Jau vēstījām, ka pēdējā novada domes sēdē, ka notika 27. aprīlī, notika itin plaša atskaitīšanās. Proti, par pērnā gada rezultātiem klātesošajiem plašāk stāstīja pašvaldības kapitālsabiedrību pārstāvji. Un, ja, piemēram, komunālajā jomā strādājošajiem uzņēmumiem tas nav bijis finansiāli vēlīgs, kas galvenokārt energoresursu cenu kāpuma nopelns, tad kultūras-tūrisma kapitālsabiedrībām veicies labāk.
Aprīļa pēdējā svētdienā Tukuma Raiņa valsts ģimnāzijas aktu zāles logi bija plaši atvērti, lai ļautu kora dziesmai skanēt pilsētā un pāri tai. Tieši tik skanīgu, spēcīgu un emocionāli bagātu izpildījumu no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru lielkoncerta «Tīrums. Dziesmas ceļš» un svētku noslēguma koncerta «Kopā augšup» repertuāra pārbaudes skates dalībniekiem sagaidīja žūrija.
Ir patīkami sastapt puķu kolekcionārus. Mums labi zināmi ir arī tomātu šķirņu kolekcionāri, retu augu kolekcionāri. Taču kartupeļu šķirņu kolekcionāru Latvijā nudien nav daudz, ja, protams, neskaita zinātniski pētnieciskās iestādes, kas dažādiem mērķiem uztur dārzeņu un arī kartupeļu kolekcijas. Tomēr Talsu pusē dzīvo un strādā kāds gados jauns agronoms, kas vāc, uztur un attīsta kartupeļu kolekciju. Jāatzīst, ka tas ir gana sarežģīts un specifisks pasākums.
Šonedēļ, 30. martā, notiks kārtējā novada domes sēde. Bet par jautājumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar pašvaldības finansēm, deputāti sprieda un diskutēja jau iepriekš – komiteju sēdēs.
Vakar, 23. martā, Tukuma novada domes deputāti daudz un gari sprieda. Lielākoties jau tādēļ, ka darba kārtībā jautājumi, kas vienā vai otrā veidā skar pašvaldības budžetu. Taču aizrunājās arī par mazliet netveramākiem tematiem, piemēram, par iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem un pastarpināti – pat par muzikālo gaumi. Kopumā finanšu un attīstības sēdes darba kārtībā deputāti izcilāja 50 darba kārtības jautājumus un lēma, kuru tad tālāk virzīt apstiprināšanai domes sēdē 30. martā.
Marts iet uz otru pusi, un deputāti gatavojas kārtējais domes sēdei, proti, komisijās un komitejās diskutē par jautājumiem, kurus darba kārtībā iekļaut, kuru vēl tomēr ne. Tā pagājušajā nedēļā vētīja jautājumus, kas aktuāli sociālajā un veselības jomā. Daži no tiem pēc būtības formāli, to skaitā, piemēram, ikgadējās atskaites, taču tāpat arī bija pavisam konkrēti jautājumi, par kuriem gala lēmums jāpieņem domes sēdē 30. martā.
23. februārī notika Tukuma novada domes sēde, kuras darba kārtībā bija minēti 60 jautājumi.
Tādā noskaņā sestdien, 4. martā, mēs – laikraksta ļaudis, mūsu atbalstītāji un sadarbības partneris «Latvijas lauku izglītības un konsultāciju centrs» – satikāmies Tukuma ledus hallē, kur notika gan laikraksta organizētā tradicionālā Dārzkopju diena, gan šoreiz – ar domu atbalstīt vietējos ražotājus – arī pavasara tirdziņš.
Laikā, kad izejmateriālu izmaksas pieaug, bet saražotās produkcijas cenas strauji samazinās, kokrūpniekiem jādomā dažādi veidi, kā sabalansēt izmaksas. Kā saka SIA «Timberex group» valdes priekšsēdētājs Andris Baumanis, ballīte ir beigusies un jāsāk strādāt. Viņa vadītais uzņēmums ražo jumta latas Anglijas tirgum un eksportē 95% no saražotās produkcijas.
Vides un komunālo jautājumu komitejas sēde sākās ar novada lielāko kapitālsabiedrību SIA «Tukuma ūdens» un SIA «Tukuma siltums» atskaiti par padarīto 2022. gadā un iecerēm šogad.
Tas lielā mērā bija tāds kā caurviju motīvs vairākos komiteju sēdē izskatītājos jautājumos. Sēdes notika vakar, 9. februārī, un deputāti atgriezās arī pie tādiem tematiem, kas jau vairākkārt cilāti, tostarp par pašvaldības dzīvokļiem, īpaši jau lauku teritorijās. Runāja arī mazajām skoliņām, par kuru turpmāko likteni, kā esam vēstījuši, kādu nebūt lēmumu jāpieņem jau šomēnes.
Manam stāstam par atkarību no «Naftizina» ir jau 25 gadi. Lai gan patiesībā vairāk. Jau daudzus gadus es sapratu, ka man ir problēma, bet… neko nedarīja. Dīvainā kārtā radikālu risinājumu sev līdzi atnesa… karš, kas izpostījis dzīvi manā dzimtajā Ukrainā. Kad uz mums lidoja pirmās raķetes un atskanēja bumbu sprādzieni, protams, biju panikā, taču ne tikai tāpēc, ka karš, un ne tāpēc, ka nomiršu no apšaudē gūtajiem ievainojumiem, bet gan no tā, ka mediķi, kuru rokās, kā ticēju, nonākšu, nesapratīs, kāpēc cīnos ar elpas trūkumu, un laikus man degunā neiepilinās «Naftizinu». Pieļauju, ka no malas šis izklausās piedauzīgi un pat zaimojoši, bet man tiešām tas jau bija izdzīvošanas jautājums.
