Iedzīvotāju sapulcē
Pirms nedēļas Šlokenbekas muižā notika Smārdes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes paplašinātā sēde, kurā piedalījās kā Smārdes, tā Milzkalnes iedzīvotāji. Tikšanos vadīja Smārdes pagasta pārvaldes vadītājs Kristaps Zaļkalns, sanāksmē uz jautājumiem atbildēja un savus skaidrojumus sniedza pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš. Tikšanās darba kārtībā svarīgākais jautājums bija apkures izmaksu straujais pieaugums Smārdes ciemā, abu ciemu apkures jautājumu risināšana nākotnē, kā arī informācija par pagastā pērn paveiktajiem un šogad plānotajiem darbiem.
Vajadzēja informēt ātrāk
Tā jau tikšanās sākumā teica K. Zaļkalns, atvainojoties Smārdes iedzīvotājiem par to, ka viņi nav iepriekš par apkures tarifa kāpumu informēti un ka nav arī pateikts, ka tas būs tik liels – 76,51 eiro/MWh: “Siltuma tarifs Smārdē nebija grozīts desmit gadus; pēdējais lēmums bija 2013. gadā vēl Engures novada domes laikā, kad tarifs tika noteikts 39 eiro par megavatstundu apjomā. Tā kā jaunais tarifs stājās spēkā no 1. decembra, kad gaisa temperatūra bija divi grādi zem normas, tas vēl šīs izmaksas sadārdzināja, turklāt kopējais patēriņš tobrīd bija pieaudzis par 20%, kas arī bija vairāk nekā iepriekš.”
– Apkures tarifa pieaugums Smārdē bija pārsteigums, jo, šķita, ka par to deputāti domes sēdē nebija lēmuši. Liels bija pārsteigums, arī uzzinot, ka tarifs bez jelkādiem aprēķiniem bija iekļauts 2023. gada 30. novembra domes sēdes jautājumā par maksas pakalpojumiem. Un vēl var apšaubīt, vai jauno tarifu varēja piemērot no 1. decembra, jo nākamajā dienā pēc domes sēdes lēmumi noteikti nebija parakstīti, tie nebija arī publicēti. Tas, protams, nemaina faktu, ka tarifs vienalga būtu stājies spēkā…
- Liepiņš:
– Par izziņošanas kārtību – protams, mēs varējām iedzīvotājus labāk informēt, piemēram, pieliekot informāciju pie iepriekšējā mēneša rēķina. To varējām izdarīt.
Citur apkures maksa daudz lielāka
- Zaļkalns:
– Salīdzinot Smārdes ciema jauno tarifu ar citu novadu un ciemu apkures datiem, tas arvien ir viens no zemākajiem Latvijā. Viszemākais bija 51,44 eiro/MWh, bet dārgākais pārsniedz 200 eiro/MWh. Savukārt Tukuma novadā, piemēram, SIA «Tukuma siltums» tarifs ir 69,27 eiro/MWh, bet tepat Milzkalnē tas ir daudz augstāks – 106,13 eiro/MWh. Tas, ka Smārdē tas palika nemainīgs tik ilgus gadus, bija reāls ieguvums iedzīvotājiem.
- Liepiņš:
– Jaunpilī, piemēram, gāzes cenu kāpuma dēļ tarifs bijis pat 320 eiro par megavatu, arī Tukumā tas pārsniedza 90 eiro, bet pēc tam sarucis, kad samazinājās šķeldas izmaksas.
– Kāpēc jūs runājat par apkures maksas pieaugumu divas reizes, ja patiesībā mēs maksājam daudz, daudz vairāk?
- Važa:
– Viss ir izrēķināts atbilstoši tarifam un patēriņam. Smārdē, Meža ielā 8, izmaksas par decembri bija 1,94 eiro/m², Meža ielā 6 – 2,23 eiro/m² un Meža ielā 4 – 2,4 eiro/m².
Pieauga elektrības un malkas cena
– Izstāstiet kas ietilpst tarifā?
- Zaļkalns:
– Kurināmā, elektrības, transporta, materiālu, administrācijas, sakaru, biroja un nodokļu izmaksas. Runājot par tarifa pieaugumu, tam bija objektīvi apsvērumi, piemēram, malkas cena ilgu laiku bija tikai 22 eiro/m². Mēs ļoti ilgi nepirkām malku un riskējām, ka tās varētu kādā brīdī pietrūkt, bet apzinājāmies, ka daudzdzīvokļu mājās dzīvo daudz vecu cilvēku, kam katrs eiro ir no svara.
- Važa:
– 2022. gadā viss mainījās – strauji pieauga elektrības cena – vismaz četras reizes, ja ne vairāk, un arī malkas cena, kas izauga no 85 eiro līdz 100 eiro par m³. Mēs nopirkām 140 m³ par 60 eiro/m³ un tad nolēmām zāģēt savu mežu, no kura ieguvām 1004 m³ malkas, kur viena m³ pašizmaksa bija 39,63 eiro. Tarifā ir ierēķināta gan dārgākā, gan šī te salīdzinoši lētākā malka.
