Kur paliek mūsu nauda? MAF
Novada domes sēdē
Pagājušajā nedēļā, 30. novembrī, norisinājās kārtējā novada domes sēde, kurā tika izskatīts 81 darba kārtības jautājumu, tai skaitā arī par nekustamajiem īpašumiem un dažādiem līgumiem. Tā teikt, gadam pietuvojoties savam neizbēgamajam noslēgumam, ir mēģinājums lietas sakārtot līdz galam. Tāpat deputāti apstiprināja vairākus saistošos noteikumus vai arī izmaiņas jau esošajos dokumentos, kas regulē tikpat labi pašvaldības darbu, cik novada iedzīvotāju ikdienu kopumā.
Ja gribas jaunu ceļu
Nu, piemēram, pēc saistošo noteikumu nodošanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, kas kādu brīdi ir jau obligāta prasība, galīgajai apstiprināšanai tika nodoti noteikumi, kā fiziskas vai juridiskas personas var iesaistīties infrastruktūras objektu izbūvē. Deputāts, Vides un komunālo jautājumu komitejas vadītājs Mārtiņš Limanskis skaidroja, ka galvenokārt tas attiecas uz ceļiem, ielām un gadījumiem, kad plānots tos izbūvēt no jauna. Ar piebildi, ka noteikumi neattiecas uz teritorijām, kur jau izstrādāts detālplānojums un attiecīgi – ceļš nav paredzēts vai, tieši pretēji, ielu, ceļu tuvāko trīs gadu laikā plāno izbūvēt pašvaldība. Līdzfinansējums šādos gadījumos varētu būs 40% apmērā no darbu tāmes, taču ne vairāk kā 40 000 eiro apmērā. Novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa vēl interesējās, vai noteikumi attiecināmi arī uz jau padarītajiem darbiem? Piemēram, Lapmežciemā iedzīvotāji paši apvienojušies ielas asfaltēšanai – vai viņi var pretendēt uz līdzfinansējumu? M. Limanskis skaidroja, ka tomēr nē, jo runa par ielu izbūvi, ne asfaltēšanu. Un deputāts Juris Šulcs atgādināja, ka iepriekš kolēģi paši šādu variantu jau tika noraidījuši.
Vakars uz ezera
Savā ziņā – arī par Lapmežciemu, tikai par tā ūdeņu daļu, bija arī nākamais darba kārtības jautājums. Proti, deputāti precizēja noteikumus, kas regulē makšķerēšanas noteikumus Kaņiera ezerā. Kā skaidroja deputāts Normunds Rečs, kura vadītajā Tautsaimniecības un teritoriālās attīstības komitejā jautājums bija skatīts, tas tādēļ, lai vienkāršāk būtu organizēt līdzīgus koncertus uz ūdens, kā šajā vasarā Lapmežciemā. Proti, nu būs iespējams līdzīgos pasākumos piedalīties arī pašam ar savu oficiālo peldlīdzekli, piemēram, laivu vai SUP dēli, nevis tikai tos nomāt. Deputāti grozījumus vienbalsīgi arī atbalstīja.
Par ārstiem un kokiem
Turpinot par noteikumiem. Kā jau iepriekš vairākkārt vēstīts, deputāti lēma ievērojami palielināt atbalstu tiem ģimenes ārstiem, kas lēmuši atvērt praksi mūsu novadā. Palielinājums – 20-kārtīgs jeb no līdzšinējiem 500 uz 10 000 eiro. Un noteikumos, kā papildināja deputāte un Sociālo, veselības jautājumu komitejas vadītāja Dace Lebeda, paredzēts punkts, kas nosaka, ka jaunatvērtajai prakses vietai jādarbojas vismaz piecus turpmākos gadus.
Deputāti grozīja arī noteikumus, kas pašvaldībā regulē kārtību, kā tiek cirsti koki ārpus mežiem Tukuma novadā. Noteikumi nav no jauna veidoti, taču nācies tos pielāgoti aktuālajiem Ministru kabineta noteikumiem, skaidroja M. Limanskis. Galvenokārt punktā, kas paredz, kā piedzenama atlīdzība par nelikumīgi nocirstiem kokiem, un to, ka šī zaudējumu atlīdzība pēc tam tiek pilnā apmērā novirzīta publisko apstādījumu atjaunošanai.
Pēc aizrādījuma maina skolas nosaukumu
Tāpat deputāti atbalstīja lēmumprojektu, kas paredz nosaukuma maiņu Tukuma novada speciālajai izglītības iestādei. Proti, turpmāk tā sauksies Tukuma novada pamatskola «Spārni». Jāpiebilst, ka šāda maiņa veikta, jo Tiesībsarga birojs iepriekš bija norādījis, ka apzīmējums ”speciāls” tomēr ir potenciāli diskriminējošs, skaidroja Dace Adiņa – deputāte un izglītības, sporta, kultūra komitejas vadītāja. Pats mācību process gan nemainīsies, un skolā būs iespēja iegūt pirmskolas, pamatskolas un arī profesionālo izglītību. Deputāti lēmumu akceptēja, bet ar piebildi, ka varbūt izdevumus, kas saistīti ar nosaukuma maiņu, varētu segt valsts, ņemot vērā, ka tas bijis valsts iestādes rosinājums…
Vienlaikus deputāti apstiprināja skolas jauno nolikumu, nu jau ar jauno nosaukumu.
