Tā kā, piemēram, Kurzemes plānošanas reģiona un arī citas svarīgas sanāksmes iekrīt trešdienās, deputāti vienojās pārcelt domes sēžu norises dienu no trešdienas uz ceturtdienu, līdz ar to no 1. janvāra domes sēdes notiks mēneša pēdējās nedēļas ceturtdienā 9.00, tāpēc arī tika izdarītas izmaiņas Tukuma novada pašvaldības nolikumā. Vēl no nolikuma tika izslēgtas divas iestādes – Kandavas pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs un Bērnu un jauniešu centrs «Sapņi», par kuru likvidēšanu jau bija lēmuši deputāti. Tāpat arī tiek izdarīti grozījumi saistībā ar Slampes un Džūkstes pagasta pārvaldi, kas tiks reorganizēta no 1. februāra. Un vēl, kā sēdē skaidroja Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša, tiek grozīts pašvaldības nolikuma 197. punkts, kas paredzēja Pilsētas pārvaldi izveidot no 2023. gada 1. janvāra – tagad šis termiņš tiek pārcelts uz 1. aprīli.
Deputāts Mārtiņš Limanskis atgādināja, ka šis termiņš tiek pārcelts jau pusotru gadu, taču galīgā risinājuma – būs pārvalde vai nebūs – arvien nav. G. Važa skaidroja, ka šo jautājumu skatīs kopā ar pašvaldības budžetu, tāpēc arī termiņš pārcelts.
Deputāte Dace Lebeda vēl interesējās, kas notiek ar Zantes ģimenes krīzes centra pārveidošanu – iepriekš ticis runāts, ka no 1 janvāra tas tiks pārveidots pa nodibinājumu un vairs nebūs Sociālā dienesta pakļautībā. L. Bičuša skaidroja, ka šāda lēmuma nav bijis, tāpēc arī nav bijis pamata izdarīt šādas izmaiņas nolikumā.
Apstiprina SIA «Krants» tarifus
Deputātu izlemšanai SIA «Krants» bija iesniedzis apstiprināšanai jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus Lapmežciemā. Iepriekšējais tarifs, kā skaidroja juriste Sanita Limanska, apstiprināts 2018. gadā vēl ar Engures novada domes lēmumu; tas bijis 1,22 eiro/m³ par ūdensapgādi un 2,30 eiro/m³ par kanalizāciju (bez PVN). Taču, ņemot vēro energoresursu cenu kāpumu un plānoto vidējās darba algas pieaugumu, pašvaldībā iesnigts jauns tarifu projekts – no 2023. gada 1. janvāra Lapmežciema iedzīvotāji par ūdeni maksās 1,62 eiro/m³ bez PVN, savukārt par kanalizāciju – 2,70 eiro bez PVN. Uzņēmums arī jau laikus bija iedzīvotājus brīdinājis par šīm izmaiņām. Deputātiem jautājumu vai iebildumu par tarifa pieaugumu nebija.
Lapmežciemā zemāks gāzes tarifs
Vēl SIA «Krants» bija iesniedzis jaunus siltumenerģijas tarifus. S. Limanska skaidroja, ka uzņēmums ir veicis cenu aptauju dabas gāzes iepirkšanai un noslēdzis līgumu par tās piegādi no 2023. gada 1. janvāra, nosakot fiksētu dabas gāzes cenu turpmākos piecus mēnešus. Līdzšinējais tarifs, kas tika apstiprināts šī gada 26. oktobrī, bija 369,76 eiro/MWh (bez PVN), savukārt jaunais tarifs būs 230,96 eiro/MWh. Jāpiebilst, ka granulu cena, kas ir noteikta 149,09 eiro/MWh (bez PVN), paliek nemainīga.
