Ja estētiskais izskats nav tik nozīmīgs, lapas var noteikti atstāt turpat, kur tās sakritušas, jo tas tikai veicinās dabiskās vides saglabāšanu. Tomēr ir situācijas, kad nokritušās koku lapas, nopļauto zāli, puķu lakstus, nogrieztos krūmus ir jāsavāc un jādomā, kur un kā tos utilizēt.
Te padomu lūdzām Kalsnavas pagasta Īpašuma uzturēšanas nodaļas vadītājam Aigaram Bieriņam. Viņš atgādina cilvēkiem par iespēju saņemt lielos big-bag maisus šādu atkritumu savākšanai, uzsverot, ka tā ir lieliska alternatīva, kā sakopt teritoriju un neraizēties, kur šīs lapas vai citus zaļos atkritumus likt. “Tomēr tas ir izaicinājums pašvaldībai,” neslēpj A. Bieriņš. Viņš stāsta, ka bijis aktuāls jautājums, kur tad maisus iztukšot.
“Iepriekš bija atrasta piemērota vieta, kur zaļos atkritumus uzglabāt, turklāt arī radusies ideja, kā gūt papildu labumu no šīs kaudzes. Te mēs iegūstam kompostu, kuru varam izmantot apstādījumiem un puķu dobēm. Pavasaros sasējam ķirbjus. Un atkal labums visiem – laksti paliek kompostam, bet ķirbjus rudenī izdalām tiem, kas vēlas. Komposts ir labs un bagātīgs, ķirbji tur izaug vareni. Izveidojot šādu lielu komposta kaudzi, esam tikai ieguvēji un kopīgi varam rūpēties par vidi.
A. Bieriņš iezīmē, ka vides sakoptība, klimatam draudzīga prakse ir atkarīga tikai no pašiem iedzīvotājiem, godprātīgas rīcības un veiksmīgas sadarbības. “Rūpes par vidi ir kopīga lieta. Kopīgi jāmeklē dažādi risinājumi, kas ir pieejami visiem. Tāpat nozīmīgi, cik iedzīvotāji paši ir ieinteresēti dzīvot tīrā un sakoptā, drošā vidē. Piemēram, mums pašvaldībā ir stingri noteikumi par big-bag maisiem un saturu, kas tajos ievietots. Tajos drīkst likt koku lapas, zāli, dārzeņus, augļus, nezāles, bet nereti ievietoti neatļauti atkritumi – lieli koku zari, sadzīves atkritumi, būvgruži un citi bīstamie atkritumi. Protams, ka šādi piemaisījumi komposta kaudzi sabojātu. Lielos koku zarus, kādu mēbeli, kas novietota pie konteineriem, aizvedam uz katlu māju. Kopumā jāteic, ka pagastā esam atbildīgi pret vidi un tās sakārtošanu. Iedzīvotāji aktīvi līdzdarbojas, tomēr Kalsnavā cilvēki ir pasīvi uz atkritumu šķirošanu. Konteineri stiklam, papīram un plastmasai ir novietoti, bet tie pildās ļoti lēni. Iespējams, ir jāmaina to atrašanās vieta, lai tā iedzīvotājiem būtu izdevīgāka. Ir neatlaidīgi jādarbojas, jārunā, jāpiedāvā ērti un viegli pieejami risinājumi, tad arī iedzīvotāji būs aktīvi un rūpēsies, lai vide kopumā kļūtu tīrāka un zaļāka,” viņš saka.
Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.
