Iepirkuma speciālistu meklējot
Nu, piemēram, deputāts Mārtiņš Limanskis vēlējās noskaidrot, kādēļ tik salīdzinoši lēni noris iepirkumu process. Piemēram, ir darbi, kas apstiprināti kā prioritāri jau pašā gada sākumā, taču iepirkums vēl nav noticis. Tāpat, kā liecinot ieskats elektroniskajā iepirkumu sistēmā, gana daudz iepirkumu tiekot pārtraukti pusceļā. Pie vainas iepirkuma nodaļas nepietiekamā kapacitāte, nekvalitatīvi sagatavoti iepirkumi vai kas cits? – interesējās deputāts. Kā skaidroja G. Važa, viņaprāt, tas tiešām ir pirmais minētais variants, jo cilvēku-speciālistu trūkst, un būtu jādomā, kā tos piesaistīt. Izskanēja arī rosinājums, ka tā sauktajiem lielajiem projektiem, piemēram, par Tukuma kultūras nama projektēšanu, citiem darbiem, iespējams būtu vērts padomāt par ārpakalpojuma piesaisti – proti, ka iepirkumu organizē cilvēks, kas šādiem projektiem ir specializējies. Iespējams, ka šāds variants arī būtu izskatāms, sprieda klātesošie, taču šobrīd ir tā, ka valsts un citas iestādes šos speciālistus pārvilinot, piemēram, piedāvājot tiem iespēju strādāt attālināti. Tomēr, pat ja Tukuma pašvaldība darītu tāpat, nav teikts, ka problēma būs atrisināta, piebilda izpilddirektora vietnieks Egīls Dude. Proti, līdzšinējā pieredze liecinot, ka strādāt jau nenāk uzreiz “gatavi speciālisti“ – lielākoties tie vēl jāapmāca, kas kopumā mēdz būt arī ilgstošs process. Savukārt, kad apmācīti, tie nereti meklē atkal citus karjeras izaicinājumus. Īsāk sakot, – tā ir problēma. Un deputāts Juris Šulcs vēl piebilda, ka, ļoti iespējams, kritiskākiem būtu jābūt arī pret projektu izstrādātājiem, ne gluži iepirkuma speciālistiem. Tam pievienojās G. Važa, minot arī piemēru – Melnezera ielas 1 pārbūves projektu.
Ņemot vērā, cik ilgi dažbrīd līdz kādas ieceres īstenošanai ir jāgaida, deputāte Agnese Ritene vēl interesējās, kā sokas ar šobrīd aktīvajiem projektiem – poliklīnikas stāvlaukumu un gaisa tiltu Tukumā? Priekšsēdētājs skaidroja, ka termiņi tiek ievēroti un viss norit raiti, tik vien kā pie poliklīnikas plānoti vēl papildu darbi – sakārtos celiņu, kas iepriekš nebija paredzēts. Un sēde noslēdzās ar atziņu, ka jāpārskata, jāaktualizē iespējas, kur un kā pašvaldība atkal var pretendēt uz finansējumu saviem plāniem.
Smārdes bibliotēkā – rotaļu istaba
Vēl par citiem sēdē apspriestajiem un iepriekš vēl neaprakstītajiem jautājumiem. Viens no tiem ir Smārdes bibliotēkas iecere un piedalīšanās projektu konkursā «Iedvesmas bibliotēkā». Ja tā piepildīsies, bibliotēkā plānots izveidot īpašu telpu pašiem mazākajiem lasītājiem. Kā šobrīd tas ieskicēts, tā varētu būt veidot kā mežs, kur vienlaikus bērni varās attīstīt arī savas zināšanas par dabu – kokiem un putniem. Konkursā iecerei ir iespēja piesaistīt 5000 eiro, otru puse – pašvaldības līdzfinansējums, kas arī tika atbalstīts, ieplānojot šādu summu nākamā gada budžet.
Iespēja izteikties par attīstības plāniem
Līdz šim, kā liek secināt domes sēdēs dzirdētais, sabiedrība diez ko aktīvi neizmanto savu iespēju iesaistīties diskusijās, piemēram, par un ap saistošajiem noteikumiem, pirms tos apstiprina gala variantā. Līdzīgi sokas ar plānošana dokumentiem. Taču pēdējā novada domes sēdē deputāti lēma par diviem diezgan būtiskiem jautājumiem – piekrastes attīstības, kā arī «Tukuma novada
apdzīvojuma attīstības» plāniem, kas tāpat šobrīd tiek nodoti publiskai apspriešanai. Pirmajā gadījumā ir mērķis, pirmkārt, jau izvērtēt piekrastes tūrisma, dabas un rekreācijas resursus, piekrastes publiskās infrastruktūras tīklu, kā arī līdzsvarot ekonomiskās intereses un dabas aizsardzību, – tiek uzsvērts pieteikumā. Un, kā sēdē skaidroja G. Važa, plāna izstrādē jau iesaistījušās gan Engures, gan Lapmežciema iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kuru pārstāvji pat dabā izstaigājuši un sprieduši par to, kur, piemēram, vajadzīgas un kur var iztikt bez noejām uz jūru. Savukārt otrajā gadījumā iecere, kā esam jau vēstījuši, ir arī pārplānot robežas, tostarp nosakot, kur beidzas pilsētas teritorija, bet kur – sākas pagasts. Kopumā šim procesam būs atvēlētas trīs nedēļas pēc tam, kad dokumenu projekts būs publicēts pašvaldības mājas lapā, kā arī informatīvajā izdevumā.
Jāpiebilst, ka abi dokumenti pēc būtības ir detalizētāka lielā novada teritorijas plānojuma daļa, un iesaistīties to apspriešanā būtu svarīgi ikvienam, minēja G. Važa, jo daļai īpašumu, runājot par pilsētu, izmaiņas varētu būt būtiskas un uz turpmākajiem desmit gadiem. Tādēļ svarīgi, lai jautājums tiktu pēc iespējas plašāk izdiskutēts.
Vēlreiz par pansiju Kandavā
Jau vairākkārt vēstīts par plāniem sakārtot pansijas Ķiršu ielā 10, Kandavā, statusu. Pēc būtības tā pilda pansijas funkcijas, bet līdz šim bijusi kā sociālā māja. Pasteidzināt procesu nepieciešams arī tādēļ, ka šajā vasarā te bijušas vairākas pārbaudes, tostarp Tiesībsarga biroja vizīte, kas rezultējās ar visai skarbiem pārmetumiem. Tukuma sociālais dienests, kura paspārnē šī ēka un tās iemītnieki šobrīd ir, gan pārmetumiem piekrīt tikai daļēji, tomēr ir vienisprātis, ka jāizpilda un jāsakārto atsevišķas formalitātes. Viena no tā arī šīs domes sēdes lēmums, un deputātu vienojās, ka pansijas pakalpojums nu oficiāli tiks sniegts abos ēkas stāvos, ne tikai pirmajā. To līdz šim ierobežoja tehniskas ēkas iekārtojuma nianses, bet pamazām, kā skaidroja arī G. Važa, tas tiks mainīts. Šoreiz – vairāk formāls lēmums.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
