NOVADI ZAĻO
Taka blakus takai
Daudz paveikts, piesaistot “LEADER” programmas finansējumu, kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu ieguldīti gandrīz 100 000 eiro. Ik gadu Meža dienās tiek atjaunoti un papildināti stādījumi pagasta centrā un parkā. Regulāri notiek talkas, sakopjot kādu Raunai būtisku vietu. Brīviem brīžiem un atpūtai dabā pieejama interaktīvā izziņas un dabas taka Raunas pilsdrupu teritorijā, nepilnus divus kilometrus garā veselības taka gar Raunas upes labo un kreiso krastu, dabas taka pie Staburaga.
“Taka no Raunas līdz Staburagam neved, var tikai aizbrist pa upi. Diskutējam, vai visur vajag iet pa labiekārtotām takām. Raunas upes krasti ir stāvi, daudz kritalu, bez pamatīgas iejaukšanās vidē taku tur nevar ierīkot. Tā ir Raunas Staburaga dabas lieguma teritorija. Ir tūristi, kas gatavi iet gar upi, lauzties cauri krūmiem. Viņi parasti ir draudzīgi dabai,” vērtē novada vadītāja.
Pirms pāris gadiem Raunas upē veica ūdens kvalitātes izpēti. Talkās no bebru dambjiem, sanesumiem atbrīvots vairāk nekā kilometru garš posms. “Entuziasti uzskatīja, ka Raunas upe noteiktā laikā ir laivojama, tas ir arī izmēģināts. Tagad iecienīta arī brišana pa upi. Šāda pastaiga noteikti ir interesanta,” teic E. Zurģe.
Vai visur vajag labiekārtot?
Skaista ir Dzirnavgrava, ko var iepazīt, ejot pa taku. Nesen pagastā izveidota biedrība “Hestia Rauna”, kas ieinteresēta Dzirnavgravu sakopt, uzbūvēt kāpnes. “Pašvaldības un biedrības redzējums, kādai vajadzētu būt Dzirnavgravai, atšķiras. Biedrība iecerējusi, ka tā būs aktīvās atpūtas vieta, kur kūsā dzīvība, kur ir bērnu rotaļu laukums ar segumu, kāpnes pamatīgas, ne no koka, apgaismojumus. Pēc pašvaldības ieceres Dzirnavgrava būtu sakopta dabas pamatne, kur var pastaigāties un baudīt dabu,” stāsta E. Zurģe.
Arī par to, vai Dzirnavgravā vajadzīgas kāpnes, bijusi diskusija. Kāpnes pirms daudziem gadiem ierīkoja paši iedzīvotāji, tādējādi saīsinot ceļu no pārupes uz centru. Gadu gaitā tās nolietojās. “Savulaik bija problēma – ejot uz centru pa ielu, kur ir intensīva satiksme, nebija droši. Tagad ierīkota atbilstoša ietve, ieguldīti līdzekļi, un nezinu, vai ir vajadzība vēl ieguldīt un būvēt kāpnes,” situāciju raksturo novada vadītāja. Pašvaldība biedrībai piešķīrusi apbūves tiesības, biedrība iesniegusi projektu finansējuma piesaistei “LEADER” programmā.
Jaunajam novadam būs jāturpina
Dzirnavgravas lepnums ir ne tikai krastu atsegumi, neskartā daba, bet arī
Dzirnavgravas dīķis. Tas pieder pašvaldībai, bet blakus ir HES, kuras īpašumā ir slūžas. Tāpat arī vecā dzirnavu ēka, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Brūkošās daļas īpašnieks sakārtoja, bet dzirnavu ēka acis nepriecē.