Izstrādās jaunatnes politikas attīstības stratēģiju
Kā sēdē skaidroja Izglītības pārvaldes juriste Kristīne Logina, pārvalde sākusi izstrādāt jaunatnes politikas stratēģiju, lai sakārtotu un pilnveidotu jaunatnes darbu novadā. 22. novembrī jau notikusi pirmā tikšanās un pieņemts lēmums šo darbu paveikt laikā no 2023. gada janvāra līdz augustam, taču tam nepieciešami 3000 eiro. Stratēģijas izstrādi vadīs jaunatnes lietu speciālists Sandis Ozoliņš, bet vēl tiks pieaicināta konsultante Inese Šubēvica, kurai šajā jomā esot liela pieredze. Deputāte Agnese Ritene vaicāja, kādi ir šīs stratēģijas mērķi un vai tā palīdzēs, piemēram, piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu jauniešu projektiem. Sandis Ozoliņš skaidroja, ka tās mērķis ir noteikt, kādos virzienos turpmākajos gados tiks strādāts, lai aptvertu visu lielo Tukuma novadu: “Iepriekš stratēģija bija izstrādāja Kandavas un Jaunpils novadam, taču Engures un Tukuma novadam tādas nebija vispār, tāpēc tagad šis darbs ir jāizdara, lai iegūtu kopējo skatījumu, sapratni, kur un vai ir vajadzīgi jauni darbinieki, kur vajadzīgs jauniešu centrs. Turklāt, startējot projektos, ir vajadzīga atsauce uz plānošanas dokumentiem, ko līdz šim mēs nevarējām izdarīt. Mēs tad atsaucāmies uz Tukuma novada attīstības stratēģiju, bet jaunajā Tukuma novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā par jauniešiem tiek runāts ļoti maz, tāpēc ir jāizstrādā pašiem savs dokuments. Mērķgrupa, kas aptver jauniešus vecumā līdz 25 gadiem, ir liela, turklāt šobrīd ir diskusijas par jauniešu vecumu – iespējams, tas varētu tikt palielināts līdz 30 gadiem, kā tas ir citās Eiropas valstīs.” Vaicājot, kam vajadzīgs finansējums, K. Logina skaidroja, ka tas nepieciešams gan atalgojumam konsultantam, kas vadīs šo darbu, gan aptaujām un daudzām citām aktivitātēm.
Jāpiebilst, ka deputāti daudz diskutēja par to, vai finansējumu piešķirt jau tagad, vai, veidojot 2023. gada budžetu, vai vispār noteikt, ka šī summa jāparedz Izglītības pārvaldei savā budžetā. Tomēr visbeidzot nolēma jauniešus atbalstīt un šo summu piešķirt, bet ar nosacījumu, ka līdz domes sēdei jāiesniedz izmaksu tāme.
Izsolē plāno pārdot Praviņu skolu
Darba kārtībā bija iekļauti jautājumi par vairāku pašvaldības īpašumu nodošanu izsolei, kas norisināsies no 10. janvāra līdz 9. februārim. To vidū bija arī Praviņu skola. Šis īpašums 8,42 ha platībā sastāv no divām zemes vienībām – 5,46 ha, uz kura atrodas četras ēkas, kā arī 2,96 ha, uz kura atrodas sporta laukums. Un vēl tiek pārdots nekustamais īpašums «Starpbrīži» 1085 ha platībā, uz kura atrodas divas ēkas. Abi īpašumi tiek pārdoti kopā, un to sākuma cena lēmumprojektā bija noteikta 61 000 eiro, taču deputāti tam iebilda. Deputāts Juris Šulcs teica, ka, zinot šī objekta vēsturi, viņam roka neceļas balsot: “2010. gadā 200 000 latu ieguldīja sporta zāles un ēdināšanas bloka celtniecībā. Tagad visu šo īpašumu ar 8 ha zemes, kam taču arī ir vērtība, tiek pārdots par fantastiski zemu cenu!” Deputāte Agnese Ritene interesējās, kas notika 2018. gadā, kad jau bijis mēģinājums šo īpašumu izsolīt par 80 000 eiro? Nekustamā īpašuma speciāliste Dzintra Šmite skaidroja, ka toreiz neviens īpašumu tā arī neesot vēlējies iegādāties, tāpēc tas nav pārdots. Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa skaidroja, ka interese par īpašumu ir – daļu zemes ir vēlme izmantot lauksaimniecībā, bet jārēķinās, ka teritorijā ietilpst arī parks un zeme zem ēkām, kas citādi nav izmantojama. Vēl deputāti interesējās, vai nekustamais īpašums, piemēram, zeme nav iznomāta? L. Legzdiņa skaidroja, ka īpašums nav iznomāts, lai, izlemjot rīkot izsoli, īpašums nebūtu apgrūtināts. Deputāti pēc neilgām diskusijām nolēma izsoles sākuma cenu tomēr paaugstināt par 20 000 eiro, līdz ar to īpašumu «Praviņu skola» un «Starpbrīži» izsoles sākumcena tika noteikta 81 000 eiro. Jāpiebilst gan, ka galīgo lēmumu deputāti pieņems domes sēdē.
Turpmāk vēl.
Agita Puķīte
