Kopējais secinājums bargs: pašvaldību līdzdalība pašu uzņēmumos neatbilst normatīvo aktu prasībām un labai praksei. Tātad – kapitālsabiedrības ir nepilnīgi izvērtētas, nav noteikti pašvaldību līdzdalības sasniedzamie mērķi, nav veikta to finanšu pārskatu analīze, kas apliecinātu, ka pašvaldību uzņēmumi spēj sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā. Tāpat revidenti nebija guvuši pārliecību par to, vai pašvaldībām vispār ir jāturpina iesaistīties komercdarbībā.
Jāpiebilst ka astoņu pašvaldību vidū Tukuma novads no 100 maksimāli iespējamajiem punktiem bija ieguvis tikai 23, kas ir labāk nekā Preiļiem (11), bet sliktāk nekā pārbaudes labākā rezultāta ieguvējam Jēkabpils novadam ar 46 punktiem. Par to, kā vērtē revīzijā secināto un kādi uzlabojumi plānoti, runājām ar pašvaldības izpilddirektoru Ivaru Liepiņu, kura pārziņā, atbilstoši amata pienākumiem, arī ir pašvaldības kapitālsabiedrību uzraudzība.
Pašvaldības uzņēmumu ir par daudz
– Valsts kontroles revīzijas slēdzienā lielākais pārmetums visām pašvaldībām, ka pietrūcis uzraudzības. Kāds ir jūsu viedoklis – spējat visu un visus pārredzēt?
– Valsts kontroles ziņojumā tiešām esam zemu novērtēti. Protams, ir arī svarīgi saprast, ka pēdējos gados ir mainījušies likumi – agrāk šī kapitālsabiedrību pārraudzība nebija tik strikti definēta, bet tagad ir. Un mēs to ievērojam – tik daudz, kā tagad skatāmies tām līdzi un cik daudz par tām zinām gan finanšu, gan saimnieciskās darbības ziņā, domāju, ka nekad iepriekš tā nav noticis. Pašvaldībā ir Audita nodaļa, ir divas juristes un būs trešā, kas arī ar tām strādās. Tomēr jāsecina, ka mums šo sabiedrību ir par daudz. Ja paskatāmies citus novadus, tur to ir trīs četras, bet mums – 11 tādas, kur esam 100% īpašnieki, un vēl «AAS Piejūra», kurā esam dalībnieki, bet kas ir ļoti būtiska kapitālsabiedrība. Līdz ar to ir liels pārraugāmais apjoms. Mūsu mērķis ir samazināt kapitālsabiedrību skaitu, lai būtu vienkāršāk tās pārraudzīt. Tas jādara arī tāpēc, ka no likuma viedokļa ir pilnīgi vienalga, vai sabiedrība ir liela vai maza, tām ir jāstrādā efektīvi un likumam atbilstoši, bet, piemēram, mazajām trūkst administratīvo resursu izdarīt visu, ko no tām prasa. Patiesībā tām vajadzētu vēl pa kādam administratīvajam darbiniekam, bet līdz ar to sniegtais pakalpojums iedzīvotājam maksātu vēl vairāk, jo katra alga ir jāiekļauj tarifā. Tādēļ mēs samazinām mazās sabiedrības, lai iedzīvotāji nepārmaksātu par administratīvajām izmaksām, bet samaksātu par reāli saņemto pakalpojumu.
– Un uzņēmums «Krants» Lapmežciemā ir pirmais, ar ko sākāt?
– Jā, «Kranta» pārņemšana jau notiek, nākamā ir «Jaunpils KS», kas arī ir ļoti maza kapitālsabiedrība. Nākamais solis – SIA «Tukuma siltums» un SIA «Tukuma ūdens» pārņems siltumapgādi un ūdensapgādi Raudas ciemā, ko tagad nodrošina Raudas pansionāts un ko apjoma ziņā arī varam pielīdzināt kapitālsabiedrībai. Tāpat tiks risināts jautājums par šo Raudas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu – tie ir līdzīgi procesi. Pēc tam sekos «Jaunpils KS» reorganizācija.
