Šonedēļ Tukuma novada domes deputāti tikās komiteju sēdēs, lai diskutētu, kuri jautājumi un kādā formā tiks tālāk virzīti uz domes sēdi, kā arī – lai pārrunātu citas šī brīža aktualitātes. Tā, piemēram, sociāliem un veselības jautājumiem veltīto komiteju tās vadītāja Dace Lebeda iesāka ar priecīgu ziņu par to, ka Ukrainā atbrīvota Tukuma sadraudzības pilsēta Izjums. Un tas nozīmē arī to, ka nu iespējams tai droši sūtīt humāno palīdzību, tostarp medikamentus, kam arī organizēšoties. Jautājums gan šobrīd vēl ne oficiālajā darba kārtībā – toties tajā bija gana būtiskas problēmas, kas skar mūsu pašu novadu.
Kur sameklēt ārstus?
Nu, piemēram, tā ir primārās veselības pieejamība ārpus pilsētas. Uz domes sēdi tiek virzīts jautājums par uzturēšanas izdevumu segšanu ārsta palīga Diānas Lapiņas kabinetam Zemītes pagastā. Iepriekš to veicis Kandavas sociālais dienests. Turpināt darbu Zemītē gan viņa nav plānojusi, un oficiāli prakse tiks slēgta jau 30. novembrī. Kas tālāk – vēl neatbildēts jautājums, un, kā norādīja deputāte un priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, vēl viena problēma ir arī tā, ka līdzšinējās telpas nav sertificētas, jo īsti neatbilst prasībām, tostarp noteikumiem par vides pieejamību (kabinets iekārtots daudzdzīvokļu nama dzīvoklī). Bet, ja, runājot par šo kabinetu, vēl teorētiski būtu rodams kāds risinājums, jo savulaik tiešām bijuši plāni prakses vietu pārcelt uz Zemītes pagasta pārvaldes ēku, tad – ko darīt ar pacientiem, šobrīd atbildes nav. Tā, starp citu, apstiprināja pašvaldības vadītājs Gundars Važa, esot novada mēroga problēma, jo jau šobrīd zināms, ka vismaz 11 ģimenes ārstiem tuvojas pensijas vecums. Un nav arī tā, ka visi vēlētos apmācīt savus potenciālos aizstājējus – topošos mediķus, piebilde deputāte Agnese Ritene. Šobrīd gan pašvaldība plāno atbalstīt divus medicīnas studentus – palīdzēs ar mācību maksu, tomēr tas problēmu šajā jomā tāpat neatrisina, jo, kā liecina līdzšinējā pieredze, uz reģioniem strādāt jaunie speciālisti nāk nelabprāt. Savukārt, domājot par Zemīti, tika uzdots Kandavas un pagastu apvienībai rakstīt vēstuli Nacionālajam veselības dienestam un noskaidrot, vai viņi no savas puses var piedāvāt kādu risinājumu.
Jo dziļāk sarakstos, jo vairāk neskaidrību
Tomēr plašākās sēdes dalībnieku diskusijas, administrācijas darbiniekus ieskaitot, šoreiz izvērtās par citu jautājumu, proti, pašvaldības dzīvokļiem, kas tiek piešķirti novadā strādājošajiem speciālistiem. Kā nojaušams, četriem novadiem apvienojoties, iesākumā šie saraksti vienkārši tika apvienoti, un tikai šobrīd tiek veidota vienota sistēma un noteikumi, kas attiektos uz visiem. Šajā gadījumā tika runāts par termiņiem, uz kādiem līgumi tiek slēgti, jo atšķirībā no Tukuma citas pašvaldības maksimālos nomas termiņus ne visur un ne vienmēr bija noteikušas. Taču turpmāk, ja īrnieks atbildīs saistošajiem noteikumiem un vārdam “speciālists”, šis termiņš būs seši gadi, skaidroja Dace Grenevica, pašvaldības mājokļu speciāliste. Sagatavotajam lēmumprojektam bija pievienots arī to cilvēku saraksts, kurus šie grozījumi skartu. Un tieši tas arī sēdē radīja lielākās neskaidrības. Nu, piemēram, kaut gan, kā apstiprināja I. Priede, Kandavā bijis noteikums, ka speciālista kategorijā dzīvoklis piešķirams personai, kas pašvaldībā ir deklarējusies (tas iekļauts īres līgumos), taču vismaz divas personas to iemanījušās apiet. Tāpat ir tādi, kas pašvaldībā vairs nestrādā, tātad statusam īsti neatbilst, vai pat aizceļojuši un strādā ārzemēs! Tāpat ir arī parādnieki. Īsāk sakot, – diezgan raibs gadījumu saraksts, ko deputāti rosināja tomēr pārskatīt.
