Kur paliek mūsu nauda MAF
Novada domes komiteju sēdē
Turpinājums no 17. maija laikraksta
Jau vēstījām, ka novada domes pastāvīgo komiteju sēdēs šoreiz vairāki jautājumi bija informatīvi – deputāti tika iepazīstināti ar vienu vai otru situāciju pašvaldībā, kur perspektīvā, iespējams, būs nepieciešama arī konkrētāka lemšana. Tas atteicas gan uz sociālo atbalstu, kur viena forma ir tā sauktā zupas virtuve, gan, piemēram, ēdināšanu izglītības iestādē vai, kā šajā gadījumā, – bērnudārzos.
Paspējuši jau apēst
Kā Sociālo un veselības jautājumu komitejā deputātiem skaidroja Tukuma sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve, zupas virtuve, kas pašvaldības iniciatīva, līdz šim Tukuma pilsētā ir tikusi nodrošināta no oktobra līdz aprīlim trīs reizes nedēļā. Nodrošināja to organizācija «Latvijas Sarkanais Krusts», vārot ap 120 porcijām vienā reizē, bet nepārsniedzot 10 000 zupas porciju gadā. Plānojot šī gada vajadzības, budžetā lūkojuši, cik tad apēsts un iztērēts šim mērķim vēl gadu iepriekš – 2023. gadā. Tomēr gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos izrādījās, ka pieprasījums pēc zupas atkal ir audzis un attiecīgi, skaidroja I. Balgalve, nauda šim mērķim jau gandrīz iztērēta (ieplānoti 12 000 eiro, “apēsti” jau – 11 400), tāpēc varētu lemt, ka zupas virtuvi oktobrī vairs neatjaunos. Vēl jo vairāk tādēļ, ka, kā uzsvēra sociālā dienesta vadītāja, ārējie normatīvie akti šādu pakalpojumu pašvaldībai neuzliek par pienākumu, kā arī līgums ar pakalpojumu sniedzēju tikko kā noslēdzies. Vienlaikus tika atgādināts par citām alternatīvām zupas virtuvei, kas citu organizāciju iniciatīva. Proti, ar Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas starpniecību un uzņēmēju atbalstu tiek gādāta zupa visu gadu otrdienās un ceturtdienās, kas ir aptuveni 40 līdz 50 porcijas katrā reizē (sāk dalīt ap 9.00 no rīta, līdz zupa izdalīta), ko var saņemt trūcīgas un maznodrošinātas personas. Tāpat arī Kandavā luterāņu draudze sadarbībā ar ēdnīcu «Kā mājās» turpina gatavot zupu divas reizes nedēļā, ko tāpat pēc saraksta saņem ļaudis uz vietas vai draudzes locekļi to izvadā. Iepriekš bija arī organizācija, kas zupu Tukumā vārīja nedēļas nogalēs, taču šī iniciatīva dažādu iemeslu dēl šobrīd esot pārtraukta, – zināja stāstīt I. Balgalve.
Tomēr meklēs iespējas pakalpojumu turpināt
Kā komiteju sēdē norādīja novada domes izpilddirektors Ivars Liepiņš, šobrīd apgalvot, ka oktobrī zupas noteikti nebūs, esot pārsteidzīgi. Tiks meklēti risinājumi, ļoti iespējams, pārskatot citas iniciatīvas un izdevumus sociālajā jomā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jau šobrīd tiek tērēts vairāk, nekā plānots, proti, pirmajā ceturksnī dažādiem sociālajiem pakalpojumiem ir jau iztērēti 39% no paredzētajiem līdzekļiem, lai gan vajadzētu būt 33%. Viņš gan piebilda, ka kopumā sociālajā budžetā gan šobrīd pārtēriņa nav, kas galvenokārt uz atalgojuma rēķina darbiniekiem. Taču rudenī, kad ierasti nāk klāt nodarbinātie speciālisti, arī šī sadaļa varētu mainīties, tādēļ par izdevumiem un to samazinājumu būs jādomā.
Vēl pirms tam deputātiem bija vairāki jautājumi. Piemēram, komitejas vadītāja Dace Lebeda interesējās, kā ir ar kādreizējo ieceri, ka deinstucionalizācjas projekta ietvaros, kas tiek īstenots Melnezera ielā 1, citu starpā būtu arī zupas gatavošana? I. Balgalve apstiprināja, ka jau gada nogalē ir plānots vērt vaļā vairākas tā sauktās darbnīcas šajā adresē, tomēr, kā jau minēts, zupai, vismaz šobrīd, finansējuma nav. Arī cenu aptauju, pirms zināms, kā būs, tāpat nav plānots veikt. Vēl jo vairāk, ja to teorētiski būtu jādara jau vasarā, piebilda dienesta juriste Ieva Liepiņa. Bet, kā minēja izpilddirektors, risinājums tomēr tiks meklēts.
