Iedzīvotāju sapulcē
Nobeigums. Sākums 26. janvāra laikrakstā.
- janvārī Šlokenbekas muižā notika Smārdes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes paplašinātā sēde, kurā piedalījās kā Smārdes, tā Milzkalnes iedzīvotāji. Tikšanos vadīja Smārdes pagasta pārvaldes vadītājs Kristaps Zaļkalns, sanāksmē uz jautājumiem atbildēja un savus skaidrojumus sniedza pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš. Tikšanās darba kārtībā svarīgākais jautājums bija apkures izmaksu straujais pieaugums Smārdes ciemā, abu ciemu apkures jautājumu risināšana nākotnē, kā arī informācija par pagastā pērn paveiktajiem un šogad plānotajiem darbiem.
Apkures tarifs un problēmas Milzkalnē
– Jūs sakāt, ka būs izdevīgi kurināt ar šķeldu, bet Smārdē ir malka un tarifs ir zemāks, bet Milzkalnē kurina ar šķeldu un tarifs ir par trešdaļu augstāks. Kur rodas šāda atšķirība?
- Liepiņš:
– Milzkalnē strādā privātais komersants, kas pirms četriem vai pieciem gadiem uzlika jaunu 1,5 megavatus lielu apkures katlu, ieguldot katlu mājas attīstībā ap 500 000 eiro. Uzņēmējs ņēma kredīts, un, protams, tagad ar tarifa starpniecību vēlas to atgūt, tāpēc arī šis tarifs ir tāds. Gadā šajā katlumājā tiek saražotas 2000 megavatstundas siltuma, kas nav daudz, tāpēc regulators šo tarifu necaurskata. To dara pašvaldība, taču tā kā tas ir privātais komersants, mēs viņu varam kontrolēt, vienīgi tā, ka vai nu apstiprinām vai neapstiprinām šo tarifu.
– Vai tad kāds to kontrolē? Vai kāds vispār skatās, kāpēc ceļ tarifu, jo arguments bija, ka vajadzīgi ieguldījumi trasēs, lai gan zinām, ka nekādu ieguldījumu nav bijis. Mēs taču redzam, kādas ir trases un kas notiek, apkures sezonu sākot – pirms pāris gadiem, tieši pirms apkures sezonas, izrādījās, ka trase ir bojāta.
- Liepiņš:
– Uzņēmējs gribēja tarifu 120 eiro par megavatstundu, bet mēs apstiprinājām 106 eiro par megavatu. Šīs izmaiņas bija saistītas arī ar apkures nodrošināšanu bijušā uzņēmuma «Strabag» komerctelpās, kas šobrīd pieder SIA «Stiga RM».
– Kāpēc Milzkalnē strādā privātais komersants?
- Liepiņš, G. Važa:
– Tas tā ir izveidojies vēsturiski, ka visu laiku apkure un ūdenssaimniecība Milzkalnē ir bijusi privātās rokās. Tieši šī iemesla dēļ arī ūdenssaimniecībā, kas mums pagājušajā gadā bija jāpārņem, iepriekš neko investēt nevarējām. Mums tagad šis komersants ir pateicis, ka gribētu arī no siltuma ražošanas iet projām, tāpēc ir jādomā, kā šo jautājumu risināt un. galvenais, ir jāzina, ko viņi par šo katlu māju vēlas. Cita iespēja – lemt par jaunu katlu māju citā vietā, pasakot, ka tas pašvaldībai izmaksā lētāk. Esam vienojušies, ka janvāra beigās par to runāsim. Līdzīga situācija ir arī ar Jauntukuma katlu māju, kur arī būs gatavs izvērtējums un būs jādomā, ko tālāk darīt.
– Tagad, kad viss nolaists, aiziet… Un nāks «Tukuma siltums», un atkal teiks, ka jāiegulda trasēs, un mēs atkal maksāsim lielāku tarifu…
- Liepiņš
– Šobrīd visos pagastos, kur ieiet «Tukuma siltums», ir vienots tarifs.
– Kā mēs, iedzīvotāji, varētu paātrināt šo pāriešanu pie «Tukuma siltuma»?
- Važa:
– «Tukuma siltuma» resursi nav neizmērojami, jo uzņēmums jau ir pārņēmis Slampi, Džūksti, Tumi, Degoli, Sēmi, Pūri, tad Lapmežciemu, tagad arī Raudu Domāju, ka uzņēmumam pašlaik trūkst kapacitātes, lai varētu pārņemt pilnīgi visu pagastu siltumu, bet risinājums, protams, būs jāmeklē.
– Vai ir iespējams paņemt aizņēmumu uz katlu kalpošanas laiku – uz 20-23 gadiem, lai tarifa pieaugums nebūtu tik liels, kā tas bija Milzkalnē, kur kredīts bija uz 5 gadiem?
