Projekti

  Pagājuši jau vairāk nekā četri gadi, kopš vairākās Tukuma skolas tika solīta telpu pārbūve,

Nedēļas sākumā, 27. jūnijā, Matkulē brīvā dabā notika iedzīvotāju, pašvaldības pārstāvju un ceļu būves speciālistu

  Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdē 22. jūnijā tika runāts par kapu apsaimniekošanu, un

  Spriež iedzīvotāju konsultatīvā padome Vēl maija nogalē daudzviet pagastos norisinājās iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes,

  jūnijā notika pašvaldības preses konference, kurā uz žurnālistu jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa,

Tukuma novadā nav daudz tādu daudzdzīvokļu ēku, kuru dzīvokļu īpašnieki ir lēmuši par labu savas

Kā informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, pašvaldības SIA «Jaunpils KS» 26. maijā komisijai bija iesniedzis

Bērnībā mācīja, ka zemē nomest papīrīti ir slikti, bet ābola serdi drīkst – tā pati reiz sadalīsies. Tā teikt, kas no dabas nācis, tas pie dabas arī atgriezīsies. Taču, ja nu serde ir nevis viena, bet vesels kalns? Ko tad? Lai ar šiem kalniem tiktu galā, jau šī gada laikā visā Latvijā pie mājsaimniecībām un daudzdzīvokļu namiem būtu jāparādās arvien vairāk konteineriem, kas paredzēti tieši atkritumiem, kuri bioloģiski sadalās. Kāda ir pirmā pieredze Rīgā un tās apkārtnē, kur šādi brūnie konteineri jau pieejami, vaicājām SIA “Eco Baltia vide” direktoram Andrim Ziemelim.

Pārtikas atliekas Latvijā šobrīd veido lielu daļu jeb 30% no atkritumiem, un Eiropā vidēji trešdaļa saražotās pārtikas nonāk atkritumos, tāpēc šī problēma Eiropas Savienības dalībvalstīm jārisina, nopietni pārdomājot soļus. Lai gan visvairāk pārtikas atkritumu veidojas mājsaimniecībās, arī izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta ēdināšana, neiztikt bez šāda veida atkritumiem, jo mūsdienās skolēniem garšo ļoti atšķirīgi ēdieni, kā arī ne vienmēr uz šķīvja uzliktais tiek apēsts pilnībā.

Kamēr vienā pasaules malā runā par pārtikas krīzi un pat badu, citā – nepiedodami daudz pārtikas turpina nonākt atkritumos. Viena lieta ir politikas nostādnes un starptautiskas vienošanās par to, kā šo jautājumu risināt. Bet lielā mērā tā ir arī sabiedrības ieradumu maiņa, piekrīt arī kustības “ZeroWasteLatvija” valdes priekšsēdētāja Anna Doškina, ar kuru par šo problēmu runājāmies. 

Visā pasaulē, arī Latvijā, pārāk daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos – satraukušās starptautiskās organizācijas. Mūsu valstī katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vidēji 130 kg dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga. Lai šo atkritumu apjomu samazinātu, mazliet jāmaina savi paradumi, bet eksperti norāda, ka ekonomiska domāšana noteikti palīdz pieņemt lēmumus.

Taimiņš (Salmo trutta) ir Latvijā labi zināma, taču makšķernieku samērā reti noķerta zivs. Igauņi šo zivi sauc par meriforell, bet leiši – par šlakys. Latvijā zināmie oficiāli ķertie taimiņi bijuši tuvu metram garumā un līdz 10 kilogramiem svarā. Vienīgā vieta mūsu valstī, kur taimiņus mākslīgi pavairo ar vērienu, ir zivjaudzētava “Brasla” Cēsu novadā. No turienes viņi ceļo uz ūdenskrātuvēm visā Latvijā.