Ārkārtas domes sēdē – par tiltu Tukumā un apkuri – Matkulē
Vienā no tiem darbi jau notiek – proti, tiek pārbūvēts gaisa pārvads jeb tilts Tukumā, kas izbūvēts pāri dzelzceļa sliedēm un pāri pļavai ved uz Dienvidu ielu. Šis projekts tiek veikts, atbilstoši prioritāro investīciju programmai. Tomēr, kā skaidroja attīstības nodaļas vadītāja Santa Haferberga, kad tika pieņemts lēmums tiltu rekonstruēt, nebija stājušies spēkā citi Ministru kabineta noteikumi un nebija atvērusies programma, kas paredz atbalstīt ceļu infrastruktūras objektus. Pats projekts ne pēc apjoma, ne tam piešķirtā finansējuma apjoma nemainīsies. Deputāts Mārtiņš Limanskis gan vēlējās precizēt, kā būs ar termiņiem, ja iepriekš aprīlī vēl paredzējuši, ka daļa darbu, kā arī naudas pārceļos arī uz nākamo gadu? Kā skaidroja izpilddirektors Ivars Liepiņš, kad lēmuši, līgums vēl nebija noslēgts, bet vēlāk būvnieks apņēmies darbus paveikts pusgada laikā. Līdz ar to paredzēts, ka gaisa tiltam jābūt gatavam vēl šajā gadā. Izpilddirektors arī piebilda, ka šīs jaunatvērtās programmas ietvaros varētu mēģināt startēt ar vēl citiem ceļu infrastruktūras uzlabošanas projektiem. Novadā tādi ir pieci līdz seši, kur dokumentācija jau būtībā gatava, lai varētu organizēt iepirkumus. Kuri projekti tie būs, I. Liepiņš gan solīja sīkāk pastāstīt kādā no nākamajām komiteju sēdēm.
Atlikušies divi jautājumi ārkārtas domes sēdē būtībā bija par vienu un to pašu. Proti, bija jāveic korekcijas pašvaldības investīciju plānā, lai tajā iekļautu kādu vēl topošo ieceri – pašvaldības īpašuma «Bērzi», Matkulē (tajā atrodas pagastu pārvalde, kā arī pirmsskolas bērnu grupiņas), īstenot energoefektivitātes projektu. Pats būtiskākais, skaidroja S. Haferberga, nomainīt apkures veidu, jo šobrīd ēku apsilda ar elektrību, bet iecerēti arī citi uzlabojumi. Deputāti atbalstīja gan šo lēmumu, gan arī paša projekta iesniegšanu, kur atbalsta gadījumā var cerēt uz līdzfinansējumu vairāk nekā 500 000 eiro apmērā. Pašvaldības daļa būtu Pievienotās vērtības nodoklis, tāpat kā citi darbi, kas projektā ir tā sauktās neattiecināmās izmaksas, piemēram, ugunsdrošības trauksmes sistēma un citas vajadzības. Šī projekta iesniegšanas termiņš – 22. jūnijs, bet darbi un izdevumi projekta atbalsta gadījumā pārceļos uz nākamo gadu.
Pārskata atbildības jomas, pārskata dzīvojamo fondu
Vēl pirms ārkārtas domes sēdes norisinājās arī sociālo un veselības jautājumu komiteja. Tajā citu starpā deputāti atgriezās arī pie vairākkārt cilātā jautājuma par sociālā aprūpes centra «Rauda» saimniecību. Proti, jau vēstīts, ka centra vadība izteikusi vēlmi atteikties no dažādu komunālus pakalpojumu organizēšanas, un šo vēlmi būtībā atbalstīja arī deputāti. Taču konkrēts lēmums kas paredz, ka no 1. augusta ūdenssaimniecību oficiāli pārņem «Tukuma ūdens», apkuri – «Tukuma siltums», bet līdz šim «Rauda» piesaistītos daudzdzīvokļu nama pārvaldību – «Komunālserviss TILDe», tiks pieņems šīs mēneša domes sēdē. Attiecīgi – arī izmaiņas iestādes nolikumā.
Tāpat komitejā piedalījās vairāki pagasta pārvalžu pārstāvji, kas paši bija pārskatījuši un arī deputātus aicināja atļaut rediģēt to mājokļu sarakstu, kas pašvaldībā ir nosacīti “neaizskaramo“ sarakstā (tas apstiprināts pērn novembrī). Proti, apzinot reālo situāciju, ir rosinājums daļu dzīvokļu no šī saraksta tomēr izņemt un mājokļus nodot atsavināšanā – pārdot esošajiem īrniekiem, ja tādi ir, vai īpašumu izsolīt. Par situāciju, piemēram, Sēmes un Zentenes pagastā sīkāk pastāstīja pārvaldes vadītājs Māris Valdmanis. Kopumā pagastā ir ap 75 dzīvokļiem, no kuriem 39 iekļauti pieminētajā sarakstā. Taču iedzīvotāji diezgan ātri noreaģējuši un sākuši interesēties par to atsavināšanu, tādēļ rosinājums vismaz 18 dzīvokļus no saraksta izņemt, – skaidroja M. Valdmanis. Tas, ko atzīst par pašvaldības īpašumā atstājamu, – ja vienā mājā ir vairāki dzīvokļi, kas pieder pašvaldībai, piemēram, Zentenes «Avotos» tādi ir septiņi dzīvokļi. Tāpat par saglabājamiem pašvaldības īpašumā tiek atzīti tie dzīvokļi, kuri jau šobrīd ir piešķirti speciālistiem, uzņēmējiem jeb kur ir tā sauktais īpašais statuss. Savukārt, ja divu gadu laikā Sēmē izdosies īstenot projektu un atjaunot daudzdzīvokļu nama projektu, iespējams, saraksts būs jākoriģē atkārtoti, – tā pagasta pārvaldes vadītājs.
