdzis iespēju veikt maiņu un īrēt dzīvokli Smārdē, kas, pirmkārt, jau izmēros mazāks. Savukārt pašvaldības dzīvoklim Milzkalnē turpmāk varētu tikt mainīts statuss – no sociālā tas varētu kļūt par dzīvokli speciālistam.
Lūgums kā uzticēšanās
Komitejā bija vēl vairāki mājokļu jautājumi, taču vispirms tika skatīts, piemēram, deleģēšanas līgums ar SIA «Tukuma slimnīca», jo līdzšinējais noslēdzas aprīlī. Kā skaidroja pašvaldības juriste, kas specializējas kapitālsabiedrību jautājumos, neskaitot konkrētās funkcijas, kas tiek uzticētas slimnīcai, līgumā atrunāta arī, piemēram, kārtībā, kā slimnīcas vadība atskaitās. Tāpat, ņemot vērā deputātu iepriekš izteiktos ierosinājumus, pārskatīts līgumtermiņš. Iesākumā piedāvājumā bija pieci gadi līdzšinējā viena gada vietā, bet nu šobrīd, vētījot pieredzi citās pašvaldībās, līgumā iekļauts divtik garāks termiņš jeb desmit gadi, skaidroja juriste Ilze Blanka. SIA «Tukuma slimnīca» vadītāja Dzintra Rabkeviča, kas komitejas sēdei pieslēdzās attālināti, minēja, ka būtiskas atšķirības it kā neesot, bet, ņemot vērā, ka slimnīca gatavojas siltināšanas projektam, visticamāk, garāks termiņa līgums pat būtu ieteicamāks. Un arī deputāts Juris Šulcs piebilda, ka loģiskāk būtu, ja pašvaldība ar līgumu apliecina, ka saskata nākotni slimnīcai. Tas – ja nu kādā brīdī aktuālas atkal kļūst diskusijas par tās statusu. Dz. Rabkeviča gan skaidroja, ka vismaz šobrīd nekādas izmaiņas šajā jautājumā, visticamāk, nav gaidāmas. Līdz ar to deputāti virzīja jautājumu tālākai izskatīšanai, un šis līgums vēl arī tiks saskaņots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Nedaudz plašākas iespējas saņemt palīdzību
Komitejas darba kārtībā atgriezās noteikumi par sociālo palīdzību. Jāatgādina, ka izmaiņas tika rosinātas, lai minimāli, tomēr celtu to līmeni, no kura iedzīvotāji var pretendēt uz atsevišķām palīdzības formām. Un vēl pirms tam šie noteikumi tika nodoti sabiedriskajai apspriešanai. Viedokļu vai iebildumu, kā apstiprināja sociālās dienest juriste Ieva Liepiņa, gan nav bijis, tāpēc noteikumi šobrīd virzīti uz tālāku apstiprināšanu, un ir rosinājums, ka tie stājas spēkā 1. maijā, ņemto vērā, ka process bijis tik raits. Domes priekšsēdētājs Gundars Važa interesējās, vai un kā šis mēnesis ietekmēs budžetu, kas jau tomēr saplānots? Sociālā dienesta vadītāja I. Balgalve apstiprināja, ka ietekme būs salīdzinoši nebūtiska – nepārsniedzot 1000 eiro apmēru, ko rastu jau esošajā budžetā, jo būtībā izmaiņas skars tikai noteiktu pakalpojumu klāstu. Piemēram, plašākam iedzīvotāju lokam nu būtu iespēja pretendēt uz dušas pakalpojumu, veselības pabalstu, būtu iespēja stāties rindā uz sociālo dzīvokļu īri un tamlīdzīgi. Līdz šim maznodrošinātā statuss ir 239 novadniekiem, un provizoriski šis skaits varētu pieaugtu par aptuveni 5%. Būtībā, tiem iedzīvotājiem, kas jau šobrīd var saņemt, piemēram, Eiropas Savienības palīdzības pakas, būs arī statuss un plašākas iespējas saņemt palīdzību tepat, pašvaldībā. Deputāti grozījumus atbalstīja, tomēr termiņu nepārcēla (noteikumi stāsies spēkā 1. jūnijā), jo sprieda, ka VARAM, visticamāk, tik ātri varbūt arī tos nesaskaņos.
