Turpinājums. Sākums 19. jūlija laikrakstā
- jūlija preses konferencē pašvaldībā pašvaldības vadītājs Gundars Važa informēja par aktualitātēm novadā.
Mainīt tikai lampas, bet ātri, vai sagatavot kārtīgu projektu?
Tā kā 14. jūlijā Ministru kabinets bija apstiprinājis noteikumus ielu apgaismojuma pārbūves projektiem, interesējāmies, vai pašvaldība gatavojas šādā projektā pieteikties, lai, piemēram, nomainītu novecojošos gaismekļus Tukuma pilsētā. Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka ielu apgaismojuma audits novada apgaismojumam ir veikts: ”Ir noskaidrots, ka kopumā ir vairāk nekā 4500 lampu, no kurām daļa būtu jāmaina, tikai tagad jāizšķiras, kādu principu to sakārtošanai izvēlēties – tā saukto ESKO principu, kas nozīmē sadarbību ar energoefektivitātes kompāniju un tikai gaismekļu maiņu, un šis mums dotu ātrāku rezultātu. Otra iespēja ir iesaistīties Eiropas Savienības projektos, kas paredz finansējumu arī kabeļu un balstu nomaiņai, tāpēc šobrīd vēl ir jāizvērtē, kurās vietās tieši pazemes komunikāciju un balstu ziņā ir kritiskākie posmi. Protams, pats galvenais mērķis ir iegūt līdzekļu ekonomiju. Kandavā viens apgaismojuma posms ir šādi sakārtots, bijām plānojuši šādu pieeju izmantot arī Smārdē, taču izlēmām paši nomainīt gaismekļus, izmantojot visparastākās lampas, kam nav pat regulēšanas iespēju. Un ar visu to esam ieguvuši 60% līdzekļu ietaupījumu, salīdzinot ar vecajām lampām.’’ Vaicāts, vai iespēja piesaistīt ES finansējumu arī nedotu līdzekļu ekonomiju, G. Važa skaidroja, ka kopējais līdzfinansējuma apjoms nav liels, vien 8 miljoni eiro visai valstij, un tas nozīmē, ka visiem nepietiks. ”Tas, iespējams, nozīmētu gaidīt nākamo konkursa kārtu cerībā, ka izdosies līdzekļus piesaistīt, bet tad atkal tiktu zaudēts laiks. Turklāt maz ticams, ka izdotos veiksmīgi noorganizēt iepirkumu, jo apjoms būtu liels un līdz ar to arī interese, kam sekotu rezultātu apstrīdēšana. Un vēl – vismaz pusgadu būtu jāgaida lampas, jo to reāli nav – tās šajā ekonomiskajā situācijā nespēj saražot vajadzīgajā apjomā.’’
Ko darīt ar aizsargājamo objektu jumtiem?
Turpinot sarunu par valsts atbalstītajiem projektu konkursiem, viens no tiem attiecas uz siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu valsts aizsargājamajos kultūras pieminekļos. Tāpēc interesējāmies, vai no šīs naudas nevarētu, piemēram, beidzot sakārtot Pils torņa jumtu, kas tek jau vairākus gadus, un arī nomainīt jumta segumu Durbes pils Kalpu mājai, kas arī ir sliktā stāvoklī. To vaicājām tāpēc, ka dzirdēts par 5 miljonu eiro ieguldīšanu Jaunpils pils jumta sakārtošanā. G. Važa skaidroja, ka aicinās Attīstības nodaļas darbinieces izvērtēt šī projekta iespējas un, galvenais, kādus darbus tā ietvaros varētu veikt: ”Kas attiecas uz Jaunpils pils jumtu, tas ir briesmīgā stāvoklī – tas tek un tiešām būtu jāmaina, turklāt dakstiņi, kas reiz vietām ir bijuši piesmērēti no apakšpuses ar betonu, šur un tur pat spīd cauri, taču… – jumta nomaiņai nav izstrādāts tehniskais projekts. Tomēr es arī nedomāju, ka tur vajag 4 miljonus eiro, kā ir ticis plānots Attīstības programmas finanšu plānos, jo jumta apjoms nav tik liels, vienīgi – darbs ir sarežģīts torņa apļveida formas dēļ. Domāju, ka ar 1,5 miljoniem eiro šiem darbiem vajadzētu pietikt… Taču arī šādas naudas mums šobrīd nav. Un nav arī naudas, lai varētu kapitāli izremontēt Durbes pils Kalpu mājas jumtu, vienīgais risinājums ir projektu finansējums. Tomēr jau pieredzēts, ka kultūras pieminekļu nauda parasti nonāk Cēsīs vai Kuldīgā…’’
Vaicāts, kādā stāvoklī ir Šlokenbekas muižas jumts, G. Važa skaidroja, ka problēmas ir kultūras nama daļā, kur dakstiņi bija no dažādām partijām. Ēdnīcai jumts nomainīts 2016. gadā, torņa daļā – 2016. gadā, pārējā daļā – no 70. gadu beigām vai 80. gadu sākuma, un tā nu sanāk, ka katrai ēkas daļai tie ir citādāki.’’