– Tādas malkas cenu, kā jūs te minat, nebija. Kur jūs tādas izrāvāt?
- Liepiņš:
– Jaunpilī mēs malku pirkām par 80 eiro/m³, Raudā – 90 eiro/m³. Tas, ka Smārdē atradām risinājumu un tikai tagad pērkam malku par reālo tirgus cenu, turklāt – ka varējām saglabāt tik zemu tirgus cenu, ir, pateicoties iepriekšējiem malkas uzkrājumiem, gan arī saimnieciskai strādāšanai.
- Važa:
– Mēs varējām necirst mežu un pirkt malku par tādu cenu, kāda tā tobrīd bija tirgū. Vai tas būtu bijis labāks risinājums?! Protams, mēs varējām šo malku vest arī uz privāmājām, jo tur dzīvo tieši tādi paši Smārdes iedzīvotāji, kā tie, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās un kas pirka malku par 57 vai pa 63 eiro par m³ un vēl augstākām cenām.
– Ja kritīs malkas cena, vai var ticēt, ka tarifs kritīsies?
- Liepiņš:
– Tiklīdz kurināmā cena krītas, tarifu parasti pārrēķina.
– Vai par elektrību maksā pēc biržas cenas, vai fiksētā tarifa? Un kā aprēķināja to elektrības cenu, kas iekļauta tarifā?
- Važa:
– Maksājam pēc biržas cenas, un kopējās izmaksas rēķinām pēc pagājušā gada vidējās cenas. Katlu mājā ir redzamas pagājušā gada izmaksas, kas bija 9000 eiro. Ja būtu fiksētā elektrības cena, tad tai arī būtu pierēķinātas riska izmaksas, līdz ar to biržas cenas ir izdevīgākas, jo bieži vien šī elektrība tiek tērēta nakts stundās, kad cena ir zemāka.
– Kāpēc sabiedrisko pakalpojumu regulators šos tarifus neapstiprina?
- Liepiņš:
– Jo Smārdes katlu māja nesaražo vairāk par 5000 megavatsundām gada laikā, un līdz ar to šāds tarifs netiek regulēts.
– Kā mums var būt dārgāks siltums nekā Tukumā, kur tarifs ir 69,27 eiro/MWh?
- Liepiņš:
– Jo lielāks siltuma daudzums tiek saražots, jo lētākas ir izmaksas. «Tukuma siltums» saražo ap 50 000-60 000 megavatu gadā.
Lielākā izmaksu pozīcija – algas
Turpinot skaidrot tarifa izmaksas, G. Važa atzina, – kad bijis lētākais tarifs, arī kurinātājiem bijušas pavisam citas algas:
– Minimālā alga, kas tarifā ir dārgākā pozīcija, dažu gadu laikā ir pieaugusi no 450 eiro līdz 700 eiro, bet stundu likme ir 4,38 eiro par stundu; kurinātājiem – 5,07 eiro par stundu, līdz ar to alga sanāk 852 eiro mēnesī. Bet – tā kā ir jāmaksā par virsstundām un naktsstundām, alga sanāk ap 1000 eiro mēnesī. Vienīgais, ko no kopējām izmaksām varējām nerēķināt, ir 5% rentabilitāte, kas ir 5 centi uz m², jo mūsu siltuma ražotājs nav komercuzņēmums, bet ir pašvaldības uzņemums. To varam pārrēķināt.
– Tiešām četriem kurinātājiem bija jāsamaksā 44 758 eiro – par septiņiem mēnešiem? Cik tad lielas ir tās algas? Man sanāk 1600 eiro mēnesī…
– Saskaitiet, un tieši tik daudz arī būs. Kopējā apjomā ir iekļauta arī komunālās nodaļas vadītāja alga – 5%, lietvedes alga – 20%, elektriķa alga – 5%, santehniķa alga – 5% un grāmatvedības izmaksas – 9%. Kādreiz mēs šos procentus rēķinājām lielākus, piemēram, 25% komunālās nodaļas vadītāja algu un 25% elektriķa algu, bet tagad šos procentus rēķinām mazākus, vairāk novirzot tos uz teritorijas apsaimniekošanu.
– Cik liela ir daudzdzīvokļu māju apkurināmāmā platība? Un kāda tā ir skolai? Es domāju, ka aprēķins tiek veikts par kopējo apjomu, kur visu skaita kopā – arī skolas izmaksas. Bet skolā ir augsti griesti, lielas telpas, un vajadzīgs daudz lielāks kurināmā patēriņš uz vienu m² nekā mūsu mājām.
- Važa:
– Kopā apkurināmā platība ir 8400 m². Katrai mājai ir skaitītājs, kas noskaita mājas siltumu daudzumu, un pēc tā iedzīvotāji maksā, bet pārējo rēķinām uz skolu.
– Kāpēc visas šīs izmaksas ir tikai uz trim mājām?
– Tās attiecas arī uz skolu.
