Kur paliek mūsu nauda? MAF
Novada domes sēdē
No bērnudārza līdz vidusskolai
Nolikumi galvenokārt skāra novada izglītības iestādes, kas ar šī gada 1. septembri nu jau pavisam praktiski, ne tikai teorētiski strādās savādāk. Nu, piemēram, Cērē pamatskolas vietā nu būs sākumskola, savukārt Pūres pamatskola atteikusies no savas filiāles jeb klasēm, kas līdz šim mācījās Jaunsātos. Tāpat izmaiņas bija veicama Tukuma 3. pamatskolas nolikumā, kas šogad atsakās no pirmsskolas izglītības grupiņām (telpas plānots izmantot skolas paplašināšanai), savukārt, piemēram, Tumes pamatskola savu pirmsskolas daļu tikai palielina, paredzot, ka tiks uzņemti arī jaunāki, proti, pusotru gadu jauni audzēkņi. Tas gan nolikumā neko nemaina – kā tika minēts sēdē, viss esot standartizēts.
Vēl dažas izmaiņas nolikumā vēlējās un arī veica Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija. Tās cita starpā paredz iespēju noteikt gada noslēguma pārbaudījumus vairākos priekšmetos skolēniem no 7. līdz 11. klasei, kā arī skola vēlas gūt iespēju piedalīties starptautiskos projektos un veikt noliku ā citas izmaiņas.
Tāpat Tukuma Mākslas skola, kā vēstījām iepriekš, ievieš jaunu programmu vidusskolēniem. Šīs ieceres mērķis, lai jauniešiem šajā vecuma posmā nebūtu jāmeklē iespējas Rīgā, Jelgavā vai citviet un viņi varētu turpināt pilnveidoties mākslā arī savā pilsētā. Programmas licencēšanas izdevumus, kas ir nepilns tūkstotis eiro, uzņemas pati skola, savukārt pedagogu papildu likmes jau pašvaldības ziņā. Mācības jaunajā programmā ilgs divus gadus, viena grupa tiek plānota 10 līdz 12 audzēkņu apjomā.
Jāpiebilst, ka tieši par pedagogu slodzēm un būtībā – atalgojumu – profesionālās interešu izglītības pedagogiem jau iepriekš tika diskutēts izglītības jautājumu komitejas sēdē. Un domes sēdes lēmums bija, ka izmaiņas stāsies spēkā 1. janvārī, jo šobrīd nekādiem papildu izdevumiem pašvaldības budžetā līdzekļu neesot.
Kā ar peldēšanu?
Tāpat virkne izmaiņu tika veikta vairākās domes komisijās, kur iemesli dažādi – jauni darbinieki, jauni uzvārdi, pārdalītas atbildības sfēras. Tā, piemēram, atbildīgā speciāliste par veselības jautājumiem un to, kā novads iekļaujas tā saukto veselīgo pašvaldību tīklā, turpmāk būs Aiga Priede.
Bet novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa vēl piebilda, ka iesaiste šajā tīklā cita starpā varētu dot iespēju pašvaldībai piedalīties dažādos projektos, un, kā uzsvēra domes priekšsēdētājs, būtu ļoti labi, ka kāds no tiem paredzētu finansēt arī dažādas aktivitātes, jo īpaši peldētprasmes apgūšanu bērniem.
Līgumus nelauž, dod papildu laiku lietu sakārtošanai
Lai arī iepriekš finanšu komitejas sēdē bija nolemts, ka tiks balsots par to, lai lauztu līgumu ar diviem pilsētas daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas uzņēmumiem, proti, ar SIA «Jauntukums» un SIA «Tukuma nami» un lemt par iepirkuma rīkošanu līdz 2024. gada 30. decembrim, domes sēdē deputāti lēma citādi. Proti, nolemts iedzīvotājiem dot vairāk laika sakārtot lietas, tas ir pārņemt namus savā valdījuma un arī izlemt, kas būs viņu īpašuma apsaimniekotājs, šo termiņu pagarinot līdz nākamā gada 1. maijam.
Jau vēstījām, ka, izpildot Konkurences padomes norādījumus, pašvaldība plānoja pārtraukt līgumsaistības ar namu apsaimniekotājiem, ko iepriekš uzņēmusies, nerīkojot iepirkumus. Paralēli noris arī process, kar kuru daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ir pašiem jāspēj vienoties par savu namu apsaimniekošanas formu un sapulcēs nolemt, vai šo darbu uzticēt esošajam apsaimniekotājam vai arī, piemēram, citam uzņēmumam, vai darīt šo darbu pašiem. Šie paši likuma grozījumi arī paredz, ka mājām, kas tomēr vienoties nespēj, to viņu vietā izdara pašvaldība, bet atkal jau, nevis vienkārši slēdzot līgumu ar esošo apsaimniekotāju, bet, kā to paredz likums un Konkurences padomes norādījumi, – rīkojot iepirkumu. Iepriekš tika lemts, ka līguma laušanas brīdis ir šā gada beigas, bet sēdē novada domes priekšsēdētājs G. Važa informēja, ka, runājot ar uzņēmēju, konkrētāk, SIA «Tukuma nami» īpašnieku, panākta vienošanās, ka šis process tiek pagarināts līdz nākamā gada 1. maijam. Galvenokārt tas tādēļ, lai dotu laiku noorganizēt iedzīvotāju sapulces, kas nav vienkārši, jo savu izvēli vēl nav izdarījuši vairāk nekā 120 daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Priekšsēdētājs uzsvēra, ka šajā gadījumā mērķis esot panākt risinājumu, kompromisu, nevis “kādam kāju aizlikt priekšā”. Un, lai arī SIA «Jauntukums» bija mierā arī ar gada nogali, arī viņiem tāpat tika dots jauns termiņš – līdz 1. maijam.
