Projekti

Kur paliek mūsu nauda MAF Problēma Nu jau kādu laiku nebijām saņēmuši informāciju par to,

24. maijā Veselības ministrija organizēja preses konferenci reģionālajiem medijiem par aktualitātēm veselības aprūpē. Uz jautājumiem atbildēja veselības ministrs Hosams Abu Meri un ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

Vakar, 30. maijā, novada domes sēdē amatā apstiprināja divus jaunus skolu vadītājus. Pie tāda tika gan Engures, gan arī Jaunpils vidusskola, kas, kā jau esam vēstījuši iepriekš, no vidējās izglītības posma drīzumā atteiksies pavisam. Darbu abi jaunie direktori sāks ar nepilna mēneša distanci. Abi uzsvēra, ka gatavi izaicinājumiem.

Kur paliek mūsu nauda MAF Novada domes komiteju sēdē   Turpinājums no 17. maija laikraksta

Ar domes lēmumu šomēnes noslēgts deleģējuma līgums starp Tukuma novada pašvaldību un biedrību «Tukuma Literātu apvienība» par to, ka līdz 2024. gada beigām UNESCO Literatūras pilsētas mērķu sasniegšanu organizēs un Tukuma vārdu Latvijas un pasaules līmenī spodrinās tieši šī biedrība. 

Tiekamies Tukumā! – Pilsētas svētki 2024 Tā, stāstot par to, kas sagaidāms Tukuma novada svētkos,

Aprīlī, divus mēnešus pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas, par pērnā gada rezultātiem bija gatavas atskaitīties arī pašvaldības pakļautībā esošās iestādes. To vidū arī abas novada slimnīcas, kas deputātiem situāciju iezīmēja ikmēneša Sociālo un veselības jautājumu komitejā.

  Efektīva psoriāzes ārstēšana – no ziedēm līdz bioloģiskiem medikamentiem Autobusā blakus apsēžas cilvēks, kam

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš.

Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija.

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.

    Sākums 19. aprīļa laikrakstā. aprīlī Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas investīciju un