Diez vai varēs atļauties…
Pavisam no jauna pašvaldībai jāpieņem arī noteikumi, kas regulē to, kā un kam tiek izīrēti tā sauktie “zemas īres“ dzīvokļi. Tas nepieciešams, skaidroja izpilddirektora vietniece Baiba Pļaviņa, ja kāds no uzņēmumiem būtu ieinteresēts iesaistīties valsts programmā un aizņemties šāda īres nama būvniecībai. Par paraugu ņemti noteikumi, kas aktuāli Saldus novadā, kur līdzīgs projekts jau iekustējies. Deputāts J. Šulcs gan interesējās, cik reāla gan šī programma, jo “zemā īre“ tā ir tikai nosacīti, ja paredz, ka, aptuveni 50 m² dzīvokļa īre tāpat būtu 250 eiro? Vai to maz kāds varētu atļauties, īpaši, ja tiem, kas varēs uz šādiem dzīvokļiem pretendēt, būs noteikti arī ieņēmumu griesti? Nereāli tas šobrīd izklausoties arī no uzņēmēja viedokļa, jo viņi varēs cerēt tikai uz atbalstu no ES fondiem 25 līdz 30% apmērā no būves kopējām izmaksām. Tāpēc diezin vai uzņēmēji būtu ieinteresēti, ko apstiprināja arī priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers. Intereses par šādu pašvaldības un uzņēmēju sadarbības formu īsti šobrīd neesot. Bet nu noteikumus, ņemot vērā, ka tie formāli nepieciešami, tāpat virzīs tālāk jeb šobrīd – nodos iedzīvotāju vērtēšanai. Bet paralēli turpinās sarunas dažādos līmeņos, lai šī programma tomēr izskatītos visām pusēm pievilcīgāka un jauni īres nami tomēr tiktu celti.
Sociālajā jomā – par miljonu vairāk
Ar prezentāciju par to, kāds budžetā bijis pagājušais gads, komitejas sēdē uzstājās sociālais dienests. Tā vadītāja I. Balgalve apstiprināja, ka kopumā tērēts par teju miljonu eiro vairāk (kopumā – ap 6 miljoniem), taču pieļāva, ka skaitļi kaut kādās sadaļās vēl ir jāprecizē; īpaši, ja ņem vērā, ka pērn tika apvienoti četru novadu sociālā dienesta budžeti, kur katrā uzskaites sistēma ir nedaudz atšķirīga. Šajā summā ir gan valsts mērķdotācijas, piemēram, dzīvokļu pabalstiem, gan arī dažādi projekti, tostarp iesaistīšanās deinstucionalizācijas programmā, maksas pakalpojumi un tā tālāk. 50% no izdevumiem ir pakalpojumiem un palīdzībai, 40% – atlīdzībām, citas sadaļas – salīdzinoši nelielas. Viens no dārgākajiem pakalpojumiem, kam pašvaldība pērn arī nedaudz pacēla atbalsta apmēru, ir tas, ko sniedz sociālās aprūpes centrs «Rauda» – kopumā ap 43% no visiem izdevumiem pakalpojumiem. Par pabalstiem. Notikušas izmaiņa uz vienu vai otru pusi, piemēram, tā sauktie krīzes pabalsti ir bijuši mazāki, nekā laikā, kad aktuāla bija Covid-19 pandēmija, bet lielāki un būtiskāki – mājokļu pabalsti, kas saistīti arī ar valsts iniciatīvām iedzīvotāju atbalstam, un tā tālāk.
