5. aprīlī Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, arī citām valsts un pašvaldību institūcijām rīkoja tikšanos ar uzņēmējiem. Viņi tika informēti ne tikai par dažādām atbalsta iespējām, bet tīri praktiski varēja pārbaudīt savas spējas jaunu ideju radīšanā.
Ceturtdien, 11. aprīlī, uz kārtējo ikmēneša sēdi pulcējās Izglītības, kultūras un sporta komiteja tās priekšsēdētājas Daces Adiņas vadībā. Darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar pagastu ģerboņu izstrādi, nolikumu apstiprināšanu un pašvaldības uzņēmumu «Šlokenbekas pils», «Jaunpils pils» un «Tukuma ledus halle» 2023. gada finanšu pārskatu un 2024. gada darbības plānu.
8. aprīlī, lai noskaidrotu aktuālos jautājumus pašvaldībā, telefoniski sazinājāmies ar pašvaldības vadītāju Gundaru Važu un sabiedrisko attiecību speciālisti Sintiju Zekundi.
Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu.
Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem.
Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas.
Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!
2022. gada rudenī Eiropas Parlaments atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar viena tipa lādētāju. Līdz šī gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, jābūt aprīkotiem ar “USB C” tipa uzlādes pieslēgvietu. Savukārt no 2026. gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem.
No šosejas virskārtas nofrēzēts vecais asfalts var vēlreiz noderēt ceļu būvē, tāpat nojaucamai ēkai katru ķieģeli var rūpīgi atlikt malā. “Pirmais mums nebūtu jāmeklē ekonomiskais vai saimnieciskais labums, bet jādara tāpēc, ka tas ir atbildīgi un ilgtspējīgi. Tie ir atslēgas vārdi jebkuram centienam aprites ekonomikas virzienā, skaidrojot nepieciešamību pārstrādāt un otrreiz izmantot būvniecības atkritumus, uzsver Latvijas Būvuzņēmēju apvienības pārstāve Brigita Vīksne.
Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) jau divpadsmito gadu rīko konkursu jaunajiem uzņēmējiem «Laukiem būt!». Šogad pirmo vietu kategorijā «Lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde» un 2900 eiro lielu balvu ieguva mūsu novada uzņēmēja Evita Ose no Pūres par mājražošanas uzņēmumā «Dabas nams» ražotajām ēdienu piedevām. Otrā vieta Kristīnei Savickai no Dundagas par pilngraudu maluma miltu produktu «Pūtelis» un 1900 eiro liela balva, trešā vietā – Elza Anete Strazdiņa no Jelgavas novada, kura realizē pasākumu «No plāna līdz dārzam» un saņēma 1400 eiro lielu naudas balvu. Konkursā balvas saņēma arī dalībnieki kategorijās «Nelauksaimnieciskie pakalpojumi» un «Nelauksaimnieciskā ražošana». Kopējais balvu fonds aizsniedza 22 000 eiro.
Fizioterapija un vingrošana palīdz atgūt un uzlabot veselību ”Divas nedēļas cītīgi vingroju pēc
Tā kā jau iepriekš bija izskanējis, ka lielākoties pašvaldības palīdzība šogad tiks paredzēta trūcīgiem un maznodrošinātiem novada iedzīvotājiem, vēlējāmies saprast, cik daudz un kādiem mērķiem sociālā budžeta līdzekļus plānots tērēt. Kopējā sociālajām vajadzībām atvēlētā naudas summa ir liela – 13 663 685 eiro jeb 16,6% no pašvaldības budžeta, taču šajās izmaksās iekļauts gan pansionāts «Rauda», gan citu sociālās aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu uzturēšana, darbinieku atalgojums un citas izmaksas.
