Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un ievēlētie deputāti kopā ar savu partiju ievēlētajiem un nereti arī neievēlētājiem vadoņiem jau otro nedēļu diskutē par sarkanajām līnijām, programmu vienojošajiem punktiem un iespējamajiem ministru kandidātiem.
Mediji un žurnālisti bieži tiek kritizēti. Bet ne tik bieži tiem ir iespēja skaidrot savu rīcību un atbildēt uz pārmetumiem. Tādēļ uz sarunu aicinājām LTV Ziņu dienesta galveno redaktoru, vairāku LTV radījumu autoru un vadītāju Gunti Bojāru. Viņa radīti un veidoti raidījumi ir gan vairākkārt apbalvoti, gan kritizēti, gan nesaprasti. Īpaši pretrunīgi ir vērtēts raidījums «Aizliegtais paņēmiens» par dažādu Latvijas žurnālistikā reti vai tikpat kā nemaz izmantotu metožu, paņēmienu un eksperimentu izmantošanu. Reti kurš nebūs neko dzirdējis par Operāciju «Frics», Operāciju «Tokija», ar Latvijas Radio kopīgi veidoto projektu «Sistēmas bērni» un citiem. Kā ir patiesībā? Šoreiz uz jautājumu aicinājām atbildēt Gunti Bojāru pašu.
Latvijas mediju daudzveidība: formāti, žanri, ētika, īpašnieki – tās ir tēmas, par kurām runāts apjomīgā un visaptverošā izdevumā «Latvijas mediju vides daudzveidība», kuru nupat kā izdevis LU Akadēmiskais apgāds un kurā grāmatas zinātniskā redaktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Vita Zelče apkopojusi dažādu autoru pētījumus par Latvijas medijiem.
Mediji, žurnālisti (vai tomēr reklāmas?) mūs māca, kādai jābūt labai maizei. Mums skaidro, kas ir veselīga pārtika, kādi ir atbilstoši parametri labam telefonam, datoram, mašīnai un virtuves kombainam. Bet, kas ir laba žurnālistika, kādam jābūt labam medijam, – par to mēs Latvijā gadiem neesam runājuši vai, pareizāk, runājuši par maz, runājuši tikai no reizes uz reizi. Nu šai tēmai esam pievērsušies mēs paši – žurnālisti. Latvijas Žurnālistu savienība sadarbībā ar vairākiem reģionālajiem medijiem, kā arī aģentūru «Leta» ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu realizē projektu, kura laikā centīsimies noskaidrot, kas tad ir laba žurnālistika un kā to atšķirt no sēnalām un klajiem meliem. Bet lai noskaidrotu žurnālistikas kvalitātes, vispirms pievērsīsimies mediju kritikai.
Starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas «Reportieri bez robežām» ikgadējā ziņojumā «Pasaules preses brīvības indekss Latvija gada laikā ir pakāpusies par četrām vietām.
Kārtējā Jaunpils novada domes sēde notika 23. janvārī, tajā pārsvarā tika izskatīti un apstiprināti jautājumi par budžetu. Visus lēmumus domes deputāti vienbalsīgi atbalstīja.
Turpinot tradīciju, 7. februārī, Engures iedzīvotāji bija aicinātu uz tradicionālo «Zaļo pēcpusdienu», kurā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti stāstīja par šī brīža aktualitātēm, to skaitā projektiem, kas skar Engures novada teritoriju. Stāstīja par lielo dumpju aizsardzību, diskutēja par “priedīšu ravēšanas“ lietderīgumu un citiem jautājumiem.
Dzirdot vārdu kamene, lielākai daļai nāk prātā kukainītis, kas ir darbīgs un var paveikt tādas lietas, kuras dažam liekas pāri viņa spēkiem. Piemēram, ar tik maziem spārniņiem tomēr lidot. Tādas arī ir biedrības «Kamenes» dāmas, kuras jau desmit gadus spēj paveikt īpašas un paliekošas lietas
Viena aktiera teātris, leļļu balets, trakulīgas kora dejotājas un pavisam reāls boksa turnīrs ar aktuālajām latviešu un ukraiņu zvaigznēm – šādus un vēl citus elpu aizraujošus priekšnesumus varēja noskatīties Pūres pašdarbnieku ballē, kas notika 27. janvārī ar devīzi «Kājām gaisā pilnīgi viss».
25.janvārī Tukuma novada domes sēdē apstiprināja pašvaldības 2018. gada budžetu. Desmit deputāti nobalsoja “par” sagatavoto budžeta projektu, taču septiņi – atturējās, norādot, ka budžetā ir gan labas lietas, gan sliktas, kas prasa rūpīgu izvērtējumu, nevis tikai automātisku rokas pacelšanu balsojumā.
”Kāpēc gan ne?” tā, gluži kā aizgājušo laiku pionieri, teju uz visu ir gatavi pašdarbnieki. Par to kārtējo reizi varēja pārliecināties katrs, kam bija tā laimīgā iespēja būt Slampē pagājušās piektdienas vakarā, laikā, kad tur notika mazliet tā kā no aizmirstības izvilktais, bet reiz tik tradicionālais Pašdarbnieku vakars.
Jau vēstījām, ka 18. janvārī, notika ikmēneša komiteju sēdes, kur citu starpā deputātiem bija jāizskata vairāki iesniegumi ar lūgumu finansiāli atbalstīt dažādus, šajā reizē pārsvarā – sporta – pasākumus. Pieprasītās summas, kā arī tās, ko bija ar mieru vienai vai citai sporta aktivitātei atvēlēt deputāti, gan ievērojami atšķīrās.