Savukārt jau pavisam uz citu problēmas aspektu klātesošajiem norādīja Evita Freimane, Kandavas un pagastu apvienības juriste. Proti, viņa skaidroja, ka esot tādi gadījumi, kas attiecas lielākoties uz cilvēkiem jau pirmspensijas vai pat pensijas vecumā, ar kuriem tikuši slēgti nomas līgumi, tobrīd nenosakot nekādus termiņus. Un tagad sanāk, ka, iekļaujot viņus “speciālistu“ sarakstos, teorētiski šiem cilvēkiem vajadzētu sākt gatavoties, ka dzīvesvieta tomēr kādā brīdī būs jāatstāj…? Deputāts Mārtiņš Limanskis piebilda, ka jau pirms kāda laika ticis rosināts, ka jānosaka izņēmuma gadījumi, proti, ka pedagogi, sociālie darbinieki, mediķi varētu savus nomas līgumus arī pagarināt, tostarp pēc tam, kad devušies pensijā, kas būtu kā paldies par padarīto. Taču līdz šim dzīvokļu komisija, acīmredzot, nav neko tādu izstrādājusi… Tāpat, atkal komentēja E. Freimane, skrupulozi vadoties pēc noteikumiem, var gadīties, ka īrniekiem mājoklis jāatstāj, bet tas tā arī stāvēšot tukšs, jo Kandavā jau esot šādi precedenti, un nekādas rindas uz speciālistu mājokļiem neveidojoties. Par pēdējo apgalvojumu gan administrācijas darbinieki nebija vienisprātis – ir rinda vai tomēr nav. Taču Ligita Proņina, galvenā speciāliste mājokļu jautājumos, norādīja, ka to savukārt varētu risināt pavisam vienkārši, organizējot īres tiesību izsoli. Tad, iespējams, tukšu dzīvokļu vairs nebūtu.
Noslēdzot diskusiju, kā trāpīgi norādīja deputāte A. Ritene, “vismaz pusi no runātā nesaprotot”. Katrā gadījumā – runātais lika apjaust, ka līdz šim pašvaldībās ir bijusi diezgan brīva sistēma, kā, kam un uz cik laiku tika piešķirti mājokļi, tāpēc, lai izvērtētu katru individuālo gadījumu un situāciju, būs gana daudz darba jāiegulda.
Tostarp sēdes ietvaros D. Lebeda aicināja speciālistus uz nākamo reizi sagatavot informāciju par to, cik bieži pašvaldības iznomātajos dzīvokļos bijusi spiesta paviesoties pašvaldības policija…
Vai būs ģimeniski?
Noslēdzošais sēdes jautājums bija vairāk informatīvs, jo jau jūlija novada domes sēdē tika izlemts, ka tādā formā, kā līdz šim darbojies bērnu un jauniešu centrs «Sapņi» Irlavā (agrākais bērnunams), tas vairs nestrādās – jārada maksimāli ģimenei pietuvināti apstākļi. Piedāvājumu bija uzdots sagatavot Tukuma novada sociālajam dienestam sadarbojoties ar bāriņtiesu un pašu centru. Un, lūk, tad gala risinājums ir, ka tā būs sociālā dienesta struktūrvienība – dzīvoklis sešiem līdz astoņiem novada bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes un kuriem nekādu citu alternatīvu, piemēram, audžuģimeni, nav izdevies atrast. Nodarbināti šajā jaunajā struktūrvienībā tiks pieci cilvēki; atlikušajiem darbiniekiem piedāvāšot darbu citās sociālā dienesta struktūrvienībās, kur darba rokas allaž trūkstot. Savukārt krīzes gadījumos, ja tādi rastos, varēs piesaistīt speciālistus arī no ģimenes krīžu centra Zantē.
Izskatot iespējas, tieši kur šādu ģimenes modeli veidot, nonākuši pie divām adresēm, skaidroja Tukuma sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve. Proti, secināts, ka turpat Irlavā būtu iespējams pielāgot ēkas otrā stāva vienu no spārniem, tāpat – dzīvokli Dārzniecības ielā Tukumā. Deputāti gan norādīja, ka jau iepriekš piekrituši tieši Irlavas variantam, tad nu sociālais dienests solīja, ka koncentrēsies tieši uz to. Diskusijas savukārt bija par to, cik tad darbiniekiem tomēr centrā būt, jo, kā norādīja «Sapņi» vadītājas pienākumu izpildītāja Ilze Kola, jau šobrīd, ja kāds darbinieks saslimst, neesot kas strādā viņa vietā. Tāpat arvien neesot skaidrības, kurš darbinieks ko darīs, piemēram, norakstīs pirkumus, veiks citus ikdienas darbus? Kā norādīja sociālā dienesta pārstāvji, tas, protams, būs amata aprakstā, bet pienākumi nebūs ne ar neko savādāki, kā, piemēram, audžuģimenēs, kur arī ir vairāki bērni. Savukārt par vēl viena darbinieka nepieciešamību tika norādīts, ka, ja arī būtu, kas vajadzības gadījumā kādu citu nomaina, nebūtu ko likt cilvēkam darīt ikdienā!
I. Priede vēl vēlējās zināt, ko darīs ar tiem bērniem, kas šobrīd centrā ir un ir no citiem novadiem (esot zināms, ka pašvaldībām nemaz neesot, kur viņus likt!), un, vai tomēr nav vajadzējis paturēt iespēju, lai kādā brīdī varētu izveidot otru grupu šiem bērniem? Skaidrojums bija, ka pašvaldības par «Sapņu» likvidēšanu esot jau brīdinātas laikus, tādēļ arī risinājums tām bija jāatrod. Tāpat vismaz šobrīd papildu grupas noteikti netiekot plānotas, jo mērķis ir izveidot ģimenei pietuvinātu modeli. Bet nu diskusija vedināja uz to, ka institūcijas vietā kādā brīdī pašvaldība varētu gribēt izveidot atkal jaunu institūciju…
Jāpiebilst, ka kopumā novadā bez vecāku aprūpes ir ap 200 bērnu, no kuriem aptuveni 45 – audžuģimenēs, bet lielākais vairums – aizbildniecībā.
