Projekti

Mācās visas paaudzes

SIA «ZAAO» dabas un tehnoloģiju parks «Urda» izglītības iestādēm, darba kolektīviem un interešu grupām piedāvā mācības par vidi un vidē. Te atrodas aprites ekonomikas centrs “Daibe” (atkritumu poligons). Arī pieaugušie var doties izzinošā izpētes braucienā, piedalīties atkritumu šķirošanas meistarklasē.

 

Mērķi var sasniegt maziem solīšiem

Cēsīs netālu no dzelzceļa stacijas, blakus bibliotēkai jau četrus gadus darbojas beziepakojuma veikals “Ieber.lv”. Saimniece Agnese Gaidelione pastāsta, ka pašiem ideja par šādu veikalu ļoti patikusi, un zaļais dzīvesveids, vides saudzēšana taču ikvienam ir svarīga.

Gaujas augštece jāatklāj

Pirms deviņiem gadiem Gaujas aizsardzības aktīvistu grupa kopā ar Jaunpiebalgas novada domi nodibināja Gaujas fondu. Gadu gaitā dažādi pasākumi, praktiskas aktivitātes saistījušas ne tikai jaunpiebaldzēnus.

Par biškopjiem, medu un tirgošanos

Izrādās, ka Latvijas Biškopības biedrība savu trīsdesmitgadi jau nosvinējusi reizē ar Jaungada balli Jelgavas pilī. Tomēr jebkurš pasākums, kas notiks šogad, būs  biedrības jubilejas zīmē. Pašlaik biškopji gatavojas savai ikgadējai Pavasara konferencei, kas notiks 23. martā Jelgavā. Vairāk par jautājumiem, kas tiks runāti konferencē un arī par biškopju darbiem un problēmām lūdzām pastātīt biedrības valdes priekšsēdētāju Guntaru Melni.

Tikai jāsāk!

Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.

Pasaule mainīsies, būs jāmainās līdzi

Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl. Par to, kādas ir tendences dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu mazināšanas politikā un ar to saistītajās jomās, runājām ar Pasaules Dabas fonda (PDF) direktoru Latvijā Jāni ROZĪTI.

 

Iešana dabā sākas ģimenē

Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.

Taupīt un saudzēt

Nacionālo kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts” savulaik izstrādāja asociācija “Lauku ceļotājs”, un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings “Bērzciema lagūna”, kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.

Sargāt dabu un uzņemt ceļotājus – iespējams!

Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums “ilgtspējīgs tūrisms”, par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.