Gaidot reorganizāciju
Jau vēstīts, ka pašvaldības uzņēmums «Tukuma ūdens» pārņem ūdenssaimniecību Engures pagastā. Būtībā kas līdzīgs bija paredzēts arī Jaunpils pusē, kur reorganizētu līdzšinējo komunālo saimniecību «Jaunpils KS». Kā skaidroja M. Limanskis, ar šo procesu gan tik raiti nevedas, tādēļ līgums ar «Jaunpils KS», kas atjaunots pirms gada, atkal pārslēdzams. Jaunais līgums, tostarp par siltumapgādes nodrošināšanu, ar šo deputātu lēmumu tika pagarināts līdz nākamā gada 2024. gada novembrim, kad reorganizācija, ir cerība, tomēr notiks. Jāpiebilst, ka šis jautājums – par reorganizāciju – tiks skatīts jau decembra domes sēdē.
Līgumu pagarināja arī ar citu pašvaldības uzņēmumu – «Komunālserviss TILDe», kas sniedz apsaimniekošanas, labiekārtošanas un uzturēšanas pakalpojumus Tumes, Degoles, Sēmes, Zentenes, Slampes, Džūkstes, Irlavas, Lestenes, Pūres un Jaunsātu pagasta teritorijā. Šī līguma termiņš – 2025. gada 31. decembris, un lēmums, piebilda M. Limanskis, tāpat saistīts ar reorganizāciju. Šajā gadījumā reorganizācija gan varētu būt uz otru pusi, proti, pievienojot papildu apsaimniekojamās teritorijas.
Izmaiņas konsultatīvajās padomēs
Vairāki lēmumi bija saistīti ar grozījumiem līdzšinējo komisiju sastāvos. Tāpat oficiāli ar balsojumu deputāti apstiprināja izmaiņas vairāku iedzīvotāju konsultatīvo padomju sastāvos. Piemēram, Kandavas pagasta padomei piepulcējās Valdeķu kultūras nama vadītāja Brigita Pētersone. Savukārt Jaunpils pagasta padomei piepulcējās divi jauni dalībnieki – Arnis Jēkabsons, kā arī Kaspars Sīmanis. Bet darbu personīgu iemeslu dēļ noslēgs Maija Podagele.
Vēlreiz par keramiku un projektiem
Jau vēstījām, ka Tukuma muzejs plāno iesaistīties Tukuma keramikai veltīta kataloga izdošanā. Pašvaldības ieguldījums šajā gadījumā būtu mazliet vairāk nekā 17 000 eiro. Jau šobrīd šim projektam ir arī Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts. Iepriekš deputāti diskutēja, vai būtu pareizi virzīt projektu, kur vēl nav pašvaldības akcepta, taču noslēgumā lēma, ka konceptuāli ieceri atbalstīts. To, vai tam būs arī naudas, skaidroja G. Važa, gan vētīs kopā ar budžet sastādīšanu. Tātad – jau drīz.
Savukārt, oficiāli apstiprinot pašvaldības organizētā kultūras projektu konkursa rezultātus, deputāti neatkāpās no iepriekš lemtā un nepalielināja tam atvēlēto budžetu, kas teorētiski ļautu papildus atbalstīt vēl divus projektus. Tomēr palika pie esošajiem rezultātiem – sešām iecerēm. Jāatgādina, ka kopumā tika iesniegtas 16 ieceres.
Kur balsos, kā atbalstīs?
Jautājumi, kas nebija izgājuši ierasto kārtību un izskatīti komitejās, šajā sēdē bija trīs. Viens no šiem papildu jautājumiem saistīts ar parakstu vākšanu, ko rosinājuši Saeimas opozīcijas deputāti un kas noris pret izmaiņām Notariālajā likumā jeb tā sauktajos noteikumos par partnerību. G. Važa uzsvēra, ka, viņaprāt, šis ir reti nelabvēlīgs laiks šādai aktivitātei un galvenokārt to cilvēku dēļ, kas strādās iecirkņos, jo, lai nodrošinātu iecirkņu darbu katru dienu četras stundas, nāksies strādāt arī svētku dienās. Iepriekšējā iniciatīva, kad bija iespēja balsot pret grozījumiem Ostu likumā, vienā novadā valstij izmaksāja ap 42 000 eiro. Šajā gadījumā izdevumu varētu būt arī vairāk. Kopumā būs 15 iecirkņi, Tukumā – divi, tāds būs arī katrā pagasta pārvaldē. Deputāti vēl pamodelēja situāciju, vai nevajadzētu paredzēt pat mazāku iecirkņu skaitu, ņemot vērā, ka noteikumi to principā pieļauj, taču noslēgumā jautājumu apstiprināja tā, kā sākotnēji plānots.
Vēl viens papildu jautājums bija saistīts ar iespējām pašvaldībai startēt projektu konkursā. Finansējums ir ap 3000 eiro, kur atbalsta gadījumā pašvaldībai būs 300 eiro jāpiemaksā. Tas, ko plānots iegādāties, ir divas meža kameras, termokameru un videokameru pašvaldības vides speciālistam jeb papildināt tehnisko bāzi. Plānots projektu paspēt īstenot jau šajā gadā.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