Pirms pieņemt lēmumu, deputāti gan par atsevišķām niansēm vēl diskutēja. Piemēram, Mārtiņš Limanskis interesējās, vai vienošanās tekstā tiešām ir prātīgi “draudēt ar tiesu”? Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša skaidroja, ka uz tiesu šobrīd tiešām neviens netaisās iet, taču šādu iespēju jāparedz, ņemot vērā, ka nevienojoties vienpusēji un bez tiesas lēmuma līgumu lauzt nemaz neeesot iespējams. Savukārt izpilddirektors Ivars Liepiņš piebilda, ka šajā gadījumā tiesāties sola jau tieši uzņēmējs, nevis tā ir kāda pašvaldības iniciatīva.
Izglītības iestādēs ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro
Tas, kopā skaitot visus darbus, kur nu aprēķināts, cik, kas izmaksās un kādā apjomā ņemams aizņēmums. Proti, nolemts, ka tiks labots Sēmes skolas jumts, kur izmaksas ir mazliet vairāk nekā 87 000 eiro, darbus veiks «A & K BŪVE». Tāpat pienākusi kārta Kandavas pirmsskolas izglītības iestādei «Zīļuks», kur pirms dažiem gadiem veica siltināšanas projektu, bet nu paredzēts sakārtot āra teritoriju – namiņus, rotaļu ierīces un citus līdz šim nepaveiktos darbus. G. Važa sēdē skaidroja, ka daži darbi gan tikuši pārplānoti, par ko vienojušies arī ar būvnieku. Un kopumā šogad, uzsākot darbus, nauda, kas tiks novirzīta, ir salīdzinoši neliela – nedaudz virs diviem tūkstošiem eiro, bet nākamajā gadā – jau 388 000 eiro āra teritorijas iekārtošanai.
Savukārt Tukuma E. Birznieka Upīša 1. pamatskolā ja noris remonts un tiek pārbūvēti arī apkures un siltā ūdens tīkli. Taču, kā tas nereti gadās ēkās “ar vēsturi“, demontāžas procesā konstatēts, ka nepieciešami papildu darbi – siju stiprināšana, kas projekta izmaksām piepluso vēl 86 000 eiro. Visa projekta kopējās izmaksas līdz ar to sasniegušas 779 846,20 eiro, kur aizņēmuma apmērs noapaļojot ir 701 000 eiro.
Visbeidzot – vēl viena novada pirmsskolas izglītības iestāde – «Taurenītis», kam arī jālabo jumts. Te pašvaldība vēl šajā gadā plāno ieguldīt 7000 eiro, bet kopējās projekta izmaksas ir 388 875,09 eiro. Arī te iepirkuma process jau noslēdzies un darbi uzticēti SIA «MARBELLA RN Group». G. Važa vēl piebilda, ka, pārskatot pašvaldības investīciju plānu, kas citu starpā arī bija viens no sēdes jautājumiem, par to arī vienojušies, ka izglītības iestādes un jumti ir prioritāri veicami darbi.
Bet kā ar Talsiem?
Tas bija jautājums, spriežot par Engures ezera aizsardzības plānu, kura izstrāde varētu būt Eiropas Kohēzijas fonda atbalstīts pasākums. Kā atzina domes priekšsēdētājs, te izmaksas esot pat augstākas (263 780,00 eiro, kur pašvaldības daļa varētu būt nepilni 40 000 eiro) nekā pašvaldības teritorijas plānojumam, taču, ja šāds plāns ir, ir arī iespēja piesaistīt arī citu Fondu līdzekļus. Tādējādi – ar šādu fondu projektu starpniecību – savā laikā uzbūvēts gan tornis, gan izveidotas takas, papildināti zivju krājumi u.tml. Ezeru savā starpā gan dala divi novadi – Tukums un Talsi. Un šobrīd neesot zināms, kādi ir Talsu plāni un vai kaimiņi piedalīsies konkursā, lai iegūtu līdzekļus ezera aizsardzības plāna izstrādei. Līdz ar to fakts, ka parks pie sava plāna tiks, vēl tomēr ir uz jautājuma zīmes.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