Un tad ir atklāts jautājums, kāda būs šī trešā kapitālsabiedrība (līdzās SIA «Tukuma siltums» un SIA «Tukuma nami») un kādus pakalpojumus sniegs – vai tā būs SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi», vai SIA «Komunālserviss TILDe» vai abi šie uzņēmumi apvienoti? Kāpēc mēs nedaudz piebremzējam ar šo reorganizāciju, – jo mums ir jāiet uz priekšu soli pa solim. Piemēram, māju apsaimniekošanas jomā daudzviet šīs problēmas ir ielaistas – tāpat kā Tukumā, arī pagastos mājas iedzīvotāji nav pārņēmuši. Kandavā tas ir izdarīts, tur lielāko daļu māju apsaimnieko biedrības vai privātie komersanti un tikai daļu komunālo pakalpojumu sniedzēji. Līdzīgi jānotiek arī pagastu centros – jāpanāk, ka dzīvokļu īpašnieki izvēlas apsaimniekotāju, nevis to nosaka pašvaldība.
Un vēl mums pilsētā ir ilgstoši neapsaimniekots jeb kārtīgi neapsaimniekots nedzīvojamais fonds, jo, tāpat kā daudzdzīvokļu mājas, tā arī nedzīvojamās telpas bez izvērtējuma esam nodevuši apsaimniekošanā privātai kompānijai, bet daļu apsaimniekojam paši. Taču tieši šis apjoms, ko rada skolas, bērnudārzi, to saimnieciskie jautājumi, siltummezglu apkope utt., jo īpaši rekonstruētajās ēkās, ir tas darbu apjoms, kas būtu uzdodams trešajai kapitālsabiedrībai – nekustamo īpašumu apsaimniekošana.
Tas ir sarežģītākais uzdevums, kā izveidot šo trešo kapitālsabiedrību un salikt darbus, ko tā visā novadā darīs. Šobrīd šis darbs ir sadrumstalots un ne vienmēr viss tiek izdarīts profesionāli. Tai pat laikā tādi pakalpojumi, kā zāles pļaušana un tamlīdzīgi ir jānodod publiskajam iepirkumam.
Nekonsultējas ar Konkurences padomi
– Vēl ir pārmetums, ka Jēkabpils un Tukuma novada pašvaldībās domes lēmumi par līdzdalību 20 sabiedrībās pieņemti bez konsultēšanās ar Konkurences padomi.
– Jā, Tukumam punktus samazināja arī tas, ka mēs bijām savus uzņēmumus izvērtējuši vēl pirms novadu apvienošanās, 2020. un 2021. gadā, bet dažus – 2022. gadā, taču lielākais mīnuss, ka nebijām tos saskaņojuši ar Konkurences padomi. Līdz ar to, pieļauju, ka Valsts kontrole šos izvērtējumus vispār neņēma vērā un pateica, ka tie jāizstrādā par jaunu. Un tas arī ir pareizi, jo – ja reiz mēs neesam ievērojuši procedūru, tad jautājums ir, kāpēc mēs vispār šos izvērtējumus taisījām?!
– Bet Tukuma novada pašvaldība uzņēmumu izvērtēšanai pieaicināja pat konkurences eksperti Zani Norenbergu, turklāt mēs vairākkārt publicējām Konkurences padomes aicinājumu pašvaldībām saskaņot izvērtējumus ar padomi, sabiedriskajām un uzņēmēju organizācijām. Tikām arī tā laika domei prasījuši, kāpēc tas netiek darīts? Bet… atbildes nebija.
– Skatoties tās darbības, ko tagad veicam, negribētu teikt, ka novērtējumam jābūt tik zemam, bet tā kā šie iepriekšējie vērtējumi nav saskaņoti, tie ir nepilnīgi un būs jāveic no jauna… Protams, mēs nevērtēsim mazākās kapitālsabiedrības, ko plānots reorganizēt, bet pārējām plānojam veikt vienu centralizētu izvērtējumu, vairāk analizējot to pakalpojumus. Pieļauju, ka tieši neskaidrība ar pakalpojumiem bija viens no iemesliem, kāpēc izvērtējumi netika saskaņoti, jo, ja mēs saskaņotu, piemēram, zāles pļaušanu, tad diez vai to varētu izdarīt, jo padome pateiktu, ka ar to mums nevajag nodarboties.
– Esat diskutējuši par citiem pakalpojumiem? Nu, piemēram, ir mums vajadzīga, piemēram, ledus halle?
– Var to saukt par politisku vai cita veida lēmumu, bet ir vajadzīga. Tāpat kā tirgus. Kas man nepatīk šajos kapitālsabiedrību izvērtējumos, ka pārāk maz ir vērtēta saimnieciskā puse – ir vērtēts tikai no juridiskā viedokļa. Bet ir jāvērtē arī no ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem, piemēram, vai tirgus ir vajadzīgs sabiedrībai vai nav un vai tas veic arī sociālo funkciju, jo palīdz cilvēkiem sevi uzturēt; vai Un kāds būs risinājums? Hokejs kļūs tikai vēl dārgāks, – tas arī viss.