Mainīta maksāšanas kārtība
Vēl, kā skaidroja K. Zaļkalns, izmaksu slogu iedzīvotājiem palielinājis arī tas, ka iepriekš tarifam 39,4 eiro/MWh, bijis dalītais maksājums – patstāvīgā daļa 0,231 eiro/m², ko iedzīvotāji maksāja visus 12 mēnešus, un mainīgā daļa – 23,14 eiro/m², ko maksāja tikai septiņus mēnešus. Līdz ar to iedzīvotāji par apkuri visa gada garumā maksāja izlīdzināto maksājumu, bet novembrī, pārskatot tarifu, tā aprēķinā dalītais maksājums netika iekļauts.
– Mēs ar kolēģiem pieļāvām rupju kļūdu, un nezinu, kāpēc aprēķinu izstrādāšanas gaitā neviens tam nevērsa uzmanību, tāpēc arī šo tarifu nodevu tālāk uz domes sēdi tādu, kāds tas bija, un tur to apstiprināja. Bet tas nozīmē, ka visa apkurei paredzētā naudas summa ir jāsamaksā septiņos mēnešos nevis gada laikā, kā tas bija iepriekš.
– Dalītais maksājums Tukumā ir jau gadiem, taču tas neietekmē tarifu. Tarifs ir apkures izmaksas, kas neatkarīgi no tā, kā maksā – visu gadu vai tikai apkures sezonā, iedzīvotājiem ir jānosedz.
- Zaļkalns:
– Kā man paskaidroja finanšu nodaļā – ja nav tarifā noteikts dalītais maksājums, to nevar piemērot, tāpēc visa apkures maksa jānosedz apkures sezonas laikā. Tagad esam norunājuši, ka liksim to vēlreiz uz domes sēdi janvārī, lai atgrieztos pie izlīdzinātā maksājuma.
– Vai tas nozīmē, ka decembra rēķins ir jāmaksā?
– Jā. Nav citu variantu.
Jādomā par katlu mājas atjaunošanu
Kā skaidroja G. Važa, apkures katli Smārdes katlu mājā ir no 1998. gada:
– Visu laiku esam tos remontējuši. Kad 2009. gadā piebūvēja skolai piebūvi, bija padomā vienu katlu mainīt, bet tad izlēmām, ka tas vēl var kalpot.
- Liepiņš piebilda, ka apkures katla mūžs ir vidēji 10 līdz 15 gadi, bet, ja tas labi strādā, – 25 gadi:
– Līdz ar to jūsu gadījumā tas tiešām ir ļoti labi strādājis. Vēl divus trīs gadus varam strādāt, bet jāmaina būs – vai nu uz granulām, vai šķeldu. Kāpēc? Kā jau te runājām, Tukumā ir tik zems apkures tarifs, jo tiek kurināts ar šķeldu, kas ir daudz produktīvāks kurināmais nekā malka, kur 30% kurināmā aiziet zudumos jeb gaisā – malkas katlu efektivitāte ir nedaudz virs 60%, bet šķeldas – 90%. Līdz ar to ietaupījums, ja jūs strādātu ar šķeldu, būtu vairāk nekā 50 000 eiro gadā. Protams, runājot par jaunas katlu mājas izmaksām, jāsaka, ka malkas katlu māja izmaksā daudz lētāk, bet šķeldas – daudz dārgāk, domāju – kādi 400 000 vai 500 000 eiro. Mēs varam piesaistīt Eiropas fondus, ņemt aizņēmumu utt. Taču kurinātāju izmaksas savukārt šķeldas katlu māja ļauj samazināt līdz pat 0,3 operatora slodzei, kas var strādāt attālināti. Līdz ar to šīs darba algas izmakss no 44 000 eiro varētu samazināt līdz 7000 vai 8000 eiro gadā.
– Tiek apšaubīts, ka katlu māju var vadīt attālināti.
- Liepiņš:
– Pēdējo katlu pirms pusotra gada pārbūvējām Pūrē – tika ierīkota mūsdienīga apkures iekārta, un neviens cilvēks tur patstāvīgi uz vietas neatrodas.
– Vai ir rēķināta arī gāze, kas ir daudz izdevīgāka arī uzturēšanas un efektivitātes ziņā?
– Jautājums, cik mēs tajā varam būt patstāvīgi. Šobrīd gāze maksā 30-40 eiro par megavatu, bet šķelda – 30 vai 35, taču pirms gada šķelda maksāja 40-45 eiro, bet gāze – līdz 200 eiro par megavatu. To, vai šāda cena atgriezīsies, mēs nezinām.
– Vai varētu lūgt arī iedzīvotājus aicināt uz diskusijām par apkuri Smārdē? Lai nav kā tagad, kad kaut ko pa kluso izlemj.
– Nav nekādu problēmu.
– Un iedzīvotājus vajag informēt par izmaiņām tarifā. Tam nebūtu jābūt feisbukam, kur par to var izlasīt.
– Tas tiks izdarīts.
Nobeigums nākamā laikraksta numurā.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