Mēģinās atsavināt arī Slampes «Ozolniekus»
Kā sēdē izskanēja pat vairākkārt, – situācija no situācijas atšķiras, un deputāti sprieda, ka tieši pārvaldniekiem vislabāk zināms, kāda tā ir, un kādēļ pašvaldība bez noteiktā īpašuma varētu arī iztikt. Nu, piemēram, Džūkstē, kā skaidroja pagasta pārvaldniece Dace Pole, ir daudzdzīvokļu māja «Rosmes», kas tiek atslēgta no centrālās apkures. Trīs dzīvokļi šajā mājā ir pašvaldībai piederoši, bet, lai tos aprīkotu arī kādu alternatīvo apkuri, tas prasītu ievērojamus ieguldījumus. Tieši tādēļ par atbilstošāku variantu šobrīd šķietot tos piedāvāti ilgstošajiem dzīvokļu īrniekiem, īpaši, ja tas viņu pašu rosinājums. Līdzīgi ar vairākiem citiem mājokļiem salīdzinoši sliktā stāvoklī, kur tāpat būtu nepieciešami ieguldījums. Pārvaldes vadītāja tomēr uzskata, ja vispirms tos jāmēģina pārdot.
Arī Slampē pieturoties pie koncepcijas, ka, līdzīgi kā Sēmē, būtiski ir paturēt tādas ēkas, kur visi dzīvokļi pieder pašvaldībai. Tāda pagastā ir tā sauktā sociālā māja, kur gan šobrīd aizņemta ir vien mazāk nekā puse jeb pieci no divpadsmit dzīvokļiem, skaidroja pagasta pārvaldniece Mairita Čuda. Vēl viens dzīvoklis tiek paredzēts speciālistam, bet par atlikušajiem lielākoties ir saņemti iesniegumi par atsavināšanu. Jāpiebilst, ka pārvaldes vadītājas iecere ir sakārtot jautājumu arī par «Ozolniekiem», kas ir vecā Ozolnieku skolas ēka. Šobrīd tajā vēl dzīvojot četri cilvēki, kas maz ticams, ka māju, kur nav izdalīti atsevišķi dzīvokļi, vēlētos iegādāties. Viņiem būtu iespējams piedāvāt citu mājokli, bet ēku, kas šobrīd būtībā iet bojā, būtu iespēja pārdot. Ņemot vērā tās stratēģiski izdevīgo atrašanās vietu, par to varētu būt arī interese, ir pārliecināta pārvaldniece. Jāpiebilst, ka sākotnēji darba kārtības materiālos šis M. Čudas rosinājums it kā pat netika iekļauts, tomēr deputāti lēma, ka šajā gadījumā tas ir pārvaldnieku lēmums un uz domes sēdi jautājumu virzīja jau ar visiem «Ozolniekiem».
Korekcijas arī Kandavā un pagastos
Tukumā šobrīd pašvaldības īpašumā atstājamo dzīvokļu sarakstā neko mainīt neesot plānots, taču Kandavā, kā skaidroja nekustamo īpašumu speciāliste Evita Freimane, no saraksta ir izņemti vairāki dzīvokļi tādās ēkās, kur pašvaldības īpašumi ir mazākumā un kur nav iespēja neko ietekmēt vai lemt. Tāda, piemēram, ir Lielā iela 38, Kandavā. Vēl varianti: ir mājokļi, kuri ir sliktā stāvoklī, bez labiekārtojuma. Iespēju robežās tajos īrniekus nelaidīs un tāpat mēģinās ēkas atsavināt kopumā, esošos īrniekus pārvietojot, jo šādas iespējas Kandavā esot.
Vēl, iespējams, atsavināšanai mēģinās nodot arī «Aizdzires skolu». Agrāk dzīvokļi šajā ēkā pildījuši sociālā mājokļa funkciju, tomēr šobrīd tas vairs neesot aktuāli – neviens iedzīvotājs šādam statusam neatbilstot. Tāpat arī divi dzīvokļi jau ilgstoši stāvot tukši. Tādēļ šobrīd tiek apsvērts šāds variants, ko deputāti kopumā atbalstīja un lēma virzīt to tālākai izskatīšanai domes sēdē.
Turpmāk vēl.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