- Liepiņš:
– Par kredīta ilgumu – viss ir atkarīgs no tā, cik gados šī amortizācija ir paredzēta. «Tukuma siltums», piemēram, atdod pēdējos kredītus par katlu māju, kas tika būvēta, ja nemaldos, pirms 15 gadiem. Kas attiecas uz Smārdi – tas, ka ar šiem pakalpojumiem nodarbojas komunālais uzņēmums, nav klasisks scenārijs, jo parasti to dara pašvaldības uzņēmums. Visdrīzāk, ja plānotu jaunas katlu mājas ierīkošanu, tas būtu jādara pašvaldības uzņēmumam, jo diez vai pagasta komunālā nodaļa varētu šādam mērķim dabūt kredītu.
– Vai Smārdē un Milzkalnē būs bioloģiskie atkritumu konteineri?
- Važa:
– Uzstādījums ir, ka vispirms tos izvieto pilsētā. Ja reiz būs jāievieto arī pagastos, tos liks pie daudzdzīvokļu mājām, kur ir lielāka cilvēku koncentrācija. Pagastos iedzīvotāji tiek aicināti veidot komposta kaudzes.
Vajag vai nevajag žogu?!
Viens no jautājumiem, par ko iedzīvotāji bija norādījuši konsultatīvajā padomē, bija žogs ap katlu māju un dīķi, kura kopējās izmaksas, kā skaidroja K. Zaļkalns, varētu būt ap 19 800 eiro – gan par materiālu, gan darbu: “Problēma ir tā, ka jau pēc diviem gadiem var nākties šo žogu pārcelt, ja tiks būvēta jauna katlu māja, kuras tehniskā projekta izstrādei, starp citu, esam jau laikus paredzējuši 15 000 eiro, un tad žoga pārcelšana prasīs atkal papildu izmaksas.” Iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītāja Ilze Turka iebilda, ka diez vai ir pareizi, ka tik tuvu skolai ir neierobežotas malkas kaudzes un saimnieciskā zona ar tehniku. Viņaprāt, ja teritoriju iespējams ierobežot mazākā apmērā, tas ir jādara, bet tāda šī saimnieciskā zona, kāda tā tagad, – visiem atvērta, tā palikt nevar.
Aicina uz pasākumiem
Tikšanās noslēgumā Šlokenbekas muižas kultūras centra vadītāja Vija Fogele informēja, ka ir veikta iedzīvotāju aptauja par kultūras norisēm Smārdes pagastā. Aptaujā kopumā piedalījušies 139 cilvēku, lielākā daļa sieviešu vecumā līdz 45 gadiem. Visvairāk patikuši koncerti, teātri, kino un balles, bet visvairāk patikuši pagasta svētki, arī tirdziņš un valsts svētki. No mūziķiem vēlētos dzirdēt Intaru Busuli, Donu un grupu «Bet Bet». Kultūras darbs novērtēts ar 6, 7 un 8 ballēm.
Agita Puķīte
Skats uz Tukuma novadu gadu mijā. Sasniegumi pērn un izaicinājumi šogad
Turpinot laikraksta jau sen iesākto tradīciju, tāpat kā pērn, arī šogad aptaujājam pašvaldības amatpersonas, uzņēmumu un pagastu pārvalžu vadītājus par aizvadīto gadu un jaunā gada iecerēm. Kamēr citos pagastos uzrunājam un izvaicājam pārvaldniekus, Smārdes pagasta pārvaldes vadītājs Kristaps Zaļkalns iedzīvotāju sapulcē informēja gan par lielākajiem darbiem 2023. gadā, gan par šī gada iecerēm. Tiesa gan, viņš arī minēja, – tā kā 2024. gada budžets vēl nav apstiprināts, plānotos darbus jeb vēlmju sarakstu var tikai uzskaitīt, un tikai vēlāk būs redzams, cik daudzas no iecerēm izdosies paveikt.
Gan būvdarbi, gan remonti un projekti
- gadā, kā stāstīja K. Zaļkalns, izsolē uzņēmumam SIA «Stiga RM» tika pārdots pašvaldības zemes gabals Smārdē, kur plānots būvēt piecstāvu daudzdzīvokļu māju, bet vēl šajā vietā jāizstrādā detālplānojums. Kā piebilda G. Važa, jāsagaida jaunais teritorijas plānojums, kas ļautu šai vietā būvēt ēkas, kas augstākas par trim stāviem. Šai vietā plānots arī jauns rotaļlaukums. Projektēšanas laikā arī tiks noteikti piebraucamie ceļi un komunikāciju izmantošanas iespējas utt. Šīs mājas būvniecība, kā skaidroja K. Zaļkalns, ļaus piesaistīt vairāk bērnu Smārdes skolai un bērnudārzam: ”Vēl 29 079,41 eiro ieguldīti Vēju dārza labiekārtojuma elementu atjaunošanā, tikai diemžēl skatuvi būvniekam nācies pārtaisīt. SIA «Stiga RM» arī ziedoja naudu bērnu brīva laikā norisēm, un pēc aptaujas tika lemts par “pump track” trases ierīkošanu Vēju dārzā, un rudenī sākās pirmie darbi. Tiek iznomātas telpas Smārdes pagastmājas trešajā stāvā, un vienā no telpām iekārtota mākslas studija «Pļava», kurā iesaistījušies līdz pat 20 bērniem.