Savukārt deputāts Juris Šulcs vēlējās precizēt, kas tas īsti ir tas vidējais zupas virtuves klients? Vai tie tiek uzskaitīti? I. Balgalve skaidroja, ka šajā gadījumā nekādas izziņas cilvēkiem netiek prasītas (porcijas tiek dalītas Tukuma diennakts patversmē), un, jā, tie lielākoties ir tie gadījumi jeb tie cilvēki, kas citu palīdzību nesaņem, jo nav gatavi līdzdarboties. “Paļaujamies uz to, ka zupas virtuvi tomēr izmanto tie, kam tas tiešām ir vajadzīgs!” – tā I. Liepiņa. Jebkurā gadījumā uzskaite vai, drīzāk jāsaka, situācijas novērtēšana tāpat notiek, ņemot vērā, ka zupu dala sociālā dienesta jeb patversmes darbinieki. Deputāte Agnese Ritene savukārt piebilda: jāņem vērā, ka daļai cilvēku, kas šos pakalpojumu saņem, tā ir bijusi dzīvesveida izvēle, un tāpat pievienojās uzstādījumam, ka līdzekļus tomēr būs jāmeklē pašā sociālajā dienestā, nevis jāpiešķir papildus. I. Balgalve, nediskutējot par finansējumu, gan oponēja, ka šī sociālā pakalpojuma saņēmēju īpatsvars, kas dažādu iemeslu dēļ citādi palīdzībai nekvalificējas, tomēr ir salīdzinoši ļoti neliels. Tāpat jāņem vērā, ka, ļoti iespējams, ir gadījumi, kad runa ir par kādām slēptām garīgām problēmām, kas tāpat liedz šiem cilvēkiem pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, tostarp darba tirgū. Tad nu ir vismaz šī zupa tiem, kas izkrīt caur šo palīdzības tīklu. Kopumā diskusijas jebkurā gadījumā noslēdzās ar to, ka risinājums tiks meklēts.
Brokastis vai launagu tomēr negrib gatavot paši
Arī Izglītības, kultūras un sporta komitejā bija informatīvais jautājums par ēdināšanu. Proti, ņemot vērā, ka laika gaitā saņemtas vairākas sūdzības, Tukuma izglītības pārvalde organizēja anonīmu aptauju, mēģinot noskaidrot, cik apmierināti ar šo pakalpojumu ir vecāki, kuru bērni apmeklē kādu no novada pirmsskolas izglītības iestādēm, kā arī paši bērnudārzu darbinieki. Aptauja noslēdzās maija sākumā, un atsaucība tajā bijusi gana liela – aptaujas anketas aizpildījuši 1000 vecāki, kā arī 207 darbinieki. Paralēli arī tikušies ar pašiem ēdinātājiem, un jau veiktas dažas izmaiņas, par kurām, cita starpā, saņemtas arī pozitīvas atsauksmes, apstiprināja pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa.
Lielākā daļa vecāku jeb 64% respondentu ir atbildējuši, ka ēdināšana tomēr tos apmierina, vēl ap 30% izvēlējušies it kā dažādi interpretējamo atbildi “daļēji”, bet jebkurā gadījumā tas ļāvis secināt, ka neapmierināto ir tomēr mazākumā. Tāpat interesanti, ka ievērojams pārsvars vecāku nav gatavi sistēmu kopumā mainīt (72% vecāku) un, piemēram, gatavot, dot bērniem līdzi brokastis vai launagu, kā tas ir privātās mācību iestādēs. Te, piebilda D. Strazdiņa, tomēr jāvērtē arī tas, ka situācijas, tostarp ģimeņu rocība mēdz atšķirties…
Dalītais maksājums?
Tajā pašā laikā vecāki diezgan pozitīvi vērtējuši iespēju ieviest tā saukto dalīto maksājumu. Proti, ja ir tomēr gadījumi, kad bērnu kādu no ēdienreizēm izlaiž regulāri, to varētu no izdevumiem rēķināt laukā. Sēdē gan izskanēja, ka pakalpojumu kopumā tas potenciāli varētu arī sadārdzināt, ņemot vērā, ka sarežģītāka kļūtu rēķinu administrēšana, bet izdarāms jeb ieviešams tas būtu. Deputāte un komitejas vadītāja Dace Adiņa vēl piebilda, ka tas varbūt ļautu objektīvāk novērtēt, cik tad tās brokastis un launags tiešām ir nepieciešams. Vēl sēdē tika aktualizēts tāds jautājums, ka būtu jāpadomā par kādu ērtāku sistēmu, kā no ēdināšanas katrā reizē vecākiem iespēja atteikties. Kārtība it kā ir noteikta, bet šobrīd nereti tā ir kā papildu slodze skolotājiem vai bērnudārza audzinātājām, kas šos atteikumus apkopojot. Deputāti piekrita, ka uzlabojumi varbūt veicami, tajā pašā laikā, kā uzsvēra domes priekšsēdētājs Gundars Važa, no noteikumiem arī nevar atteikties, jo uzņēmumam tomēr jāspēj rēķināties ar to, cik porcijas katrā reizēm būs jāgatavo. Tas būtu arī aktuāli, ja nu gadījumā šāds iepriekš dalītais maksājums būtu.
Jebkurā gadījumā deputāti vienojās, ka par šiem un arī citiem jautājumiem konkrētāk lems, diskutēs tad, kad tiks plānots jau nākamais ēdināšanas pakalpojuma iepirkums. Jāpiebilst, ka aptaujā bija arī jautājums: vai vecākus ietekmē ēdināšanas izmaksas, proti, vai ir gadījumi, ka tādēļ viņi izvēlas nevest bērnu uz bērnudārzu? Vairākums jeb ap 80% respondentu bija atbildējuši, ka tas viņus neietekmē, bet tomēr katrs desmitais apstiprināja, ja viņam tas tomēr ir aktuāli… Lielākoties, kā tika spriest komiteju sēdē, tas vēru attiekties uz daudzbērnu ģimenēm, kur pašvaldības atbalsts izdevumus sedz tikai daļēji, jo maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm atbalsts ir pilnā apmērā. Arī tas, perspektīvā, iespējams, ņemams vērā.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