Iepriekš deputāti bija interesējušies, kāds tad ir sociālā atbalsta saņēmēja portrets Tukuma novadā, un I. Balgalve skaidroja, ka 2022. gadā palīdzību vienā vai otrā veidā saņēmušas 1670 mājsaimniecības jeb aptuveni 3000 iedzīvotāji, no kuriem ap 28% ir bērni, 26% pensijas vecuma cilvēki, 11% – cilvēki ar invaliditāti, 10% – tie, kas strādājošie, 23% – nestrādājošie iedzīvotāji, kur gan šobrīd nav izdalīts, kurš bez darba ir biji ilgstoši. “Vienu gan varu pateikt, ka neviens cilvēks bez līdzdarbības pasākumiem palīdzību nesaņem. Ir vai nu jāiesaistās darba prasmju saglabāšanā vai jāsadarbojas ar Valsts nodarbinātības aģentūru, sociālo darbinieku, un ir arī atteiktie pabalsti, ja cilvēks tos nav pildījis,” tā I. Balgalve. Deputāts J. Šulcs gan atkārtoja jau citās sēdēs un komitejās sacīto, ka, viņaprāt, ikviens to minimālo algu tomēr varot nopelnīt, ja ir cilvēks darbspējīgā vecumā. Taču sociālā dienesta vadītāja skaidroja, ka tik vienkārši tas gan arī neesot, jo ir ļoti dažādi iemesli, kāpēc cilvēki ir bez darba, tostarp veselības problēmu dēļ, ko pat atsevišķos gadījumos paši neatzīst…Tāpat atsevišķos gadījumos varbūt cilvēki atsakās no algotiem darbiem, jo ir parādnieku skaitā. Iemesli dažādi un gadījumi individuāli. “Bet pabalsti nav lieli – tie ir tikai 125 eiro mēnesī! Nezinu, vai cilvēks, kurš ir vesels un dzīvo šajā sabiedrībā, no laba prāta ar to samierināsies,” uzsvēra I. Balgalve, piebilstot, ka pilnībā no ļaunprātīgiem gadījumiem varbūt izvairīties vienmēr neizdodas, tomēr kopumā būt par pabalstu saņēmēju noteikti nav izdevīgi…
Neievieto ģimenē, kur apstākļi – sliktāki
Nosacīti atklātajā komiteja darba kārtības sadaļā bija arī Tukuma novada bāriņtiesas ikgadējā atskaite, kur cita starpā aktualizēja jautājumu par audžuģimenēm. Proti, to skaits turpina samazināties, un ne tikai tādēļ, ka ir ģimenes, kas dažādu iemelsu dēļ atsakās no šī statusa. Proti, bijuši divi gadījumi, kad bāriņtiesai ģimenei šo statusu nācies atņemt, jo konstatēti pārkāpumi jeb vardarbība. Šajās situācijās, uzsvēra bāriņtiesas vadītāja Antra Dzelme, tās nekad vairs nevarēs uz šādu statusu pretendēt vai, piemēram, iesaistīties adopcijas procesā. Vadītāja arī piebilda, ka pašmērķīgi palielināt audžuģimeņu skaitu nav vajadzības, jo būtiski tomēr, lai bērni, kas nokļūst ārpusģimenes aprūpē, nenonāktu vēl sliktākos apstākļos! Taču domās, piemēram, par kādām informatīvām kampaņām, lai par šādu iespēju – kļūt par audžuģimeni – sabiedrība būtu informēta pēc iespējas plašāk. Kopumā šajās ģimenēs pērn bijuši 72 bērni (iepriekš – 88).
Jāpiebilst, ka pērn četru novadu bāriņtiesas tika apvienotas un kopumā strādā 22 darbinieki, un A. Dzelme uzsvēra – tas ir optimāls skaits. Bet ar šo gadu pārskata, kur iedzīvotāju kustība un interese lielāka, kādās robežās katrs konkrētais darbinieks strādā.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