Par 390 649,44 eiro noasfaltēts ceļa posms no Ventspils šosejas līdz Ružu karjeram. Ružu karjers ir pārņems no SIA «Strabag» un tam veikta inventarizācija (izmaksas 5000 eiro), lai saprastu, cik daudz derīgo izrakteņu tur atlicis, lai karjeru vai nu atkal iznomātu, vai pārdotu.
Lieli ieguldījumi veikti Raudas ciema komunālajā saimniecībā – katlu mājā ieguldīti 139 079 eiro, savukārt ūdenssaimniecībā – 25 000 eiro. Darbus veica «Tukuma siltums» un «Tukuma ūdens». Arī Milzkalnē SIA «Tukuma ūdens» veica ieguldījumus ūdenssaimniecībā par 5000 eiro. Vēl par 50 metriem tika pagarināts gājēju celiņš Milzkalnē uz mazdārziņiem gar autoceļu, un tur ieguldījumi bija 3000 vai 4000 eiro. Asfalta segums tur netika ierīkots, jo nākotnē no Milzkalnes uz Tukumu ir plānots veloceliņš. Vēl tika izbūvētas pamatnes pie hidrantiem un atkritumu urnām, kā arī veikts remonts divos pašvaldības dzīvokļus par 6000 – 7000 eiro – tie paredzēti speciālistiem, bet, ja tādu nebūs, dzīvokļus pārdos izsolē. 2023. gadā bija arī ļoti kupli apmeklēti Smārdes svētki un Stirnu buks.”
Lielākie ieguldījumi skolās, muižā un parkā
Stāstot par šīgada darbiem, K. Zaļkalns skaidroja, ka šogad ir paredzēts sakārtot pašvaldības ceļu 0,655 km garumā Smārdes industriālajā parkā par 55 000 eiro: “Mums ir pieejami 72 000 eiro no partnerības «Laukiem un jūrai» Vēju dārza dīķa un apkārtnes labiekārtošanai, kam būs nepieciešams arī 18 000 eiro pašvaldības līdzfinansējums. Latvijas Nacionālās bibliotēkas fonds ir ar 6000 eiro atbalstījis Smārdes bibliotēkas projektu mūsdienīgas bērnu istabas iekārtošanai – tam 7000 eiro piešķirs arī pašvaldība. Ir sakārtota Milzkalnes sākumskola, bet vēl ir atlicis atjaunot mazā stadiona segumu pie vecās skolas ēkas – tur paredzēts uzlikt jaunu sintētisko segumu – provizoriskās izmaksas ir ap 40 000 eiro. Milzkalnes skolā vēl tiek remontētas pedagogu telpas, kam, iespējams, papildus būs nepieciešami 10 000 eiro.” Vairāki darbi, kā skaidroja K. Zaļkalns, ieplānoti Šlokenbekas muižā: ”Tur nepieciešams sakārtot dienvidu fasādi, kas šobrīd brūk, un vienlaikus tiks rekonstruēti arī logi – šobrīd strādājam pie projektēšanas uzdevuma. Kopējās izmaksas varētu būt ap 40 000 eiro. Vēl ir izliecies muižas mūris ziemeļaustrumu pusē, savukārt pagrabā zem kalna ratnīcas ir mitrums un drūp pārsegums – eksperts šo vietu ir apsekojis, tikai no oktobra nevaram sagaidīt tāmi. Esam pamanījuši, ka ir sācis drupt muižas dakstiņu jumts, par kura atjaunošanu nākotnē būs jādomā. Saistībā ar muižu un saliņu esam domājuši arī par Slocenes upes tīrīšanas darbiem, lai mazinātu saliņas applūšanu. Jau tagad var redzēt, ka tieši aiz tilta ūdens zaudē straujumu, tāpēc darbus nāksies plānot.”
Vēl 21 600 eiro nepieciešami Smārdes kultūras centra jumta seguma rekonstrukcijai: ”Mitruma dēļ iegāzās piekaramie griesti un ir sācis bojāties parkets, līdz ar to būs jāplāno grīdas seguma un arī veco radiatoru nomaiņa, jo bērnudārza telpām nepienāk siltums. Smārdes skolas ēkā ir nepieciešams remontēt stāvvadus, un līdz ar to jāparedz 10 000 eiro kosmētiskajam remontam. Vēl ir jādomā par asfalta seguma atjaunošanu pie skolas, kam būtu jāparedz 40 000 eiro. Smārdē Plieņu ielas iedzīvotāji ir savākuši parakstus apgaismojuma ierīkošanai, turklāt to plānots projektēt arī Jaundravnieku ielā, kam būs nepieciešami 19 000 eiro. Kopā ar VAS «Latvijas valsts ceļi» apsekoti pagasta tilti, un tiem nepieciešams izstrādāt tehnisko dokumentāciju par 5200 eiro. Vēl pēc konsultatīvās padomes ierosinājuma Smārdes ciemata centrā ir plānoti jauni apstādījumi par 3400 eiro, kā arī darbu sarakstā iekļauta pagastmājas fasādes mazgāšana.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