“Dīķis ir sanesumu pilns, nav caurteces. Sliktā stāvoklī ir dambis ar slūžām, pa kuru pārvietojas cilvēki. Pirms gadiem ar pašvaldības līdzfinansējumu nomainīja koka daļas, bet slūžas ir nolietojušās. Tās vēl pilda savu funkciju, bet kaskādes ir puspuvušas,” stāsta E. Zurģe. Viņa vērtē, ka pēdējos gados upē ūdens līmenis nav tik augsts kā agrāk. Strādājot atļautajā limitā, spēkstacija arvien retāk var nodrošināt ūdens caurplūdi, tāpēc dīķis pilns ar sanesumiem. Novada vadītāja uzsver, ka spēkstaciju atļaujām ir gari termiņi, kaut tā visus normatīvus ievēro, dabā situācija mainās. Vienīgais, ko var darīt pašvaldība, sekot līdzi, kas notiek, un ik pa laikam atgādināt Vides dienestam, lai pārbauda.
Tā kā dīķis ir pašvaldības īpašums, ir iecere piesaistīt līdzekļus tā tīrīšanai. Smiltenes novadam, kurā nākamgad būs Rauna, ir pieredze vecu dīķu tīrīšanā.
Lepnums un rūpes
Raunas Staburags ir unikāls, avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums, vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā pēc Daugavas Staburaga appludināšanas. Tā teritorija ir dabas liegums, kas piekritīgs valstij. Raunas Staburags nebija prioritāšu sarakstā, kuram izstrādāt dabas aizsardzības plānu. Tā kā valstij naudas nebija, to izdarīt uzņēmās pašvaldība. Kamēr nebija plāna, pašvaldība nevarēja piesaistīt finansējumu apkārtnes sakārtošanai. Tagad plāns ir, un skaidri zināms, ko drīkst un kas jādara dabas lieguma teritorijā.
Pavasarī, piesaistot Vides investīciju fonda finansējumu, tiks veikta dzīvotņu un biotopu izpēte, kā arī labiekārtota infrastruktūra – uzbūvētas mūsdienīgas labierīcības, atjaunota informācija, ierīkota videonovērošana un uzstādīts apmeklētāju skaitītājs. Projekta kopējās izmaksas – ap 25 000 eiro.
“Vēl gribējām uzbūvēt lapeni un sakārtot ceļu, bet tas tika noraidīts, jo neatbilst dabas aizsardzības plānam,” piebilst novada vadītāja.
Apsaimniekot unikālo teritoriju ir liela atbildība, bet, kā uzsver E. Zurģe, problēmas ir tās pašas, kas visos dabas objektos – cilvēku attieksme.
Jāiegulda un jāiegulda
“Apmeklētāji cenšas piebraukt iespējami tuvāk, nevis atstāt auto stāvlaukumā. Tūristi mēģina uzkāpt visur, kur vien iedomājas. Pāriet pāri upītei, kas nav dziļa, un kāpj uz klints. Pēdējā laikā Raunas parkā redzēts, ka vairs nefotografējas pie, bet uz pieminekļa, ja vien var uzrāpties,” stāsta pašvaldības vadītāja un uzsver, ka pie Raunas Staburaga neatkarīgi no laika apstākļiem cilvēki ir vienmēr. Katru pirmdienu tiek izvesti atkritumi, sakopta teritorija, jo kādam vēl arvien neizdodas iemest papīru miskastē.
“Dabas taku un Staburaga infrastruktūras uzturēšana nepārtraukti prasa ieguldījumus. Takām daudz izmantots koks, bet tā mūžs nav garš, tāpat mulčas un šķembu segumi jāatjauno. Pirms 12 gadiem tika uzbūvētas kāpnes uz Staburagu. Pa dēlītim, pa posmam atjaunojot, tās patiesībā ir uzbūvētas no jauna,” stāsta E. Zurģe. Viņa uzsver, ka infrastruktūras uzturēšana prasa gan laiku, gan resursus.
“Cilvēki vēlas būt dabā, lai gūtu spēku, izkustētos. Pašvaldības uzdevums ir piedāvāt šo iespēju visiem,” saka novada vadītāja un atzīst, ka ir gandarījums par paveikto – sakoptu vidu, cilvēkiem, kas nūjo, skrien, pastaigājas pa skaistām vietām, kuras vēl pavisam nesen bija aizaugušas.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