Bet no tirgus jau privātais aizgāja. Kāds ir cits risinājums – vēl viens lielveikals?! Mēs ejam maziem solīšiem uz priekšu, lai reiz tirgus būtu kā tirgotājiem, tā apmeklētājiem patīkama vieta. Te gan problēmas rada arī sadrumstalotās īpašumtiesības, bet… tiksim galā.
Par finanšu riskiem
– Daudzas kapitālsabiedrības kā mūsu, tā citos novados strādā ar zaudējumiem, taču novadā ir trīs sabiedrības – Kandavas komunālie pakalpojumi, Tukuma slimnīca un Jaunpils pils, kam īstermiņa saistības (kredīti) pārsniedz apgrozāmos līdzekļus. Tas nozīmē, ka problēmu situācijā pašvaldībai var nākties finansiāli tās atbalstīt, kā tas bija ar «Piejūru», kurā … pašvaldība ieguldīja??? … eiro, lai tā var samaksāt kredītus.
– Jaunpils pilij nav neviena tik liela aizdevuma, kuru ātri nevarētu atrisināt, jo tā ir maza kapitālsabiedrība, kas 2022. gadā strādāja ar plusa zīmi. Protams, kovida laikā Jaunpils pili, tāpat kā Tukuma ledus halli mēs uzturējām, devām naudu, jo apgrozāmie līdzekļi tām bija pa nullēm, bet, atsākot saimniecisko darbību, tie atkal tiek uzkrāti un uzlaboti finanšu rādītāji. Kas attiecas uz slimnīcu, tai lielu daļu līdzekļu sastāda valsts finansējums, kas, kā zināms, nekad nav bijis pietiekams – jau redzam, ka šobrīd nauda slimnīcām sāk aptrūkties, un tā ir visas valsts problēma. Savukārt SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» līdz 2016. gadam netika veikti nekādi ieguldījumi, un uzņēmums, ja tā var teikt, tika nolaists līdz kliņķim, bet tad divos trijos gados daudz strādāja, lai ierīkoti komunikācijas pilsētā – ierīkoja siltumtrases, apvienoja katlu mājas…
– Tātad bija vajadzīgi lieli kredīti.
– Jā, tie bija ļoti lieli ieguldījumi ļoti īsā termiņā, tāpēc uzņēmumam ir saistības, un tās vēl kādu laiku būs. Tāpēc kopējos finanšu rādītājos un tarifā liela daļa ir arī šīs saistības.
– Vai tas, ka ir lielas saistības un maz apgrozāmo līdzekļu netraucēs piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus jaunajā plānošanas periodā?
– Skaidrs, ka SIA «Tukuma slimnīca» ar saviem finanšu rādītājiem ēku renovāciju īstenot nevarēs, un līdzfinansējums būs jādod pašvaldībai. SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» vajadzētu sakārtot Zantes katlu māju, un arī viņiem finansiālā situācija tādus ieguldījumus neļauj veikt. Arī ja mēs «Tildei» nedosim klāt papildu pakalpojumus, šim uzņēmumam varētu būt problēmas – uzņēmuma iepriekšējais gads nebija pārāk veiksmīgs, jo pārāk vēlu apstiprināja jauno ūdenssaimniecības tarifu – iedzīvotājiem tas bija izdevīgi, bet ne uzņēmumam. Ja gan pašas kapitālsabiedrības, gan arī regulators ātrāk apstiprinātu tarifus, komunālajā sfērā strādājošajām sabiedrībām nebūtu jāstrādā ar zaudējumiem un “jānoēd” savi apgrozāmie līdzekļi. Kā jau minēju, iedzīvotāji bija ieguvēji – zemo tarifu dēļ iedzīvotāji par pakalpojumiem nesamaksāja aptuveni 1,5 miljonus eiro, ko mums vajadzēja no viņiem iekasēt.
– Vēl viens pārmetums bija par pašvaldības ieguldījumu vairāk nekā 29 000 eiro SIA «Tukuma ūdens» pamatkapitālā. Valsts kontrole uzskata, ka pašvaldības līdzfinansējums ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumu ierīkošanai ir jāpiešķir iedzīvotājiem, nevis jāiegulda uzņēmumam pamatkapitālā.
– Šo ieguldījuma veidu jau no šī gada esam mainījuši, tagad vairs līdzfinansējumu neieguldām caur pamatkapitālu, bet piešķiram iedzīvotājiem, kas var izvēlēties darba veicēju.