Darbi kavējas, nauda – liela
Vaicāts, cik tālu pavirzījušies darbi Milzkalnes skolā un bērnudārzā «Vālodzīte», kur, šķiet, tie mazliet pieklusuši, G. Važa skaidroja, ka Milzkalnes skolā darbi notiek jau iekštelpās, bet vēl tiek gaidīti logi un durvis, ko sola augustā. «Vālodzītē» darbi uz jumta uz neilgu brīdi bijuši apturēti, lai tiktu skaidrībā ar uzlikto metāla segumu, kas bijis nelīdzens: ”Izsaucām jumta ražotājus – «Rukki» pārstāvjus – uz ekspertīzi, un viņi deva atzinumu, ka viļņošanās ir pieļaujamajās robežās un ka segums pēc laika izlīdzināsies.’’
Stāstot par citiem darbiem, G. Važa minēja, ka atkārtoti tiks rīkots iepirkums Mālkalna celiņu bruģēšanai: ”Un arī pagarināsim darbu izpildes termiņu, nosakot, ka daļa uzdevuma tiks veikta šogad, bet daļa – nākamajā gadā. Pēc pirmā iepirkuma darba apjomus samazinājām, taču īsā laikā izmaksas pieaugušas par 50% – sākotnējā summa bija 70 000 eiro, bet iepirkumā šis objekts tika nosolīts par 105 000 eiro, tāpēc pirmoreiz šo iepirkumu izbeidzām.’’
Vēl pirms dažiem gadiem asfaltētas vietas – brūk
- Važa vēl skaidroja, ka būs jādomā par jau asfaltēto ielu remontiem: ”Tas nav populārs lēmums, bet ir jāmeklē risinājums Pārupes/Zaļās ielas sakārtošanai – tur ir jāuzliek virskārta, citādi apakšējā kārta sabruks un viss iepriekšējais ieguldījums būs veltīgs. Tāda pati situācija ir Jauntukumā pie garāžām, kur ierīkoja asfaltu 150 metrus garā posmā. Tur jau šobrīd asfalts ir sadalījies tādos kā mazos gabaliņos, un vēl līdzīga situācija ir arī nelielā posmā Smilšu ielā. Ja mēs šo 4 cm virskārtu neuzliksim, asfalta segums šajās vietās sabruks. Un vēl esam uzrakstījuši SIA «Strabag» vēstuli un aicinājuši pievērsties Melnzera ielai, kur pirmās kārtas darbos, kas līdz Piemiņas vietai tika veikti 2016. gadā, viens posms būs jānofrēzē un jāuzliek jauna asfalta seguma kārta, jo labi redzams, ka asfalta virskārta pie šūšanas uzņēmuma «Lindstrom» sākusi sabrukt. Protams, kā jau esam teikuši, būs jālabo taisnais ceļš no Smārdes līdz Tukumam, kur dubultajā virsmā bedres radās neilgi pēc darbu pabeigšanas pagājušajā gadā.’’
Vaicāts, vai nav plānots sakārtot grantēto ceļu, kas Ventspils šoseju savieno ar Milzkalni un ved gar karjeriem – jau esošajiem un topošajiem, G. Važa skaidroja, ka ir izstrādāts tehniskais projekts visa šī ceļa asfaltēšanai, taču šobrīd naudas pietiek, lai uzliktu cieto segumu tikai vienam posmam – no ceļa Smārde-Tukums līdz Milzkalnes stacijai: ”Esam rēķinājuši, ka tas varētu izmaksāt ap 70 000 eiro. Taču pārējiem posmiem, tai skaitā tiem, kas ved gar karjeriem, naudas šobrīd nav.’’
Vaicāts, vai nav iespējams prasīt no karjeru izstrādātājiem, lai viņi vispirms ierīko ceļu un tad izstrādā smilti un granti, G. Važa skaidroja, ka par to ir daudz ar uzņēmējiem diskutējis, taču viņi uzskata, ka pašvaldības saņem dabas resursu nodokli un par to arī ceļi būtu jālabo: ”Taču reālā situācija ir tāda, ka vienu laiku pašvaldības saņēma daļu šī nodokļa, bet tad tā apmērs tika tik pamatīgi samazināts, un tāpēc nebija iespējams pat visas tās vietas pie mājām, kur tas būtu nepieciešams, atputekļot. No agrākā izstrādātāja «Cemex» bija priekšlikums ceļu nobetonēt, taču mēs tam nepiekritām, jo nebija skaidrs, kā to uzturēt vai remontēt, ja rastos problēmas.”