– Turpinot par Valsts kontroles secināto – pašvaldības ieguldījumus Tukuma ledus halles saimnieciskajā darbībā tā uzskata kā ieguldījumus bez mērķa. Tātad tas ir tīri politisks lēmums.
– Protams, jebkuram pašvaldības ieguldījumam jābūt ar mērķi, un mums ir jāsaprot, kad mēs šo ieguldījumu atgūsim. Kovida laikā halle bija jāaizver, tāpēc vienīgais šī ieguldījuma mērķis bija uzturēt to līdz tam brīdim, kad tā atkal varēs atsākt darbību. Tas pats attiecas arī uz brīdi, kad strauji un vairākkārt pieauga elektrības cena. Protams, varēja pacelt cenu par slidošanu, bet kurš tad ietu slidot?! Tāpēc pašvaldība palīdzēja savam uzņēmumam. 2022. gadā tā darbība ir laba, un mūsu ieguldījums vairs nav nepieciešams.
– Kā ir ar nodokļu parādiem?
– Tukuma ledus hallei bija nodokļu parāds no kovida laikiem, un to sedzam pēc grafika. Citiem uzņēmumiem varbūt ir kāda diena nokavēta, bet kopumā problēmu nav.
– Nodokļu parādi ir arī Jaunpils pilij.
– Es šo informāciju pārbaudīšu.
Par «Piejūru» un lidostu
– Kas notiek ar Tukuma lidostu – SIA «SKY PORT»?
– Šajā uzņēmumā mums ir tikai 4%, līdz ar to nekādas ietekmes nav. Mēs varam būt tikai līdzdalībnieki un saņemt informāciju par to, kas tur notiek.
– Turpinot par Valsts kontroles norādīto, ka liela problēma ir tieši pašvaldības uzņēmumu uzraudzība, un to, ja tās nav, redzam notiekošajā ar SIA «Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā Piejūra», kam ir divi tiesas procesi. Šobrīd arvien notiek uzņēmuma vērtēšana. Kad to pabeigs?
– Izvērtējuma process tuvojas noslēgumam, drīzumā atzinumu sāks skaņot ar Konkurences padomi. Domāju, ka jūlija beigās melnraksta versijai ir jābūt. Augustā publiskajai apspriešanai tiks nodots Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna projekts – vēl vakar (21. jūnijā), bija pēdējā tikšanās ar Ventspils, Ventspils novada, Kuldīgas novada un «Piejūras» pašvaldībām. Šobrīd visdrīzāk tie būs divi uzņēmumi, kas šajā reģionā strādās, bet nākotnē, uzskatu, ka tik nelielam iedzīvotāju apjomam ar vienu uzņēmumu būtu pietiekami. Taču visas pašvaldības uz to nav gatavas, un viens no iemesliem ir šīs vēsturiskās tiesvedības. Ja to nebūtu, ar kaimiņiem būtu vieglāk vienoties.
– Esat domājuši par rīcību nākotnē – 2024. gada 1. jūnijā beidzas līgums ar «Piejūru» par sadzīves atkritumu izvešanu. Vai plānojat palielināt konkurenci un nodot sadzīves atkritumu savākšanu privātam komersantam konkursa ceļā?
– Redzēsim, kas būs rakstīts vērtējumā, bet visdrīzāk, ne.
Valdes locekļiem jāpilda pienākumi
– Vēl viens punkts, kurā pašvaldības uzņēmumi grēko, ir to publiskotā informācija. Par to esam vairākkārt teikuši pašvaldības juristiem, taču vēl tagad ne visi uzņēmumi ir publiskojuši operatīvos pārskatus par 2023. gada 1. ceturksni.
– Šis jautājums klibo, atzīstu. Mazajās sabiedrībās tā ir tāpēc, ka pietrūkst administratīvo resursu, bet lielajās tā ir tīra neizdarība. Mums ir ikgadējās pārrunas ar valdes locekļiem saistībā ar uzņēmuma izvērtēšanu, un, ja uzņēmums ir labi strādājis, valdes loceklis var saņemt prēmiju līdz divu algu apmēram. Mana nostāja ir – ja nevar nopublicēt to, kas prasīts, par pārējiem jautājumiem varam pat nerunāt, jo – nu cik bieži var atgādināt?!
– Ja 2018. gadā kāds būs sekojis līdzi šiem pārskatiem, pašvaldībai «Piejūras» finanšu situācija nebūtu tāds pārsteigums, kādu radīja banka…
– Neatkarīgi no publiskotās informācijas ik pēc trim mēnešiem visi deputāti tiek informēti par sabiedrību finansiālo stāvokli.
– Vai šobrīd par kādu ir satraukums?
– Nav.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
